MINISTRIJĀS

Ekonomikas ministrijā

Par Latvijas tautsaimniecības stāvokli, reformām, perspektīvām

Turpinājums

no 1.lpp.

Jāatzīmē, ka pozitīvās pārmaiņas tausaimniecībā nav jūtami ietekmējušas cilvēku labklājību. Pārticību sasniegt būs iespējams tikai ilgākā laika posmā. Šobrīd nepieciešams ne tikai nostiprināt vērojamās un iepriecinošās ekonomikas tendences, bet spert soļus, lai sasniegto izjustu visi Latvijas iedzīvotāji un pakāpeniski tiktu izlīdzināta radusies ekonomiskā un arī sociālā nevienlīdzība. Par daudziem jautājumiem, kas lasāmi ziņojumā, Ministru kabinetā nav spriests, tādēļ tie atspoguļo tikai EM speciālistu viedokli. Taču ziņojuma izdošanas mērķis ir ne tikai informēt sabiedrību par norisēm valsts tautsaimniecībā, bet arī izraisīt domu un viedokļu apmaiņu par aktuālām Latvijas attīstības problēmām.

EM valsts sekretārs Jānis Vanags ziņojumu nosauca par tiltu starp valdību un uzņēmēju. Taču, lai pār šo tiltu varētu droši iet, lai būtu uzticība, tam jābūt pietiekami stipram ne tikai no valdības, bet arī no uzņēmēju viedokļa. Tādēļ ārkārtīgi svarīgs būtu tieši uzņēmēju viedoklis par ziņojumā izteikto valsts ekonomiskā stāvokļa vērtējumu un prognozēm, īpaši par uzņēmēju konkurētspējas palielināšanos, par bezdeficīta budžetu un stingrās monetārās politikas ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību. Valsts ekonomikas politika, lai tā būtu sekmīga, ir jāveido kopīgi.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības redaktore

Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, deputāts Ernests Jurkāns, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre Irēna Bērziņa; Ekonomikas ministrijas Makro-ekonomiskās analīzes un prognožu departamenta direktors Oļegs Barānovs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Valdis Nagobads, ekonomikas ministrs Atis Sausnītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Jānis Vanags Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Par müsu ekonomiskås politikas galvenajiem virzieniem

Ekonomikas ministrs Atis Sausnītis —

vakar, nododot atklātībai Ekonomikas ministrijas analīzes ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības pašreizējo stāvokli, reformu gaitu un attīstības perspektīvām

Spāņu filozofs Migels de Unamundo savulaik ir teicis: “Brīvība ir zināšanas. Kurš vairāk zina, tas ir brīvāks.”

Lai mēs varētu runāt par ekonomisko brīvību, mums ir jāzina, kas notiek mūsu ekonomikā. Tieši tāpēc šodien prezentējam Ekonomikas ministrijas Ziņojumu par tautsaimniecības attīstību (sākumu skat. blakus, turpinājumu pēc tam — “LV” red.) , kurā ministrijas speciālisti ir izvērtējuši pašreizējo ekonomisko stāvokli un reformu gaitu valstī, kā arī prognozējuši tautsaimniecības attīstības perspektīvas.

Es ceru, ka Ziņojums rosinās valdības institūciju, dažādu organizāciju un interešu grupu pārstāvju, ekonomistu un citu interesentu domu apmaiņu. Tas noderēs ekonomistiem, uzņēmējiem, visiem, kurus interesē Latvijas tautsaimniecības attīstības problēmas.

Pašreizējās ekonomiskās situācijas analīze parāda, ka ekonomiskais stāvoklis valstī uzlabojas. Tomēr vēl ir pāragri runāt par vispārējo labklājību un reformu procesa beigām. Pārticību būs iespējams sasniegt tikai ilgākā laika posmā. Mūsu mērķis ir panākt ekonomisko izaugsmi. Turklāt ir jāpanāk, lai izaugsme būtu stabila, sabalansēta un ilgspējīga. Tas nozīmē, ka ar izaugsmi nav jāsaprot tikai un vienīgi iekšzemes kopprodukta pieaugums. Tai ir jābūt vidi un resursus saudzējošai, kā arī vispusīgai un sabalansētai no tautsaimniecības attīstības viedokļa.

Šajā sakarā es gribētu nedaudz jūsu uzmanību vērst uz valsts ekonomiskās politikas aktuāliem jautājumiem, uz tām valsts ekonomiskās attīstības prioritātēm, bez kuru īstenošanas nebūs iespējams panākt izvirzīto mērķi. Daļa no šīm prioritātēm, tomēr pievēršot galveno uzmanību Ekonomikas ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem, ir aplūkotas mūsu Ziņojumā.

Arī vidēja termiņa periodā būs aktuāls uzdevums nodrošināt stabilu makroekonomisko vidi kā priekšnoteikumu izaugsmei, realizējot stingru fiskālo un monetāro politiku. Šāda politika sekmēs inflācijas un kredītprocentu likmju tālāku samazināšanos un privāto investīciju pieaugumu. Tomēr valsts pieprasījuma ierobežošanas politika nav uzskatāma par pašmērķi. Valsts ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu ir jāparedz ilgtermiņa periodā. Valstij ar investīciju programmām, vienlaicīgi uzlabojot to efektivitāti, ir jāstimulē ekonomiskā izaugsme, finansējot ieguldījumus infrastruktūrā, izglītībā un konsultāciju sistēmā.

Uzskatu, ka pašreizējais valsts investīciju līmenis ir acīmredzami nepietiekams. Nesakārtotā infrastruktūra ir viens no galvenajiem kavēkļiem privāto investīciju tālākajam pieaugumam.

Jau šogad ir paredzēts pabeigt valsts un pašvaldību objektu privatizāciju. Uzskatu, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir panākt privatizācijas procesa efektivitāti, sekmējot privatizācijas procesa kvalitāti un pastiprinot valsts uzraudzību un kontroli pār privatizācijas procesā esošo uzņēmumu darbību. Domāju, ka pašreiz ir pienācis laiks nopietni pārdomāt arī jautājumu par to, kā tiks pārvaldīts palikušais valsts īpašums un valsts kapitāla daļas uzņēmējsabiedrībās. Esmu pārliecināts, ka privatizācijas fonda līdzekļi ir jāiegulda attīstībā, nevis patēriņam un kārtējo budžeta izdevumu segšanai.

Ļoti svarīgi ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai palielinātu privātās investīcijas. To būs iespējams panākt, kompleksi sakārtojot uzņēmējdarbības likumdošanu visos tās posmos; novēršot uzņēmējdarbības birokrātiskos škēršļus un sakārtojot licencēšanu. Lai paaugstinātu kredītu pieejamību privātajam sektoram, līdz galam ir jāsakārto kredīta nodrošinājums un jāizveido slikto parādnieku reģistrs. Jānodrošina uzņēmumu grāmatvedības datu sakārtotība. Ekonomikas ministrija jau sākusi aktīvi strādāt pie dažādu garantiju fondu izveidošanas, mazā un vidējā biznesa attīstības programmām. Mēs ļoti nopietni strādājam pie depresīvo reģionu atbalsta programmas. Pietiek runāt par atbalstu, ir reāli jāatbalsta.

Ir jāpilnveido arī nodokļu sistēma, lai nodokļi no ienākumiem, kuri tiek investēti, pēc iespējas tiktu samazināti, bet no ienākumiem, kuri tiek patērēti — palielināti.

Ekonomisko izaugsmi būs iespējams sasniegt, tikai nodrošinot veselīgu konkurences attīstību valstī, vēršoties pret negodīgas konkurences izpausmēm un citiem konkurences likuma normu pārkāpumiem, kā arī pilnveidojot monopolu uzraudzību un sakārtojot valsts atbalsta sistēmu.

Mums ir jāveido mērķtiecīga ārējās tirdzniecības politika, kas radītu apstākļus, lai Latvija varētu aktīvi un efektīvi piedalīties starptautiskajā integrācijā. Latvijas interesēs ir likvidēt šķēršļus tirdzniecības un ekonomiskajai kooperācijai, tādējādi paaugstinot savu konkurētspēju, paplašinot eksporta tirgu un piesaistot vairāk ārvalstu investīciju.

Vienlaicīgi ar ārējā tirgus tālāko liberalizāciju ir jāveic eksportu sekmējoši pasākumi, gan paplašinot eksporta informatīvo nodrošinājumu, gan pilnveidojot mehānismu eksporta kreditēšanai u.c. Protams, mūsu prioritāte ir Eiropas Savienība, taču nedrīkst aizmirst arī Krieviju un citas NVS valstis, kuru tirgus Latvijai ir ne mazāk svarīgs.

Ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās atsevišķās tautsaimniecības nozarēs ir atkarīga no konkurences, struktūrpolitikas, uzņēmējdarbības, finansu tirgus, ārējās tirdzniecības politikas utt., kā arī daudzu citu faktoru mijiedarbības. Taču, manuprāt, ir nepieciešama arī speciālu pasākumu veikšana to stimulēšanai un darbības sakārtošanai. Pasākumi atsevišķās nozarēs ir jāveic tā, lai vienlaicīgi netiktu kavēta citu sektoru darbība, minimalizējot subsīdijas un dotācijas u.c. protekcionisma pasākumus.

Ir jāveicina tautsaimniecības nozaru attīstība, izstrādājot un īstenojot to attīstības koncepcijas. Lai izprastu pašreizējo stāvokli tautsaimniecībā un prognozētu to attīstības perspektīvas, šobrīd Ekonomikas ministrijā nobeigumam tuvojas darbs pie dokumenta par nozaru attīstības pakāpes izvērtēšanu.

Valstij ir nepieciešams uzturēt un veicināt zinātniskos pētījumus un eksperimentus, lai sekmētu jaunu tehnoloģiju ieviešanu ražošanā. To varēsim panākt, paaugstinot zinātnes atdevi un nostiprinot saikni: izglītība—zinātne—ražošana—patērētājs.

Uzskatu, ka ir jāceļ darba tirgus kvalitāte, teritoriālā un profesionālā mobilitāte. Tādi pasākumi kā īres tirgus liberalizācija, dzīvokļu privatizācija un pieraksta sistēmas atcelšana paaugstinās darbaspēka teritoriālo mobilitāti. Savukārt izglītības un pārkvalifikācijas sistēmas attīstība radīs nepieciešamo izglītības infrastruktūru profesionālās mobilitātes palielināšanai.

Īpaši es gribētu uzsvērt nepieciešamību paaugstināt iedzīvotāju izglītības līmeni. To varēsim panākt, reformējot esošo valsts izglītības sistēmu un stimulējot privātā sektora iesaistīšanos izglītības procesā. Profesionālās izglītības sistēma ir jāpārveido tā, lai tā būtu jutīgāka pret darba devēju vajadzībām pēc kvalificēta darbaspēka un darba ņēmēju vajadzībām apgūt jaunas iemaņas labāka atalgojuma saņemšanai.

Es gribētu atgādināt Franko vārdus: “Politiskā neatkarība bez ekonomiskās neatkarības ir tikai neizdevies joks.”

Beidzot savu uzrunu, gribu teikt. Augstāk manis minētie ekonomiskās politikas pasākumi tiks iestrādāti vidēja un ilgtermiņa valsts ekonomiskās stratēģijas pamatdokumentā. Pašreiz Ekonomikas ministrijā darbs pie šī dokumenta ir aktivizēts. Es ceru, ka vistuvākajā laikā mēs varēsim aicināt visus interesentus apspriest šo projektu.