viedoklis

Vai visiem jābūt pilsoņiem

Turpinājums no 1.lpp.

Pilsonību piešķir:

1) piedzimstot "ex lege" (Latvijas gadījumā tie, piemēram, ir atradeņi);

2) bērni, kuri palikuši bezvalstnieki, paši vai to pārstāvis iesniedz iesniegumu attiecīgajai valsts varas iestādei saskaņā ar valsts iekšējo likumdošanu. Vienīgais nosacījums, iesniegumu iesniedzot: no valsts puses var būt likumīga un pastāvīga uzturēšanās tās teritorijā beidzamos 5 gadus tieši pirms iesnieguma iesniegšanas. Latvijā šādu iespēju Pilsonības likums paredz no 16 gadu vecuma saskaņā ar 14.panta 1.daļas 1.punktu.

Kā redzams, Konvencija neparedz pat to, ka pilsonība būtu jāpiešķir automātiski uzreiz pēc dzimšanas pat bezvalstniekiem! Līdz ar to Latvijas Pilsonības likums tomēr pilnībā atbilst standartiem, kas noteikti Konvencijā saistībā ar valsts teritorijā dzimušajiem bērniem. Protams, tas ir Saeimas kompetencē — noteikt, ka Latvijas pilsonību iegūst visi tās teritorijā dzimušie bērni.

Eiropas Padomes valstu prakse rāda interesantu tendenci: jo mazāka ir valsts un iedzīvotāju skaits tajā, jo grūtāk ir iegūt attiecīgās valsts pilsonību. Tādā valstī kā Andora 1990.gadā dzīvoja tikai 24,7% pilsoņu, pārējo statuss bija līdzīgs mūsu nepilsoņu statusam, bet nevienam Eiropā pat prātā nenāk kaut ko pārmest vai pamācīt šai valstiņai. Tikai lielās valstis un nācijas pasaulē (piemēram, Krievija vai ASV) var atļauties bez bažām piešķirt pilsonību automātiski visiem to teritorijā dzimušajiem bērniem (izņēmums, protams, ir diplomātu bērni). Šajā kontekstā Latvijā, kur padomju laika ekonomisko imigrantu (es negribu lietot vārdu "okupantu", jo šie cilvēki pamatos bija labticīgi iebraucēji Latvijā tīri ekonomisko un sociālo labumu dēļ) skaits sāk apdraudēt pamatnācijas pašsaglabāšanās intereses, nevajadzētu pārlieku liberalizēt pilsonības iegūšanu. Lai arī Latvijā ir daudz Latvijai lojālu nelatviešu, kuri pašreiz Pilsonības likuma "logu" sistēmas dēļ nevar kļūt par pilsoņiem, tomēr ir liels skaits arī to, kuriem Latvijas valsts ir gluži vienaldzīga. Kad 1991.gada 3.martā, pēc asiņainajiem notikumiem Rīgā un Viļņā notika tautas nobalsošana "Vai jūs gribat dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā Latvijā?", 74% balsoja par un 26%pret. Toreiz, kad vēl nebija skaidrs Padomju Savienības liktenis, balsojums pret šajā tautas aptaujā faktiski bija balsojums par totalitārismu, jaunu asinsizliešanu un, iespējams, pat jaunām represijām pret Latvijas tautu. Tā kā iedzīvotāju piedalīšanās aktivitāte aptaujā bija ļoti augsta — 87,57%, šie procenti labi ataino patieso Latvijas iedzīvotāju lojalitāti pret Latvijas valsti. Šie aptaujas rezultāti gandrīz sakrīt ar pašreizējo Latvijas iedzīvotāju dalījumu pilsoņos un nepilsoņos (attiecīgi — 72% un 28%). Tāpēc, manuprāt, ir nepieļaujami automātiski piešķirt pilsonību visiem Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas dzimušajiem bērniem, turklāt to neparedz neviena starptautiska vienošanās (tas paredz tikai tiesības uz pilsonību, nevis pilsonības piešķiršanu automātiski uzreiz pēc dzimšanas). Ar tik vienkāršotu pieeju arī Krievijas militārpersonas, kuras jau atstājušas Latviju, varēs vest atpakļ savus Latvijas teritorijā 1990. — 1994.gadā dzimušos bērnus, reģistrēt par pilsoņiem un prasīt no jauna uzturēšanās atļaujas.

Eiropas Padomes Konvencija paredz, ka dalībvalstīm ir jāveicina pilsonības iegūšana personām, kuras dzimušas tās teritorijā un uzturas tajā likumīgi un pastāvīgi (6.panta 4.daļas e) punkts). Latvijā šīs personas pilsonību var iegūt divējādā ceļā:

a) automātiski: nepilngadīgajam vienlaikus naturalizējoties ar vienu no viņa vecākiem, saskaņā ar Pilsonības likuma 15.pantu; beidzot pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošajās skolās vai divplūsmu vispārizglītojošo skolu latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta 1.punktu;

b) naturalizācijas vispārīgā kārtībā, sasniedzot 16 gadu vecumu (Pilsonības likuma 14.pants). Latvijā naturalizācija vispārējā kārtībā ir uzsākta tieši ar Latvijā dzimušajām 16 — 20 gadus vecām personām. Tā ka arī šajā jomā Latvijas Pilsonības likums atbilst Eiropas standartiem.

Jānis Grasis,

LU Juridiskās fakultātes students