ATSAUCĒ IETVERT:
Par UR un valsts budžeta attiecībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.02.2001., Nr. 23 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3114
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par UR un valsts budžeta attiecībām
Uzņēmumu reģistrs (UR) pagājušajā gadā valsts budžetu papildinājis par 23,7% vairāk nekā 1999. gadā. Lielākais ieņēmumu pieaugums - 37,4% - bijis no grozījumu veikšanas uzņēmumu reģistrācijas dokumentos. Savukārt valsts finansējums UR uzturēšanai 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, ir samazinājies par 24,4%.
2000. gadā UR valsts budžetā ieskaitījis 1,7 miljonus latu, kas ir par 0,4 miljoniem latu vairāk nekā 1999. gadā, tai skaitā no uzņēmumu reģistrācijas dokumentu grozījumiem - 385 tūkstoši latu, no informācijas sniegšanas par reģistrētajiem uzņēmumiem - 138 tūkstoši latu, no komercķīlu reģistrēšanas - 157 tūkstoši latu un no jaunu uzņēmumu, sabiedrisku organizāciju utt. reģistrēšanas - 1080 tūkstošus latu.
Valsts nodevu apmēru nosaka Ministru kabinets, un UR klienti tās ieskaita tieši valsts budžetā. Savukārt UR saņem valsts dotācijas Saeimas apstiprinātā budžeta ietvaros.
Ieņēmumu palielinājums ir skaidrojams gan ar uzņēmēju aktivitātes pieaugumu, gan arī ar UR konsekvenci, stingri ievērojot lietu izskatīšanas termiņus un mobilizējoties lietu paātrinātā izskatīšanā, iekasējot divkāršās un trīskāršās nodevas. Saskaņā ar likumu dokumentu izskatīšanas termiņus iespējams samazināt no divām nedēļām līdz četrām darba dienām vai vienai darba dienai, iemaksājot valsts nodevu dubultā vai trīskāršā apmērā. Tā lielākais paātrināto lietu izskatīšanas pieaugums bija vērojams 2000. gada decembrī, kad UR tika iesniegtas 500 lietas (vidēji citos mēnešos 260) par uzņēmumu reģistrācijas dokumentu grozīšanu, izskatīšanas termiņu nosakot 24 stundas. Līdzīgs pieaugums gada beigās vērojams arī lietu paātrinātā izskatīšanā, lai izdarītu ierakstu reģistrācijas žurnālā - decembrī 156 lietas (vidēji 106).
Savukārt UR no valsts 2001. gadā paredzēts saņemt finansējumu par 24,4% jeb 210 tūkstošiem latu mazāk nekā 2000. gadā. Tātad 2000. gadā UR uzturēšanai valsts piešķīra 863 tūkstošus latu, bet 2001. gadā paredzēti 652 tūkstoši latu.
Līdz pagājušajam gadam UR finansējums bija atkarīgs no iekasēto valsts nodevu apmēra - UR uzturēšanai tika iedalīti 50% no šīs summas, taču 1999. gadā šo kārtību mainīja.
2001. gadā UR ir pieprasījis papildu finansējumu, lai nodrošinātu Komerclikuma ieviešanu. Lai to paveiktu, nepieciešams veikt informācijas sistēmas reorganizāciju; pieņemt jaunus darbiniekus; papildus īrēt telpas, paplašināt arhīva telpas, iespiest jaunā tipa UR reģistrācijas apliecības, pieteikuma veidlapas, kā arī organizēt sabiedrības informēšanas kampaņas. Pēc UR precizētajiem aprēķiniem, 2001. gadā nepieciešami 452 100 latu, no tiem:
| - informācijas sistēmas tehnikas reorganizācija | Ls 148 684 |
| - sabiedrības informēšana un izglītošana | Ls 50 362 |
| - telpu noma | Ls 18 630 |
| - telpu remonts | Ls 24 400 |
| - telefona izmantošana, pasta pakalpojumi, elektrība u.c. | Ls 9000 |
| - telefona centrāles iegāde un uzstādīšana | Ls 7000 |
| - arhīva telpu paplašināšana, aprīkojums | Ls 27 600 |
| - UR reģistrācijas apliecības | Ls 8900 |
| - pieteikumu veidlapas | Ls 2320 |
| - 135 darbinieku apmācība Komerclikumam | Ls 19 000 |
| - VITAs pieslēguma maiņa 6 reģionālajām nodaļām | Ls 1200 |
| - darba vietu iekārtošana un aprīkojums | Ls 12 910 |
| - kancelejas un saimniecības preces | Ls 4725 |
| - darba devēja sociālais nodoklis | Ls 24 285 |
| - darba algas | Ls 93 084 |
Maija Celmiņa, Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja