Ministru kabineta rīkojums Nr. 630

Rīgā 2019. gada 11. decembrī (prot. Nr. 57 89. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli"

1. Konceptuāli atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietverto 2. risinājumu – sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā sporta objekta attīstības projekta realizēšanu, iegūstot valsts īpašumā projekta realizēšanai nepieciešamo zemi. Ņemot vērā konceptuālajā ziņojumā plānoto provizorisko ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu nekustamo īpašumu atsavināšanas izdevumu segšanai 2021. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.

2. Satiksmes ministrijai saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8. panta pirmo daļu uzsākt konceptuālajā ziņojumā paredzēto Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšanu un atlīdzības noteikšanu par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem.

3. Satiksmes ministrijai līdz 2020. gada 1. oktobrim iesniegt Ministru kabinetā lēmumu par noteikto atlīdzības apmēru par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Satiksmes ministrs T. Linkaits

(Ministru kabineta
2019. gada 11. decembra
rīkojums Nr. 630)

KONCEPTUĀLAIS ZIŅOJUMS
"Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli"

Saturs

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

II. Situācijas apraksts

III. Risku izvērtējums

IV. Risinājumi

1. risinājums: Sporta bāzes attīstības projekta realizēšana, saglabājot dalītās īpašuma tiesību attiecības

2. risinājums: Sporta bāzes attīstības projekta realizēšana, iegūstot valsts īpašumā Sporta bāzes darbības nodrošināšanai nepieciešamo privātpersonu zemi

3. Kopsavilkums

V. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 14.punktam, ar mērķi noteikt nacionālās sporta bāzes "Biķernieku kompleksā sporta bāze" (turpmāk – Sporta bāze) attīstības projekta īstenošanas modeli, kas veicinātu ilgtspējīgu Sporta bāzes attīstību, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu sportā un nodrošinātu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citās sporta sacensībās, kā arī starptautisku sporta sacensību norisei Latvijā.

Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.666 "Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam", definēts Latvijas sporta politikas mērķis – palielināt to Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1–2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Šī mērķa sasniegšanai izvirzītie apakšmērķi ir veicināt iedzīvotāju (it īpaši bērnu un jauniešu) fizisko aktivitāti, sekmēt sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas attīstību, sekmēt sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību, u.c. Gan tautas sporta attīstībā un iedzīvotāju veselīga dzīves veida veicināšanā, gan augstu sniegumu sporta attīstībā nozīmīga loma ir nacionālajām sporta bāzēm, kas nodrošina gan iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu sportā, gan rada apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citās sporta sacensībās, kā arī starptautisku sporta sacensību norisei Latvijā. Sporta bāze tika sākta būvēt 1966.gadā un laika gaitā tā ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām Latvijas nacionālajām sporta bāzēm.

Konceptuālā ziņojuma II nodaļā apskatīta Sporta bāzes līdzšinējā darbība un attīstība, nodrošinot iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu sportā un apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai startiem pasaules un Eiropas čempionātos un citās sporta sacensībās, kā arī starptautisku sporta sacensību norisei Latvijā un sniegts Sporta bāzes infrastruktūras pašreizējais raksturojums, raksturota īpašumtiesību forma un ar to saistītās problēmas, kā arī norādīti iespējamie riski, ja esošā situācija netiek mainīta. Konceptuālā ziņojuma III nodaļā identificēti un analizēti riski, ja esošā situācija netiek mainīta.

Konceptuālā ziņojuma VI nodaļā aprakstīts Sporta bāzes attīstības projekts un analizēti iespējamie šī projekta īstenošanas modeļi, lai noteiktu Sporta bāzes ilgtspējīgai attīstībai un sabiedrības interešu nodrošināšanai piemērotāko un izvērtēta iespējamo risinājumu sākotnējā ietekme, kas veikta ar mērķi apzināt sekas un ietekmi, ko radīs katra konkrētā risinājuma realizācija.

Konceptuālajā ziņojumā piedāvātais risinājums paredz Sporta bāzes infrastruktūras attīstību, nodrošinot iedzīvotājiem pieejamu, mūsdienīgu nacionālo sporta bāzi. VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", plānojot attīstīt Sporta bāzes turpmāko darbību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, ir izstrādājusi Sporta bāzes attīstības ieceru projektu (Pielikums), kura ietvaros paredzēts izbūvēt jaunu kartinga trasi, pielāgot infrastruktūru biatlona sacensību un treniņu norisei, izbūvēt jaunu velotreku, nodrošināt pienācīgas platības skatītāju autotransporta novietošanai, mūsdienīgas, labiekārtotas telpas izglītojošiem un organizatoriskiem pasākumiem, rekonstruēt tehniskās ēkas, komunikācijas un citus svarīgus infrastruktūras objektus.

Konceptuālajā ziņojumā piedāvāts Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modelis, izbeidzot dalītās īpašuma tiesību attiecības un iegūstot valsts īpašumā Sporta bāzes darbības nodrošināšanai nepieciešamo zemi, kā arī izvērtēti ar Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanu un Sporta bāzes attīstību kopumā saistītie riski, ja tiek saglabātas dalītās īpašuma tiesību attiecības. Konceptuālajā ziņojumā veikts Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas alternatīvu salīdzinājums un sniegtas rekomendācijas par izvirzīto modeli.

II. Situācijas apraksts

Sporta bāzes darbību un attīstību nodrošina VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", kurai 2011.gada 6.jūlijā ar mērķi nodrošināt Sporta bāzes saglabāšanu un attīstību reorganizācijas ceļā tika pievienota valsts akciju sabiedrība "Biķernieku kompleksā sporta bāze". Satiksmes ministrija, kā VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" kapitāldaļu turētāja, realizē valsts kapitāla daļu turētāja pienākumus attiecībā uz Sporta bāzi.

Sporta bāzes darbību reglamentē likums "Par nacionālās sporta bāzes statusu" un Sporta likums, atbilstoši kuriem Sporta bāze nodrošina iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu sportā, t.i. teritorijas un infrastruktūras pieejamību iedzīvotājiem ar neierobežotu iespēju nodarboties ar autosportu, motosportu, kartingu un citiem sporta un veselīgas atpūtas veidiem (skriešana, nūjošana, velosports, slēpošana u.tml.). Sporta bāze nodrošina pakalpojumu sniegšanu, piedāvājot nacionālās sporta bāzes infrastruktūru sporta pasākumu organizēšanai un norisei, t.sk. tehniskajiem sporta veidiem un tautas sportam.

Pirmā trase tika uzbūvēta un nodota ekspluatācijā 1966.gadā, kad arī notika pirmās motošosejas sacensības. Turpmākajās desmitgadēs Sporta bāze paplašinājās, to papildināja auto šosejas trase, kartinga trase, stadions motobolam un spīdvejam, pakāpeniski tika pilnveidota infrastruktūra, drošības aprīkojums, radītas ērtības skatītājiem, pašiem sportistiem un personālam. Laika gaitā Sporta bāze kļuva par vienu no tautā mīlētākajām un valstij nozīmīgākajām sporta bāzēm.

Pašreizējās Sporta bāzes robežas un statuss ir noteikts ar Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rīkojumu Nr.790 "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu Biķernieku kompleksajai sporta bāzei" un Ministru kabineta 2011.gada 5.augusta rīkojumu Nr.358 "Par Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rīkojuma Nr.790 "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu Biķernieku kompleksajai sporta bāzei" atcelšanu daļā". Šobrīd Sporta bāzes teritorija kopā aizņem 128.15 ha zemes, ko veido:

1) zemesgabals ar kadastra Nr 0100 092 2135, 1051076 m² platībā (īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā);

2) zemesgabals ar kadastra Nr.0100 122 0320, 47189 m² platībā (īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vārda);

3) zemesgabals ar kadastra Nr.0100 122 2080, 6022 m² platībā (īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vārda);

4) zemesgabals ar kadastra Nr.0100 122 0281, 32253 m² platībā (īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz privātpersonu vārda);

5) zemesgabals ar kadastra Nr.0100 122 0329, 145012 m² platībā (īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz privātpersonu vārda).

Tieši uz privātpersonām piederošajiem zemesgabaliem atrodas nozīmīga Sporta bāzes infrastruktūras daļa:

– uz zemesgabala ar kadastra Nr.0100 122 0281 atrodas 9 būves ar kadastra apzīmējumiem 01001220281001 – 01001220281003; 01001220281005 –01001220281007; 01001220281010 – 01001220281012, kas tiek izmantotas Sporta bāzes darbības nodrošināšanai un reģistrētas zemesgrāmatā uz VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vārda;

– uz zemesgabala ar kadastra Nr.0100 122 0329, atrodas 43 būves ar kadastra apzīmējumiem: 01001220329002 – 01001220329010; 01001220329013 – 01001220329025; 01001220329027 – 01001220329038; 01001220329040 –01001220329046; 01001220329048; 01001220329049, kas tiek izmantotas Sporta bāzes darbības nodrošināšanai un reģistrētas zemesgrāmatā uz VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vārda.

Neskatoties uz to, ka Sporta bāzei jau ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 03.11.1992. lēmumu "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" bija piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, zemes reformas sākumā uz 17,73 ha no zemes, uz kuras atradās Sporta bāze, īpašuma tiesības tika atjaunotas bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem un tālāk atsavinātas privātpersonām.

Likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" sākotnējā redakcija bija nepilnīga un neparedzēja ierobežojumus īpašuma tiesību atjaunošanai gadījumos, kad tiek aizskartas būtiskas valsts vai citu personu intereses. Tā arī ierobežojums atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas nacionālās sporta bāzes, u.c. valstij un sabiedrībai nozīmīgi objekti, likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta trešajā daļā tika iekļauts tikai 1994.gadā, ar grozījumiem, kas paredzēja, ka šādos gadījumos īpašuma tiesības uz zemi nostiprināmas valstij vai attiecīgajai pašvaldībai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši līdzvērtīgu zemi citā vietā vai kompensāciju. Diemžēl līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās brīdim, uz daļu no Sporta bāzes teritorijā esošās zemes jau bija atjaunotas īpašuma tiesības privātpersonām, tādējādi mākslīgi izveidojot piespiedu dalītā īpašuma attiecības, kas būtiski apgrūtina Sporta bāzes turpmāko attīstību.

Tomēr fakts, ka likumdevējs vēlāk noteica ierobežojumu īpašuma tiesību atjaunošanai gadījumos, kad uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas nacionālās sporta bāzes, jau apliecina nacionālās sporta bāzes nozīmību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai. Tāpat arī centieni vēlākajos gados privatizēt Sporta bāzi ir tikuši noraidīti, apzinoties Sporta bāzes nozīmību valstij un sabiedrībai kopumā – pirmo reizi 2007.gadā, kad Sporta bāzes privatizācija tika apturēta, pēc prokuratūras pieprasījuma LR Uzņēmumu reģistram atceļot lēmumus par izmaiņām valsts akciju sabiedrības "Biķernieku kompleksā sporta bāze" dibināšanas dokumentos, ar kuriem tika mainīts tās statuss, piesaistot privāto kapitālu, un otrreiz 2009.gadā, kad ar Ministru kabineta 2009.gada 28.decembra rīkojumu Nr.921 "Par atteikumu nodot privatizācijai valsts akciju sabiedrības "Biķernieku kompleksā sporta bāze" kapitāla daļas" tika noraidīts privātpersonas pieteikumu privatizēt valsts kapitāla daļas.

Valsts finansējuma trūkuma un ilgstošu tiesvedību dēļ Sporta bāze jau bija tuvu likvidācijai, līdz 2011.gadā, lai saglabātu valstij nozīmīgo un vēsturiskām tradīcijām bagāto Sporta bāzi, to reorganizācijas ceļā pievienoja VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", nodrošinot tās finansiālu stabilitāti un radot priekšnosacījumus tās attīstībai.

Sporta bāzē tika atjaunots spīdveja stadions, nodrošinot tā piemērotību visaugtākā līmeņa spīdveja sacensību norisei, kā arī treniņprocesam. Pilnībā no jauna tika izveidots asfalta segums 1,2 km garam trases posmam, ieskaitot starta zonu, ar mūsdienu prasībām atbilstošu drošības aprīkojumu, kā arī veikti citi nepieciešamie Sporta bāzes uzturēšanas darbi. Ar Ministru kabineta un Nacionālās sporta padomes atbalstu pasaules rallijkrosa čempionāta posma rīkošanai Latvijā 2016.gadā, tika izveidota rallijkrosa trase, kas atzīta par vienu no labākajām rallijkrosa trasēm pasaulē.

Sporta bāzē laika gaitā ir notikuši daudzi nozīmīgi sporta un sabiedriskie pasākumi, trenējušies un izauguši izcili sportisti, taču tai ir ne tikai nozīmīga kultūrvēsturiska vērtība, arī tagad tas ir aktīvi funkcionējošs un pieprasījums pēc tās izmantošanas ir ļoti liels. Sporta bāzē notiek Pasaules un Eiropas čempionāti rallijkrosā, Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Baltijas čempionāti auto un moto šosejā, driftā un dragreisā, velo sacensības, kā arī plaša mēroga tautas sporta pasākumi skriešanā, distanču slēpošanā un triatlonā. Sporta bāzes infrastruktūra un atrašanās vieta piesaista pasaules mēroga sacensību organizatoru uzmanību. Starptautiskā automobiļu federācija (FIA) kopš 2016.gada ir piešķīrusi tiesības Latvijai Sporta bāzē organizēt pasaules čempionāta posmus rallijkrosā, kas 2018.gadā notika jau trešo reizi un ir iekļauts arī 2019.gada sacensību kalendārā. Šī pasaules čempionāta posma norise jau divas gadus ir atzīta par svarīgāko gada sporta notikumu Latvijā.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) Sporta bāzei ir piešķīrusi balvu "Sports un inovācijas – 2015" par inovatīvu ideju un metožu ieviešanu, kā arī pieejamību daudzveidīgiem sporta un veselīga dzīvesveida pasākumiem.

Sporta bāze kalpo sabiedrības vajadzību apmierināšanai, nodrošinot iespēju nodarboties ar dažādiem sporta veidiem drošā un pieejamā vidē; ir iespēja organizēt plaša mēroga tautas sacensības dažādos sporta veidos (velobraukšana, skriešana, slēpošana u.c.); rada iespēju klātienē vērot Eiropas un pasaules līmeņa sporta sacensības, veicinot jaunatnes interesi par tehniskajiem sporta veidiem, zinātni un tehnisko jaunradi; nodrošina Latvijas atpazīstamību, veicinot tūrismu.

2017.gadā Sporta bāzē tika atklāta marķēta skrējēju taka, kuras kopējais garums ir 4 kilometri. Sporta bāzes teritorijā esošās meža takas ir iedzīvotājiem pieejamas un arī tad, kad citās trasēs notiek sacensības vai citi pasākumi. Ziemas sezonā Sporta bāze nodrošina izgaismotu slēpošanas trasi, kuras platums nodrošina iespēju vienlaicīgi to izmantot, gan profesionāliem sportistiem treniņu nolūkos, gan arī amatieriem un ģimenēm ar bērniem.

Tomēr piespiedu dalītās īpašuma tiesību attiecības būtiski apgrūtina Sporta bāzes uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo būvdarbu, tai skaitā rekonstrukcijas darbu veikšanu un nenodrošina Sporta bāzes ilgtermiņa attīstību. Uz privātpersonām piederošās zemes atrodas nozīmīga daļa Sporta bāzes darbības nodrošināšanai un attīstībai svarīgu būvju, tai skaitā daļa autošosejas un vēsturiskās kartinga trases, spīdveja stadions, kā arī ar tiem saistītās komunikācijas, tribīnes un citi infrastruktūras objekti, kuri nepieciešami Sporta bāzes darbības nodrošināšanai.

Šobrīd Sporta bāzes darbības nodrošināšanai VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" ar privāto zemju īpašniekiem ir noslēgusi zemes nomas līgumu, ko zemes īpašnieki nepiekrīt nostiprināt zemesgrāmatā. Civillikuma 2126.pants noteic, ka, ierakstot nomas vai īres līgumu zemesgrāmatā, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešajām personām, tādējādi zemesgrāmatā nenostiprināts nomas līgums nesniedz Sporta bāzes attīstībai tiesisko noteiktību un rada papildus riskus investīciju piesaistes jautājumos.

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", ieguldot kapitālsabiedrības līdzekļus, ir veikusi Sporta bāzes sakārtošanas un renovācijas darbus, tādā apmērā, kā to pieļāva pašreizējais zemes lietojuma tiesību likumiskais un līgumiskais noregulējums. Tomēr privāto zemesgabalu īpašnieki nav ieinteresēti Sporta bāzes attīstībā, par ko liecina uzsāktā tiesvedība sakarā ar Izglītības un zinātnes ministrijas atteikumu izbeigt nacionālās sporta bāzes statusu Sporta bāzei, kā arī neatsaucība Sporta bāzes infrastruktūras sakārtošanas un renovācijas darbu saskaņošanā, kā rezultātā Sporta bāzes uzturēšana ir apgrūtināta un attīstība ir apdraudēta. Pārtraucot Sporta bāzes turpmāko attīstību, ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitāte būtu zema, turklāt ierobežotās iespējas realizēt nepieciešamos remontdarbus, tai skaitā komunikāciju rekonstrukciju (īpaši kanalizācijas un elektroapgādes), rada bojājumu risku arī jau sakārtotajiem objektiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis.

Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāka – IZM) atbalsta izstrādāto Sporta bāzes attīstības ieceres projektu, kura ietvaros paredzēts izbūvēt jaunu kartinga trasi, pielāgot infrastruktūru biatlona sacensību un treniņu norisei, izbūvēt jaunu velotreku, nodrošināt pienācīgas platības skatītāju autotransporta novietošanai, mūsdienīgas, labiekārtotas telpas izglītojošiem un organizatoriskiem pasākumiem, kā arī rekonstruēt tehniskās ēkas, komunikācijas un citus nepieciešamos infrastruktūras objektus. Šobrīd IZM nav vērtējusi iespēju kādu no Konceptuālajā ziņojumā iekļautajiem attīstāmajiem sporta infrastruktūras objektiem (izņemot velotreku) attīstīt uz valstij piederošiem zemes īpašumiem, jo līdz šim nav bijusi tāda nepieciešamība. Daugavas stadiona (Rīgā) attīstības koncepcijas izstrādes ietvaros savulaik ir tikusi vērtēta iespēja Daugavas stadiona teritorijā izveidot arī velotreku (vienā ēkā ar slēgto vieglatlētikas manēžu), tomēr koncepcijas tālākas virzības procesā šī iecere netika īstenota (nepietiekama finansējuma un ierobežotas teritorijas dēļ). Tomēr, ņemot vērā ilglaicīgas treka riteņbraukšanas tradīcijas Latvijā, vasaras olimpiskajās spēlēs treka riteņbraukšanas sacensībās sadalāmo medaļu skaitu, iespēju treka riteņbraukšanai piesaistīt BMX sportistus, kā arī iespēju velotreku izmantot drošas riteņbraukšanas prasmju attīstībai, IZM ieskatā Konceptuālajā ziņojumā ietvertā velotreka attīstības iecere ir īpaši atbalstāma.

Šobrīd Latvijā nav noteikti prioritārie sporta veidi, tomēr Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2019.gada 7.maija rīkojumu Nr.210) 171.2.pasākums paredz uzdevumu izstrādāt jaunu kārtību un kritērijus, kādā valsts piešķir finansējumu augstu sasniegumu sporta attīstībai (tai skaitā paralimpiskajā kustībā). Minētā pasākuma izpildes ietvaros paredzēts sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par kārtību, kādā valsts finansē augstu sasniegumu sportu, nosakot kritērijus prioritāri atbalstāmo sporta veidu noteikšanai un nodrošinot augstu sasniegumu sportam paredzēto līdzekļu izlietojuma efektivitātes paaugstināšanu. Papildus minētajam Valdības rīcības plāna 172.1.pasākums paredz uzdevumu izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu sporta nozarē, kura izpildes ietvaros tiks noteikti sporta politikas vidēja termiņa mērķi, pamatprincipi, virzieni, mērķgrupas un prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi sporta politikas mērķu sasniegšanai un problēmu risināšanai, kā arī noteikta sporta infrastruktūras attīstības stratēģija. Lai nodrošinātu šo un citu Valdības rīcības plānā iekļauto uzdevumu sporta nozares attīstības veicināšanai izpildi un sagatavotu priekšlikumus stratēģiski svarīgu sporta nozares lēmumu pieņemšanai, Latvijas Nacionālās sporta padomes 2019.gada 5.jūnija sēdē tika atbalstīts (prot. Nr.3 2.§) IZM priekšlikums par augsta līmeņa starpinstitūciju darba grupas izveidi, kuras sastāvā tiks iekļauti pārstāvji no IZM, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, biedrības "Latvijas Olimpiskā komiteja", biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome", biedrības "Latvijas Paralimpiskā komiteja" un biedrības "Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome". Pirmais minētās darba grupas uzdevums būs sagatavot un līdz 2019.gada 30.septembrim izskatīšanai Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē iesniegt priekšlikumus par sporta nozares prioritātēm.

III. Risku izvērtējums

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 28.2.apakšpunktam nepieciešams izvērtēt konceptuālajā ziņojumā identificētās problēmas, norādot iespējamos riskus, ja esošā situācija netiek mainīta. Risku izvērtēšanas metodika izvēlēta, ņemot vērā vispārpieņemto risku izvērtēšanas metodoloģiju uzņēmējdarbībā.

Ja Sporta bāzes attīstības projekts netiek realizēts, tai skaitā netiek veikti neatliekamie Sporta bāzes teritorijas un komunikāciju sakārtošanas darbi Sporta bāzes infrastruktūras bīstamības novēršanai un esošā situācija netiek mainīta, tiek identificēti šādi riski:

IV. Risinājumi

Sporta bāze ir lielākais un tradīcijām bagātākais sporta centrs Latvijā, kas paredzēts autošosejas, motošosejas, spīdveja un rallijkrosa sacensībām, bet Sporta bāzes trašu konfigurācija, infrastruktūra un plašā teritorija dod iespēju visdažādāko sporta un sabiedrisko pasākumu norisei. Ņemot vērā Sporta bāzes nozīmību sabiedrības vajadzību nodrošināšanā, kā arī Latvijas Automobiļu federācijas (LAF), Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF), Latvijas Antīko automobiļu kluba (LAAK), Latvijas Riteņbraukšanas federācijas, Latvijas Olimpiskās komitejas u.c. nevalstisko organizāciju ieinteresētību Sporta bāzes darbībā, Satiksmes ministrijas piedāvātais risinājums paredz atbalstīt Sporta bāzes infrastruktūras attīstību, nodrošinot iedzīvotājiem pieejamu, mūsdienīgu nacionālo sporta bāzi. Sporta bāzes attīstības projekts paredz attīstīt Sporta bāzi kā mūsdienīgu un sabiedrībai brīvi pieejamu Sporta bāzi. VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", plānojot attīstīt Sporta bāzes turpmāko darbību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, ir izstrādājusi Sporta bāzes attīstības ieceru projektu (Pielikums).

Sporta bāzes attīstības projekta ietvaros paredzēts izbūvēt jaunu kartinga trasi, pielāgot infrastruktūru biatlona sacensību un treniņu norisei, izbūvēt jaunu velotreku, nodrošināt pienācīgas platības skatītāju autotransporta novietošanai, mūsdienīgas, labiekārtotas telpas izglītojošiem un organizatoriskiem pasākumiem, rekonstruēt tehniskās ēkas, komunikācijas un citus svarīgus infrastruktūras objektus.

Divi nozīmīgākie projekti Sporta bāzes attīstības ieceres ietvaros ir jaunas kartinga trases izveidošana un velotreka un tā apkārtnes infrastruktūras izbūve. Kartings ir uzskatāms par pirmo soli tehnisko sporta veidu iepazīšanā, radot bērnu un jauniešu interesi par šiem sporta veidiem, tāpēc Sporta bāzē ir nepieciešams atjaunot kartinga trasi, ierīkot dalībnieku parku, kā arī atjaunot ar šiem objektiem saistītos inženiertīklus un citu infrastruktūru.

Tāpat, Latvijā jau ilgstoši nav sava velotreka, līdz ar to, velotreka izbūve sadarbībā ar Latvijas Riteņbraukšanas federāciju, ļautu Latvijā attīstīties gan šim velosporta paveidam, gan velosportam kopumā. Šobrīd Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā vispār nav velotreka. Treka atrašanās vietai Sporta bāzē ir izcili nosacījumi, jo iespējams izmantot jau esošo infrastruktūru, tai skaitā veicot riteņbraukšanas šosejas treniņus Biķernieku trasē, trekam būtu ērta atrašanās vieta tuvu pilsētas centram un VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" iesaiste projektā.

Sporta bāzes infrastruktūra tās pašreizējā stāvoklī un apjomā nenodrošina Sporta bāzes vajadzības pilnā apmērā – pietrūkst telpu un teritorijas materiāltehnisko līdzekļu un transporta novietošanai, nepieciešama inženiertīklu u.c. infrastruktūras objektu atjaunošana, tādēļ, izskatot iespējas Sporta bāzes attīstībai un Sporta bāzes infrastruktūras uzlabošanai, tika izvērtēti vairāki risinājumi Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanai.

Tā kā daļa no Sporta bāzes attīstības iecerē paredzētajiem projektiem skar Sporta bāzes teritorijā esošos privātpersonu zemesgabalus, piemēram, velotreka un apkārtnes infrastruktūras izbūve, kartinga trases/dalībnieku parka ierīkošana, inženiertīklu atjaunošana, spīdveja stadiona atjaunošana, elektrouzlādes tīkla izbūve, u.c., un ņemot vērā izmaiņas dalītā īpašuma veidošanas tiesiskajā regulējumā, kā arī izvērtējot Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas iespējamās alternatīvas, nepieciešams izšķirties par Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli – Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanu, saglabājot dalītās īpašuma tiesību attiecības, Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanu, izbeidzot dalītās īpašuma tiesību attiecības un iegūstot valsts īpašumā Sporta bāzes darbības nodrošināšanai nepieciešamo privātpersonu zemi vai turpināt Sporta bāzes uzturēšanu bez attīstības projekta realizēšanas.

1. risinājums: Sporta bāzes attīstības projekta realizēšana, saglabājot dalītās īpašuma tiesību attiecības

1.1. Risinājuma apraksts

Risinājums paredz konceptuālajā ziņojumā aprakstītā Sporta bāzes attīstības projekta realizāciju, saglabājot dalītās īpašuma tiesību attiecības.

2017.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Civillikumā un likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību", kas paredz atteikties no turpmākas brīvprātīga dalītā īpašuma veidošanas un ievieš civiltiesībās jaunu tiesību institūtu "Apbūves tiesību", uz kuras pamata persona var celt un lietot uz sveša zemesgabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašnieks apbūves tiesības spēkā esamības laikā, un kas zaudē spēku, beidzoties zemesgrāmatā reģistrētās apbūves tiesības termiņam. Atbilstoši Civillikuma 1129.⁹ panta pirmajai un otrajai daļai, uz apbūves tiesības pamata uzceltā nedzīvojamā ēka (inženierbūve) pēc apbūves tiesības izbeigšanās kļūst par zemes gabala būtisku daļu. Zemes gabala īpašnieks uz apbūves tiesības pamata uzcelto nedzīvojamo ēku (inženierbūvi) iegūst īpašumā bez atlīdzības, ja vien atlīdzība apbūves tiesīgajam nav noteikta līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu.

Atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai, šobrīd vienīgā iespēja uz svešas zemes būvēt būvi kā patstāvīgu īpašuma objektu ir apbūves tiesības nodibināšana, līdz ar to, lai realizētu Sporta bāzes attīstības projektu, jaunu objektu būvniecībai ar zemes īpašniekiem būtu jāslēdz līgumi par apbūves tiesības nodibināšanu.

Daļā, kas attiecas uz valstij piederošo zemes daļu, šāds risinājums ir pieņemams un atbalstāms – Ministru kabineta konceptuāls atbalsts Sporta bāzes attīstībai kopumā sniegtu pietiekamu garantiju ilgtermiņa ieguldījumiem.

Savukārt attiecībā uz Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanu daļā, kas skar privātpersonu īpašumā esošos zemes gabalus, kas Sporta bāzes darbības nodrošināšanai šobrīd tiek lietoti uz zemes nomas līgumu pamata, jāņem vērā, ka zemes īpašnieki nepiekrīt nomas līgumu nostiprināšanai zemesgrāmatā. Tā kā nomnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešajām personām, tikai ar zemes nomas līguma nostiprināšanu zemesgrāmatā, šāda tiesiskā situācija nesniedz pietiekamu tiesisko noteiktību un rada papildus riskus investīciju jomā.

Izvērtējot līdzšinējo sadarbību ar Sporta bāzes teritorijā ietilpstošo privātpersonām piederošo zemesgabalu īpašniekiem jautājumos par Sporta bāzes infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, jāsecina, ka Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas iespējas varētu būt apdraudētas, kā arī Sporta bāzes attīstība ilgtermiņā, saglabājot esošo īpašuma tiesību modeli varētu būt apgrūtināta. Šādam īpašuma tiesību modelim trūkst pietiekamas tiesiskās noteiktības, īpaši ņemot vērā, ka privāto zemesgabalu īpašnieki dalītajā īpašumā nevēlas saglabāt ne nacionālās sporta bāzes statusu, ne funkcionalitāti, par ko liecina uzsāktā tiesvedība par Izglītības un zinātnes ministrijas atteikumu izbeigt nacionālās sporta bāzes statusu Sporta bāzei. 2018.gadā privāto zemju īpašnieki vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā ar lūgumu atcelt nacionālās sporta bāzes statusu daļai zemes, uz kuras atrodas Sporta bāze, kas rada pamatotas šaubas par privāto zemju īpašnieku atbalstu Sporta bāzes attīstībai un iespēju, ka Sporta bāzes teritorijā ietilpstošo privātpersonām piederošo zemesgabalu īpašnieki piekristu piešķirt Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanai apbūves tiesību.

Bez tam apbūves tiesība pēc būtības ir risinājums īslaicīgiem projektiem un Satiksmes ministrijas ieskatā šāda veida tiesisko attiecību noregulējums ar privāto zemju īpašniekiem Sporta bāzes attīstības projektu realizēšanā nespēj nodrošināt Sporta bāzes ilgtermiņa attīstību, jo izbeidzoties apbūves tiesības termiņam, valsts zaudētu kontroli pār valsts nozīmes sporta bāzes izmantošanu valsts un sabiedrības interesēs.

Ņemot vērā faktiskos apstākļus tika izvērtēta arī iespēja atteikties no Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas daļā, kas skar privāto zemes īpašnieku zemesgabalus, tai skaitā velotreka un apkārtnes infrastruktūras izbūves, kartinga trases/dalībnieku parka ierīkošanas, elektrouzlādes tīkla izbūves, u.c.

Arī turpinot iesākto Sporta bāzes uzturēšanu, būtu jāveic Sporta bāzes sakārtošanas un renovācijas darbi, tādā apmērā, kā to pieļautu zemes lietojuma tiesību likumiskais un līgumiskais noregulējums. Ilgtermiņa ieguldījumus šāds Sporta bāzes uzturēšanas risinājums nenodrošinātu, līdz ar to Sporta bāzes attīstība būs apdraudēta, jo tieši uz privātpersonu īpašumā esošajiem zemesgabaliem ar kadastra Nr.0100 122 0281 un zemesgabala ar kadastra Nr.0100 122 0329 atrodas nozīmīga Sporta bāzes infrastruktūras daļa – kopā 52 būves.

Riski, kas pastāv pārtraucot Sporta bāzes turpmāko attīstību, jau analizēti konceptuālā ziņojuma II un III nodaļā. Sporta bāzes uzturēšanā ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitāte būtu zema, turklāt ierobežotās iespējas realizēt nepieciešamos remontdarbus, tai skaitā komunikāciju rekonstrukciju (īpaši kanalizācijas un elektroapgādes), rada bojājumu risku arī jau sakārtotajiem objektiem. Ja tehniskā stāvokļa dēļ Sporta bāze vairs nespētu nodrošināt starptautisku sporta sacensību norisi Latvijā, kā arī kvalitatīvus apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai startiem starptautiskās sporta sacensībās, Sporta bāzes pastāvēšana būtu apdraudēta – Sporta bāze varētu zaudēt nacionālās sporta bāzes statusu un Sporta bāzes uzturēšanai nepieciešamo privātpersonām piederošo zemes gabalu īpašniekiem būtu pamats prasīt zemes nomas līgumu izbeigšanu.

Tādējādi, lai risinātu jautājumu par Sporta bāzes saglabāšanu ilgtermiņā un uzturēšanu, arī nerealizējot Sporta bāzes attīstības projektu, būtu nepieciešams risināt jautājumu par dalīto īpašuma tiesību izbeigšanu vismaz tādā apjomā, kas nodrošinātu esošās Sporta bāzes infrastruktūras uzturēšanu.

Sporta bāzes infrastruktūrā ietilpstošās būves aizņem ~50% no zemesgabala ar kadastra Nr.0100 122 0329 un ~80% no zemesgabala kadastra Nr.0100 122 0281, vēl daļa teritorijas, kuru tieši neaizņem apbūve, nepieciešama Sporta bāzes infrastruktūras nodrošināšanai un daļa, kas ietver piebraucamos ceļus, nepieciešama piekļuves Sporta bāzei nodrošināšanai.

Izvērtējot privātpersonām piederošo un Sporta bāzes teritorijā ietilpstošo zemesgabalu izvietojumu saistībā ar infrastruktūru un konfigurāciju (skatīt Pielikumā pievienotajās shēmās), secināms arī nerealizējot attīstības projektu un atsakoties no jaunu Sporta bāzes infrastruktūras objektu būvniecības, lai nodrošinātu Sporta bāzes funkcionalitāti, Sporta bāzes uzturēšanai būtu nepieciešami abi privātpersonām piederošie zemesgabali ar kadastra Nr.0100 122 0329 un Nr.0100 122 0281 pilnā apjomā.

1.2. Sākotnējās ietekmes izvērtējums

Mērķis un nepieciešamība

Risinājuma mērķis ir nodrošināt Sporta bāzes uzturēšanu, funkcionalitāti un attīstību dalīto īpašuma tiesību situācijā. No likuma "Par nacionālās sporta bāzes statusu" 2. un 5.panta izriet, ka nacionālās sporta bāzes statusa un tā piešķiršanas mērķis ir veicināt tās attīstību, lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citās sporta sacensībās, kā arī starptautisku sporta sacensību norisei Latvijā. No minētā tieši izriet Sporta bāzes attīstības mērķis – radīt apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citās sporta sacensībās, kā arī starptautisku sporta sacensību norisei Latvijā, kā arī veicināt tautas sporta attīstību un veselīga dzīvesveida popularizēšanu.

Efektivitāte mērķa sasniegšanā

Sporta bāzes attīstības projekta realizācija, saglabājot dalītās īpašuma tiesību attiecības nav efektīvs risinājums mērķa sasniegšanai, jo nerisinās problēmas un riskus kas saistīti ar dalīto īpašumu. Ņemot vērā citu dalītā īpašuma īpašnieku atklāto nostāju pret Sporta bāzes kopējo funkcionalitāte un atsevišķu infrastruktūras objektu attīstību, kā arī līdz šim publiski pausto viedokli un pretdarbību nomas attiecību ietvaros, tajā skaitā nesaskaņojot nekādas būvniecības ieceres, apbūves tiesību nodibināšana ir praktiski neiespējama, tādējādi Sporta bāzes attīstības projekta realizācija ir apdraudēta.

Ietekme uz makroekonomisko vidi

Bez Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas nav sagaidāmas ietekmes uz makroekonomisko vidi izmaiņas, bet sporta bāzes attīstības projekta īstenošana ilgtermiņā varētu atstāt pozitīvu ietekmi uz valsts un pašvaldības budžeta ieņēmumiem, kas rodas no dažādu sporta un izklaides pasākumu norises un Sporta bāzes izmantošanas. Starptautisko sporta sacensību rīkošana Sporta bāzē veicina gan ekonomikas attīstību – sacensību apmeklētāji no ārvalstīm kā tūristi, to uzturēšanās laikā Latvijā patērē preces un pakalpojumus, u.tml., gan Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizē Latviju kā tūrisma galamērķi.

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi

Mūsdienīgas Sporta bāzes izveide veicinātu gan vietēja mēroga, gan starptautisko sporta sacensību rīkošana Latvijā, kas veicina arī uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstību kopumā – sacensību apmeklētāji, gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi no ārvalstīm, to uzturēšanās laikā Latvijā, patērē preces un pakalpojumus, u.tml.

Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām

Tā kā Sporta bāzes uzturēšanai nepieciešamo privātpersonām piederošo zemesgabalu īpašnieki neatbalsta Sporta bāzes attīstību un labprātīgi nedod nepieciešamos saskaņojumus pat Sporta bāzes infrastruktūras objektu atjaunošanai, risinājuma īstenošana varētu prasīt papildus administratīvos resursus un izmaksas, kas saistītas ar iespējamām tiesvedībām, prasības kārtībā lūdzot nepieciešamos saskaņojumus.

Sociālā ietekme

Sporta bāzes attīstība pozitīvi ietekmēs sociālo vidi un dos sociālos ieguvumus – augstāku dzīves kvalitāti un sporta funkciju pieejamības nodrošināšanu, tiks nodrošinātas iedzīvotāju kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējas, tādējādi veicinot iedzīvotāju fizisko aktivitāti, kā arī sekmējot sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas attīstību, un sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību.

Ietekme uz vidi

Kā īslaicīgās ietekmes uz vidi risinājuma realizācijas procesā var izdalīt nepieciešamo būvdarbus, kas saistīti ar nepieciešamo Sporta bāzes infrastruktūras atjaunošanas un jauno objektu būvniecību. Pats būvniecības process rada salīdzinoši īslaicīgus traucējumus vidē, bet galvenās problēmas, kas saistītas ar minētajām darbībām ir troksnis, zemsedzes bojājumi, būvgruži, putekļu emisija. Lielākā daļa šo faktoru tiek likvidēti līdz ar būvniecības darbības izbeigšanos.

Fiskālā ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Realizējot Sporta bāzes attīstības projektu iespējama, ilgtermiņa pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo Starptautisko sporta sacensību rīkošana Latvijā veicina gan ekonomikas attīstību – sacensību apmeklētāji no ārvalstīm kā tūristi, to uzturēšanās laikā Latvijā patērē preces un pakalpojumus, u.tml., gan Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizē Latviju kā tūrisma galamērķi. Starptautiskā prakse liecina, ka liela mēroga sporta pasākumi veicina valsts starptautisko atpazīstamību, kā arī palīdz veidot konkurētspējīgu valsts identitāti. Pēc Sporta bāzes attīstības projektu īstenošanas, palielināsies valsts un pašvaldības budžeta ieņēmumi, kas rodas no dažādu sporta un izklaides pasākumu norises un Sporta bāzes izmantošanas. Pēc Sporta bāzes attīstības projektu īstenošanas, palielināsies valsts un pašvaldības budžeta ieņēmumi, kas rodas no dažādu sporta un izklaides pasākumu norises un Sporta bāzes izmantošanas.

Ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Piedāvātajam risinājumam nav plānota ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

Ietekme uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem

Piedāvātajam risinājumam nav plānota ietekme uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem.

Ietekme uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmām un ar to saistīto papildu finansējumu

Piedāvātajam risinājumam nav plānota ietekme uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmām un ar to saistīto papildu finansējumu

Ietekme uz veselību

Sporta bāzes darbība nodrošina sporta funkciju pieejamību. Līdz ar esošās Sporta bāzes infrastruktūras sakārtošanu un Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanu, tiks nodrošinātas iedzīvotāju kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējas, tādējādi veicinot iedzīvotāju fizisko aktivitāti, sekmējot sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas attīstību, un sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību. Sporta bāzes attīstības projekta realizācija radīs jaunas iespējas tautas sporta popularizēšanai un attīstībai, veicinās veselīga dzīvesveida popularizēšanu.

2. risinājums: Sporta bāzes attīstības projekta realizēšana, iegūstot valsts īpašumā Sporta bāzes darbības nodrošināšanai nepieciešamo privātpersonu zemi.

2.1. Risinājuma apraksts

Risinājums paredz realizēt Sporta bāzes attīstības projektu, iegūstot Sporta bāzes uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo, privātpersonām piederošo zemi valsts īpašumā. Uz privātpersonām piederošajiem zemesgabaliem ar kadastra Nr.0100 122 0281 un kadastra Nr.0100 122 0329 atrodas nozīmīga Sporta bāzes infrastruktūras daļa – kopā 52 Sporta bāzes sastāvā ietilpstošas būves, kas nepieciešamas Sporta bāzes darbības nodrošināšanai.

Iegūstot Sporta bāzes uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo, privātpersonām piederošo zemi valsts īpašumā tiktu izbeigtas dalītā īpašuma attiecības, tādējādi nodrošinot priekšnoteikumus sekmīgai Sporta bāzes ilgtermiņa attīstībai un pilnvērtīgai Sporta bāzes trašu, teritorijas un infrastruktūras uzturēšanai un izmantošanai.

2.2. Risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējums

Mērķis un nepieciešamība

No likuma "Par nacionālās sporta bāzes statusu" 2. un 5.panta izriet, ka nacionālās sporta bāzes statusa un tā piešķiršanas mērķis ir veicināt tās attīstību, lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citās sporta sacensībās, kā arī starptautisku sporta sacensību norisei Latvijā. No minētā tieši izriet Sporta bāzes attīstības mērķis – radīt apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citās sporta sacensībās, kā arī starptautisku sporta sacensību norisei Latvijā, kā arī veicināt tautas sporta attīstību un veselīga dzīvesveida popularizēšanu. Nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršana Sporta bāzei apliecina, ka minētais objekts ir sabiedriski nozīmīgs un kalpo būtisku sabiedrisko interešu nodrošināšanai.

Minētās sabiedrības intereses un mērķis netiks sasniegts, ja netiks atrisināts dalītā īpašumā jautājums. Tāpat minētās sabiedrības intereses un mērķis netiks sasniegts, ja tiks izbeigts dalītais īpašums, saglabājot sporta bāzi tikai šobrīd valsts īpašumā esošo nekustamo īpašumu robežās, jo no dalītā īpašuma īpašniekiem atsavināmajās teritorijās atrodas nozīmīgi, nesaraujami saistīti infrastruktūras objekti bez kā nav iespējama nacionālās sporta bāzes turpmāka, sekmīga darbība.

Efektivitāte mērķa sasniegšanā

Iegūstot Sporta bāzes uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo zemi valsts īpašumā, tiktu izbeigtas dalītā īpašuma attiecības, tādējādi nodrošinot priekšnoteikumus sekmīgai Sporta bāzes ilgtermiņa attīstībai un pilnvērtīgai Sporta bāzes trašu, teritorijas un infrastruktūras uzturēšanai, un izmantošanai.

Samērīguma izvērtējums

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa nosaka, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.

Konkrētajā gadījumā sabiedrības intereses, ieguvums un sasniedzamais mērķis būtu pieejama, daudzfunkcionāla, nacionāla sporta bāze un tās nodrošinātās iespējas sabiedrībai, izglītības un sporta jomā. Sabiedrības interesēs ir saglabājamā nemateriālā un vēsturiskā Sporta bāzes vērtība gan kā vēsturiskai sporta būvei ar bagātām tradīcijām un ieguldījumu Latvijas motoru sporta vēsturē, gan kā bāzei, kas spēj nodrošināt valstiski un starptautiski nozīmīgu, augsta līmeņa sporta pasākumu norisi.

Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 2.pants nosaka, ka nekustamo īpašumu atsavina valsts aizsardzības, vides aizsardzības, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, sabiedrībai nepieciešamu kultūras, izglītības un sporta objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecībai vai transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, ja šis mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem. Ņemot vērā dalītā īpašuma pārējo īpašnieku nevēlēšanos saglabāt nacionālās sporta bāzes statusu, kā arī nevēlēšanos saglabāt līdzšinējo Sporta bāzes funkcionalitāti, Sporta bāzes infrastruktūras pieejamību un viengabalainību, Sporta bāzes kopējo publisku pieejamību un plašās izmantošanas iespējas, sabiedrības intereses un mērķis par Sporta bāzi kā pieejamu, daudzfunkcionālu, nacionālu sporta bāzi ar plašām iespējām sabiedrībai izglītības un sporta jomā nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem, privātpersonu mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Vērtējot samērīgumu starp privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošanu un sabiedrības interesēm, būtiski ņemt vērā, ka tiesības uz īpašumu aizsargā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) Pirmā protokola 1.pants, kas noteic: "Jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības uz īpašumu. Nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem. Minētie nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ierobežot valsts tiesības izdot tādus likumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm vai, lai nodrošinātu nodokļu vai citu maksājumu, vai sodu samaksu."

Savā praksē Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) ir konsekventi norādījusi, ka Konvencijas Pirmā protokola 1. pants ietver sevī trīs savstarpēji saistītas normas. Pirmkārt, panta pirmais teikums pēc sava rakstura ir vispārīgs un ietver principu, ka ikviens var netraucēti baudīt īpašuma tiesības. Otrkārt, panta otrais teikums regulē īpašuma atņemšanu un noteic vairākus tā atņemšanas priekšnoteikumus. Treškārt, panta otrā daļa atzīst valsts tiesības kontrolēt īpašuma izmantošanu (sk.: Lithgow and Others, judgment of 8 July 1986, Series A, no. 102, p. 50, para. 120 vai 106; James and Others v. the United Kingdom, judgement of 21 February 1986, Series A, no. 98, para. 41).

Arī Latvijas Republikas Satversmes tiesa vairākas lietās ir atzinusi, ka Latvijas Republikas Satversmes 105.panta saturs ir līdzīgs Konvencijas Pirmā protokola 1. panta saturam un paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu. Latvijas Republikas Satversmes 105.panta ceturtais teikums līdzīgi kā Konvencijas Pirmā protokola 1. pants paredz valstij tiesības noteiktos gadījumos īpašuma tiesības atņemt de jure (sk., piemēram, Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2002.gada 20.maija sprieduma lietā Nr.2002-01-03 secinājumu daļu, 2005.gada 14. decembra sprieduma lietā Nr.2005-10-03 8.punktu un 2005.gada 16.decembra sprieduma lietā Nr.2005-12-0103 21.3. un 21.4.punktu).

Tiesības uz īpašumu demokrātiskā tiesiskā valstī nav absolūtas. Pirmkārt, tiesības uz īpašumu sevī ietver arī īpašnieka sociālo pienākumu pret sabiedrību – īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Otrkārt, tiesības uz īpašumu var ierobežot saskaņā ar likumu. Līdz ar to tiesības uz īpašumu var ierobežot, ja vien ierobežojumi ir noteikti ar likumu leģitīma mērķa labad un ir samērīgi ar šo mērķi (sk., piemēram, Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2007.gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr.2006-38-03 12. punktu vai 2014.gada 10.oktobra sprieduma lietā Nr.2014-04-03 7.2.punktu). Tāpat Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka personas īpašuma tiesību aizsardzību garantē arī nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas process pats par sevi (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2005.gada 16.decembra sprieduma lietā Nr.2005-12-0103 22.3.punktu)

Ietekme uz makroekonomisko vidi

Starptautisko sporta sacensību rīkošana Latvijā veicina gan ekonomikas attīstību – sacensību apmeklētāji no ārvalstīm kā tūristi, to uzturēšanās laikā Latvijā patērē preces un pakalpojumus, u.tml., gan Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizē Latviju kā tūrisma galamērķi. Liela mēroga sporta pasākumi veicina valsts starptautisko atpazīstamību, kā arī palīdz veidot konkurētspējīgu valsts identitāti. Pēc Sporta bāzes attīstības projektu īstenošanas, palielināsies valsts un pašvaldības budžeta ieņēmumi, kas rodas no dažādu sporta un izklaides pasākumu norises un Sporta bāzes izmantošanas.

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi

Mūsdienīgas Sporta bāzes izveide veicinātu gan vietēja mēroga, gan starptautisko sporta sacensību rīkošana Latvijā, kas veicina arī uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstību kopumā – sacensību apmeklētāji, gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi no ārvalstīm, to uzturēšanās laikā Latvijā, patērē preces un pakalpojumus, u.tml.

Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām

Risinājuma īstenošana papildus administratīvās izmaksas pie jau patlaban normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanai nepieciešamajām izmaksām neradīs.

Sociālā ietekme

Risinājuma īstenošana pozitīvi ietekmēs sociālo vidi un dos sociālos ieguvumus – augstāku dzīves kvalitāti un sporta funkciju pieejamības nodrošināšanu, tiks nodrošinātas iedzīvotāju kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējas, tādējādi veicinot iedzīvotāju fizisko aktivitāti, sekmējot sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas attīstību, un sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību.

Ietekme uz vidi

Kā īslaicīgās ietekmes uz vidi risinājuma realizācijas procesā var izdalīt plānoto – būvju un dažāda veida inženierkomunikāciju būvniecību. Pats būvniecības process rada salīdzinoši īslaicīgus traucējumus vidē, bet galvenās problēmas, kas saistītas ar minētajām darbībām ir troksnis, zemsedzes bojājumi, būvgruži, putekļu emisija. Lielākā daļa šo faktoru tiek likvidēti līdz ar būvniecības darbības izbeigšanos.

Kā ilglaicīgu ietekmi uz vidi var izdalīt tūrisma plūsmas palielināšanos, attiecīgi palielinot atstāto atkritumu daudzumu. Iespējamo ietekmi mazinātu labiekārtotu atpūtas vietu izveide un atkritumu šķirošanas sistēmas ieviešana.

Fiskālā ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Ziņojumā piedāvātajam risinājumam iespējama ilgtermiņa pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo Starptautisko sporta sacensību rīkošana Latvijā veicina gan ekonomikas attīstību – sacensību apmeklētāji no ārvalstīm kā tūristi, to uzturēšanās laikā Latvijā patērē preces un pakalpojumus, u.tml., gan Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizē Latviju kā tūrisma galamērķi. Starptautiskā prakse liecina, ka liela mēroga sporta pasākumi veicina valsts starptautisko atpazīstamību, kā arī palīdz veidot konkurētspējīgu valsts identitāti. Pēc Sporta bāzes attīstības projektu īstenošanas, palielināsies valsts un pašvaldības budžeta ieņēmumi, kas rodas no dažādu sporta un izklaides pasākumu norises un Sporta bāzes izmantošanas. Pēc Sporta bāzes attīstības projektu īstenošanas, palielināsies valsts un pašvaldības budžeta ieņēmumi, kas rodas no dažādu sporta un izklaides pasākumu norises un Sporta bāzes izmantošanas.

Ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Piedāvātajam risinājumam nav plānota ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

Ietekme uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem

Piedāvātajam risinājumam nav plānota ietekme uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem.

Ietekme uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmām un ar to saistīto papildu finansējumu

Piedāvātajam risinājumam nav plānota ietekme uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmām un ar to saistīto papildu finansējumu

Ietekme uz veselību

Līdz ar Sporta bāzes attīstību, sporta funkciju pieejamības nodrošināšanu, jaunas infrastruktūras izveidi un esošās infrastruktūras sakārtošanu, tiks nodrošinātas iedzīvotāju kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējas, tādējādi veicinot iedzīvotāju fizisko aktivitāti, sekmējot sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas attīstību, un sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību. Sporta bāzes attīstības projekta realizācija radīs jaunas iespējas tautas sporta popularizēšanai un attīstībai, tādējādi veicinot arī veselīga dzīvesveida popularizēšanu.

Ieguvumi realizējot piedāvāto risinājumu

Iegūstot Sporta bāzes uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo zemi valsts īpašumā, tiktu izbeigtas dalītā īpašuma attiecības, tādējādi nodrošinot priekšnoteikumus sekmīgai Sporta bāzes ilgtermiņa attīstībai un pilnvērtīgai Sporta bāzes trašu, teritorijas un infrastruktūras uzturēšanai un izmantošanai.

Līdz ar Sporta bāzes attīstību, sporta funkciju pieejamības nodrošināšanu, jaunas infrastruktūras izveidi un esošās infrastruktūras sakārtošanu, tiks nodrošinātas iedzīvotāju kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējas, tādējādi veicinot iedzīvotāju fizisko aktivitāti, sekmējot sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas attīstību, un sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību. Starptautisko sporta sacensību rīkošana Latvijā veicina gan ekonomikas attīstību – sacensību apmeklētāji no ārvalstīm kā tūristi, to uzturēšanās laikā Latvijā patērē preces un pakalpojumus, u.tml., gan Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizē Latviju kā tūrisma galamērķi. Starptautiskā prakse liecina, ka liela mēroga sporta pasākumi veicina valsts starptautisko atpazīstamību, kā arī palīdz veidot konkurētspējīgu valsts identitāti. Pēc Sporta bāzes attīstības projektu īstenošanas, palielināsies valsts un pašvaldības budžeta ieņēmumi, kas rodas no dažādu sporta un izklaides pasākumu norises un Sporta bāzes izmantošanas. Pēc Sporta bāzes attīstības projektu īstenošanas, palielināsies valsts un pašvaldības budžeta ieņēmumi, kas rodas no dažādu sporta un izklaides pasākumu norises un Sporta bāzes izmantošanas.

Lai nodrošinātu Sporta bāzes kā vienota sporta kompleksa attīstību, kā arī realizētu tās ieceres, kuru īstenošanā līdz šim nebija iespēja dalītā īpašuma dēļ, pēc zemes iegūšanas valsts īpašumā paralēli plānots:

1) uzsākt darbības kas saistītas ar apbūves tiesību nodibināšanu par labu VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", atsavinātajos īpašumos. Attiecīgi tiks noslēgts apbūves tiesības līgums ar provizorisko termiņu 50 gadi, kas noteiks būtiskākos apbūves tiesības izmantošanas nosacījumus. Apbūves tiesība tiks nodibināta, lai veiktu to BSKS infrastruktūras objektu atjaunošanu, renovāciju un pārbūvi, kurā līdz šim nepiekrita zemes īpašnieki, kā arī īstenotu jaunas būvniecības ieceres BSKB infrastruktūras pilnveidošanai.

2) veikt detalizētu finanšu plānošanu un izstrādāt laika un aktivitāšu grafiku BSKB infrastruktūras pilnveidošanai, rast finansējumu ieceru realizēšanai, darba organizatorisko jautājumu risināšana, pienākumu un atbildību sadale, uzraudzības un kontroles mehānisku ieviešana.

3) lai nodrošinātu ieceru realizēšanu, veikt atbilstošas publisko iepirkumu procedūras projektēšanai un būvdarbiem, kuru rezultātā izvēlēties atbilstošākos pakalpojumu sniedzējus un saņemt pakalpojumus.

3. Kopsavilkums

Lai pieņemtu lēmumu par optimālāko risinājumu Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanai, konceptuālajā ziņojumā izvērtētas Sporta bāzes attīstības projekta realizācijas iespējas un nākotnes īpašuma tiesību aspekti.

Izvērtējot Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas alternatīvas, t.sk., potenciālos ieguvumus un riskus, kā arī to ietekmi uz valsts budžetu, secināms, ka dalīto īpašuma tiesību saglabāšana neatbilst valsts un sabiedrības interesēm un visizdevīgākā un efektīvākā attīstības alternatīva būtu izbeigt dalītās īpašuma tiesības, iegūstot valsts īpašumā Sporta bāzes teritorijā ietilpstošo privātpersonām piederošo zemi. Iegūstot zemi valsts īpašumā tiktu saglabāta valsts kontrole pār nacionālās sporta bāzes turpmāko attīstību, izmantošanu un pieejamību visām sabiedrības grupām, tādējādi īstenojot valsts politiku sporta jomā.

Satiksmes ministrija ierosina Ministru kabinetam atbalstīt Sporta bāzes attīstības projekta realizēšanu, izbeidzot dalītās īpašuma tiesību attiecības un iegūstot valsts īpašumā Sporta bāzes darbības nodrošināšanai nepieciešamo zemi, kas ļautu Sporta bāzes attīstību plānot ilgtermiņā, ekonomējot līdzekļus un efektīvi izmantojot visu Sporta bāzes teritoriju pilnībā.

V. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" paredz Sporta bāzes attīstības projekta ietvaros veikt būvprojektu izstrādi un realizāciju līdz 2024.gadam, kopumā paredzot finansējumu līdz EUR 6,7 milj.euro apmērā.

Izstrādātais Sporta bāzes attīstības projekts ietver visas Sporta bāzes teritorijas un komunikāciju sakārtošanu un nozīmīgākie, primāri realizējamie projekti tā ietvaros ir jaunas kartinga trases izveidošana un velotreka un tā apkārtnes infrastruktūras izbūve. Kartinga trases un dalībnieku parka ierīkošana, kā arī saistītās inženiertīklu un citas infrastruktūras atjaunošana izmaksātu ~ 6,1 milj. EUR. Izmaksu aprēķinos ir iekļautas arhitektūras un būvkonstrukciju izmaksas, projektēšana, projekta vadība un administratīvās izmaksas, savukārt būvniecības izmaksu aprēķinos iekļauta vispārējo celtniecības darbu veikšana un vadīšana. Šī projekta realizāciju plānots finansēt kā investīciju projektu, izmantojot VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" finansējumu.

Savukārt velotreka un apkārtnes infrastruktūras projekta izstrāde izmaksātu 0,6 milj. EUR, projekta izstrādei izmantojot VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" finansējumu. Līdzekļus velotreka un tā infrastruktūras izbūvei nepieciešams piesaistīt Riteņbraukšanas federācijai, un to apjoms būtu apmēram 6–7 milj. EUR, kas precizējams pēc projekta izstrādes.

Gan atbalstot Sporta bāzes attīstības projekta realizāciju, gan turpinot Sporta bāzes uzturēšanu esošajā infrastruktūras apjomā, nepieciešams risināt jautājumu par dalīto īpašuma tiesību izbeigšanu, iegūstot valsts īpašumā Sporta bāzes darbības nodrošināšanai nepieciešamo privātpersonu zemi, tādējādi būs nepieciešami valsts budžeta līdzekļi nekustamā īpašuma atsavināšanai sabiedrības vajadzībām, kas atbilstoši SIA "INTERBALTIJA" 04.09.2019. veiktajam novērtējumam ir 3,55 milj. euro par abiem privātpersonām piederošiem zemes gabaliem (kadastra Nr.0100 122 0281 un Nr.0100 122 0329). Precīzā atsavināšanas cena tiks noteikta Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktā kārtībā. Nekustamo īpašumu atsavināšanai nepieciešamās izmaksas varētu segt no valsts budžetā ieskaitāmajām VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" dividendēm.

Zemes īpašnieki ir izteikuši piedāvājumu atsavināt zemes gabalus par cenu, kas atbilst SIA "VESTABALT" pēc zemes īpašnieku pasūtījuma izstrādātajam 2018.gada 3.septembra nekustamā īpašuma (zemes) Sergeja Eizenšteina ielā 14, Rīgā novērtējumam un 2018.gada 3.septembra nekustamā īpašuma (zemes) Sergeja Eizenšteina ielā 22, Rīgā novērtējumam, attiecīgi zemes gabalu ar kadastra Nr.0100 122 0281, ar kopējo platību 32253 m² par 1,7 milj. euro un zemes gabalu ar kadastra Nr.0100 122 0329 ar kopējo platību 145012 m² par 9 milj. euro, tomēr SIA "VESTABALT" 2018.gada 3.septembra nekustamo īpašumu novērtējumi ir izgatavoti vadoties no teorētiski iespējamā labākā un efektīvākā šo zemes gabalu izmantošanas veida, neņemot vērā uz zemes esošo apbūvi un apgrūtinājumus.

Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 23.panta otrās daļas 2.un 3.punktu nekustamais īpašums novērtējams, izvērtējot atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsākto nekustamā īpašuma izmantošanu, kā arī apgrūtinājumus un nastas, kas tiks saglabātas saskaņā ar šā likuma 16.pantu. Atbilstoši SIA "INTERBALTIJA" veiktajam novērtējumam zemes gabala ar kadastra Nr.0100 122 0329, ar kopējo platību 145012 m², visvairāk iespējamā patiesā vērtība ir 2,69 milj.euro un zemes gabala ar kadastra Nr.0100 122 0281, ar kopējo platību 32253 m² visvairāk iespējamā patiesā vērtība ir 0,86 milj. euro, attiecīgi abu atsavināšanai paredzēto nekustamo īpašumu kopējā vērtība ir 3,55 milj. euro. Atbilstoši Latvijas standartā "Īpašuma vērtēšana" LVS-401:2013 sniegtajam skaidrojam jēdziens "patiesā vērtība" (p.3.15.), kas raksturo darījumu pastāvot dažādām domstarpībām un apstākļos, kas atšķiras no normāla īpašuma pārdales procesa atklātā tirgū. Termins "patiesā vērtība" tiek izmantots arī juridiskā aspektā definējot kompromisa lēmumu pusēm, ņemot vērā attiecīgos ieguvumus un zaudējumus, kas katrai no tām var rasties darījuma rezultātā. Patiesā vērtība ir plašāks jēdziens nekā tirgus vērtība.

Atrisinot zemes īpašumtiesību jautājumu, kartinga trases, velotreka un tā apkārtnes infrastruktūras izbūves projektu realizāciju varētu uzsākt 2021.gadā.

Pēc Sporta bāzes attīstības projektu īstenošanas, palielināsies valsts un pašvaldības budžeta ieņēmumi, kas rodas no dažādu sporta un izklaides pasākumu norises un Sporta bāzes izmantošanas. Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.666 "Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2014.−2020.gadam", ir atzīts, ka starptautisko sporta sacensību rīkošana Latvijā veicina ekonomikas attīstību (sacensību apmeklētāji no ārvalstīm kā tūristi, to uzturēšanās laikā Latvijā patērētās preces un pakalpojumi, u.tml.), kā arī veicina Latvijas atpazīstamību pasaulē (popularizē Latviju kā tūrisma galamērķi). Starptautiskā prakse liecina, ka liela mēroga sporta pasākumi veicina valsts starptautisko atpazīstamību, kā arī palīdz veidot konkurētspējīgu valsts identitāti.

Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

euro

Satiksmes ministrs T. Linkaits