Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 184

Rīgā 2019. gada 27. novembrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 56 3. p.)

Grozījumi "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvajos noteikumos"

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma
34.² panta ceturto daļu un 55. pantu un
Finanšu instrumentu tirgus likuma
119.¹ panta trešo daļu un 122.¹ panta ceturto daļu

Izdarīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada 9. jūlija normatīvajos noteikumos Nr. 120 "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" (turpmāk – noteikumi) šādus grozījumus:

1. Izteikt 6.13. punktu šādā redakcijā:

"6.13. finanšu iestādes – kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, līzinga sabiedrības, licencētie kredītu devēji un iespēju robežās citas iestādes, kas atbilst "Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. red. "K" nozares "Finanšu un apdrošināšanas darbība"" definīcijai;".

2. Papildināt noteikumus ar 6.14. punktu šādā redakcijā:

"6.14. pārējo terminu lietojums atbilst terminu lietojumam Kredītiestāžu likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Regulā Nr. 575/2013, Regulā Nr. 680/2014, grāmatvedības standartos, Latvijas Bankas noteikumos, kas nosaka monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata sagatavošanu un procentu likmju pārskatu sagatavošanu un regulē Kredītu reģistra darbību, Komisijas normatīvajos noteikumos, kas nosaka iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi, un Komisijas normatīvajos noteikumos par saistību neizpildes definīcijas piemērošanu un posteņu, kas saistīti ar īpaši augstu risku, noteikšanu."

3. Aizstāt 21. punkta ievaddaļā aiz vārdiem "šo noteikumu" skaitli "39" ar skaitli "54".

4. Izteikt 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Iestāde ievieš vadības informācijas sistēmu, kas ļauj kvantitatīvi noteikt kredītriska apmēru un nodrošina kvalitatīvu, detalizētu un savlaicīgu informāciju par pārvaldāmo kredītu portfeļu struktūru, par klientiem, tajā skaitā par klientu savstarpējo saistību, informāciju, kas nodrošina personu, kas saistītas ar iestādi, identificēšanu, informāciju par dažādu kredītu koncentrāciju lielumu un limitu ievērošanu, kā arī datus par vēsturiskajiem rezultātiem no kredītu atgūšanas un pārskatīšanas pasākumu piemērošanas (atgūšanas izmaksas, ilgums, faktiskā peļņa vai zaudējumi) pa kredītu veidiem."

5. Izteikt V nodaļu šādā redakcijā:

"V. Kredītu piešķiršana

Vispārīgās prasības

35. Iestāde nosaka un ievēro stingrus un skaidri definētus kredītu piešķiršanas kritērijus un limitus, kas nodrošina iestādes kredītriska politikas realizēšanu saskaņā ar kredītriska stratēģiju un ir piemērojami, vērtējot plānotā riska darījuma ietekmi uz iestādes kredītrisku un spēju to absorbēt. Kredītu piešķiršanas kritērijus un limitus nosaka katram kreditēšanas mērķa tirgum, izsniedzamo kredītu veidam (tajā skaitā nenodrošinātiem kredītiem), mērķim un kredītņēmēja kredīta atmaksas spējai (turpmāk – kredītspēja), tajā skaitā nosaka kredīta apmēra limitu attiecībā pret nodrošinājuma vērtību un pret kredītņēmēja ienākumiem. Iestāde regulāri veic kredītu piešķiršanas kritēriju atbilstības un efektivitātes novērtējumu.

36. Iestāde nodrošina, ka kredītriska vērtējums ietver kredītņēmēja kredītspējas un kredītrisku mazinošo faktoru, tajā skaitā nodrošinājuma (ja tāds ir), novērtējumu. Nodrošinājuma esamība neaizstāj kredītņēmēja kredītspējas novērtējumu un tai nepieciešamās informācijas saņemšanu.

36.¹ Iestāde nodrošina veiktā kredītspējas novērtējuma, kā arī lēmuma par kredīta piešķiršanu vai piešķiršanas atteikumu dokumentēšanu. Dokumentētie rezultāti ir pietiekami, lai pamatotu priekšlikumu apstiprināt vai noraidīt kredīta līguma slēgšanu.

37. Iestāde nosaka pieļaujamo maksimālo kredīta atmaksas termiņu dažādu veidu kredītiem, izņemot pārsnieguma kredītus, atjaunojamos kredītus, kredītlīnijas un norēķinu karšu kredītus vai līdzīgus produktus, kuru izsniegšanu un atmaksu nenosaka konkrēts iepriekš saskaņots atmaksas grafiks, kā arī to izsniegšana vai dzēšana ir iespējama visu līguma attiecību periodu noteikta limita ietvaros, (turpmāk visi kopā – pārsnieguma kredīti). Fiziskajai personai izsniegtā hipotekārā kredīta maksimālais atmaksas termiņš ir 30 gadi, bet patēriņa kredīta (tajā skaitā finanšu līzinga darījumiem) maksimālais atmaksas termiņš ir septiņi gadi.

38. Iestāde nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par kredīta piešķiršanu un kādā kredītņēmējs veic maksājumus, šā lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju, kā arī valdes, izveidoto komiteju (kredītkomitejas) un kredītu piešķiršanā iesaistīto darbinieku pilnvaras un atbildību kredītu piešķiršanā, tajā skaitā tādā kredītu piešķiršanā, kas notiek, izmantojot automatizētus lēmumu pieņemšanas procesus.

39. Ja iestāde piedalās sindicētā kredīta piešķiršanā, tā pirms lēmuma par kredīta piešķiršanu pieņemšanas neatkarīgi no galvenā sindicētā kredīta pārvaldītāja veiktās analīzes veic kredītriska un kredīta noteikumu analīzi.

40. Iestāde, izsniedzot kredītu, slēdz ar kredītņēmēju līgumu, kurā norāda kredīta mērķi, apmēru, izsniegšanas un atmaksāšanas kārtību, procentu likmi un procentu aprēķināšanas kārtību, kredīta nodrošinājumu un citus nosacījumus.

41. Piešķirot kredītu, iestādei ir pienākums pirms līguma noslēgšanas iepazīstināt kredītņēmēju ar patiesu un pilnīgu informāciju par visiem līguma nosacījumiem un riskiem, tajā skaitā:

41.1. ar kredītņēmēja regulārā maksājuma, kas saistīts ar kredīta atmaksu, struktūru (kredīta pamatsummas un procentu maksājumi) un apmēru;

41.2. ja kredītlīgums ir ar mainīgo procentu likmi, brīdināt par riskiem, kas saistīti ar procentu likmju pieauguma ietekmi uz kredītņēmēja veicamo kredītmaksājumu apmēru, sniedzot aprēķina piemērus, kas ilustrē, kā procentu likmes pieaugums var ietekmēt parāda apkalpošanas izdevumu apmēru un to attiecību pret kredītņēmēja ienākumiem;

41.3. ja kredīta valūta un kredītņēmēja ienākumu valūta nesakrīt, brīdināt pret valūtas risku neapdrošinātu kredītņēmēju par riskiem, kas saistīti ar minēto valūtu kursu iespējamām izmaiņām kredītņēmējam nelabvēlīgā virzienā, un šādu izmaiņu ietekmi uz veicamo maksājumu apmēru, salīdzinot ar situāciju, kad kredītņēmēja ienākumu valūta sakrīt ar kredīta valūtu. Iestāde iepazīstina šādu kredītņēmēju ar aprēķina piemēriem, kuri ilustrē, kā kredīta valūtas kursa izmaiņas var ietekmēt parāda apkalpošanas izdevumu apmēru un to attiecību pret kredītņēmēja ienākumiem. Ja kredītņēmēja ienākumu valūtas kurss ir piesaistīts kredīta valūtas kursam, iestāde skaidro valūtu piesaistes noteikumus;

41.4. ja kredītņēmējs ir finanšu iestāde, apdrošināšanas sabiedrība vai cits finanšu tirgus dalībnieks, kuram ir pietiekamas zināšanas un pieredze finanšu risku pārvaldībā, iestāde var samazināt sniedzamās informācijas apjomu, ja kredītņēmējs tam piekrīt.

42. Izmantojot kredītu piešķiršanai ar tehnoloģijām saistītus automatizētus risinājumus (turpmāk – automatizēti risinājumi), iestāde:

42.1. paredz nosacījumus automatizētu risinājumu izmantošanas procesam, tostarp nosaka produktus un limitus, kuriem atļauta automatizēta lēmumu pieņemšana, ņemot vērā iestādes automatizēto risinājumu iespēju robežas;

42.2. savās riska pārvaldības un kontroles sistēmās pienācīgi iekļauj riskus, kas saistīti ar automatizēto risinājumu izmantošanu, paredzot atbilstošus kontroles mehānismus to ierobežošanai, piemēram, agrīnās brīdināšanas kritērijus un kritērijus automatizētu risinājumu darbības apturēšanai;

42.3. spēj izskaidrot izmantoto automatizēto risinājumu pamatā esošo modeli un nodrošina tā izsekojamību un stabilitāti;

42.4. regulāri uzrauga automatizēto risinājumu darbības rezultātus un salīdzina to faktisko sniegumu ar modelēto sniegumu lēmumu pieņemšanas brīdī;

42.5. pienācīgi dokumentē un periodiski pārskata ar tehnoloģijām saistītos automatizētos procesus un modeļus.

Kredītņēmēja kredītspējas novērtēšana

43. Šie noteikumi nosaka minimālās prasības kredītņēmēja kredītspējas vērtēšanai. Iestāde var piemērot arī stingrākas prasības.

44. Kredītņēmēja ienākumus uzskata par galveno kredīta atmaksas resursu, savukārt nodrošinājums vai citi riska mazināšanas faktori nodrošina papildu aizsardzību.

45. Kredītņēmēja kredītspējas vērtējums ietver vismaz šādas informācijas analīzi: kredīta mērķis, kredītņēmēja finanšu stāvoklis un tā ilgtspēja, kredīta atmaksas avoti, riski, ko kredītņēmējs jau ir uzņēmies, risku kopējais apjoms un jutīgums pret izmaiņām ekonomikā, kredītņēmēja finansiālā līdzdalība kredīta mērķa finansēšanā, kredīta nodrošinājums.

46. Iestāde izstrādā iekšējo kārtību par kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanai izmantojamās informācijas apjomu un detalizācijas pakāpi, ņemot vērā izsniedzamā kredīta apmēru un veidu. Ja kredītņēmējs ir atzīstams par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, iestāde ņem vērā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās prasības. Kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanai izmantojamā informācija ietver datus par kredītņēmēja ienākumiem, saistībām un ar tām saistītiem maksājumiem, un tā ir pamats turpmākajam lēmumam par kredīta piešķiršanu.

46.¹ Kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanai šo noteikumu 46. punktā minēto informāciju iegūst no kredītņēmēja un iestādes iekšējiem un ārējiem (Kredītu reģistrs, kredītinformācijas biroji, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un citas datubāzes) avotiem.

46.² Iestāde pieprasa kredītņēmējam apliecināt kredīta pieteikumā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu.

46.³ Iestāde iespēju robežās pārliecinās par kredītņēmēja sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu.

46.⁴ Informācija par kredītņēmēja, kas ir patērētājs, ienākumiem ir uzskatāma par pietiekamu, ja tā atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un šo noteikumu prasībām.

46.⁵ Informācija par kredītņēmēja saistībām un ar tām saistītiem maksājumiem ir uzskatāma par pietiekamu, ja sniedz atbilstošu priekšstatu par kredītņēmēja ikmēneša maksājumu apmēru, ņemot vērā kredītinformācijas biroju un Kredītu reģistra informāciju, kā arī kredītņēmēja sniegto informāciju. Ja kredītņēmēja norādītais saistību vai kredītmaksājumu apmērs mēnesī ir lielāks par to, kādu iestāde noteikusi, ņemot vērā pieejamo informāciju ārējās un iekšējās datubāzēs, izvērtējot kredītņēmēja kredītspēju, iestāde ņem vērā kredītņēmēja norādīto informāciju.

47. Kredītņēmēja, kas ir patērētājs, kredītspējas vērtējumā iestāde izmanto vismaz šādus rādītājus:

47.1. parāda apkalpošanas izdevumu attiecību pret ienākumiem (debt service to income ratio, turpmāk – DSTI), kuru aprēķina šādi:

kur:

DS ir kredītmaksājumu finanšu iestādēm kopējais apmērs mēnesī gan par kredītu, kuram kredītņēmējs ir pieteicies, gan par kredītņēmēja pārējiem kredītiem, tajā skaitā piešķirtajiem un vēl neizmantotajiem kredītiem, tostarp pārsnieguma kredītiem, bet atskaitot kredītmaksājumus par parādsaistībām, kuras tiktu dzēstas plānotā kredīta piešķiršanas rezultātā.

Kredītmaksājumu finanšu iestādēm kopējo apmēru veido pamatsummas atmaksa, procentu maksājumi, komisijas un citi regulārie maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saskaņā ar kreditēšanas līgumiem. Kredītmaksājumu finanšu iestādēm kopējais apmērs mēnesī tiek iegūts, summējot visu kredītu kredītmaksājumu apmēru. Kredītmaksājuma noteikšanai iestāde izmanto visu savā rīcībā esošo informāciju, kas iegūta no šo noteikumu 46.¹ punktā minētajiem avotiem. Iestāde var palielināt novērtējamā kredītmaksājuma apmēru, salīdzinot ar kredītmaksājuma apmēru atbilstoši kredītņēmēja sniegtajai informācijai, ja iestāde to uzskata par pamatotu, balstoties uz iestādes iekšējo kārtību kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanai.

Iestāde iekšējā kārtībā nosaka pietiekami konservatīvus pieņēmumus par citu finanšu iestāžu izsniegto kredītu procentu likmēm. Iestāde analizē kredītņēmēja kredītspēju, ņemot vērā iespēju, ka mainīgās kredīta procentu likmes var būtiski mainīties kredītņēmējam nelabvēlīgā virzienā. Kredīta un kredītņēmēja ienākumu valūtu nesakritības gadījumā iestāde kredītņēmēja kredītspējas analīzē papildus ņem vērā iespējamo valūtu kursu maiņu kredītņēmējam nelabvēlīgā virzienā.

Ja kredītmaksājumu periodiskums ir retāks nekā viena reize mēnesī (ik ceturksni, ik pusgadu, ik gadu vai cits), kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē kā mēneša vidējo rādītāju atbilstošajam periodiskumam (piemēram, ceturkšņa maksājumu dalot ar 3).

Ja kredīta atmaksa tiek atlikta vai notiek termiņa beigās, kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē kā mēneša vidējo rādītāju, kuru aprēķina, pieņemot, ka kredītņēmēja atlikušās (neatmaksātās) saistības (tajā skaitā pamatsummas un procentu kopsumma) tiek atmaksātas vienādās daļās līdz galēji noteiktajām saistību termiņa beigām.

Pārsnieguma kredītam kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē, dalot piešķirtā kredīta limita apmēru ar 48 (pieņēmums, ka šāda kredīta termiņš ir četri gadi).

Iestādes iekšējā procedūrā kapitālsabiedrību, kuras saņēmušas licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, izsniegto pārsnieguma kredītu procentu likmes pieņem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajā kredīta kopējo izmaksu maksimālajā apmērā, bet pārējo kreditētāju izsniegto pārsnieguma kredītu procentu likmes pieņem ne mazākas kā Latvijas monetāro finanšu iestāžu mājsaimniecībām no jauna piešķirto norēķinu kartes kredītu procentu likmes, kas publicētas Latvijas Bankas tīmekļa vietnē.

Kredītiem, kuri tiek piešķirti pa daļām piešķirtā kredītlimita ietvaros un kuru izsniegšanu un atmaksu nosaka konkrēts iepriekš saskaņots atmaksas grafiks (piemēram, būvniecības kredītiem), kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē kā mēneša vidējo rādītāju, pamatojoties uz piešķirto kopējo kredītlimitu un pieņemot, ka kredītņēmēja saistības (tajā skaitā pamatsummas un procentu kopsumma) tiek atmaksātas vienādās daļās līdz termiņa beigām;

I ir kredītņēmēja dokumentēti un pierādāmi vidējie mēneša ienākumi pēc nodokļu un citu valstij veicamo un obligāto sociālo maksājumu nomaksas, kurus iestāde atzīst par ilgtspējīgiem (piemēram, ņemot vērā kredītņēmēja paredzamo pensionēšanās vecumu, terminēto darba līgumu u.c.), balstoties uz datiem par vismaz sešiem pēdējiem mēnešiem, par kuriem ir pieejama informācija par kredītņēmēja ienākumiem. Ja šo vismaz sešu pēdējo mēnešu ienākumi neraksturo kredītņēmēja regulāros ienākumus, tad izmanto ilgāku laika periodu, to attiecīgi pamatojot;

47.2. parāda attiecību pret gada ienākumiem (debt to income ratio, turpmāk – DTI), kuru aprēķina šādi:

kur:

D ir visas kredītņēmēja parādsaistības pret finanšu iestādēm un iespēju robežās arī nefinanšu iestādēm, ieskaitot kredītu, kuram kredītņēmējs ir pieteicies, un piešķirtos, bet vēl neizmantotos kredītus, bet atskaitot parādsaistības, kuras tiktu dzēstas plānotā kredīta piešķiršanas rezultātā;

I iegūst, reizinot saskaņā ar šo noteikumu 47.1. punkta prasībām aprēķinātos vidējos mēneša ienākumus ar 12;

47.3. kredīta apmēra attiecību pret nodrošinājuma vērtību (loan to value ratio, turpmāk – LTV), kuru aprēķina šādi:

kur:

L ir plānotā kredīta apmērs;

V ir nodrošinājuma vērtība;

47.4. ja šo noteikumu 47.1. punktā minētais DSTI pārsniedz 40 procentus vai šo noteikumu 47.2. punktā minētais DTI pārsniedz koeficientu 6, kredītņēmēja kredītspēja tiek vērtēta kā nepietiekama, un šāda kredīta izsniegšana nav atļauta, izņemot gadījumus, kad kredītņēmēja kredītspējas vērtējums liecina, ka viņš spēs atmaksāt kredītu, arī pastāvot augstākam DSTI vai DTI līmenim. Šajā punktā minētie izņēmuma gadījumi, kā arī atkāpes no šo noteikumu 37. punktā minētajiem maksimālā termiņa ierobežojumiem kalendārajā ceturksnī nedrīkst pārsniegt 10 procentus no iestādes fiziskām personām no jauna izsniegto kredītu apmēra (balstoties uz pēdējo pieejamo informāciju par iepriekšējo kalendāro ceturksni). Iestāde spēj izskaidrot risku mazinošos elementus konkrētajā gadījumā, kurā piemērots minētais izņēmums;

47.5. iestādes pienākums piemērot šo noteikumu 37. un 47.4. punktā minētās maksimālā kredīta termiņa, DSTI un DTI prasības neattiecas uz gadījumiem, kas saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu noteikti kā izņēmumi, uz kuriem neattiecina iestādes pienākumu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu, kā arī uz pārskatītiem aktīviem.

48. Ja pēc kredīta termiņa beigām kredītņēmējam joprojām ir neizpildītas kredīta saistības (piemēram, kredīti piedziņas procesā), jauna kredīta izsniegšana kredītņēmējam ir aizliegta, ja vien tā netiek veikta pārskatīšanas pasākumu ietvaros atbilstoši šo noteikumu VII nodaļai.

49. Iestāde vērtē kredīta garantiju (ja tādas ir) efektivitāti, to realizēšanas iespējas un tam nepieciešamo laiku, kā arī trešo personu, kuras galvo par izsniedzamo kredītu, kredītspēju.

50. Kredītņēmēja kredītspēju un galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības vērtē atsevišķi.

50.¹ Vērtējot patērētāja kreditēšanas līguma galvinieka, kas nav saimnieciskās darbības veicējs, spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības, iestāde:

50.¹1. galviniekam, kas sniedz galvojumu, piemēro šo noteikumu 37. un 47.4. punktā minētās prasības, aprēķinā ietverot gan galvojuma saistības, par kurām tiek slēgts līgums, gan atlikušās citas esošās galvojuma saistības – abas vismaz 50 procentu apmērā;

50.¹2. galvojuma līgumā nosaka katra iesaistītā galvinieka galvojuma apmēru;

50.¹3. ja kredītam tiek piesaistīti vairāki galvinieki, šo galvinieku DSTI un DTI vērtējumā viņu ienākumus un kredītmaksājumus var summēt.

50.² Ja kredīts tiek izsniegts aizņēmējam, kurš vienlaikus ir galvinieks par citām saistībām, viņa DSTI un DTI aprēķinā ņem vērā arī viņa sniegtos galvojumus (tajā skaitā galvojumus juridiskai personai) vismaz 50 procentu apmērā no atlikušajām galvotajām saistībām.

50.³ Iestāde izstrādā kritērijus, balstoties uz kuriem šo noteikumu 50.¹1. un 50.² punktā minētā proporcija no atlikušajām galvotajām saistībām tiek noteikta augstāka nekā 50 procentu apmērā.

50.⁴ Ja juridiski saistoša ir kredītņēmēju solidārā atbildība, tad DSTI un DTI vērtējumā var summēt kredītņēmēju ienākumus un kredītmaksājumus. Iestāde izstrādā kārtību, kā DSTI un DTI aprēķinā tiek ietverta kredītņēmēju dažāda atbildība saistību segšanā, ja tāda ir paredzēta kredīta līgumā.

50.⁵ Ja kāds no solidārajiem kredītņēmējiem pēc kopējo parādsaistību uzņemšanās vēlas ņemt jaunu kredītu, kredītspējas vērtēšanā iestāde var:

50.⁵1. atkārtoti vērtēt visu solidāro kredītņēmēju kredītspēju kopā, balstoties uz aktuālajiem datiem par viņu ienākumiem, kredītmaksājumiem un galvojumiem;

50.⁵2. vērtēt konkrētā kredītņēmēja individuālo kredītspēju, balstoties uz aktuālajiem datiem par viņa ienākumiem, kredītmaksājumiem un galvojumiem, pieņemot, ka esošās kopējās (solidārās) kredītsaistības un ikmēneša maksājums tiek dalīts ar kredītņēmēju skaitu (piemēram, ja ir pamata aizņēmējs un viens solidārais aizņēmējs, kredītsaistības tiek dalītas ar divi), ja no saistītajiem līgumiem neizriet cita kredītņēmēju atbildība.

50.⁶ Iestāde analizē kredītņēmēja, kas ir patērētājs, ienākumu stabilitāti, tostarp kredītņēmēja ienākumu avota tautsaimniecības nozares vai ģeogrāfiskā reģiona attīstību. Iestāde nosaka stingrākas prasības kredītu piešķiršanai kredītņēmējiem ar augstāku kredītrisku, tajā skaitā stingrāku DTI, DSTI vai LTV limitu piemērošanu kredītņēmējiem, kuru ienākumi ir svārstīgi vai nepastāvīgi vai kuru ienākumu valūta atšķiras no kredīta valūtas.

50.⁷ Iestāde analīzē kredītņēmēja, kas ir patērētājs, regulāros izdevumus, kas nav saistīti ar parāda atmaksu (piemēram, īres maksas, komunālos maksājumus, izdevumus par apgādībā esošām personām u.c.), un ņem tos vērā, vērtējot kredītņēmēja kredītspēju. Šo izdevumu noteikšanai iestāde izstrādā savu metodiku un aprēķinus.

51. Iestāde nosaka kārtību kredītu izsniegšanai mājokļa iegādei ar mērķi to izīrēt (buy-to-let) vai citādā veidā gūt ienākumus, kas izriet no kredītņēmēja darbības ar nekustamo īpašumu. Kredīta summa šādiem kredītiem nevar pārsniegt 70 procentus no šā kredīta nodrošinājuma – nekustamā īpašuma – tirgus vērtības, un, vērtējot kredītspēju, prognozējamos ienākumus no nekustamā īpašuma ņem vērā ne vairāk kā 70 procentu apmērā.

52. Iestāde vērtē, cik lielā mērā kredītņēmēja, kas ir patērētājs, risks ir atkarīgs no deklarētajiem ienākumiem, ko rada nekustamais īpašums (piemēram, īres vai citiem ienākumiem, kas izriet no kredītņēmēja darbības ar nekustamo īpašumu), un cik – no esošās kredītņēmēja spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem. Ja, izvērtējot kredītņēmēja kredītspēju, aprēķinātajos kredītņēmēja ienākumos deklarētie ienākumi no nekustamā īpašuma pārsniedz 20 procentu īpatsvaru no kopējiem ienākumiem un ja kredīta, kuram kredītņēmējs ir pieteicies, summa pārsniedz 70 procentus no šā kredīta nodrošinājuma – nekustamā īpašuma – tirgus vērtības, tad kredītņēmēja kredītspēja tiek vērtēta kā nepietiekama.

53. Vērtējot kredītņēmēja, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, kredītspēju, iestāde analizē saimnieciskās darbības rezultātus, finansiālo stāvokli, paredzēto kredīta atmaksas naudas plūsmu, attiecīgās tautsaimniecības nozares vai ģeogrāfiskā reģiona attīstību, kā arī kredītņēmēja vadības kompetenci.

54. Iestāde nosaka un kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanā ņem vērā kredītņēmēja piederību savstarpēji saistītu klientu grupai vai personām, kuras saistītas ar iestādi. Lai noteiktu šo piederību, iestāde izstrādā procedūru personu, kas saistītas ar iestādi, un savstarpēji saistītu klientu grupu identificēšanai.

Kredīta cenas noteikšana

55. Iestāde definē kredīta cenas noteikšanas principus un kārtību, ietverot tajā visus kredīta cenas noteikšanas elementus un tādējādi nodrošinot iespēju pamatot lēmumu par kredīta cenu.

55.¹ Pieņemot lēmumu par kredīta nosacījumiem, iestāde samēro ar katru kredītu saistītos riskus un paredzamos ieguvumus, ņemot vērā resursu izmaksas, nodrošinājuma un ierobežojošo nosacījumu esamību, kā arī kredītņēmēja ienākumu un izsniedzamā kredīta valūtas sakritību. Kredīta cenu nosaka tā, lai segtu visas ar kredītu saistītās izmaksas un kompensētu risku, ko iestāde uzņēmusies.

Nodrošinājuma novērtēšana

56. Iestāde nosaka, kādi nodrošinājuma veidi ir piemēroti attiecīgo kredītu izsniegšanai, un izveido dažādu nodrošinājuma veidu novērtēšanas un nodrošinājuma vērtības pārraudzības mehānismu.

56.¹ Iestāde analizē nodrošinājuma esamību, piemērotību un pietiekamību, ņemot vērā kredītu piešķiršanas politikā noteikto LTV, kā arī nodrošinājuma atsavināšanas vai izmantošanas iespējas saskaņā ar dažādiem scenārijiem.

56.² Lai atzītu nodrošinājumu par piemērotu, iestāde pārbauda tā tiesiskos nosacījumus, pārliecinoties par nodrošinājuma atsavināšanas (pārņemšanas, pārdošanas) iespējām, apdrošināšanas izmantošanas iespējām un citiem nosacījumiem.

56.³ Ja kredīts ir nodrošināts ar kredītiestādē izvietotu noguldījumu, iestāde pārliecinās, ka nav šķēršļu prasību un saistību savstarpējam ieskaitam arī tad, ja tiktu sākta nodrošinājuma devēja maksātnespējas procedūra. Ja darījums (darījumu kopsumma) ir būtisks un pakļauts vairākām jurisdikcijām, iestāde nodrošina juridisku atzinumu par prasību un saistību savstarpējā ieskaita iespēju."

6. Papildināt noteikumus ar 210. punktu šādā redakcijā:

"210. Šo noteikumu 43.–54. punktā minētās prasības piemērojamas ne vēlāk kā no 2020. gada 1. jūnija."

7. Izteikt 1. pielikuma 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Iestādes kredītu piešķiršanas politika ietver:

3.1. kredītu piešķiršanas kritērijus un limitus;

3.2. kredītu piešķiršanas kārtību un klienta maksājumu veikšanas kārtību;

3.3. valdes, izveidoto komiteju (kredītkomitejas) un kredītu piešķiršanā iesaistīto darbinieku pilnvaras un atbildību kredītu piešķiršanā, tajā skaitā tādā kredītu piešķiršanā, kas notiek, izmantojot automatizētus lēmumu pieņemšanas procesus;

3.4. nosacījumus un limitus nenodrošināto kredītu piešķiršanai;

3.5. kārtību procentu likmju un atmaksas nosacījumu noteikšanai kredītiem ar nodrošinājumu un bez tā, kā arī kredītiem, kas izsniegti no kredītņēmēja ienākumu valūtas atšķirīgā valūtā;

3.6. kredītņēmēju kredītspējas novērtēšanas kritērijus;

3.7. DSTI un DTI rādītāja līmeņus dažādām kredītņēmēju kategorijām;

3.8. piemērotos nodrošinājuma veidus, dažādu nodrošinājuma veidu novērtēšanas procedūras un nodrošinājumu regulāras pārvērtēšanas procedūras;

3.9. LTV limitus;

3.10. nosacījumus stingrāku prasību noteikšanai kredītu piešķiršanā kredītņēmējiem ar augstu kredītrisku, tajā skaitā stingrāku DSTI un DTI rādītāju vai LTV limitu piemērošanu kredītņēmējiem, kuru ienākumu valūta atšķiras no kredīta valūtas;

3.11. kārtību kredītu izsniegšanai mājokļa iegādei ar mērķi to izīrēt;

3.12. nosacījumus automatizētu lēmumu pieņemšanai kredītu piešķiršanas procesā, tostarp tādu produktu un limitu noteikšanai, kuriem atļauta automatizēta lēmumu pieņemšana;

3.13. prasības attiecībā uz to, kas jādokumentē kā daļa no kredīta piešķiršanas procesa, tostarp audita nolūkos, iekļaujot prasības kredīta pieteikuma procesa pabeigšanai, pamatojumu un visus saistītos dokumentus, kas kalpoja par pamatu kredītlīguma apstiprināšanai vai noraidīšanai."

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja p.i.
Juridiskā un licencēšanas departamenta
direktors G. Romeiko