projekti

Likumprojekts

Likums par īres valdi

Saeimas dok.nr.3574; likumprojekts nr.992

Ministru kabineta 1997.gada 16.decembra

sēdē akceptēts (prot. nr. 70, 30.¤) un

17.decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. (1) Īres valde ir obligāta pirmstiesas samierināšanas instance starp īrniekiem, izīrētājiem, dzīvokļa īpašniekiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem un komunālo pakalpojumu saņēmējiem dzīvojamo telpu īres un ar to saistīto strīdu jautājumos.

(2) Īres valde ir pilsētas domes vai pagasta padomes izveidota pašvaldības iestāde, un tā darbojas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Pēc pilsētas domes lēmuma vienā pilsētā vai izveidot vairākas īres valdes.

(3) Īres valde ir juridiska persona, un tai ir savs zīmogs.

(4) Īres valde ne retāk kā reizi gadā pilsētas domei vai pagasta padomei sniedz pārskatu par savu darbību.

2.pants. Īres valdes finansu līdzekļus veido pilsētas domes vai pagasta padomes iedalītie budžeta līdzekļi, kā arī ieņēmumi no maksas pakalpojumiem.

3.pants. Īres valdes uzdevumi ir:

1) izskatīt un, ja iespējams, samierināšanas ceļā noregulēt ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” un tam pakārtoto normatīvo aktu izpildi saistītos strīdus starp īrniekiem, izīrētājiem, dzīvokļa īpašniekiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem un komunālo pakalpojumu saņēmējiem;

2) uzraudzīt attiecīgo dzīvojamo telpu īres, dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem apmēra noteikšanas un piemērošanas pamatotību.

4.pants. Īres valdei ir tiesības:

1) pieprasīt no īrniekiem, izīrētājiem un dzīvokļa īpašniekiem visu to rīcībā esošo informāciju, kas attiecas uz dzīvojamo telpu īri;

2) pieprasīt no komunālo pakalpojumu sniedzējiem un komunālo pakalpojumu saņēmējiem visu to rīcībā esošo informāciju, kas attiecas uz komunālo pakalpojumu izmaksām un to aprēķināšanas kārtību;

3) pieprasīt no valsts un pašvaldību institūcijām īres valdes uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju;

4) pieaicināt attiecīgus speciālistus atsevišķu jautājumu noskaidrošanai;

5) pieaicināt attiecīgus ekspertus, ja to pieprasa un apmaksā kāda no strīdus pusēm;

6) uzlikt administratīvos sodus.

5.pants. (1) Īres valde savas kompetences ietvaros darbojas patstāvīgi.

(2) Īres valžu darbības likumības uzraudzību veic rajona (pilsētas) tiesa), izskatot konkrētas lietas.

(3) Īres valžu finansu darbības uzraudzību veic attiecīgā pilsētas dome vai pagasta padome.

II nodaļa. Īres valdes izveidošana

6.pants. (1) Īres valdes sastāvā ir priekšsēdētājs un valdes locekļi, kuru skaitu nosaka attiecīgā pilsētas dome vai pagasta padome. Maksimālais īres valdes locekļu skaits ir desmit.

(2) Īres valdes priekšsēdētāju un īres valdes locekļus attiecīgā pilsētas dome vai pagasta padome ievēlē uz savu pilnvaru laiku. Īres valde jāizveido ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc jaunievēlētās pilsētas domes vai pagasta padomes sanākšanas uz pirmo sēdi.

7.pants. Par īres valdes priekšsēdētāju pēc attiecīgās pilsētas domes vai pagasta padomes deputātu priekšlikuma var ievēlēt personu, kurai ir augstākā izglītība (vēlams — juridiskā) un kura ir sasniegusi 25 gadu vecumu.

8.pants. Pašvaldības, kurās pastāvīgo iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000, par īres valdes priekšsēdētāju var iecelt attiecīgās bāriņtiesas vai pagasttiesas priekšsēdētāju, kurš šajā gadījumā veic abu amatu pienākumus.

9.pants. (1) Par īres valdes locekļiem ievēlē īrnieku un izīrētāju pārstāvjus vienādā skaitā.

(2) Izvirzīt īres valdes locekļu kandidatūras ir tiesības attiecīgās pašvaldības deputātiem, iedzīvotājiem un sabiedriskajām organizācijām.

10.pants. Par īres valdes priekšsēdētāju un valdes locekli nevar būt:

1) personas, kas ir atzītas par rīcībnespējīgām;

2) personas, kuru īres vai komunālo maksājumu parāds pārsniedz trīs mēnešu maksājumu apmēru;

3) par tīšu nozieguma izdarīšanu sodītās personas (arī tad, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta);

4) personas, kas nepārvalda valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei.

11.pants. (1) Īres valdes priekšsēdētāju vai īres valdes locekli pilsētas dome vai pagasta padome var atbrīvot no amata pirms termiņa šādos gadījumos:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) ja viņš nepilda savus pienākumus;

3) ja iestājas šā likuma 10.panta 1., 2. vai 3. punktā minētie nosacījumi.

(2) Ja pret īres valdes priekšsēdētāju vai īres valdes locekli ir ierosināta krimināllieta, pilsētas dome vai pagasta padome var atstādināt viņu no amata (pienākumu pildīšanas) līdz brīdim, kad ir pieņemts lēmums par lietas izbeigšanu vai ir stājies spēkā notiesājošs spriedums.

12.pants. Īres valdes darbu vada īres valdes priekšsēdētājs, kuru viņa prombūtnes laikā aizvieto tā rakstiski pilnvarots īres valdes loceklis.

13.pants. (1) Īres valdes priekšsēdētāja amatalgu nosaka attiecīgā pilsētas dome vai pagasta padome.

(2) Ja īres valdes priekšsēdētājs vienlaikus ir arī bāriņtiesas vai pagasttiesas priekšsēdētājs, viņam ir tiesības saņemt šā panta pirmajā daļā minēto amatalgu un bāriņtiesas vai pagasttiesas priekšsēdētāja amatalgu.

14.pants. Īres valdes locekļu atalgojums tiek aprēķināts par nostrādāto laiku kārtībā, kādā aprēķina attiecīgās pilsētas domes vai pagasta padomes deputātu atalgojumu, par pamatu ņemot īres valdes priekšsēdētāja amatalgu.

15.pants. Īres valdes pieaicināto speciālistu atalgojums tiek aprēķināts kārtībā, kādā aprēķina īres valdes locekļu atalgojumu.

16.pants. Īres valdes lietvedību kārto pilsētas domes vai pagasta padomes norīkots darbinieks, kurš nodrošina arī īres valdes sēžu protokolēšanu. Ja darba apjoms ir liels, īres valdei var būt pastāvīgs sekretārs.

17.pants. Pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu par īres valdes izveidošanu un tās darbības administratīvās teritorijas noteikšanu izsludina kārtībā, kāda noteikta pašvaldību saistošo noteikumu izsludināšanai.

18.pants. (1) Īres valdes priekšsēdētājs nosaka īres valdes sēdes laiku, vietu un dalībnieku sastāvu un informē par to iedzīvotājus, izvietojot paziņojumus pilsētas domes vai pagasta padomes un attiecīgās īres valdes telpās.

(2) Izskatot konkrētu lietu, īres valdes locekļi, kas piedalās attiecīgajā sēdē, nedrīkst atrasties interešu konfliktā ar kādu no strīdus pusēm.

19.pants. (1) Īres valdes sēdē jānodrošina proporcionalitāte starp īres valdes locekļiem — īrnieku un īzīrētāju pārstāvjiem.

(2) Īres valdes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās priekšsēdētājs, kā arī vismaz viens valdes loceklis — īrnieku pārstāvis — un vismaz viens valdes loceklis — izīrētāju pārstāvis.

20.pants. Ja īres valdes loceklis nevar ierasties uz īres valdes sēdi, viņš vismaz divas dienas iepriekš paziņo par to īres valdes priekšsēdētājam, kurš uzaicina piedalīties sēdē citu īres valdes locekli.

21.pants. (1) Ja īres valdes loceklis gada laikā bez attaisnojoša iemesla nav ieradies uz divām valdes sēdēm, viņš zaudē savas pilnvaras un viņa vietā šā likuma 9. un 10. pantā noteiktajā kārtībā ievēlams citas īres valdes loceklis.

(2) Īres valdes priekšsēdētājs nedēļas laikā paziņo pilsētas domei vai pagasta padomei par īres valdes locekļa pilnvaru zaudēšanu.

22.pants. (1) Īres valdes sēdes ir atklātas.

(2) Īres valdes sēdi vada īres valdes priekšsēdētājs vai — viņa prombūtnes laikā — tā pilnvarots īres valdes loceklis.

(3) Īres valdes sēdes tiek protokolētas.

III nodaļa. Īres valdes kompetence

23.pants. Īres valde izskata strīdus starp izīrētājiem, īrniekiem, dzīvokļa īpašniekiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem un komunālo pakalpojumu saņēmējiem.

24.pants. (1) Īres valde apkopo informāciju par maksātnespējīgajiem īrniekiem un iesniedz pilsētas domei vai pagasta padomei priekšlikumus attiecīgo jautājumu risināšanai.

(2) Īres valde var apkopot informāciju par dzīvojamo telpu maiņas pieprasījumiem un organizēt maksātnespējīgo īrnieku dzīvojamo telpu maiņu valsts un pašvaldību dzīvojamā fonda ietvaros, kā arī privātīpašumā esošajās mājās, ja ir saņemta attiecīgā īpašnieka rakstiska piekrišana.

(3) Īres valdes lēmums par dzīvojamo telpu maiņu ir pamats īres līguma noslēgšanai.

25.pants. Īres valde ir tiesīga pārbaudīt, kā tiek ievērota īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem aprēķināšanas un pārrēķinu kārtība, kā arī uzlikt administratīvo sodu par attiecīgo noteikumu pārkāpšanu.

26.pants. Īres valde ir tiesīga uzlikt administratīvo sodu par atteikšanos sniegt šā likuma 23. un 25. pantā minēto informāciju, par nepatiesu ziņu sniegšanu vai par dzīvojamo telpu apskates kavēšanu.

27.pants. (1) Īres valde ir tiesīga savas kompetences ietvaros sniegt pilsētas domes vai pagasta padomes noteiktās maksas konsultācijas.

(2) Maksas par konsultācijām apmēru ar attiecīgu lēmumu nosaka pilsētas dome vai pagasta padome.

IV nodaļa. Strīdu izskatīšanas kārtība

28.pants. Īres valde uzsāk strīda izskatīšanu pēc īrnieka, izīrētāja dzīvokļa īpašnieka, komunālo pakalpojumu sniedzēja vai komunālo pakalpojumu saņēmēja (turpmāk — strīdnieks) rakstiska iesnieguma saņemšanas.

29.pants. (1) Iesniegumā jānorāda:

1) attiecīgās īres valdes nosaukums;

2) katra strīdnieka vārds, uzvārds un adrese vai nosaukums un juridiskā adrese (ja strīdnieks ir juridiska persona);

3) strīdus priekšmets;

4) strīdnieka paraksts, iesnieguma sastādīšanas datums un citas strīda izskatīšanā nepieciešamās ziņas;

5) apstrīdamās summas aprēķins, ja strīds ir saistīts ar īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem;

6) iesnieguma pamatotību apstiprinoši pierādījumi;

7) strīdnieka prasījumi;

8) pievienoto dokumentu saraksts.

(2) Iesniegums īres valdē iesniedzams divos eksemplāros.

30.pants. (1) Īres valdes priekšsēdētājs iepazīstas ar attiecīgā iesnieguma saturu un ne vēlāk kā nākamajā darbadienā pēc iesnieguma saņemšanas nosūta to pa pastu ierakstītā vēstulē vai izsniedz pret parakstu otram strīdniekam, un nosaka desmit dienu termiņu (no iesnieguma saņemšanas dienas) paskaidrojuma sniegšanai.

(2) Pēc otra strīdnieka paskaidrojuma saņemšanas vai paskaidrojuma iesniegšanas termiņa beigām īres valdes priekšsēdētājs nosaka attiecīgā iesnieguma izskatīšanas datumu, laiku un vietu.

31.pants. Īres valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs pieprasīt attiecīgus dokumentus un paskaidrojumus, organizēt dzīvojamās telpas apsekošanu vai veikt citas strīda izskatīšanas sagatavošanai nepieciešamās darbības.

32.pants. (1) Īres valdes priekšsēdētājs vai viņa uzdevumā īres valdes loceklis apseko dzīvojamās telpas kopā ar sociālās aprūpes iestāžu un policijas darbiniekiem, piedaloties izīrētājam, ja tas ir nepieciešams.

(2) Par dzīvojamo telpu apsekošanas rezultātiem tiek sastādīts apsekošanas akts. To paraksta personas, kuras piedalās apsekošanā.

33.pants. (1) Strīdniekus uz īres valdes sēdi uzaicina ar paziņojumu, kurā jānorāda:

1) uzaicinātā strīdnieka vārds, uzvārds un adrese vai nosaukums un juridiskā adrese (ja strīdnieks ir juridiska persona);

2) attiecīgās īres valdes nosaukums un adrese;

3) iesnieguma izskatīšanas datums, laiks un vieta;

4) uzaicinājuma iemesls;

5) informācija par to, ka personai, ja tā ir saņēmusi paziņojumu prombūtnē esoša uzaicinātā strīdnieka vietā, ir pienākums nodot paziņojumu strīdniekam;

6) strīdnieka atbildība par neierašanos.

(2) Paziņojumu nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē vai izsniedz strīdniekam pret parakstu.

34.pants. (1) Strīdnieku piedalīšanās īres valdes sēdē, kurā izskata attiecīgo iesniegumu, ir obligāta.

(2) Par neierašanos uz īres valdes sēdi bez attaisnojoša iemesla īres valde uzaicinātajam strīdniekam var uzlikt administratīvo sodu.

35.pants. (1) Iesnieguma izskatīšanu sāk ar informāciju par strīdniekiem, strīda priekšmetu un klātesošajiem īres valdes pārstāvjiem.

(2) Sēdes vadītājam jāizskaidro strīdniekiem šā likuma 37. pantā noteiktais.

36.pants. (1) Par katra iesnieguma izskatīšanu raksta atsevišķu protokolu.

(2) Attiecīgajā īres valdes sēdes protokolā jānorāda:

1) datums un sēdes norises vieta;

2) attiecīgās īres valdes nosaukums un klātesošie īres valdes pārstāvji;

3) ziņas par strīdniekiem, norādot, ka viņu personas identitāte ir pārbaudīta pēc dokumentiem;

4) strīdnieku paskaidrojumi, kā arī to uzaicināto personu paskaidrojumi, kuras piedalās sēdē;

5) pieņemtais lēmums;

6) protokola parakstīšanas laiks.

(3) Protokolu paraksta īres valdes priekšsēdētājs, sēdes protokolētājs un strīdnieki.

(4) Ja ieraksti protokolā ir laboti, katram labojumam jābūt atrunātam.

37.pants. (1) Ja strīda izskatīšanas rezultātā ir panākta vienošanās starp strīdniekiem, par to sastāda rakstisku lēmumu par vienošanos, kas ir izpildāms kā spēkā stājies tiesas spriedums.

(2) Ja vienošanās nav panākta, strīdnieks var saņemt izziņu, ka strīds ir izskatīts īres valdes sēdē, bet vienošanās nav panākta.

(3) Izziņu paraksta īres valdes priekšsēdētājs un sēdes protokolētājs.

38.pants. (1) Ja strīda izskatīšanas rezultātā ir panākta vienošanās, īres valdes lēmumā par vienošanos jānorāda:

1) datums un sēdes norises vieta;

2) attiecīgās īres valdes nosaukums un klātesošie īres valdes pārstāvji;

3) ziņas par strīdniekiem, norādot, ka viņu personas identitāte ir pārbaudīta pēc dokumentiem;

4) strīdnieku paskaidrojumi, kā arī to uzaicināto personu paskaidrojumi, kuras piedalās sēdē;

5) vienošanās saturs;

6) norāde par to, kam un kādā apmērā jāsedz izdevumi;

7) lēmuma parakstīšanas laiks.

(2) Lēmumu par vienošanos paraksta īres valdes priekšsēdētājs, sēdes protokolētājs un strīdnieki.

(3) Ja ieraksti lēmumā par vienošanos ir laboti, katram labojumam jābūt atrunātam.

39. pants. Iesniedzot īres valdē iesniegumu, jāsamaksā valsts nodeva:

1) fiziskai personai — 5 lati;

2) juridiskai personai — 15 lati.

40. pants. Īres valdei ir tiesības fiziskajai personai, kuru tā atzinusi par nespējīgu samaksāt, samazināt valsts nodevas apmēru līdz 0,20 latiem.

41. pants. Juridiskā persona īres valdei maksā atlīdzību 5% apmērā no summas, par kuru panākta vienošanās.

42. pants. (1) Šā likuma 39. un 41. pantā minētos naudas līdzekļus ieskaita attiecīgās pilsētas domes vai pagasta padomes budžetā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto naudas līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka pilsētas dome vai pagasta padome.

V nodaļa. Pārejas noteikumi

1. Līdz pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai vairāki pagasti saskaņā ar attiecīgo pagastu padomju lēmumiem var izveidot kopēju īres valdi. Šādas īres valdes finansēšana notiek saskaņā ar attiecīgo pašvaldību rakstisku vienošanos.

2. Ja pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas laikā vairākas pašvaldības apvienojas, par nepieciešamību izveidot kopīgu īres valdi lemj apvienoto pašvaldību dome (padome).

3. Īres valdes katrā pašvaldībā izveidojamas līdz 1999. gada 15. janvārim.

4. Sākot ar 1999. gadu, valsts budžetā paredzami līdzekļi pašvaldībām īres valžu darbības nodrošināšanai.

5. Pašvaldības var izveidot īres valdes ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi un paredzēt savā budžetā finansējumu īres valžu darbības nodrošināšanai.

Par likumprojektu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē likumprojektu “Likums par īres valdi”.

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavoja un sniedza Ministru kabineta sēdēs 01.04.1997. un 29.–30.04.1997. divus konceptuālus ziņojumus jautājumā par īres valdes institūcijas ieviešanu. Noklausoties šos ziņojumus, valdības sēdēs tika nolemts — īres valdes būs pašvaldību veidotas institūcijas, tā būs jauna pašvaldību pastāvīgā funkcija, kuras izpildes finansējums jāparedz, sastādot ikgadējo valsts budžeta projektu. Konceptuālajiem ziņojumiem bija pievienots arī izziņas materiāls par nepieciešamajām izmaksām īres valžu ieviešanai un uzturēšanai.

Ar 1997. gada 15. maija Ministru prezidenta rīkojumu nr. 141 tika izveidota darba grupa likumprojekta par īres valdēm izstrādāšanai. Darba grupas vadība tika uzticēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tika nolemts, ka likumprojektā minētajai institūcijai jāparedz reālas iespējas risināt ar īres maksām un komunālajiem maksājumiem saistītos strīdus.

Eiropas Kopienas normatīvajos aktos minētais jautājums nav reglamentēts.

Darba grupas sagatavotais likumprojekts paredz, ka pašvaldību īres valdes ir obligātas pirmstiesas samierināšanas instances, reizē dodot šai institūcijai tiesības kontrolēt normatīvajos aktos noteiktās īres maksas un komunālo maksājumu aprēķinu metodikas ievērošanu, bet neievērošanas gadījumā — sodīt vainīgo.

Izprotot sarežģīto situāciju valstī, saistībā ar ļoti lieliem īres maksas un komunālo maksājumu parādiem, darba grupa centās projektā paredzēt īres valdēm pietiekami lielas tiesības un pilnvaras, lai tiktu sniegts reāls ieguldījums minēto problēmu risināšanā.

Kā jau iepriekš minēts, īres valžu darbības nodrošināšana ir jaunas pastāvīgās funkcijas uzdošana pašvaldībām, tādēļ tās realiācijai ir jāparedz līdzekļi 1998. un nākamo gadu valsts budžetos. Apstāklis, ka projektā īres valdēm ir paredzētas tiesības ņemt noteiktus maksājumus par sniegtajiem pakalpojumiem un iekasēt soda naudas, ļaus tām veiksmīgi nodrošināt darbību, nepalielinot no budžeta izdalāmā finansējuma apmēru.

Likumprojekts, atbilstoši 24.07.1997. valsts sekretāru sanāksmē nolemtajam, saskaņots ar Tieslietu, Finansu, Ekonomikas un Labklājības ministrijām.

Uz Ministru kabineta komitejas sēdi uzaicināma Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore R.Eize un Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece B.Baltiņa.

Par iesniegto likumprojektu Ministru kabineta komitejas sēdē ziņos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietnieks Andris Krūms.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A.Gorbunovs

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”

Saeimas dok.nr.3572; likumprojekts nr.990

Ministru kabineta 1997.gada 16.decembra

sēdē akceptēts (prot. nr.70, 19.¤) un

17.decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā “Par valsts proves uzraudzību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4. un 5.pantu šādā redakcijā;

“4.pants. Provēšana ir dārgmetālu un to sakausējumu kvalitatīvā un kvantitatīvā raksturojuma noteikšana, kā arī dārgakmeņu un citu juvelierizstrādājumos izmantojamo vērtīgo akmeņu raksturojuma noteikšana un kvalitatīvā novērtēšana. Provēšanas metodes un remediju nosaka finansu ministra apstiprinātas instrukcijas, kuras izstrādātas saskaņā ar starptautiski atzītu standartu un normatīvu prasībām.

5.pants. Proves uzraudzība ietver dārgmetālu un to izstrādājumu proves noteikšanu, sastāva analīzi un ekspertīzi, kontrolanalīžu veikšanu, proves zīmogu nospiedumu ekspertīzi, dārgakmeņu un citu juvelierizsrādājumos izmantojamo vērtīgo akmeņu ekspertīzi un kvalitatīvu novērtēšanu, kā arī dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas noteikumu ievērošanas kontroli.”

2. Izteikt 15. un 16.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Inspekcija ir valsts iestāde, kas darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā. Inspekcija nodrošina kontroli pār to, kā uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, organizācijās un iestādēs ievēro šo likumu un citus ar šā likuma izpildi saistītos normatīvos aktus, kā arī sniedz ar proves darbu (provēšana, zīmogošana, analīžu un ekspertīžu veikšana, dārgakmeņu u.c. vērtīgo akmeņu kvalitatīvā novērtēšana u.c.) saistītos pakalpojumus.

16.pants. Inspekcija ir juridiska persona, un tai ir nodalīts budžeta finansējums. Tai ir nošķirta manta, patstāvīga bilance, zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un inspekcijas pilnu nosaukumu, cita atribūtika, kā arī budžeta konts Valsts kasē.”

3. 19.pantā:

1) izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) apstiprina inspekcijas štatus, kā arī inspekcijas pamatbudžeta apakšprogrammas ieņēmumu un izdevumu tāmi.”

2) izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) pieņem lēmumus par normatīvo aktu pārkāpumiem, kas saistīti ar šā likuma un saskaņā ar šo likumu izstrādāto normatīvo aktu neievērošanu, par vainīgo personu saukšanu pie likumā noteiktās atbildības, kā arī uzliek vainīgajām personām likumos noteiktos sodus;”.

4. Izteikt 20.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) sastādīt aktus par pārbaužu laikā konstatētajiem pārkāpumiem un nelikumīgajām darbībām operācijās ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, kā arī atbilstīgi savai kompetencei uzlikt likumos noteiktos sodus.”

5. Svītrot 22.panta 2.punktu.

Par likumprojektu

1995.gada 19.janvārī Latvijas Republikas Saeima pieņēma un 1995.gada 2.februārī Valsts prezidents izsludināja likumu “Par valsts proves uzraudzību.

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību” mērķis ir šī likuma atsevišķu pantu precizēšana un sakārtošana saskaņā ar izmaiņām likumdošanā.

Grozījumi minētā likumā 4., 5. un 15.pantā precizē dārgakmeņu u.c. vērtīgo akmeņu vērtēšanas principus atbilstoši Valsts proves uzraudzības inspekcijas funkcijām.

1996.gada 30.maijā Ministru kabinetā tika nolemts par speciālā budžeta statusu 1997.gadā. Lai novērstu pretrunas starp Ministru kabinetā nolemto un likuma “Par valsts proves uzraudzību” 16.pantu un 19.panta 3.punktu, tajos tiek izdarīti grozījumi.

1995.gada 19.jūlijā tika izdarīti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2361.pantā, nosakot amatpersonu loku, kas ir tiesīgas uzlikt administratīvos sodus Valsts proves uzraudzības inspekcijas vārdā. Ar to ir saistīti grozījumi likuma 19. panta 5.punktā un 20.panta 4.punktā.

No likuma tiek svītrota 22.panta otrā daļa, jo šī panta saturs neatbilst Valsts proves uzraudzības inspekcijas funkcijām.

Finansu ministrs R.Zīle