ASV grib palīdzēt Baltijai, lai Baltija varētu palīdzēt pati sev

Vakar,12. janvārī, īsi pirms izlidošanas uz Ameriku, kur 16. janvārī tiks parakstīta ASV un Baltijas valstu harta, Valsts prezidents Guntis Ulmanis Rīgas pilī tikās ar žurnālistiem preses konferencē. Tajā piedalījās arī ārlietu ministrs Valdis Birkavs, kurš pavada Valsts prezidentu Amerikas vizītē.

Preses konferenci ievadot, Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Mēs esam pilnībā gatavi šim braucienam, labā garastāvoklī. Ar apziņu, ka veicam vēsturiski svarīgu, nozīmīgu misiju, kas varētu kļūt labs pamats Baltijas valstu, Baltijas reģiona un Eiropas tālākajai attīstībai. Ideja par hartu radās pirms gada vai pusotra, kad sākām domāt par to, kā iesaistīt Baltijas valstis ciešākā attīstībā Eiropas kontekstā. Harta sastāv no šādām pamatiedaļām: partnerība; partnerības principi; sadarbības principi starp Ameriku un trim Baltijas valstīm; drošības integrācija; ekonomiskā integrācija un institūcijas jeb mehānisms, kā hartu īstenot. Pats pēdējais punkts nav mazāk svarīgs kā iepriekšējie, jo tūlīt pēc hartas parakstīšanas tiks izveidotas vismaz trīs dažādas komisijas. Viena — starp Ameriku un Latviju. Un tiks izveidotas divas apakškomisijas — viena nodarbosies ar drošības, otra — ar ekonomikas jautājumiem.

Es gribu akcentēt atsevišķus hartas principus un pieskarties būtiskākajiem jautājumiem: ASV ir patiesas, dziļas, ilglaicīgas intereses Igaunijas, Latvijas, Lietuvas neatkarībā, suverenitātē, teritoriālajā veselumā un drošībā. Partneri apņemas godprātīgi ievērot savas saistības, nostiprināt un cienīt cilvēktiesību standartus, kas iekļauti EDSO dokumentos un Vispārīgajā cilvēka tiesību deklarācijā. Partneri īstenos savu likumdošanu, nodrošinot cilvēktiesību pilnīgu un līdztiesīgu aizsardzību. Partneri kopīgi apstiprina uzticību pamatprincipam, kas izteikts arī EDSO uzvedības kodeksā un atkārtots EDSO tikšanos deklarācijās — katrai valstij ir tiesības uz individuālajiem un kolektīvajiem pašaizsardzības izkārtojumiem, ieskaitot dalību alianses līgumos. Partneri apsveic spēcīgu un demokrātisku demokrātisko institūtu, cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanai uzticīgu EDSO. Igaunija, Latvija un Lietuva vēlreiz apstiprina savu mērķi — kļūt par pilntiesīgām dalībniecēm Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, ieskaitot Eiropas Savienību un NATO.

ASV realizē politiku, ko tās ir realizējušas visu laiku, kopš pastāv neatkarīgas Baltijas valstis. Dokumentos un komentāros pasvītrots, ka ASV nekad nav atzinušas Baltijas valstu inkorporāciju. Amerika palīdz Baltijai, lai Baltija varētu labāk palīdzēt pati sev. Tas ir pamatjautājums, pie kura mums jāstrādā, atgriežoties no ASV.

Mums Amerikā būs tikšanās arī ar Starptautisko attiecību padomi, ar dažādām Amerikas uzņēmēju grupām, ar ASV politiķiem — kongresmeņiem, senatoriem, un nobeigumā mēs tiksimies ar latviešu emigrācijas pārstāvjiem ASV, lai pastāstītu viņiem par mūsu tālāko sadarbību. Hartā ir akcentēta emigrācijas lielā loma un nozīme Latvijas tālākajā attīstībā un pastāvēšanā.

Pēdējā dienā es tikšos ar Amerikas ebreju organizāciju, kas aptver visas Amerikas ebreju organizācijas. Šajā līgā runāsim par cilvēktiesībām, par holokaustu un par to, kas jādara, lai tas nekad vairs pasaulē neatkārtotos.

Pēc tam Valsts prezidents un ārlietu ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

“Latvijas Vēstnesis”: — Prezidenta kungs, kā harta ietekmēs Baltijas valstu vienotību un mūsu valsts turpmākās attiecības ar Lietuvu un Igauniju?

G.Ulmanis: — Paldies par labo jautājumu! Tas, ka ASV nenoslēdz hartu atsevišķi ar kādu valsti Baltijas jūras krastā, bet gan ar visām trim Baltijas valstīm, ir gan zīme, gan arī mājiens un apliecinājums, gan arī nepieciešamība, ka trīs Baltijas valstu savienībai ir ļoti būtiska nozīme. Es domāju, ka tam pat varētu būt izšķiroša nozīme Baltijas reģiona tālākajā attīstībā. Harta Baltijas valstu turpmākās attiecības ietekmēs ļoti pozitīvi.

Valdis Birkavs: — Es gribu piebilst, ka bez hartas tiks parakstīti vēl trīs dokumenti: līgums par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem, līgums par klasificētās militārās informācijas aizsardzību un memorands par sadarbību lauksaimniecības zinātnē un lauksaimniecības biznesā. Pēc tam mēs tūdaļ iesniegsim arī savus priekšlikumus, kas attiecas uz partnerības komisijas sanākšanu Rīgā. Vārdu sakot, līdz ar hartu turpināsies konkrētas rīcības plāns, precizējot galvenos hartā fiksētos sadarbības principus.

G.Ulmanis: — Es šorīt parakstīju vēstuli Krievijas prezidentam Jeļcinam, kurā dalījos ar viņu uzskatos, kā, manuprāt, būtu jāizvērtē vēsturiskie procesi, kā mēs redzam tālāko mūsu reģiona attīstību un kādai vajadzētu būt tālākajai sadarbībai starp kaimiņvalstīm, tai skaitā starp Krieviju un Latviju.

Valsts prezidents un ārlietu ministrs preses konferences turpinājumā atbildēja arī uz citiem žurnālistu jautājumiem. G. Ulmanis uzsvēra, ka hartas parakstīšana nekādā ziņā nevarētu kavēt Latvijas ceļu uz NATO.

“Harta varētu būt arī sākums, viens otrs arī domās, ka turpinājums vēsturisko procesu izvērtēšanai no Latvijas viedokļa. Mēs pašlaik atrodamies ļoti aktīvā posmā ārpolitiskajā ziņā, kad Latvijas valsts realizē ļoti aktīvu, iniciatīvām bagātu ārpolitikas kursu,” preses konferences izskaņā teica Valsts prezidents. “Es tikai gribu pasvītrot, ka Latvijā nav un nepastāvēs dažādas ārpolitikas. Pastāv un pastāvēs viena ārpolitika, ko realizē caur Saeimas un valdības lēmumiem un ko realizē attiecīgas amatpersonas, tai skaitā arī ārlietu ministrs un prezidents. Mums ir arī jāizvērtē sava vēsture valsts 80 gados, arī saistībā ar mūsu valsts 80 gadu jubileju. Un nav nejaušība, ka tieši saistībā ar savu 80 gadu jubileju mēs izvirzām šīs aktualitātes.

Vēsturiski ir jāizvērtē arī septiņi pēdējie gadi, ko esam nogājuši: ar Skrundas lokatora uzspridzināšanu, ar Amerikas uzņēmēju darbības attīstību Baltijā, ar izglītības fondu attīstību, ar ASV prezidenta Klintona vizīti Latvijā un tagad mūsu vizīti ASV.

Vēsturiskā analīze prasa arī padziļināti izpētīt trīs Baltijas reģiona valstu lomu un nozīmi Eiropas tālākajā attīstībā.”

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors