Ministru kabineta noteikumi Nr. 671

Rīgā 2019. gada 17. decembrī (prot. Nr. 59 44. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Zebrus un Svētes ezers" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību un tā funkcionālo zonējumu, lai saglabātu teritorijā esošās dabas un ainaviskās vērtības, Zebrus ezeru, Svētes ezeru un ar tiem saistīto sugu un biotopu daudzveidību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. dabas liegumā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Dabas lieguma teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

3. Dabas lieguma platība ir 906 ha. Dabas lieguma funkcionālo zonu un sezonas lieguma shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

4. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

4.1. dabas lieguma zona;

4.2. regulējamā režīma zona;

4.3. neitrālā zona.

5. Dabas liegumu dabā apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm. Informatīvās zīmes paraugs un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā. Informatīvo zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina attiecīgā pašvaldība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži".

6. Zemes īpašniekiem (lietotājiem) aizliegts savā īpašumā (lietojumā) ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem, takām, ūdenstecēm un ūdenstilpēm, kas paredzētas aizsargājamās teritorijas apskatei un norādītas šo noteikumu 1. pielikumā.

7. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas lieguma teritorijā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Minēto informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

8. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz dabas liegumu, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja minēto darbību dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot minētās darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.

9. Zemes tiesiskajam valdītājam un apsaimniekotājam valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" ir pirmtiesības uz līgumu slēgšanu, kas saistīti ar dabas lieguma apsaimniekošanu.

10. Šajos noteikumos minētos ierobežojumus nepiemēro, ja tas ir nepieciešams ugunsdzēsības pasākumu īstenošanai.

11. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

11.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus un izgāztuves;

11.2. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

11.3. nosusināt purvus;

11.4. dedzināt sausās zāles un niedru platības, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu un biotopu atjaunošanas pasākumu īstenošanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

11.5. pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā ar automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, kā arī ar dzīvniekiem un dzīvnieku pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem, pārvietošanos pa dabas lieguma teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem dabā norādītiem maršrutiem, kā arī gadījumu, ja pārvietošanās (arī apstāšanās un stāvēšana) ir saistīta ar teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, ugunsdrošības pasākumiem vai glābšanas un meklēšanas darbiem, un pārvietošanos ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai. Minētajos gadījumos, kad atļauta pārvietošanās, mehāniskos transportlīdzekļus apstādina un novieto stāvēšanai tā, lai tie neierobežotu un netraucētu citu transportlīdzekļu pārvietošanos pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm;

11.6. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;

11.7. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku dedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

11.8. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

11.9. uzstādīt vēja elektrostacijas;

11.10. iegūt derīgos izrakteņus;

11.11. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

11.12. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

11.13. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

11.13.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

11.13.2. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams biotopu atjaunošanai;

11.13.3. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

11.13.4. veikt zinātniskos pētījumus;

11.13.5. ierīkot jaunas un paplašināt esošās ūdenstransporta līdzekļu bāzes.

12. Būvniecība dabas lieguma teritorijā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos un būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.

13. Dabas lieguma teritorijā ūdensputnu medības ir atļautas ūdensputnu medību sezonas laikā ne biežāk kā reizi nedēļā (sestdienā).

14. Dabas lieguma zonā aizliegts:

14.1. pārvietoties ar ūdens motocikliem, motorjahtām un motorlaivām, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus, kā arī ezeru apsaimniekotāja pārvietošanos, kuram ir tiesības izmantot vienu motorlaivu ezeru uzraudzībai un apsardzībai;

14.2. pļaut virzienā no lauka malām uz vidu;

14.3. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

14.4. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža, purva, krūmāja, ūdens objektu, lauksaimniecībā izmantojamās zemes un pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot:

14.4.1. dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

14.4.2. šo noteikumu 11.13.3., 14.16.1. un 14.16.2. apakšpunktā minētajos gadījumos un kārtībā;

14.4.3. darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

14.4.3.1. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai;

14.4.3.2. ugunsdrošības pasākumu īstenošanai;

14.5. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to atjaunošanu, pārbūvi un uzturēšanu, izņemot:

14.5.1. caurteku būvi un atjaunošanu ceļu uzturēšanai;

14.5.2. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

14.5.2.1. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumu īstenošanai;

14.5.2.2. ugunsdrošības pasākumu īstenošanai;

14.6. brīvā dabā novietot (deponēt) lauksaimniecības un pārtikas produktus (izņemot novietošanu pagalmos un dārzos), kā arī ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas vietas, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanu, uzstādot un izmantojot vienīgi dozētās dzīvnieku barotavas, ja tās atrodas vismaz viena metra augstumā virs zemes un barotavu kopējais tilpums nepārsniedz 400 litru uz 1000 hektāriem;

14.7. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

14.8. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz:

14.8.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;

14.8.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;

14.8.3. apšu audzēm – 30 gadus;

14.9. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

14.9.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

14.9.2. meža ugunsdrošības pasākumus;

14.9.3. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

14.9.4. bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

14.9.5. kokmateriālu pievešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas;

14.10. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz vispārējas lietošanas ceļiem;

14.11. cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu;

14.12. ierīkot iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;

14.13. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas organizēt brīvā dabā publiskus sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk par 50 cilvēkiem;

14.14.  sadalīt zemes vienības, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienību robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu, kā arī uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, būvniecībai vai uzturēšanai;

14.15. ierīkot jaunus un paplašināt esošos meža ceļus, izņemot šo noteikumu 14.16.1. apakšpunktā minētos gadījumus;

14.16. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

14.16.1. veikt inženierbūvju (tai skaitā ceļu) atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

14.16.2. ieaudzēt mežu.

15. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

16. Lai novērstu apdraudējumu dabas lieguma apmeklētājiem un infrastruktūras objektiem, dabas lieguma zonā meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus cērt citā cirtē. Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.

17. Dabas lieguma zonā uz mežaudzēm, kurās dabas katastrofu, tai skaitā deguma, vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

18. Dabas lieguma zonā kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, priedes un melnalkšņus. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

19. Regulējamā režīma zona izveidota aizsargājamo meža biotopu saglabāšanai.

20. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot šādas darbības:

20.1. teritorijas apmeklēšana;

20.2. ugunsdrošības pasākumu īstenošana;

20.3. meža nekoksnes vērtību ieguve;

20.4. ceļu un dabisko brauktuvju mežā uzturēšana;

20.5. medības, ievērojot šo noteikumu 13. punktā minēto nosacījumu;

20.6. vides monitoringa, nacionālā meža monitoringa un meža inventarizācijas veikšana;

20.7. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

20.7.1. zinātnisko pētījumu veikšana;

20.7.2. biotopu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana;

20.7.3. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu (piemēram, taku, maršrutu, skatu torņu, atpūtas vietu, ugunskuru vietu, telšu vietu, stāvlaukumu, apmeklētāju centru un informācijas centru) ierīkošana.

21. Lai nodrošinātu caurceļojošo un ligzdojošo putnu aizsardzību, dabas lieguma zonā noteikts sezonas liegums.

22. Sezonas lieguma robežas noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā. Sezonas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.

23. Sezonas liegums tiek noteikts uz laiku no ledus izkušanas līdz 30. jūnijam.

24. Sezonas liegumā Zebrus ezerā ir aizliegts atrasties laivām un uzturēties cilvēkiem, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams lieguma uzraudzībai, apsaimniekošanai un zinātnisko pētījumu veikšanai.

25. Apsaimniekotājs nodrošina sezonas lieguma apzīmēšanu dabā.

26. Neitrālā zona ir izveidota, lai organizētu tūristu un atpūtnieku plūsmu un veicinātu dabas lieguma teritorijas līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību.

27. Uz neitrālo zonu neattiecas šo noteikumu 14. un 20. punktā minētās prasības.

28. Dabas liegumā esošie dabas pieminekļi ir:

28.1. aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki un koku stumbeņi) – un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);

28.2. aizsargājamie dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 kubikmetru un vairāk) un 10 metru plata josla ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas).

29. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:

29.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis, vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;

29.2. veikt jebkādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;

29.3. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz aizsargājamo koku, ierobežo piekļuvi tam;

29.4. mainīt aizsargājamā koka vides apstākļus – ūdens un koka barošanās režīmu;

29.5. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;

29.6. iznīcināt vai bojāt dabisko zemsedzi, izņemot šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus.

30. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, koka augšanas apstākļu uzlabošanai atļauta koku un krūmu ciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām.

31. Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts pozitīvs rakstisks kokkopja (arborista) atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:

31.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);

31.2. koka augtspēja ir pilnīgi zudusi, un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

31.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.

32. Ja aizsargājamā koka augtspēja ir pilnīgi zudusi vai aizsargājamais koks ir nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs saglabājami koka augšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē.

33. Aizliegts rakstīt, zīmēt un gravēt uz aizsargājama dižakmeņa un to pārvietot.

34. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumus Nr. 390 "Dabas lieguma "Zebrus un Svētes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 77. nr.; 2009, 98. nr., 2012, 184. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

1. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 17. decembra
noteikumiem Nr. 671

1. Funkcionālo zonu un sezonas lieguma robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS 92), kas noteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS 92 TM), par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1:10 000, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus un Meža valsts reģistra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

2. Funkcionālo zonu un sezonas lieguma robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

2. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 17. decembra
noteikumiem Nr. 671

1. Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

 2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem;

3.5. uzstādot zīmi dabā, to var papildināt ar informāciju par dabas liegumu (piemēram, dabas lieguma nosaukums un robežas, izveidošanas un aizsardzības mērķi).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

3. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 17. decembra
noteikumiem Nr. 671

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce