projekti

Likumprojekts

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums

Saeimas dok.nr.3596; likumprojekts nr.999

Ministru kabineta 1997.gada 23.decembra sēdē

akceptēts (prot. nr. 72, 17.¤) un

24.decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma darbības ietvari

Valsts regulē preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuru kā uzņēmējdarbību veic šādas tautsaimniecības nozares (turpmāk — regulējamās nozares):

1) enerģētika;

2) telekomunikācijas;

3) pasts;

4) dzelzceļa transports;

5) ūdensapgāde un kanalizācija;

6) atkritumu apsaimniekošana.

2.pants. Sabiedriskie pakalpojumi

(1) Sabiedriskie pakalpojumi ir tādu pakalpojumu sniegšana un preču ražošana, kas regulējamās nozarēs tiek veikta ekonomiskā (saimnieciskā) izņēmuma stāvoklī konkrētā tirgū, kurā objektīvu apstākļu dēļ ir ierobežota konkurences attīstības iespēja.

(2) Ministru kabinets nosaka sabiedrisko pakalpojumu veidus regulējamās nozarēs, kuru sniegšanu nepieciešams regulēt, ja tas nav noteikts citos likumos.

3.pants. Regulējamie uzņēmumi un sabiedrisko pakalpojumu lietotāji

(1) Regulējamais uzņēmums ir tāds uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas ekonomiskā (saimnieciskā) izņēmuma stāvoklī konkrētā tirgū regulējamās nozarēs sniedz sabiedriskos pakalpojumus noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un kura darbība tiek regulēta saskaņā ar šo likumu.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu lietotāji (turpmāk — lietotāji ir fiziskās vai juridiskās personas, kas no regulējamiem uzņēmumiem saņem sabiedriskos pakalpojumus savām vajadzībām (patērētāji) vai lieto tos uzņēmējdarbības (komercdarbības) veikšanai, lai ražotu citas preces (ražotāji).

(3) Lietotāji no regulējamiem uzņēmumiem saņem sabiedriskos pakalpojumus, izmantojot speciālas iekārtas vai ierīces, kas pieslēgtas, savienotas vai citādi saistītas ar regulējamā uzņēmuma infrastuktūru.

4.pants. Likuma uzdevums

Šā likuma uzdevums ir noteikt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, lai lietotājiem tiktu nodrošināta pastāvīga un nepārtraukta iespēja saņemt no regulējamiem uzņēmumiem drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus par ekonomiski pamatotām izmaksām un tarifiem, kā arī lai tiktu veicināta ekonomiski pamatotas konkurences veidošanās un attīstība regulējamās tautsaimniecības nozarēs.

5.pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipi

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipi ietver licences piešķiršanu regulējamam uzņēmumam noteiktu sabiedrisko pakalpojumu veikšanai un tarifu apstiprināšanu sabiedriskajiem pakalpojumiem, kurus sniedz regulējamie uzņēmumi saskaņā ar licencē noteiktajām saistībām.

II nodaļa. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde

6.pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padome

(1) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu Latvijas Republikā veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padome (turpmāk — Padome).

(2) Padome ir ar likumu izveidota neatkarīga valsts iestāde, kura savas kompetences ietvaros uzrauga, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā regulējamās nozarēs tiktu ievērots šis likums, kā arī regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti.

(3) Padome savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem regulējamiem uzņēmumiem un var tikt pārsūdzēti tiesā.

(4) Padome ir juridiska persona un tai ir zīmogs ar pilnu Padomes nosaukumu.

(5) Padome savas darbības nodrošināšanai izveido izpildinstitūciju, kas ir Padomes struktūrvienība un veic Padomes sekretariāta funkcijas, kā arī citas darbības, lai sagatavotu jautājumus un dokumentus izskatīšanai Padomē un īstenotu Padomes pieņemto lēmumu izpildi.

(6) Padomes un tās izpildinstitūcijas darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta.

7.pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes izveidošana

(1) Padomi izveido Saeima un apstiprina tās sastāvā piecus locekļus.

(2) Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ amatā uz pieciem gadiem Padomes priekšsēdētāju, kurš vienlaicīgi ir Padomes loceklis.

(3) Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma apstiprina amatā uz pieciem gadiem Padomes locekļus, pēc rotācijas principa nomainot ik gadu vienu Padomes locekli.

(4) Ministru kabinets sagatavo priekšlikumus Saeimai par Padomes locekļu pretendentiem, kas izraudzīti konkursa kārtībā.

(5) Viena un tā pati persona nevar ieņemt Padomes locekļa amatu ilgāk par diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas.

(6) Ja Padomes locekļa pilnvaras jebkāda iemesla dēļ izbeidzas pirms noteiktā pilnvaru termiņa beigām, uz atlikušo pilnvaru laiku Saeima apstiprina amatā citu Padomes locekli.

8.pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes uzdevumi

(1) Padomei ir šādi uzdevumi:

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā licencēt regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

2) aizstāvēt sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses un uzraudzīt sabiedrisko pakalpojumu atbilstību licences nosacījumiem;

3) noteikt tarifu aprēķināšanas metodiku, tarifu apstiprināšanas kārtību un apstiprināt regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu tarifus (turpmāk — tarifi);

4) kā iepriekšējai ārpus tiesas strīdu izšķiršanas instancei izskatīt strīdus par regulējamo uzņēmumu sabiedriskajiem pakalpojumiem, sabiedrisko pakalpojumu izmaksām, kvalitāti, drošību, nepārtrauktību un regulējamo uzņēmumu darbības raksturu gan starp regulējamiem uzņēmumiem un lietotājiem, gan arī starp regulējamiem uzņēmumiem;

5) uzraudzīt sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes atbilstību normatīvi tehnisko dokumentu prasībām, tehniskajiem noteikumiem, standartiem un sabiedrisko pakalpojumu līgumu noteikumiem;

6) sekmēt konkurenci regulējamās nozarēs;

7) savas kompetences ietvaros pārraudzīt tādu regulējamā uzņēmuma uzņēmējdarbību, kuru tas papildus sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai veic brīvas konkurences un tirgus apstākļos;

8) informēt sabiedrību par savu darbību, kā arī par regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

(2) Padome reizi gadā sniedz pārskatu Saeimai par šā likuma mērķa īstenošanu, sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un Padomes darbību.

(3) Padome, pieņemot lēmumus, ievēro Ministru kabineta noteikto valdības politiku regulējamās nozarēs.

(4) Padome sadarbojas ar valdību regulējamo nozaru attīstības politikas veidošanā un realizēšanā, kā arī ar pašvaldībām sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā.

9.pants. Padomes tiesības

(1) Padome, pildot likumā noteiktos uzdevumus, ir tiesīga pieprasīt un netraucēti saņemt no regulējamiem uzņēmumiem un citiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no amatpersonām savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Padome izskata iesniegumus vai sūdzības par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un ir tiesīga sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un uzlikt administratīvo sodu regulējamam uzņēmumam saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu, kā arī nepieciešamības gadījumā nosūtīt materiālus prokuratūrai vainīgo saukšanai pie likumā noteiktās kriminālatbildības.

(3) Padome ir tiesīga anulēt regulējamam uzņēmumam izsniegto sabiedrisko pakalpojumu licenci vienīgi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Padome savas kompetences ietvaros ir tiesīga izstrādāt normatīvo aktu projektus un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā.

10.pants. Padomes darbības atklātums

(1) Padomes pieņemtie lēmumi ir atklāti un tiek publicēti šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Padome ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz informāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem šadās darbības jomās:

1) sabiedrisko pakalpojumu licenču izsniegšana, norādot regulējamā uzņēmuma nosaukumu, sabiedriskā pakalpojuma veidu, licences termiņu un darbības zonu;

2) piešķirto licenču anulēšana, norādot regulējamā uzņēmuma nosaukumu, sabiedriskā pakalpojuma veidu un licences darbības zonu;

3) atteikumi piešķirt sabiedrisko pakalpojumu licences;

4) grozījumi licences nosacījumos, ja tie skar sabiedriskā pakalpojuma veidu, licences termiņu vai licences darbības zonu.

(3) Padome sniedz informāciju valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī ieteikumus sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem un ir tiesīga veikt citas darbības, lai nodrošinātu savas darbības atklātumu, izskaidrot sabiedrībai regulējamo uzņēmumu darbību un izzinātu sabiedrības attieksmi pret tiem.

11.pants. Patērētāju tiesību aizsardzība regulējamās nozarēs

(1) Padome realizē patērētāju tiesību aizsardzību un sadarbojas ar patērētāju interešu aizsardzības sabiedriskajām organizācijām, kas izveidotas likumā “Par patērētāju tiesību aizsardzību” noteiktajā kārtībā un kuru kompetencē ir patērētāju tiesību un interešu aizsardzība regulējamās nozarēs, kā arī ar patērētāju tiesību un interešu ievērošanas kontroles iestādēm.

(2) Valsts iestāde, kuras kompetencē ir patērētāju tiesību un interešu ievērošanas kontrole regulējamās nozarēs, vai pašvaldības pilnvarots pārstāvis ir tiesīgs piedalīties Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām, ja Padomes sēdē tiek izskatīti jautājumi par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai nodrošināšanu attiecīgajā regulējamā nozarē vai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

12.pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju deleģēšana pašvaldībām

(1) Padome ir tiesīga deleģēt pašvaldībām, ja attiecīgā pašvaldība tam piekrīt, šādu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildi:

1) sabiedrisko pakalpojumu licenču izsniegšana regulējamiem uzņēmumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) tarifu apstiprināšana likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar Padomes noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku.

(2) Padome sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildi deleģē attiecīgajai pašvaldībai ar īpašu pilnvarojumu. Šādu pilnvarojumu Padome publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vēl vismaz vienā laikrakstā, kuru izdod attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(3) Attiecīgā pašvaldība organizē tai deleģēto sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildi.

(4) Padomes deleģētās funkcijas attiecīgā pašvaldība veic par Padomes budžetā deleģētās sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkcijas izpildei paredzētajiem līdzekļiem.

III nodaļa. Regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu licencēšana

13.pants. Sabiedrisko pakalpojumu licence

(1) Padome Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz sabiedrisko pakalpojumu licences (turpmāk arī — licence) regulējamiem uzņēmumiem, kas licencē noteiktajā teritorijā (turpmāk arī — licences darbības zona) dod tiesības regulējamam uzņēmumam uzņemties līdzīgas saistības vienlaicīgi pret vairākiem lietotājiem un nosaka regulējamā uzņēmuma pienākumu nodrošināt sabiedriskos paalpojumus noteiktā kvalitātē un kvantitātē par Padomes apstiprinātiem tarifiem.

(2) Padome izsniedz regulējamam uzņēmumam atsevišķu licenci katram sabiedrisko pakalpojumu veidam.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu licences izsniedz uz laiku ne mazāku par pieciem gadiem.

14.pants. Licences nosacījumi

(1) Licences nosacījumus nosaka Ministru kabinets.

(2) Licencē tiek ietverti arī tie speciālie nosacījumi, kurus paredz citi normatīvie akti regulējamās nozarēs, kā arī prasības iepirkt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās preces un pasūtīt darbu izpildi izsoles vai konkursa kārtībā, nodrošinot atklātību, brīvu konkurenci un nepieļaujot pretendentu diskrimināciju.

15.pants. Licences pieprasījums

(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā regulējamais uzņēmums iesniedz licences pieprasījumu Padomei, un kārtību, kādā licences pieprasījums tiek saskaņots ar regulējamās nozares atbildīgo ministriju.

(2) Regulējamais uzņēmums iesniedz atkārtotu licences pieprasījumu vispārējā kārtībā Padomes noteiktajā laikā pirms spēkā esošās licences termiņa beigām.

16.pants. Licences nosacījumu grozīšana un licences anulēšana

(1) Padome var grozīt izsniegtās licences nosacījumus vai anulēt licenci pēc regulējamā uzņēmuma pamatota ierosinājuma, kuru tas ir iepriekš saskaņojis ar regulējamās nozares atbildīgo ministriju un iesniedzis tādā pašā kārtībā, kādu Ministru kabinets ir noteicis licences pieprasījuma iesniegšanai.

(2) Padome pēc saskaņošanas ar regulējamās nozares atbildīgo ministriju var grozīt izsniegtās licences nosacījumus šādos gadījumos:

1) ja ir stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas attiecas uz licencējamo sabiedrisko pakalpojumu veidu;

2) ja citādi nav iespējams nodrošināt ekonomiski pamatotu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu licences darbības zonā.

(3) Padome pēc saskaņošanas ar regulējamās nozares atbildīgo ministriju var anulēt regulējamam uzņēmumam izsniegto licenci šādos gadījumos:

1) ja regulējamais uzņēmums neievēro vai pārkāpj tam izsniegtās licences nosacījumus;

2) ja regulējamais uzņēmums ir pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās prasības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai;

3) ja regulējamais uzņēmums ir atzīts par likvidējamu, bankrotējušu vai maksātnespējīgu.

(4) Par licences nosacījumu grozīšanu Padome rakstiski brīdina regulējamo uzņēmumu 30 dienas iepriekš.

(5) Par licences anulēšanu Padome rakstiski brīdina regulējamo uzņēmumu sešus mēnešus iepriekš. Ja licence tiek anulēta, samaksāto regulēšanas nodevu regulējamam uzņēmumam neatmaksā.

IV nodaļa. Tarifu noteikšana

17.pants. Tarifu noteikšanas kārtība.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu tarifus regulējamie uzņēmumi aprēķina saskaņā ar Padomes noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku un iesniedz Padomei aprēķināto tarifu projektus kopā ar pamatojumu tarifu aprēķina projektā minētajām tarifu veidojošām izmaksām.

(2) Padome izvērtē regulējama uzņēmuma iesniegtos un noteiktajā kārtībā aprēķinātos tarifu projektus 90 dienu laikā no tarifu projekta saņemšanas:

1) ja regulējamā uzņēmuma iesniegtajā aprēķināto tarifu projektā un tarifu izmaksu pamatojuma dokumentos nav pietiekamu ziņu objektīvai aprēķināto tarifu projekta apstiprināšanai vai noraidīšanai, Padome ir tiesīga pieņemt lēmumu par papildu informācijas nepieciešamību. Šādā gadījumā Padome nosūta regulējamam uzņēmumam paziņojumu par Padomes pieņemto lēmumu un pieprasa papildu informāciju vai dokumentus;

2) ja nepieciešams, Padome ir tiesīga pieaicināt tarifu izvērtēšanai vai paskaidrojumu sniegšanai attiecīgā regulējamā uzņēmuma pārstāvjus vai neatkarīgus ekspertus.

(3) Padome apstiprina šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā izvērtētos tarifus 30 dienu laikā pēc to izvērtēšanas.

18.pants. Tarifu apmērs

Padome apstiprina regulējamā uzņēmuma aprēķinātos tarifus tādā apmērā, lai no lietotājiem saņemtie tarifu maksājumi segtu regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, infrastruktūras ekspluatācijas pamatotas izmaksas, darba algu maksājumus, administratīvos izdevumus un dividendes regulējamā uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem, kā arī nodrošinātu regulējamā uzņēmuma esošā kapitāla saglabāšanu un jaunu kapitālu ieguldīšanu infrastruktūrā un uzņēmuma attīstībā.

19.pants. Tarifu atklātība

(1) Padome publicē tarifu aprēķināšanas metodiku laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vēl vismaz vienā laikrakstā desmit dienu laikā pēc tās apstiprināšanas. Vienlaikus Padome nosaka un publicē kārtību, kādā lietotājiem var iesniegt savus priekšlikumus un ieteikumus Padomei vai pašvaldībai, kurai deleģēta attiecīgo tarifu apstiprināšana, un regulējamam uzņēmumam par publicētajiem aprēķināto tarifu projektiem.

(2) Regulējamie uzņēmumi publicē aprēķināto tarifu projektus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vēl vismaz vienā laikrakstā nedēļas laikā pēc to iesniegšanas Padomei.

(3) Padome publicē apstiprinātos tarifus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vēl vismaz vienā laikrakstā desmit dienu laikā pēc Padomes lēmuma pieņemšanas par attiecīgo tarifu apstiprināšanu.

(4) Pašvaldība, kurai likumā noteiktā kārtībā Padome ir deleģējusi tarifu apstiprināšanu, publicē apstiprinātos tarifus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vēl vienā laikrakstā, kuru izdod attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(5) Apstiprinātie tarifi stājas spēkā ne agrāk kā 30. dienā pēc to publicēšanas.

20.pants. Sabiedrisko pakalpojumu gada patēriņa apjoms

(1) Padome atsevišķiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem reizi gadā nosaka sabiedrisko pakalpojumu gada patēriņa apjomu, kuru pārsniedzot, lietotājs var saņemt sabiedriskos pakalpojumus par zemākiem tarifiem nekā Padome apstiprinājusi citiem lietotājiem.

(2) Lietotājiem, kuru sabiedrisko pakalpojumu gada patēriņš pārsniedz Padomes noteikto gada patēriņa apjomu, ir tiesības vienoties ar regulējamo uzņēmumu šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā par liela apjoma sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(3) Padomes noteikto sabiedrisko pakalpojumu gada patēriņa apjomu atsevišķiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem Padome publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vēl vismaz vienā laikrakstā 10 dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas.

V nodaļa. Regulējamo uzņēmumu darbība

21.pants. Sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktība, drošības un kvalitātes prasības

(1) Regulējamie uzņēmumi sniedz sabiedriskos pakalpojumus nepārtraukti visu licences darbības laiku atbilstoši licences nosacījumiem licences darbības zonā.

(2) Regulējamie uzņēmumi nodrošina regulējamā nozarē noteikto sabiedrisko pakalpojumu drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību.

(3) Regulējamie uzņēmumi nodrošina tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti.

(4) Regulējamie uzņēmumi izmanto un sekmē efektīvas, ekonomiskas un drošas tehnoloģijas un darba paņēmienu ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un uzlabošanai.

22.pants. Regulējamo uzņēmumu pārveidošana un darbības izbeigšana

(1) Regulējamā uzņēmuma pārveidošanu, kas saistīta ar tā paplašināšanu vai tādu objektu ierīkošanu, kas nepieciešami sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai (tīkli, līnijas, komunikācijas, iekārtas, būves u.c.), regulējamie uzņēmumi var uzsākt pēc jaunas licences saņemšanas vai grozījumu izdarīšanas spēkā esošajā licencē, ja to neparedz jau esošās licences nosacījumi.

(2) Regulējamā uzņēmuma pārveidošanu, kas saistīta ar tā sašaurināšanu vai esošo objektu slēgšanu, regulējamie uzņēmumi var uzsākt pēc Padomes un attiecīgās regulējamās nozares atbildīgās ministrijas rakstiskas atļaujas saņemšanas. Atļauja izsniedzama Padomes noteiktajā laika periodā, kas nevar būt ilgāks par pusgadu. Pēc atļaujas izsniegšanas regulējamā uzņēmuma sašaurināšanai vai esošo objektu slēgšanai Padome izdara attiecīgas izmaiņas regulējamā uzņēmuma licencē.

(3) Regulējamā uzņēmuma darbība var tikt pārtraukta vai izbeigta pēc Padomes un attiecīgās regulējamās nozares atbildīgās ministrijas rakstiskas atļaujas saņemšanas.

23.pants. Sabiedrisko pakalpojumu pieprasījums

(1) Regulējamam uzņēmumam ir jānodrošina sabiedriskie pakalpojumi pēc personu pieprasījuma regulējamā uzņēmuma licences darbības zonā, ja regulējamā uzņēmuma objektu vai infrastruktūras tehniskās iespējas pieļauj pieprasīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas iespēju.

(2) Regulējamais uzņēmums izskata rakstisku sabiedrisko pakalpojumu pieprasījumu, izvērtē šāda pieprasījuma pamatotību un nepieciešamās izmaksas pieprasīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un ne vēlāk kā 30 dienu laikā no rakstiska pieprasījuma saņemšanas informē pieprasītāju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu.

(3) Ja pieprasīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšana nav iespējama, regulējamais uzņēmums 30 dienu laikā no rakstiska pieprasījuma saņemšanas sniedz pieprasītājam pamatotu atteikumu un informē par to Padomi.

(4) Regulējamais uzņēmums var vienoties ar pieprasītāju, lai tas sedz tādus papildu izdevumus, kas saistīti ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu, ja tos neparedz tarifu aprēķināšanas metodika.

24.pants. Liela apjoma sabiedriskie pakalpojumi

(1) Slēdzot līgumus par liela apjoma sabiedriskajiem pakalpojumiem ar tādiem lietotājiem, kuru gada patēriņš pārsniedz šā likuma 20.pantā noteikto gada patēriņa apjomu, tajos ietvertie sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas blakus nosacījumi nevar būt diskriminējoši attiecībā pret citiem lietotājiem līdzīgā vidē vai par Padomes apstiprinātiem tarifiem.

(2) Regulējamais uzņēmums iesniedz Padomei šāda līguma vienu eksemplāru 10 dienu laikā pēc tā noslēgšanas.

(3) Ja Padome konstatē citu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju tiesību diskrimināciju, tā pieprasa, sniedzot pamatojumu, regulējamam uzņēmumam grozīt diskriminējošos līguma blakus nosacījumus.

(4) Ja tas netiek darīts, Padome ir tiesīga Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā pieteikumu par šāda līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu, lai aizstāvētu citu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju tiesības.

25.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana

Regulējamais uzņēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pārtraukt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu tiem lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vai kā citādi nav izpildījuši savas saistības ar regulējamo uzņēmumu.

26.pants. Informācijas nodrošināšana

(1) Regulējamie uzņēmumi sniedz Padomei tās pieprasīto informāciju Padomes noteiktajā laikā.

(2) Regulējamie uzņēmumi nodrošina Padomes locekļiem vai Padomes pilnvarotiem pārstāvjiem iespēju brīvi iegūt jebkuru informāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem un nepieciešamo informāciju par uzņēmējdarbību, kuru regulējamais uzņēmums veic brīvas konkurences un tirgus apstākļos.

(3) Regulējamie uzņēmumi nodrošina Padomes locekļiem vai Padomes pilnvarotiem pārstāvjiem iespēju veikt pārbaudes un kontroli attiecīgajā uzņēmumā, kā arī pieeju iekārtām un mēraparātiem, ievērojot drošības prasības.

27.pants. Regulējamā uzņēmuma sabiedrisko pakalpojumu veidu nodalīšana

(1) Regulējamais uzņēmums var vienlaicīgi sniegt vairāku veidu sabiedriskos pakalpojumus regulējamā nozarē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kas reglamentē darbību regulējamās nozarēs.

(2) Regulējamā uzņēmumā grāmatvedībā un bilancē jābūt atsevišķai precīzai katra sabiedriskā pakalpojuma veida uzskaitei, lai sniegtu Padomei informāciju par katru sabiedriskā pakalpojuma veidu regulējamā nozarē un pārskatu par tā uzņēmējdarbību kopumā.

28.pants. Regulējamo uzņēmumu uzņēmējdarbība brīvas konkurences apstākļos

(1) Regulējamie uzņēmumi var veikt uzņēmējdarbību ārpus regulējamām nozarēm brīvas konkurences apstākļos (turpmāk arī — uzņēmējdarbība), kura šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā jānodala no regulējamā uzņēmuma darbības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

(2) Regulējamiem uzņēmumiem nav tiesību izmantot tarifu ieņēmumus, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar tā uzņēmējdarbību konkurences un brīvā tirgus apstākļos, vai cita veida darbību, kas nav tieši saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā sponsorēšanu, ziedojumiem vai labdarību.

29.pants. Regulējamo uzņēmumu licences darbības zonas pārņemšana

(1) Padome informē attiecīgās regulējamās nozares atbildīgo ministriju vai attiecīgo pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas regulējamais uzņēmums, par nepieciešamību pārņemt regulējamā uzņēmuma licences darbības zonu:

1) sešus mēnešus iepriekš, ja regulējamam uzņēmumam tiks anulēta licence;

2) ja pēc sešiem mēnešiem beidzas regulējamā uzņēmuma licences darbības termiņš un šis regulējamais uzņēmums nevēlas turpināt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kuriem nepieciešama jauna licence;

3) ja regulējamais uzņēmums jebkādu iemeslu dēļ nav spējīgs nodrošināt nepārtrauktus un drošus sabiedriskos pakalpojumus.

(2) Ja nepieciešams, attiecīgās regulējamās nozares atbildīgā ministrija vai attiecīgā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas regulējamais uzņēmums, uz laiku ieceļ atbildīgo par regulējamā uzņēmuma licencē noteiktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem tādu pasākumu īstenošanai, lai piesaistītu uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) pārņemt regulējamā uzņēmuma sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu licences darbības zonā.

(3) Atbildīgais par regulējamā uzņēmuma licencē noteiktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem informē Padomi par savu uzdevumu izpildi un ir tiesīgs izvēlēties izsoles konkursa vai pretendentu atlases metodes, lai nodrošinātu šajā pantā noteikto darbību īstenošanu.

VI nodaļa. Regulēšanas nodeva

30.pants. Regulēšanas nodevas mērķis

Regulēšanas nodeva ir valsts nodeva, kuras mērķis ir nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

31.pants. Regulēšanas nodevas maksātāji

Regulēšanas nodevu maksā visi regulējamie uzņēmumi, kuri sniedz sabiedriskos pakalpojumus regulējamās nozarēs.

32.pants. Regulēšanas nodevas apmērs un maksāšanas kārtība

Regulēšanas nodevas likmi latos katru gadu nosaka Ministru kabinets katram regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam atsevišķi, ņemot vērā regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu gada neto apgozījumu.

VII nodaļa. Strīdu izskatīšana

33.pants. Iepriekšēja ārpus tiesas strīdu izšķiršana

Padome izskata strīdus kā iepriekšēja ārpus tiesas strīdu izšķiršanas instance par regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu atbilstību licences nosacījumiem, to izmaksām, kvalitāti, drošību, nepārtrauktību un regulējamo uzņēmumu darbības raksturu pēc regulējamā uzņēmuma vai lietotāju iesnieguma.

34.pants. Strīdu izšķiršanas kārtība

(1) Strīda izšķiršanai iesniedzējs rakstiski sniedz Padomei ziņas par strīda būtību, lietas dalībniekiem un atbildētāju, pret kura darbību vēršas iesniedzējs, norādot šis personas adresi. Iesniegumam jāpievieno visi iesniedzējam pieejamie materiāli un dokumenti par strīda jautājumu.

(2) Padome izšķir strīdu, nodrošinot atklātību un tiesības lietas dalībniekiem un ieintresētajām trešajām personām saņemt informāciju un tikt uzklausītām, sniegt paskaidrojumus, iesniegt materiālus un citu nepieciešamo informāciju savu interešu aizsardzībai un strīda objektīvai izšķiršanai.

(3) Ja nepieciešams, Padome var pieaicināt neatkarīgus ekspertus atzinuma sniegšanai strīdu jautājumos, kā arī pieprasīt nepieciešamos dokumentus un materiālus vai cita veida informāciju strīda objektīvai izšķiršanai.

(4) Ja nepieciešams, Padome var pieaicināt visu lietas dalībnieku pārstāvjus piedalīties Padomes sēdē, kurā tiek izskatīts attiecīgais strīds, kā arī pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanu bez lietas dalībnieku pārstāvju klātbūtnes.

35.pants. Strīdu izskatīšanas termiņš

(1) Strīda izskatīšana jāuzsāk ne vēlāk kā viena mēneša laikā no attiecīgā iesnieguma saņemšanas. Par strīda izskatīšanas ierosināšanu Padome paziņo lietas dalībniekiem.

(2) Padome izvērtē strīdu pēc tā būtības un rakstura, konstatē lēmuma pieņemšanai nepieciešamos faktus un pieņem lēmumu par strīda izšķiršanu šādos termiņos:

1) strīdu izšķir viena mēneša laikā no tā izskatīšanas procesa uzsākšanas, ja strīds nav komplicēts un tā izšķiršana neprasa papildu materiālu vai informācijas apkopošanu, papildu apstākļu noskaidrošanu vai ekspertu atzinuma saņemšanu;

2) strīdus izšķir triju mēnešu laikā no tā izskatīšanas uzsākšanas, ja strīds ir komplicēts un prasa papildu materiālu vai informācijas vākšanu un apkopošanu, papildu apstākļu noskaidrošanu vai ekspertu atzinuma saņemšanu, kā arī citas darbības strīda taisnīgai un objektīvai izšķiršanai.

36.pants. Padomes lēmumu pieņemšana un pārsūdzēšana

(1) Padome pieņem lēmumu par iepriekšēju ārpus tiesas strīda izšķiršanu, kas stājas spēkā ar tā pieņemšanu, un izsūta to lietas dalībniekiem piecu dienu laikā.

(2) Padomes lēmumu par iepriekšēju ārpus tiesas strīda izšķiršanu var apstrīdēt un pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā divu mēnešu laikā no tā pieņemšanas persona, kuras tiesiskās intereses ierobežo šis lēmums.

VIII nodaļa. Padomes sastāvs

37.pants. Padomes locekļu kandidāti

(1) Par Padomes locekli var apstiprināt Latvijas Republikas pilsoni, kam ir augstākā izglītība un pieredze vadošā darbā regulējamās nozarēs vai vismaz septiņu gadu darba stāžs inženiertehniskā, ekonomiskā, finansu vai juridiskā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskā darbā minētajās specialitātēs, kura zināšanas un pieredze nodrošina šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi un kurš pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu.

(2) Iesniegumam par Padomes locekļa kandidatūru pievienojami šādi Padomes locekļa amata kandidāta parakstīti dokumenti:

1) piekrišana kandidēt Padomes locekļa amatā;

2) apliecinājums, ka uz viņu neattiecas šajā likumā noteiktie ierobežojumi.

(3) Padomes locekļu kandidatūras ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc to iesniegšanas Saeiamas priekšsēdētājam jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot šādas ziņas par katru Padomes locekļa amata kandidātu:

1) vārds, uzvārds;

2) dzimšanas gads un vieta;

3) dzīvesvieta (norādīt tikai rajonu vai pilsētu);

4) kādas augstākās mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē);

5) līdzšinējās darbavietas un ieņemamie amati.

38.pants. Ierobežojumi Padomes locekļiem un to kandidātiem

(1) Par Padomes locekli vai Padomes locekļa amata kandidātu nevar būt persona:

1) kura ir vai ir bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās Padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībniece (biedre) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

2) kura sodīta par nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) kura izdarījusi noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) par kuru ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana.

(2) Padomes locekļa uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums, ciktāl tie nav noteikti šajā likumā.

(3) Padomes loceklis nedrīkst būt Saeimas vai pašvaldību domes (padomes) deputāts, kā arī politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību biedrs.

(4) Padomes loceklis nedrīkst vienlaikus ieņemt jebkuru citu amatu vai strādāt citu algotu darbu, izņemot pedagoga, zinātnieka vai radošo darbu. Padomes loceklis var būt sabiedrisko organizāciju vai to apvienību biedrs, ja tas neietekmē viņa objektivitāti un neatkarību lēmumu pieņemšanā par regulējamo darījumu regulēšanu vai uzraudzību.

(5) Padomes loceklis trīs gadus pēc Padomes locekļa pilnvaru termiņa izbeigšanās nevar būt regulējamā uzņēmuma darbinieks, kurš ir tiesīgs pieņemt lēmumus un rīkoties ar regulējamā uzņēmuma mantu vai finansu līdzekļiem.

39.pants. Padomes locekļa stāšanās amatā

Padomes loceklis stājas amatā un sāk pildīt savus amata pienākumus ar dienu, kuru noteikusi Saeima, ieceļot viņu amatā. Padomes loceklim pēc viņa iecelšanas amatā jānovērš visi likumā noteiktie ierobežojumi līdz dienai, kad viņš sāk pildīt savus amata pienākumus.

40.pants. Padomes locekļa atbrīvošana vai atlaišana no amata

(1) Padomes locekli no darba atbrīvo vai atlaiž Saeima.

(2) Saeima Padomes locekli atlaiž no darba pirms viņa pilnvaru termiņa beigām, ja viņš nav spējīgs veikt Padomes locekļa amatu vai ja viņa rīcība regulējamo darījumu regulēšanā ir bijusi neatbilstoša vai pretēja likumā noteiktajām prasībām.

(3) Saeima Padomes locekli atbrīvo no amata pēc Padomes ierosinājuma, ja viņš nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ vai ja viņš pats vēlas atstāt šo amatu.

(4) Neatkarīgi no Padomes locekļa amatā nostrādātā laika Padomes loceklis atstāj šo amatu, kad ir sasniedzis likumā “Par valsts pensijām” noteikto pensijas vecumu.

41.pants. Padomes priekšsēdētājs

(1) Padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par likumā noteikto Padomes uzdevumu izpildi.

(2) Padomes priekšsēdētājs:

1) vada un organizē Padomes darbu un pārstāv Padomi;

2) vada Padomes sēdes;

3) ir Padomes finansu līdzekļu rīkotājs, apstiprina budžeta izdevumu tāmi un reizi ceturksnī sniedz Padomei informāciju par tās budžeta izpildi;

4) pieņem darbā Padomes izpilddirektoru, kura kandidatūru ir apstiprinājusi padome;

5) dod tiešus rīkojumus Padomes izpilddirektoram un izpildinstitūcijas darbiniekiem.

(3) Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus izpilda Padomes priekšsēdētāja norīkots padomes loceklis, bet, ja šāda norīkojuma nav, Padomes loceklis, kurš visilgāk ir Padomē.

(4) Atsevišķus Padomes priekšsēdētāja pienākumus var pildīt viņa norīkots Padomes loceklis.

(5) Padomes priekšsēdētājam ir tiesības dot rīkojumus Padomes locekļiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

42.pants. Atalgojums Padomes locekļiem un izpildinstitūcijas darbiniekiem

Padome nosaka Padomes priekšsēdētāja un Padomes locekļu algu, kā arī izpildinstitūcijas darbinieku atalgojumu, kura ietvaros izpilddirektors nosaka izpildinstitūcijas darbinieku algu.

43.pants. Padomes locekļu un izpildinstitūcijas darbinieku atbildība

(1) Padomes priekšsēdētājs, Padomes locekļi un izpildinstitūcijas darbinieki, kā arī Padomes darbībā pieaicinātās personas nav tiesīgas izpaust konfidenciālo un citu informāciju, kas viņām, izpildot dienesta pienākumus, ir kļuvusi zināma par regulējamo uzņēmumu regulējamiem darījumiem, to izpildi vai uzņēmējdarbību kopumā.

(2) Padomes locekļi un izpildinstitūcijas darbinieki, kā arī Padomes darbībā pieaicinātās personas ir tiesīgas izpaust informāciju, kas viņām, izpildot dienesta pienākumus, ir kļuvusi zināma par regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai uzņēmējdarbību kopumā un kura saskaņā ar likumu ir atklāta, vienīgi ar Padomes priekšsēdētāja atļauju.

IX nodaļa. Padomes darbība

44.pants. Padomes sēdes sasaukšana un tiesīgums.

(1) Padomes sēdes sasauc un vada Padomes priekšsēdētājs.

(2) Padomes priekšsēdētājam ir jāsasauc Padomes sēde, ja to pieprasa vismaz trīs Padomes locekļi.

(3) Padome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā četri Padomes locekļi.

(4) Padomes sēdes laiks un darba kārtība jāizziņo visiem Padomes locekļiem ne vēlāk kā trīs darbadienas pirms Padomes sēdes.

(5) Darba kārtībai jāpievieno sēdē izskatāmo jautājumu dokumentu kopijas.

(6) Padomes sēdes tiek protokolētas. Padomes sēdes protokolu paraksta visi Padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē.

45.pants. Lēmumu pieņemšana

(1) Padome pieņem lēmumus balsojot, un Padomes lēmumus paraksta Padomes priekšsēdētājs.

(2) Lēmums ir pieņemts, ja par to ir balsojuši vismaz trīs Padomes locekļi.

(3) Balsošana notiek atklāti un balsošnas rezultātus ieraksta protokolā, norādot katra Padomes locekļa balsojumu atsevišķi par katru sēdē izskatīto jautājumu ar atzīmi “par”, “pret” vai “atturas”.

(4) Padomes locekļi, parakstot sēdes protokolu, vai rakstiski atzīmēt savu viedokli par izskatāmo jautājumu.

46.pants. Padomes un tās izpildinstitūcijas darba organizācija

(1) padome izstrādā un apstiprina savas iekšējās darbības noteikumus.

(2) Padome nosaka izpildinstitūcijas struktūru, darba organizāciju un apstiprina izpildinstitūcijas nolikumu.

47.pants. Padomes locekļu un izpildinstitūcijas darbinieku tiesiskā aizsardzība

Par Padomes locekļu vai izpildinstitūcijas darbinieku kavēšanu realizēt viņu likumīgās tiesības par goda un cieņas aizskaršanu, kā arī pret viņiem vērstiem draudiem vai vardarbību vai viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas tiek sauktas pie atbildības Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas kriminālkodeksā vai citos likumos noteiktajā kārtībā.

48.pants. Darba tiesiskās attiecības Padomē un dienesta apliecības

(1) Darba tiesiskās attiecības Padomē un tās izpildinstitūcijā nosaka Latvijas darba likumu kodekss un šis likums. Uz Padomi, tās locekļiem un izpildinstitūcijas darbinieku darba tiesiskajām attiecībām neattiecas normatīvie akti par valsts civildienestu, izņemot šā likuma 52.pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Padomes izpildinstitūcijas darbinieku kopējo skaitu budžeta ietvaros apstiprina Padome.

(3) Padomes locekļiem un izpildinstitūcijas darbiniekiem ir dienesta apliecības.

X nodaļa. Padomes izpildinstitūcija

49.pants. Izpildinstitūcijas pienākumi

Lai nodrošinātu Padomes darbību, nodrošināšanai izpildinstitūcijas pienākumi ir:

1) saņemt un reģistrēt Padomei adresētos iesniegumus un citus dokumentus;

2) izskatīt un analizēt regulējamo uzņēmumu iesniegtos dokumentus un informāciju;

3) sagatavot dokumentus izskatīšanai padomē;

4) sagatavot padomes lēmumu, administratīvo aktu, metodiku un metodisko norādījumu projektus;

5) sagatavot dokumentus regulējamo uzņēmumu licencēšanai;

6) analizēt un sagatavot tarifu pamatojumu;

7) nodrošināt Padomes pieņemto lēmumu izpildi;

8) noskaidrot strīdu lietas faktiskos apstākļus un veicināt strīda izšķiršanu mierizlīguma veidā;

9) organizēt sadarbību ar likumā noteiktajā kārtībā izveidotām patērētāju interešu aizsardzības sabiedriskajām organizācijām un kontroles iestādēm, kuru kompetencē ir patērētāju interešu aizsardzība regulējamās nozarēs, un sniegt attiecīgo informāciju Padomei;

10) veikt Padomes deleģēto regulējamo darījumu regulēšanas funkciju izpildes uzraudzību pašvaldībās;

11) uzkrāt, apkopot un sistematizēt padomei nepieciešamo informāciju par regulējamām nozarēm, regulējamiem uzņēmumiem un regulējamo darījumu izpildi;

12) nodrošināt informāciju par Padomes darbību un ziņojumu publicēšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

13) veikt citus pienākumus, ko tai uzdevusi Padome;

14) izstrādāt un iesniegt padomei budžeta projektu Padomes un izpildinstitūcijas darba nodrošināšanai.

50.pants. Izpildinstitūcijas tiesības

Izpildinstitūcijai, organizējot Padomes praktisko darbību un veicot Padomes sekretariāta funkcijas, ir tiesības:

1) pieprasīt un netraucēti saņemt no regulējamiem uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju, kuras apjoms, veids un iesniegšanas termiņš noteikts Padomes lēmumā;

2) organizēt pārbaudes regulējamos uzņēmumos, lai kontrolētu to darbības atbilstību padomes izsniegtās licences, pieņemto lēmumu un apstiprināto metodiku, kā arī noteikto normatīvu prasībām;

3) veidot darba grupas atsevišķu uzdevumu veikšanai;

4) uzaicināt personas un to pārstāvjus paskaidrojumu sniegšanai Padomei.

51.pants. Padomes izpilddirektors

(1) Izpildinstitūcijas darbu vada padomes izpilddirektors (turpmāk – izpilddirektors), kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Padomes priekšsēdētājs saskaņā ar Padomes lēmumu. Izpilddirektors ir atbildīgs Padomei un Padomes priekšsēdētājam par izpildinstitūcijas darbību.

(2) Izpilddirektoru izvēlas Padome konkursa kārtībā, un uz viņu ir attiecināmi tie paši ierobežojumi, kuri šajā likumā noteikti Padomes locekļiem.

(3) Izpilddirektora kompetence un pienākumi tiek noteikti Padomes apstiprinātā izpildinstitūcijas nolikumā.

(4) izpilddirektora prombūtnes laikā viņa pienākumus veic Padomes priekšsēdētāja iecelts izpilddirektora vietas izpildītājs.

52.pants. Ierobežojumi Padomes izpildinstitūcijas darbiniekiem

Uz Padomes izpildinstitūcijas darbiniekiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kuri noteikti civildienesta ierēdņiem vai ierēdņu kandidātiem likumā “Par valsts civildienestu”.

53.pants. Izpildinstitūcijas konsultanti un neatkarīgie eksperti

Ja nepieciešams, izpilddirektors var pieaicināt konsultantus un neatkarīgus ekspertus atzinuma sniegšanai vai citam darbam, finansējot to Padomes budžeta ietvaros.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets sniedz Saeimai priekšlikumus par Padomes priekšsēdētāja un Padomes locekļu kandidatūrām divu mēnešu laikā no dienas, kad šis likums pieņemts Saeimā.

2. Pēc pirmajiem diviem Padomē nostrādātajiem gadiem četros nākamajos gados izlozes kārtībā atbrīvo pa vienam Padomes loceklim, bet turpmākajos gados — tos, kuri ir bijuši Padomes locekļi piecus gadus.

3. Licences, kuras izsniegusi cita institūcija vai iestāde pirms Padomes darbības uzsākšanas un kuras saskaņā ar šo likumu ir pielīdzināmas regulējamo darījumu licencei, ir spēkā līdz attiecīgās licences darbības termiņa beigām.

4. Tie tarifi, kuri saskaņā ar šo likumu ir pielīdzināmi regulējamo darījumu izpildījuma tarifiem, bet noteikti saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem un ir spēkā šā likuma spēkā stāšanās brīdī, ir spēkā līdz to apstiprinātā termiņa beigām vai līdz brīdim, kad stājas spēkā padomes apstiprinātie regulējamā uzņēmuma regulējamo darījumu izpildījuma tarifi.

5. Šā likuma 9.panta otrās daļas normas par Padomes tiesībām uzlikt administratīvos sodus stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

6. Šā likuma 31.un 32.panta normas par regulēšanas nodevu stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

7. Ministru kabinets līdz 1998.gada 1.jūnijam izstrādā noteikumus, kas saistīti ar šā likuma izpildi.

Likums stājas spēkā ar 1998.gada 1.jūliju.

Likumprojekts

Grozījums Konkurences likumā

Saeimas dok. nr.3601; likumprojekts nr.1003

Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra sēdē

akceptēts (prot.nr.73, 1.¤) un 1998.gada 2.janvārī

iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Konkurences likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.) grozījumu un izteikt V nodaļu šādā redakcijā:

“V nodaļa. Negodīga konkurence

22.pants. Negodīgas konkurences aizliegums

(1) Negodīga konkurence ir aizliegta.

(2) Par negodīgu konkurenci uzskatāma jebkura darbība, ja tās rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai saimnieciskās darbības godīga prakse un ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

(3) Negodīga konkurence var izpausties kā:

1) cita tirgus dalībnieka (eksistējoša, savu darbību izbeiguša vai reorganizēta) likumīgi lietota nosaukuma, firmas vai atšķirības zīmju un citu pazīmju izmantošana vai atdarināšana, ja tas var maldināt attiecībā uz tirgus dalībnieka identitāti;

2) cita tirgus dalībnieka ražotās vai realizētās preces nosaukuma, specifiska ārējā izskata, marķējuma vai iepakojuma atdarināšana, preču zīmes vai ģeogrāfiskās norādes izmantošana, ja tas var maldināt attiecībā uz preces izcelsmi. Par ģeogrāfisko norādi uzskatāma norāde uz preces ģeogrāfiskās izcelsmes vietu, ar kuru būtiski saistās preces kvalitāte, reputācija un citas īpašības;

3) maldinoša reklāma — reklāmā ietverta nepatiesa, nepilnīga vai izkropļota informācija vai noklusēta būtiska informācija par savu vai cita tirgus dalībnieka ražoto vai realizēto preču saimniecisko nozīmi, kvalitāti, izgatavošanas veidu, īpašībām, daudzumu, cenām, to veidošanas noteikumiem un cita informācija, kas nodara vai var nodarīt zaudējumus citam tirgus dalībniekam;

4) cita tirgus dalībnieka ietekmēšana ar draudiem vai uzpirkšanu, lai radītu priekšrocības savai ekonomiskajai darbībai, tādējādi nodarot šim tirgus dalībniekam zaudējumus;

5) dempinga cenu noteikšana. Par dempinga cenu uzskatāma preces cena, kas noteikta, lai izspiestu konkurentu no tirgus, un ir ievērojami zemāka par konkrētajā tirgū esošajām cenām.

23.pants. Atbildība par negodīgu konkurenci

(1) Ja tiek konstatēta šā likuma 22.pantā paredzēto noteikumu neievērošana, Konkurences padome ar savu lēmumu uzliek attiecīgajam tirgus dalībniekam par pienākumu izbeigt pārkāpumu.

(2) Ja attiecīgais tirgus dalībnieks neizbeidz vai atkārtoti izdara pārkāpumu, par kuru Konkurences padome pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šā panta pirmo daļu, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par soda naudas uzlikšanu attiecīgajiem tirgus dalībniekam līdz piecu procentu apmērā no tā pēdējā finansu gada apgrozījuma.

(3) Konkurences padomes lēmumu par šā likuma 22.pantā paredzēto noteikumu neievērošanu var pārsūdzēt apgabaltiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Šis likums neaizliedz tirgus dalībniekam, kura intereses ir aizskartas negodīgas konkurences rezultātā, prasīt zaudējumu atlīdzību.”

Par likumprojektu

Saskaņā ar Ministru prezidenta 1997.gada 30.aprīļa rīkojumu nr.122, tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu nepieciešamos likumprojektus Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumam par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (WTO TRIPs). Saskaņā ar minētā rīkojuma 2.punktu darba grupai tika uzdots līdz 1997.gada 1.oktobrim sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektus “Par negodīgu konkurenci”, “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” un “Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā”. Darba grupa, veicot minēto uzdevumu, noskaidroja, ka nav nepieciešami grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā, kā arī atsevišķs likums “Par negodīgu konkurenci”. Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā netika sagatavoti, jo spēkā jau stājies jaunais Muitas likums, kas atbilst TRIPs prasībām.

1991.gada 3.decembra likumu “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu” ar 1998.gada 1.janvāri aizstās 1997.gada 18.jūnijā pieņemtais Konkurences likums. Darba grupa ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījums Konkurences likumā”, kas ietvers TRIPs prasības attiecībā uz ģeogrāfiskajām norādēm, kas kopā ar citiem precizējumiem iestrādātas nodaļā par negodīgu konkurenci (Part II, Section 3);

Attiecībā uz Augstākās tiesas iebildumiem par soda naudām, paskaidrojam, ka minētais priekšlikums par soda naudas aizstāšanu ar naudas sodu kā vienu no administratīvo sodu veidiem tika darba grupā apspriests un noraidīts, saglabājot Konkurences likumā jau Saeimā apstiprināto soda naudas sistēmu.

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs