Lerijs Nepers, Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks,— “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

— Vēstnieka kungs, nevienam nav šaubu, ka šis dokuments būs ļoti nozīmīgs Latvijai un pārējām Baltijas valstīm. Bet kāpēc tas ir vajadzīgs jūsu valstij?

— Tam ir vairāki iemesli. Mums ir ļoti ilgstošas attiecības ar Baltijas valstīm — jau septiņdesmit gadus. Šīs attiecības netika pārtrauktas arī okupācijas gados. Mums ir ļoti ciešas saites starp Latvijas un Amerikas tautām. Amerikā arī dzīvo ļoti daudz latviešu. Mūsu attiecības balstās uz kopīgiem principiem — demokrātiju, tirgus ekonomikas izveidošanu, cilvēka tiesību nodrošināšanu utt. Tātad ir daudz iemeslu, kāpēc ASV grib atbalstīt Latvijas neatkarību un suverenitāti. Bet mums ir arī stratēģiskais iemesls, proti, mēs ļoti gribam izveidot jauno Eiropas drošības kārtību.

Mēs uzskatām, ka to nav iespējams izdarīt, ja Baltijas reģionā nepastāvēs drošība un labklājība. Baltijas valstīm jāspēlē sava loma šajā procesā. Tātad, kā redzat, mums ir konkrētas intereses— mūsu valsts intereses.

— Pirms dažām dienām jūs tikāties ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu. Kas bija galvenais jūsu sarunas temats, un kā esat apmierināts ar šo sarunu?

— Mums bija ļoti sirsnīga un produktīva saruna. Mēs, protams, runājām par prezidenta Ulmaņa vizītes ASV dienaskārtību, bet runājām arī — ar perspektīvu — par mūsu valstu attiecību nākotni. Kā organizēt šo vizīti un hartas parakstīšanu, lai tā dotu jaunu impulsu mūsu divpusējām attiecībām. Gan prezidents, gan arī es esam pārliecināti, ka ir ļoti plašas iespējas to izdarīt.

— Jūs esat daudzkārt runājis arī ar savas Valsts prezidentu un tiksieties ar viņu gan pirms, gan pēc hartas parakstīšanas. Mums, latviešiem, vēl spilgtā atmiņā ir prezidenta Klintona runa 1994. gada vasarā pavisam netālu no ASV vēstniecības Rīgā — pie Brīvības pieminekļa. Toreiz viņš izteica plašu atbalstu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, un apliecināja savas draudzīgās jūtas pret mūsu tautām. Kāda ir prezidenta Klintona attieksme pret mums tagad, pēc trim gadiem?

— Prezidentam Klintonam ir ļoti liela interese par Baltijas valstu attīstību un mūsu attiecību attīstību. Viņš tātad pats personīgi bija šeit, Rīgā. Viņa dzīvesbiedre bija Tallinā. Atcerieties, prezidentam Klintonam bija arī tikšanās ar visu trīs Baltijas valstu prezidentiem Baltajā namā Vašingtonā.

— Jā, 1996. gada vasarā es šo tikšanos atspoguļoju kā “Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents.

— Prezidents Klintons parasti jautā, kādā veidā ASV var palīdzēt — sadarboties un paātrināt Baltijas valstu integrēšanos. Kā arvien vairāk un labāk sadarboties ar Baltijas valstīm. Viņš, prezidents Klintons, ir Latvijas draugs, es par to personīgi esmu pārliecināts.

— Vēstnieka kungs, kā šis gads iesācies jums pašam? Šajās dienās jums ir īpaši daudz darba.

— Jā, ārkārtīgi daudz darba. Bet tas ir labs, patīkams darbs — sagatavot prezidenta Ulmaņa vizīti ASV. Vispār jau mans darbs Latvijā ir attīstīt un padziļināt mūsu valstu kontaktus un sadarbību. Es personīgi esmu ļoti apmierināts ar savu darbu šeit, Latvijā. Esmu jūsu valstī jau divarpus gadus un ir bijis daudz iespēju iepazīties ar latviešiem.

— Vai šajos gados esat sajutis arī būtiskas pārmaiņas Latvijā?

— Jā, ir mainījusies jūsu valsts ekonomiskā situācija. Mainījusies uz labo pusi. Es atbraucu 1995. gada jūlijā, tūlīt pēc “Bankas Baltija” sabrukuma, plašās banku krīzes laikā. Bet pēc tam Latvijas ekonomikas attīstība bijusi sekmīga. Inflācija ir būtiski samazinājusies, nacionālā kopprodukta apjoms pieaudzis. Un Latvijā ir ļoti laba, stabila nacionālā valūta. Ir vērojams tiešām labs progress ekonomikas jomā.

— Paldies jums, vēstnieka kungs, par interviju un labajiem vēlējumiem. Atļaujiet man kā latvietim jums pateikties kā vienam no tiem cilvēkiem, kurš pavisam konkrēti ir sekmējis ASV un Baltijas valstu hartas sagatavošanu.

— Liels paldies jums! Cik es zinu, no Baltā nama būs tieša televīzijas pārraide par hartas parakstīšanu, un visa Latvijas tauta varēs šim notikumam sekot.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas

nozares redaktors