Ministru kabineta noteikumi Nr. 665

Rīgā 2019. gada 17. decembrī (prot. Nr. 59 35. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 451 "Noteikumi par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem"

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma
11. panta ceturto daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2011. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 451 "Noteikumi par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 98. nr.; 2017, 120. nr.) šādus grozījumus:

1.1. aizstāt 2.3.2. apakšpunktā skaitli un vārdu "1.4.37. punktā" ar skaitli un vārdu "1.4.38. punktā";

1.2. izteikt 2.9. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.9. priekšgala augstums – 1966. gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku (turpmāk – Starptautiskā konvencija par kravas marku) 39. noteikumā noteiktais priekšgala augstums;";

1.3. svītrot 2.15. apakšpunktu;

1.4. aizstāt 2.17. apakšpunktā vārdus "uzņemšanas valsts" ar vārdiem "ostas valsts";

1.5. izteikt 2.20. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.20. būtiski remontdarbi un pārveidojumi – jebkura veida kuģa pārbūve par pasažieru kuģi vai jebkuras izmaiņas, izņemot gadījumu, ja tās ir paredzētas vienīgi augstākas ilgizturības pakāpes sasniegšanai, kuras rezultātā būtiski:

2.20.1. mainās kuģa izmēri (piemēram, kuģa pagarināšana, pievienojot jaunu viduskorpusu);

2.20.2. mainās kuģa pasažierietilpība (piemēram, transportlīdzekļu klāja pārbūve par pasažieru telpām);

2.20.3. pagarinās kuģa ekspluatācijas laiks (piemēram, pasažieru telpu atjaunināšana visā klājā);";

1.6. papildināt noteikumus ar 2.21., 2.22. un 2.23. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.21. atzīta organizācija – organizācija, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates;

2.22. līdzvērtīgs materiāls – alumīnija sakausējums vai jebkurš cits ugunsdrošs materiāls, kas savu īpašību vai nodrošinātās izolācijas dēļ saglabā tēraudam līdzvērtīgas strukturālās un integritātes īpašības pēc tam, kad bijis pakļauts uzliesmošanas standarttestam;

2.23. uzliesmošanas standarttests – IMO 2010. gada 3. decembra Rezolūcijā MSC 307(88) ietvertajā Starptautiskajā kodeksā par ugunsdrošības testu metožu piemērošanu (FTP kodekss) noteiktais uzliesmošanas standarttests.";

1.7. papildināt 3.1. apakšpunktu aiz vārda "kuģiem" ar vārdiem un skaitli "kuru garums ir 24 metri un vairāk";

1.8. izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Noteikumi neattiecas uz:

6.1. šādiem pasažieru kuģiem:

6.1.1. karakuģiem vai karaspēka transportkuģiem;

6.1.2. burukuģiem, kuru kustību nodrošina ar burām, pat tad, ja tiem ir uzstādīts mehānisks dzinējs izmantošanai par palīgiekārtu un ārkārtas situācijās;

6.1.3. kuģiem, kuru kustību nenodrošina mehāniski līdzekļi;

6.1.4. kuģiem, kuri nav būvēti no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un uz kuriem neattiecas ātrgaitas pasažieru kuģiem noteiktās prasības (1994. gada Ātrgaitas kuģu kodekss vai 2000. gada Ātrgaitas kuģu kodekss) vai prasības, kas noteiktas kuģiem ar dinamisko cēlējspēku (IMO 1977. gada 14. novembra Rezolūcija A.373 (X));

6.1.5. primitīvas konstrukcijas koka kuģiem;

6.1.6. tradicionāliem kuģiem, kas ir jebkura veida vēsturiski pasažieru kuģi, kas konstruēti pirms 1965. gada, vai to kopijas, kas būvētas galvenokārt no oriģinālajiem materiāliem, ieskaitot tradicionālo amatu un kuģošanas veicināšanai un popularizēšanai paredzētos kuģus, kas kopā kalpo kā funkcionējoši kultūras pieminekļi, kurus ekspluatē saskaņā ar tradicionālajiem kuģošanas principiem un paņēmieniem;

6.1.7. atpūtas jahtām, ja tās netiek izmantotas komercdarbībai, neatkarīgi no piedziņas veida;

6.1.8. kuģiem, kas tiek izmantoti vienīgi ostu teritorijā;

6.1.9. atkrastes iekārtu apkalpošanas kuģiem, ko izmanto, lai pārvadātu un uzņemtu rūpniecības nozares darbiniekus, kuri uz šī kuģa neveic darbu, kam ir būtiska nozīme saistībā ar kuģa darbību;

6.1.10. transporta kuteriem, kas ir kuģa pārvadātas laivas, ko izmanto, lai vairāk nekā 12 pasažierus pārvadātu no stāvoša pasažieru kuģa uz krastu un atpakaļ;

6.2. šādiem ātrgaitas pasažieru kuģiem:

6.2.1. karakuģiem vai karaspēka transportkuģiem;

6.2.2. atpūtas kuģiem, ja tie netiek izmantoti komercdarbībai, neatkarīgi no piedziņas veida;

6.2.3. kuģiem, kas tiek izmantoti vienīgi ostu teritorijā;

6.2.4. atkrastes iekārtu apkalpošanas peldlīdzekļiem, ko izmanto, lai pārvadātu un uzņemtu rūpniecības nozares darbiniekus, kuri uz šī peldlīdzekļa neveic darbu, kam ir būtiska nozīme saistībā ar peldlīdzekļa darbību.";

1.9. izteikt II nodaļu šādā redakcijā:

"II. Kuģošanas rajonu kategorijas un kuģu klases

7. Kuģošanas rajonus iedala šādās kategorijās:

7.1. A kategorijas kuģošanas rajons – jūras rajons, kas atrodas ārpus B, C un D kategorijas kuģošanas rajona;

7.2. B kategorijas kuģošanas rajons – jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātas nevienā punktā nav tālāk kā 20 jūras jūdzes no krasta līnijas atbilstoši vidējam paisuma un bēguma augstumam, bet kas ir ārpus C un D kategorijas kuģošanas rajona;

7.3. C kategorijas kuģošanas rajons – jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātas jebkurā punktā nav tālāk kā piecas jūras jūdzes no krasta līnijas atbilstoši vidējam paisuma un bēguma augstumam, bet kas ir ārpus D kategorijas kuģošanas rajona (ja tāds ir). Turklāt varbūtība, ka viļņi var pārsniegt zīmīgo viļņu augstumu – 2,5 metri, ir mazāka nekā 10 % vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai konkrētā laikposmā attiecībā uz sezonālu kuģošanu (piemēram, kuģošana vasarā);

7.4. D kategorijas kuģošanas rajons – jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātas jebkurā punktā nav tālāk kā trīs jūras jūdzes no krasta līnijas atbilstoši vidējam paisuma un bēguma augstumam. Turklāt varbūtība, ka viļņi var pārsniegt zīmīgo viļņu augstumu – 1,5 metri, ir mazāka nekā 10 % vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai konkrētā laikposmā attiecībā uz sezonālu kuģošanu (piemēram, kuģošana vasarā).

8. Pasažieru kuģus, ņemot vērā kuģošanas rajonu, kurā tie var kuģot, iedala šādās klasēs:

8.1. A klases pasažieru kuģis – pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus A, B, C un D kategorijas kuģošanas rajonā;

8.2. B klases pasažieru kuģis – pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus B, C un D kategorijas kuģošanas rajonā;

8.3. C klases pasažieru kuģis – pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus C un D kategorijas kuģošanas rajonā;

8.4. D klases pasažieru kuģis – pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus D kategorijas kuģošanas rajonā.

8.¹ Ātrgaitas pasažieru kuģiem piemēro 1994. gada Ātrgaitas kuģu kodeksa 1. sadaļā (1.4.10. un 1.4.11. apakšpunkts) vai 2000. gada Ātrgaitas kuģu kodeksa 1. sadaļā (1.4.12. un 1.4.13. apakšpunkts) noteiktās kuģu klases.

9. Latvijas Jūras administrācija:

9.1. izveido un atjauno Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo kuģošanas rajonu sarakstu;

9.2. nosaka vistuvāk tās krasta līnijai esošā kuģošanas rajona iekšējo robežu;

9.3. kuģošanas rajonu sarakstu publicē tīmekļvietnē www.lja.lv;

9.4. dara zināmu Eiropas Komisijai kuģošanas rajonu saraksta atrašanās vietu un to, kad sarakstā ir veiktas izmaiņas.";

1.10. aizstāt 13.1. apakšpunktā vārdus "palīgmehānismu elektriskās un automātiskās vadības iekārtas" ar vārdiem "palīgmehānismu, elektrisko un automātisko iekārtu konstrukcija";

1.11. svītrot 13.3. apakšpunktu;

1.12. papildināt noteikumus ar 14.1.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"14.1.3. būtiski remontdarbi un pārveidojumi un ar tiem saistītā aprīkojuma uzstādīšana notiek, ievērojot šo noteikumu 14.1.1. un 14.1.2. apakšpunktā minētās prasības;";

1.13. papildināt noteikumus ar 15.¹ punktu šādā redakcijā:

"15.¹ Pirms esošie Latvijas C un D klases pasažieru kuģi uzsāk regulārus vietējos reisus ostas valstī, Kuģošanas drošības inspekcija vienojas ar ostas valsti par drošības prasībām.";

1.14. izteikt 17. punktu šādā redakcijā:

"17. Visi C klases ro-ro pasažieru kuģi, kuriem ielikts ķīlis vai kuri atradās būvniecības stadijā 2004. gada 1. oktobrī vai pēc šī datuma, un visi A un B klases ro-ro pasažieru kuģi atbilst normatīvajiem aktiem par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem.";

1.15. papildināt 19. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Papildu drošības prasības, kas kuģim noteiktas saskaņā ar šo punktu, norāda pasažieru kuģa vai ātrgaitas kuģa drošības apliecībā.";

1.16. izteikt 20. punktu šādā redakcijā:

"20. Saskaņā ar šo noteikumu 22. punktu Kuģošanas drošības inspekcija var atļaut veikt ekvivalentus drošības pasākumus šajos noteikumos minētajiem pasākumiem, ja tie nodrošina šo noteikumu prasībām atbilstošu vai augstāku drošības līmeni. Ekvivalentos drošības pasākumus, kas kuģim atļauti saskaņā ar šo punktu, norāda pasažieru kuģa vai ātrgaitas kuģa drošības apliecībā.";

1.17. papildināt 21. punktu aiz vārdiem "pasažieru kuģa" ar vārdiem "vai ātrgaitas kuģa";

1.18. papildināt 22. punktu aiz vārdiem "informāciju Eiropas Komisijai" ar vārdiem "un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm";

1.19. aizstāt 25. punkta ievaddaļā vārdu "Jauniem" ar vārdu "Visiem";

1.20. svītrot 26. punktu;

1.21. izteikt 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) pēc šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētās sākotnējās apskates izsniedz visiem pasažieru kuģiem, kas reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā un atbilst šo noteikumu prasībām, pasažieru kuģa drošības apliecību (3. pielikums).";

1.22. svītrot 30. punktā vārdu un skaitli "un 26.2.";

1.23. izteikt 32. punktu šādā redakcijā:

"32. Pirms darbības atļaujas izsniegšanas ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus ostas valstī, Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) vienojas ar ostas valsti par kuģu darbības apstākļiem šajā valstī un minētos apstākļus norāda darbības atļaujā.";

1.24. izteikt VIII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VIII. Noslēguma jautājumi";

1.25. papildināt noteikumus ar 34. punktu šādā redakcijā:

"34. Ja kuģi būvēti no līdzvērtīga materiāla pirms 2017. gada 20. decembra, to atbilstība šo noteikumu prasībām jānodrošina, sākot ar 2025. gada 23. decembri.";

1.26. papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. novembra Direktīvas (ES) 2017/2108, ar ko groza Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem.";

1.27. svītrot 1. pielikuma nosaukumā vārdus "jauniem un esošiem";

1.28. papildināt 1. pielikuma satura rādītāja II-1 nodaļas B-1 daļu aiz vārdiem un skaitļiem "REZOLŪCIJU MSC.216(82)" ar vārdiem un skaitļiem "un REZOLŪCIJU MSC.267(85)";

1.29. papildināt 1. pielikuma II-1 nodaļas B-1 daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Kuģi, kas būvēti 2010. gada 1. jūlijā vai vēlāk – piemēro Rezolūciju MSC.267(85).";

1.30. izteikt 1. pielikuma II-2 nodaļas A daļas 13. punkta "Ugunsdzēsības kontroles plāni (R 20)" 1. apakšpunkta pirmās daļas sesto teikumu šādā redakcijā:

"Ja minētais kuģis veic vietējos reisus citā dalībvalstī, pievieno tulkojumu minētās ostas valsts oficiālajā valodā, ja tā nav angļu vai franču valoda.";

1.31. izteikt 1. pielikuma III nodaļas 2. punkta "Sakari, glābšanas laivas un plosti, dežūrlaivas, individuālie glābšanas līdzekļi (R 6 + 7 + 18 + 21 + 22)" tabulas 1. piezīmes pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Glābšanas peldlīdzekļi var būt glābšanas laivas vai glābšanas plosti, vai to kombinācija atbilstoši III/2.2. noteikumam. Pamatojoties uz to, ka reisus veic piekrastes ūdeņos un/vai kuģa ekspluatācijas teritorijas labvēlīgos klimatiskos apstākļus, un ja ostas dalībvalsts neiebilst, Kuģošanas drošības inspekcija, ievērojot ieteikumus, kas ietverti IMO MSC/Circ.1046 "Vadlīnijas termiskās aizsardzības novērtēšanai", var akceptēt turpmāk minēto:".

2. Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 21. decembrī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Satiksmes ministrs T. Linkaits