viedoklis
Vai visiem jābūt pilsoņiem
Pavisam nesen gan Demokrātiskā partija "Saimnieks", gan Tautas saskaņas partija Saeimā izteica priekšlikumu piešķirt pilsonību visiem bērniem Latvijā, kas dzimuši pēc neatkarības atgūšanas. Līdzīgs priekšlikums ir lasāms arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas finansētajā izdevumā "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1997.gadā" (84.lpp.). Līdzīgās domās ir arī Eiropas Padomes komisārs minoritāšu jautājumos Makss van der Stūls, pamatojot to ar nesen pieņemto Eiropas Padomes Konvenciju par pilsonību (turpmāk — Konvencija), kas it kā uzliek mums par pienākumu to darīt, jo citādi Latvija pārkāpjot Konvencijā noteiktās normas. Arī atsevišķs citas augstas mūsu valsts amatpersonas ir gatavas akli sekot visam, ko iesaka Eiropas amatpersonas.
Taču, ielūkojoties Eiropas Padomes Konvencijā, ko 1997.gada 6.novembrī parakstīja 15 valstis (lai arī parakstīta, tā vēl nav stājusies spēkā; Latvija pagaidām to nav pat parakstījusi), tajā nav atrodams neviens pants, kas liktu dalībvalstīm piešķirt pilsonību visiem tās teritorijā dzimušajiem bērniem automātiski kopš dzimšanas. Noteikumi par dalībvalstu teritorijā dzimušajiem bērniem ir doti Konvencijas III nodaļā.
Saskaņā ar Konvencijas 6.panta 1.daļu dalībvalstīm jāparedz savā iekšējā likumdošanā iespēja iegūt pilsonību "ex lege" šādām personām:
1) bērniem, kuru vienam no vecākiem bērnu dzimšanas laikā ir dalībvalsts pilsonība. Latvijas Pilsonības likuma 3.pants paredz šo iespēju;
2) atradeņiem, kas atrasti tās teritorijā, kuri citādi būtu bezvalstnieki. Termins "atradenis" ir skaidrots 1961.gada konvencijas par bezvalstnieku skaita samazinšanu 2.pantā, un tas nozīmē jaunpiedzimušo, kurš ir atrasts valsts teritorijā un kuram nav zināmi vecāki. Arī Latvijas likumdošanā ir iestrādāta šī norma: Pilsonības likuma 2.panta 1.daļas 3. punkts nosaka, ka Latvijas pilsoņi ir bērni, kuri atrasti Latvijas teritorijā un kuru vecāki nav zināmi.
Konvencijas 6.panta 2.daļa, kas ir vārds vārdā pārrakstīts 1961.gada konvencijas par bezvalstnieku skaita samazināšanu 1.pants, nosaka, ka dalībvalstīm savā iekšējā likumdošanā jāparedz, ka tās pilsonību iegūst tās teritorijā dzimušie bērni, ja viņi piedzimstot neiegūst citu pilsonību.