Lerijs Nepers, Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks,— “Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, pēc nedēļas Vašingtonā tiks parakstīta ASV un Baltijas valstu harta.

— Jā, mēs uzskatām, ka šis ir ļoti svarīgs notikums Latvijai un Savienotajām Valstīm. Mums ir kopīgas intereses paplašināt mūsu attiecības visās nozarēs. Šī harta būs pamats, uz kura tālāk attīstīt mūsu attiecības visās jomās. Varētu teikt, ka Latvijai un Savienotajām Valstīm tā būs ceļazīme uz nākotni.

— Daudzi cilvēki šajās dienās pragmatiski vaicā: ko konkrēti ASV un Baltijas valstu harta dos Latvijai?

— Dokuments sekmēs Baltijas valstu integrāciju visās Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās — politiskajās, ekonomiskajās un drošības struktūrās. Šis dokuments ietver sevī Amerikas apņemšanos palīdzēt, atbalstīt un paātrināt Latvijas iesaistīšanu Eiropas Savienībā, Pasaules tirdzniecības organizācijā un, visbeidzot, NATO.

— Šis dokuments ir unikāls arī tādā ziņā, ka to parakstīs, no vienas puses, ASV, bet no otras puses, trīs Baltijas valstis.

— Jā, es domāju, ka šis tiešām ir unikāls dokuments. Ir divpusējas hartas, piemēram, ASV harta ar Ukrainu, bet ASV harta ar trim valstīm — tas ir unikāls dokuments.

Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi Baltijas reģionā izveidot jaunu Eiropas drošības kārtību. Tas ir mūsu kopīgais mērķis — izveidot jaunu Eiropas drošības kārtību, kurā nebūs ietekmju sfēru, nebūs konfliktu starp blokiem un kurā mazas valstis varēs mierīgi dzīvot līdzās lielajām. Kārtību, ka jebkurā valstī cilvēki var mierīgi strādāt un sadarboties. Esmu pārliecināts, ka mēs varam šo jauno struktūru izveidot tikai tad, ja šajā Baltijas reģionā valda drošība un labklājība.

— Cik zinu, šīs hartas izstrādāšanas laikā pastāvēja arī divpusēju ASV un Latvijas, ASV un Igaunijas un ASV un Lietuvas hartu variants.

— Jā, bija vairākas idejas. Šajā projektā ir iesaistītas četras valstis, četri partneri, un visiem bija arī savas idejas, kā izstrādāt šo dokumentu. Bet jau sākumā bija skaidrs, ka ir jāpanāk konsenss.

— Vai, izšķiroties par šo modeli — ASV un Baltijas valstu hartu, neizskanēja arī šaubas sakarā ar pērn iezīmējušos Igaunijas straujāko virzību uz Eiropas Savienību?

— Personīgi es domāju, ka tas neradīja problēmas vai sarežģījumus. Mēs neesam ieinteresēti Baltijas valstu konkurencē. Mēs uzskatām, ka Baltijas valstu vienotība ir ļoti svarīgs faktors, un, ja Amerikai ir iespējams šo procesu stiprināt, tad mēs to arī gribam darīt.

— Šajās dienās Latvijā gan žurnālistiem, gan politiķiem par hartu rodas daudz jautājumu, jo pagaidām ir maz cilvēku, kuriem bijis pieejams šī dokumenta teksts.

— Tā ir normāla diplomātiska prakse, ka dokuments tiek publicēts pēc parakstīšanas. Bet es domāju, ka šī dokumenta saturs tomēr jau ir zināms: integrācija, sadarbība visās — politikas, ekonomikas un drošības — jomās. Šis dokuments ietver sevī arī ideju dibināt jauno sadarbības struktūru — divpusējo ASV un Baltijas valstu partnerattiecību komisiju un apakškomisijas jeb darba grupas ekonomiskajos, kā arī militārajos un drošības jautājumos.

— Latvijas politiķu vidū šajās dienās vērojamas arī diskusijas, vai šī harta uzskatāma par papildu drošības garantu Latvijai un Baltijas valstīm kopumā.

— Kā būsit ievērojis, es nerunāju par drošības garantijām. Personīgi es domāju, ka apzīmējums “drošības garantija” ir jau novecojis termins, tā ir vēl vecās Eiropas valoda. Tāpat, kā virkne citu terminu — “ietekmes sfēras” , “slepenie pakti”... Mēs uzskatām, ka šajā un arī jaunajā — XXI — gadsimtā realitāte ir Latvijas un Baltijas valstu integrēšanās Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās. Ir taču tā, ja kāda viena valsts dod drošības garantijas citām valstīm, tad tikpat labi šī viena valsts var vēlāk savas garantijas arī paņemt atpakaļ. Bet, ja attiecīgā valsts ir konkrētas struktūras, kādas starptautiskās savienības, piemēram Pasaules tirdzniecības organizācijas vai NATO dalībvalsts, tad neviens vairs nevar šo līdzdalību atņemt. Tā jau ir konkrēta realitāte.

— Tātad nav nekāda pamata atsevišķu cilvēku bažām, par to, vai tikai šī harta neaizkavēs vai pat neaizstās Latvijas virzību uz NATO. No jūsu teiktā izriet, ka ASV un Baltijas valstu harta, gluži pretēji, sekmēs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ceļu uz NATO.

— Kā zināms, Latvijas stratēģiskais mērķis ir iestāties NATO. Amerika atbalsta Latvijas centienus iestāties NATO, tas ir acīmredzami. Bet ASV nevar Latvijai dot iestāšanās garantijas. Tas nav iespējams tādēļ vien, ka NATO tagad ir 16 dalībvalstis, būs 19 un Savienotās Valstis vienas pašas nekādā ziņā nevar izlemt šo jautājumu.