Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"

Izdarīt likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4. nr.; 1998, 15. nr.; 2001, 1. nr.; 2002, 22. nr.; 2003, 2., 23. nr.; 2004, 5. nr.; 2005, 2. nr.; 2007, 24. nr.; 2009, 2., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 201. nr.; 2011, 99., 202. nr.; 2012, 192. nr.; 2013, 191., 228. nr.; 2014, 225. nr.; 2015, 56., 248. nr.; 2016, 241., 255. nr.; 2017, 231. nr.; 2019, 123. nr.) šādus grozījumus:

1. 4. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesības uz maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstiem ir personām, kuras saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir sociāli apdrošinātas un par kurām ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijas Republikā atbilstoši attiecīgajam apdrošināšanas veidam ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Tiesības uz apbedīšanas pabalstu ir personām, kuras ir sociāli apdrošinātas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Citām personām ir tiesības uz apbedīšanas pabalstu apdrošinātās personas nāves gadījumā.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Nosakot remigrējuša diasporas locekļa tiesības uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, ja šī persona saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir sociāli apdrošināta, bet nav bijusi apdrošināta šajā likumā noteikto periodu, ņem vērā šā diasporas locekļa attiecīgos ārvalsts kompetentās iestādes apliecinātos apdrošināšanas periodus Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī. Remigrējušam diasporas loceklim pabalstus aprēķina šajā likumā noteiktajā kārtībā."

2. Aizstāt 5. panta septītajā daļā vārdus "Ja persona grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma laikā" ar vārdiem un skaitli "Ja persona ne agrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma".

3. 10.⁴ pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Izraudzīto izmaksas periodu par vienu un to pašu bērnu nav tiesību mainīt, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērns tiek nodots ārpusģimenes aprūpē.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Sievietēm, kurām maternitātes pabalsts piešķirts saskaņā ar šā likuma 5. panta septīto daļu vai 8. pantu, ir tiesības uz vecāku pabalstu par bērnu, kas piedzimis šajā grūtniecībā."

4. 10.⁶ pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksā 30 procentu apmērā no saskaņā ar šā panta otrās daļas nosacījumiem piešķirtā pabalsta.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Sievietei, kurai, kopjot bērnu vecumā līdz trim gadiem, piedzimst nākamais bērns, vecāku pabalsts par nākamā bērna kopšanu nedrīkst būt mazāks par vecāku pabalstu, kas piešķirts par iepriekšējo bērnu."

5. 11. pantā:

aizstāt pirmās daļas otrajā teikumā vārdus un skaitli "kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu" ar vārdiem un skaitļiem "kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu vai šā likuma 13. panta 2.¹ un 2.² daļā minētajos gadījumos — 18 gadu vecumu";

izteikt otrās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

"5) nepieciešamība kopt slimu bērnu, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu vai šā likuma 13. panta 2.¹ un 2.² daļā minētajos gadījumos — 18 gadu vecumu;".

6. 13. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Slimības pabalstu par slima bērna kopšanu, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas pirmās dienas:

1) līdz darba nespējas 14. dienai, ja bērnu kopj mājās;

2) līdz darba nespējas 21. dienai, ja bērnu kopj arī stacionārā;

3) līdz darba nespējas 30. dienai, ja bērnu kopj traumas dēļ, kas saistīta ar kaulu lūzumu.";

papildināt pantu ar 2.¹, 2.² un 2.³ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja bērnam, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ir smaga slimība, kuras dēļ nepieciešama ilgstoša ārstēšanās stacionārā, bet nav prognozējami nepārejoši smagi vai ļoti smagi veselības traucējumi un pēc ārstēšanās ir iespējama dzīves kvalitātes atjaunošanās, un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" ārstu konsilijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par ārstu konsilija noteikto laiku, kas vienā reizē nevar būt ilgāks par trim mēnešiem, bet kopā — ne ilgāks par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāks par trim gadiem piecu gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" ārstu konsilijs izvērtē, vai nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne, un vienā reizē to nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Šajā gadījumā slimības pabalstu izmaksā ne ilgāk kā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai.

(2²) Slima bērna kopšanai, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu un par kuru piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts, slimības pabalstu piešķir un izmaksā ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par trim gadiem piecu gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā gadījumā slimības pabalstu izmaksā ne ilgāk kā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai.

(2³) Ja šā panta 2.¹ un 2.² daļā minētajā gadījumā bērns ir sociāli apdrošināts kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, slimības pabalstu piešķir un izmaksā bērnam vai bērna vecākam atkarībā no viņu izvēles.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Slimības pabalsts par slima bērna kopšanu izmaksājams saskaņā ar šā panta otro, 2.¹ un 2.² daļu neatkarīgi no saslimšanas cēloņa un no tā, vai bērnu visā slimošanas laikā kopj viena persona vai vairākas personas."

7. Aizstāt 19. panta pirmajā daļā vārdus "pabalsta izmaksu par turpmāko periodu pārtrauc, sākot ar pārkāpuma izdarīšanas dienu" ar vārdiem "pabalstu neizmaksā par pārkāpuma periodu".

8. 24. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Piešķirtos pabalstus nepārrēķina, izņemot likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.¹ panta trešajā daļā minēto gadījumu.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

9. Izteikt 27. pantu šādā redakcijā:

"27. pants. Pabalsta piešķiršanas termiņi

Pabalstu piešķir 10 darba dienu laikā pēc tam, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saņēmusi pabalsta piešķiršanai nepieciešamos dokumentus un citu informāciju, tai skaitā pabalsta piešķiršanai nepieciešamo informāciju no attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes par remigrējušu diasporas locekli."

10. Papildināt likumu ar 27.¹ pantu šādā redakcijā:

"27.¹ pants. Pabalsta izmaksa

Pabalstu izmaksā, to pārskaitot uz pabalsta saņēmēja Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Pabalstus, kas piešķirti saskaņā ar Latvijas noslēgtu starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, var pārskaitīt uz pabalsta saņēmēja kontu attiecīgajā līgumvalstī vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, ja to paredz minētie līgumi vai regula."

11. Izslēgt 30. panta pirmajā daļā vārdus "vai kuras pienākas".

12. Izteikt 34. pantu šādā redakcijā:

"34. pants. Ieturējumi no pabalstiem un pārmaksāto pabalstu atgūšana

(1) Ieturējumus no maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalsta var izdarīt, pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ieturējumus no apbedīšanas pabalstiem neizdara.

(2) Personai ir pienākums atmaksāt pabalstus, kas piešķirti saskaņā ar šo likumu:

1) par ārsta noteiktā režīma pārkāpuma periodu šā likuma 19. pantā noteiktajos gadījumos;

2) par periodu, par kuru ir anulēta darba nespējas lapa;

3) ja, izpildot attiecīgo tiesas spriedumu, tiesas apstiprinātu izlīgumu ar darba devēju vai attiecīgās valsts pārvaldes iestādes pieņemtu lēmumu, persona ir atjaunota darbā vai darba devējs tai izmaksājis atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku, kas sakrīt ar pabalsta saņemšanas periodu, un līdz ar to šai personai ir izveidojusies maternitātes, paternitātes, vecāku vai slimības pabalsta pārmaksa;

4) ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu, tā apmēru un izmaksas noteikumus;

5) ja personai maternitātes, paternitātes, vecāku (ja pabalsts piešķirts kā personai, kura nav strādājoša) vai slimības pabalsta saņemšanas laikā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, ir reģistrēti ienākumi kā darba ņēmējam (arī darba ņēmējam mikrouzņēmumā) vai pašnodarbinātajam un līdz ar to šī persona nepamatoti saņēmusi pabalstu vai vecāku pabalsta daļu.

(3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir tiesības izmaksājamo maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalsta summu samazināt par pārmaksātā maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un apbedīšanas pabalsta summu. Šajā gadījumā izmaksājamā pabalsta summa nedrīkst būt mazāka par 30 procentiem no pabalsta.

(4) Pārmaksātās maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un apbedīšanas pabalsta summas atgūst likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā."

13. Pārejas noteikumos:

aizstāt 32. punkta ievaddaļā skaitļus un vārdus "2019. gada 31. decembrim" ar skaitļiem un vārdiem "2021. gada 31. decembrim";

izteikt 35. punktu šādā redakcijā:

"35. Šā likuma 31. panta trešās daļas jaunā redakcija un grozījumi par otrās, ceturtās, piektās, sestās, septītās, astotās un devītās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.";

aizstāt 36. punktā skaitļus un vārdus "2019. gada 31. decembrim" ar skaitļiem un vārdiem "2021. gada 31. decembrim";

papildināt pārejas noteikumus ar 38., 39. un 40. punktu šādā redakcijā:

"38. Šā likuma 4. panta pirmās daļas jaunā redakcija un šā panta 1.¹ daļa stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī. Šā likuma 27. panta jaunajā redakcijā minētais nosacījums par pabalsta piešķiršanai nepieciešamo informāciju no attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes par remigrējušu diasporas locekli piemērojams no 2020. gada 1. septembra. Apdrošinātajām personām, kurām apdrošināšanas gadījums iestājies līdz 2020. gada 31. augustam, tiesības uz pabalstu nosaka saskaņā ar tiesību normām, kas ir spēkā līdz 2020. gada 31. augustam.

39. Šā likuma 13. panta otrās daļas 3. punkts stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

40. Līdz dienai, kad informācija, kas saistīta ar šā likuma 13. panta 2.¹ daļā minētā ārstu konsilija lēmumu, ir pieejama vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" nosūta slimības pabalsta piešķiršanai nepieciešamo informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti. Šajā gadījumā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra slimības pabalstus par periodu no 2020. gada janvāra līdz 2020. gada aprīlim izmaksā ne vēlāk kā līdz 2020. gada 30. aprīlim."

Likums stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 12. decembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2019. gada 19. decembrī