Lai apziņa un vēlme maksāt nodokļus nemazinātos

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī bijuši ievērojami lielāki nekā šajā pašā laika posmā pērn, ar gandarījumu atzina finansu ministrs Gundars Bērziņš, vakar, 8.februārī, kārtējā preses konferencē iepazīstinādams plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus ar budžeta izpildes rezultātiem gada pirmajā mēnesī. Ieņēmumi pamatbudžetā krietni pārsnieguši izdevumus, tālab izveidojies 7,56 miljonus latu finansu pārpalikums.

Aizvadītajā mēnesī valsts pamatbudžetā ieņemti 63,06 miljoni latu — par 10 miljoniem latu vairāk nekā pērnā gada janvārī. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests šajā laikā administrējis pamatbudžeta nodokļu ieņēmumus 51,2 miljonu latu apmērā — par 6,1 miljonu latu vairāk nekā pagājušā gada pirmajā mēnesī.

Analizējot janvāra rezultātus atsevišķu nodokļu veidu ieņēmumos, redzams, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis iekasēts 6,9 miljonu latu apmērā — par 544 tūkstošiem latu vairāk, pievienotās vērtības nodoklis — 29,9 miljonu latu apmērā jeb par 4,5 miljoniem latu vairāk, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas bijušas 40,2 miljoni latu jeb par 4,7 miljoniem latu lielākas, savukārt akcīzes nodoklis iekasēts 13,6 miljonu latu apmērā — par 1,6 miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada janvārī (tai skaitā akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem iekasēts gandrīz 4 miljonu latu apmērā jeb par 607 tūkstošiem latu vairāk, tabakas izstrādājumiem — 1,9 miljonu latu apmērā jeb par 725 tūkstošiem latu vairāk, bet naftas produktiem — 7,2 miljonu latu apmērā jeb par 168 tūkstošiem latu vairāk nekā pērnā gada janvārī).

Lai gan speciālajos budžetos ir deficīts, tas nav liels — kopējais konsolidētā budžeta fiskālais deficīts ir 200 tūkstoši latu, un tas izskaidrojams ar pašvaldību veiktajiem aizņēmumiem.

Lai arī janvāra rezultāti priecē, G.Bērziņš brīdināja, ka februārī un martā nodokļu ieņēmumi parasti samazinās, un pilnīgu priekšstatu par to, kā šogad veiksies ar budžeta izpildi, varēs gūt tikai maijā. Kā zināms, šogad budžeta ieņēmumu daļā paredzēts būtisks pieaugums — 90 miljoni latu jeb 7,7 procenti, lai gan vairākas budžeta nodokļu likmes ir samazinātas.

Finansu ministrs informēja arī par rezultātiem, ko devušas sarunas ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem. Mūsu valsts ir panākusi galīgo vienošanos ar SVF par ekonomiskās politikas sadarbības memoranda parakstīšanu nākamajiem astoņpadsmit mēnešiem. Saskaņā ar Finansu ministrijas (FM) informāciju pēc memoranda tehniskās sagatavošanas un apstiprināšanas Ministru kabinetā un SVF direktoru valdē šis dokuments varētu tikt parakstīts aprīlī.

G.Bērziņš šīs sarunas novērtēja kā veiksmīgas, uzsverot, ka "šā dokumenta parakstīšana ir Latvijas ekonomiskās politikas augsts novērtējums un pozitīvs signāls par mūsu valsti potenciālajiem investoriem".

Viņaprāt, valdība šoreiz tām bija rūpīgi sagatavojusies, apzinoties, ka drīkst parakstīt tikai reāli izpildāmas vienošanās. Tāpēc iepriekš detalizēti tika izanalizēts SVF piedāvātais memoranda projekts, sagatavots Latvijas viedoklis par to, un šis viedoklis saskaņots ar visu ministriju speciālistiem un arī valdībā. Lai arī sarunas neesot bijušas vieglas, tajās tomēr izdevies panākt abām pusēm pieņemamu rezultātu.

Pēc FM sniegtās informācijas, Latvijas valdība un SVF panākuši vienošanos, ka valsts konsolidētā budžeta deficīta maksimālais līmenis memorandā šim gadam tiks noteikts 1,75 procenti no iekšzemes kopprodukta (šobrīd budžeta likumā tas noteikts 1,68 procenti).

Pēc ministra domām, visgrūtākās bijušas sarunas par pensiju likuma grozījumiem. Kā zināms, SVF pieprasīja noteikt 65 gadu pensijas vecumu un nepieļaut priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju. G.Bērziņš uzskata, ka pensiju likums Latvijā ir grozīts pārāk bieži, bet katrs nākamais grozījums nebūt neveicina pensiju sistēmas un maksājumu stabilitāti, jo nav pārliecības, ka tas drīz atkal netiks mainīts. Turklāt, tik bieži grozot likumu, maksātājam arī zūd pārliecība par to, vai viņa pensija tiešām atbildīs veiktajām iemaksām. Viņaprāt, grozījumi pensiju likumā jāizdara tik reti, cik vien iespējams, un šobrīd šajā likumā neesot tāda punkta, kas būtu steidzami jāgroza. Ar SVF pārstāvjiem tika panākta vienošanās, ka Latvija sarunas ar Pasaules banku par pensiju likumu turpinās strukturālo pārkārtojumu aizdevuma programmas ietvaros.

Latvijas puses ietekmē ar SVF panākta vienošanās, ka, pastāvot noteiktiem nosacījumiem un izstrādājot attiecīgu ilgtermiņa programmu, būs iespējams stingrā saskaņā ar izlietojuma plānu izmantot atsevišķus vienreizējos ieņēmumus, piemēram, trešā operatora licences izsolē iegūtos līdzekļus, dažādu ilgtermiņa investīciju projektu finansēšanai. Valdībai, konsultējoties ar SVF, būs jāizstrādā speciāla programma, kurā jāietver ilgtermiņa pasākumi, tādi kā investīciju projekti vai Latvijas austrumu robežas sakārtošana, kuru finansēšanai tad arī varēs izmantot minētos ieņēmumus. Vienošanās paredz, ka līdzekļu izlietojuma plāns jāsaskaņo ar SVF.

Ministrs arī informēja, ka šobrīd pilnā sparā rit darbs pie 2002.gada budžeta izstrādāšanas. Ir panākta vienošanās, ka FM divu nedēļu laikā iesniegs premjerministram aprēķinus par bāzes izdevumu griestiem visām budžeta iestādēm un ministrijām. Bāzes izdevumi tiks veidoti pēc nulles budžeta principa, atsevišķi izvērtējot katru izdevumu posteni, vairāku gadu garumā salīdzinot pieprasījumus. G.Bērziņš prognozēja ļoti smagas debates un pauda cerību uz premjerministra atbalstu, lai, nosakot bāzes izdevumus, izdotos samazināt to apjomu. Sevišķi rūpīgi tiks izvērtēti speciālie budžeti, kas veido gandrīz pusi no visiem konsolidētajiem valsts izdevumiem — 47,5 procentus.

Panākta vienošanās arī par darba devēju līdzdalību budžeta veidošanas procesā uzraudzības līmenī. Ministrs labprāt uzklausītu arī citu organizāciju piedāvājumus sekot līdzi šim procesam, lai to profesionāli novērtētu, jo budžeta veidošana, pēc G.Bērziņa teiktā, ir grūta, sarežģīta un darbietilpīga, un publiskā diskusija pirms budžeta apstiprināšanas esot tikai leduskalna virsotne. Nodokļu maksātājiem ir jābūt priekšstatam par to, kā veidojas budžets, cik racionāli tiek plānoti izdevumi. Tas, viņaprāt, ir viens no būtiskiem faktoriem, kas var veicināt labāku nodokļu iekasēšanu. Ja sabiedrībai nav pilnīgas pārliecības par līdzekļu racionālu izlietojumu, vēlme maksāt nodokļus mazinās, uzsvēra ministrs.

Gita Kronberga, "LV" nozares redaktore