Tagad Latvijai paveras patiešām izcilas iespējas

Valdis Birkavs, Latvijas Republikas ārlietu ministrs, — “Latvijas Vēstnesim”

Ja paskatāmies uz janvāra dienaskārtību — tā ir tik saspringta, kā vēl nekad. Kaut tā vienmēr ir bijusi saspringta. Tātad — ASV un Baltijas valstu hartas parakstīšana, kas ietekmēs vismaz nākamā gadsimta pirmo pusi, un Baltijas jūras valstu ministru prezidentu sanāksme, kas dos nozīmīgu impulsu vismaz trīs sfērās. Proti, izglītība Baltijas jūras reģionā, arī enerģētikas jautājumi un cīņa ar noziedzību Baltijas jūras reģionā. Šie abi notikumi, neapšaubāmi, ir ārkārtīgi nozīmīgas robežzīmes mūsu ārpolitikā.

Patlaban notiekošā Latvijas vēstnieku Eiropas Savienības valstīs sanāksme noteiks ārpolitikas virzienus līdz gada beigām un arī iesniedzoties nākamajā gadā: kas jāizdara diplomātiem, kas jāizdara Latvijā, kas jāizdara katram vēstniecībā un kas — Ārlietu ministrijai. Rezultējot visu šo darbu ar vienu mērķi — sagatavot Latviju integrācijai Eiropas Savienībā. Šādi pasākumi vienmēr dod ļoti pozitīvu efektu.

Pirms pusgada mēs tikāmies ar Latvijas vēstniekiem ES valstīs, lai izvirzītu uzdevumus līdz Luksemburgas samitam. Mēs pamatīgi pastrādājām, un rezultāts ir acīm redzams. Piemēram, pēc Luksemburgas lēmuma bija tāda interesanta aina: uzaicinātās jeb pirmā viļņa valstis sapulcējās Prāgā un sprieda, ka termiņi ir par īsu, lai līdz 15. martam sagatavotu partnerības dokumentu. Un laikā, kad viņi tur sprieda, mēs jau bijām Briselē ar savu partnerības dokumentu un to iesniedzām. Respektīvi, mēs bijām gatavāki. Ir ļoti svarīgi nezaudēt šo tempu, bet paturēt, tad, domāju, būs arī panākumi.

Svarīgi ir arī pilnā apjomā izmantot Latvijas iespējas. Taču te ir viena nozīmīga problēma. Diplomāti tiek sagatavoti savu uzdevumu veikšanai. Bet diplomāti nespēj izdarīt to, kas jāizdara pārējām ministrijām Latvijā. Es tāpēc ierosināju sanāksmē runāt arī par to, kā vēstnieki redz savu lomu iekšpolitisko reformu pastiprināšanā. Jo ar saviem signāliem, ar savu informāciju par ārvalstu reakciju, ar problēmu skaidru definējumu vēstnieki, protams, var palīdzēt risināt iekšpolitiskos jautājumus.

Protams, mēs varēsim runāt pasaulē par Latvijas progresu tikai tad, ja Latvijā arī būs šis reālais progress. Skaidrs, ka mūs gaida ļoti pamatīgs darbs.

Bet es gribu uzsvērt vēl vienu aspektu. Mums tagad nevajadzētu pa galvu, pa kaklu skriet uz Eiropas Savienību. Mums vajag ļoti rūpīgi sagatavoties. Pamatīgi darīt savu darbu. Celt Latvijā dzīves līmeni, attīstīt ekonomiku, sagatavot likumdošanu. Izmantot visas priekšrocības, kādas mums dod asociētas valsts statuss. Un izmantot arī visas priekšrocības, kādas mums dod apstāklis, ka vēl neesam ES. Es minēšu kaut vai vienu elementāru faktu: šobrīd visās ES tiks likvidēti “duty free” veikali (tātad veikali bez muitas nodokļa). Bet mēs vēl neesam ES dalībvalsts. Kāpēc lai mēs to neizmantotu?!

— Patiešām, kāpēc neieinteresēt ārzemju tūristus atstāt pie mums vairāk naudas?! Jo šajos veikalos, kā zināms, ārvalstu pilsoņi preci var nopirkt lētāk.

— Slovēnijā šie veikali ir uz katra robežas šķērsošanas punkta.

— Mums šādi veikali ir tikai lidostā. Bet ar tiem taču varētu būt pilna Vecrīga, kur apgrozās ārzemju tūristi.

— Vajag tikai visu izrēķināt. Es, protams, neaicinu mainīt kursu un atteikties no integrācijas ES — visi labi zina, ka es to gribu un cenšos maksimāli veicināt. Bet mēs arī strādājam pie tā, lai paskatītos, kādas priekšrocības ir tieši asociētai valstij. Kad mēs kļūsim stiprāki, mums, protams, pavērsies milzums jaunu iespēju.

— Par mūsu virzību uz ES ir dažādi viedokļi. Īpaši karstas diskusijas izvērsās, kad Igaunija šajā ceļā izrāvās vai, precīzāk sakot, tika izrauta priekšā pārējām Baltijas valstīm. Kā tas, jūsuprāt, iespaidojis Latvijas situāciju?

— Jūs atradāt ļoti precīzus vārdus — tika izrauta. Man šķiet, ka mēs nekādā gadījumā neesam zaudētāji. Jo mēs tagad varam arī paskatīties, kā strādā mūsu tuvākie kaimiņi, kā viņiem ies šis process. Mēs varam izmantot šos simt miljonus ekiju, kas piešķirti Latvijai, Lietuvai un vēl trim pretendentvalstīm — tas ir tā saucamais “noķeršanas fonds”. Tā nav liela nauda, bet tā ir neatmaksājama palīdzība. Taču mums arī nevajadzētu ļauties vienkārši straumei un zaudēt iespējas, ko mums piedāvā Luksemburgas lēmumi. Būtībā jau mums situācija tagad ir pat nedaudz labāka nekā igauņiem. Jo mums ir papildu nauda, papildu laiks. Mums ir visas iespējas iekļauties procesā tieši tajā pašā vietā un tajā pašā līmenī, kur ir igauņi. Bez tam — vērojot igauņus, vērojot Polijas un citu valstu procesus. Mēs nekādā ziņā neesam zaudētāji. Bet man gribētos redzēt lielāku iekšējo dinamiku, kas mums ļautu aiziet visiem garām.

— Šodien es intervēju arī ASV vēstnieku, un viņš ļoti augstu novērtēja 16. janvārī parakstāmo ASV un Baltijas valstu hartu.

— Es sev uzdodu jautājumu: vai 17. janvāra rītā Latvijas iedzīvotāji pamodīsies drošāki? Un es atbildu nepārprotami: jā! Lai gan harta nesatur nekādas drošības garantijas. Bet harta precīzi definē, ka Savienotajām Valstīm ir patiesas, dziļas un ilglaicīgas intereses Latvijas neatkarībā, suverenitātē, teritoriālajā veselumā un drošībā. Harta precīzi definē, ka Eiropa nebūs droša tikmēr, kamēr droša nebūs Latvija, Lietuva un Igaunija.