Mūsu zivsaimniecībai - veiksmīgs gads

Normunds Riekstiņš, Zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks, - "Latvijas Vēstnesim"

Gadu mijā gribētos nedaudz ieskatīties 1997.gadā paveiktajā. Kaut arī pilnīgs statistikas datu apkopojums tiks izdarīts tikai šī gada sākumā, tomēr jau var izdarīt secinājumus, minot galveno, kas paveikts zivsaimniecības attīstīšanā Latvijā. Neliels ieskats šā gada rādītājos.

- Runājot par nozveju, jāteic, ka notikušas radikālas pārmaiņas Baltijas jūras, Rīgas jūras līča un okeāna zvejā. Salīdzinot gada 9 mēnešu nozvejas rādītājus ar 1996. gada rezultātiem, redzams, ka Baltijas jūrā nozveja palielinājusies līdz 112% jeb 56,5 tūkstošiem tonnu, ko apliecina arī zivju pārstrādes rūpniecības ražošanas jaudu pieaugums. Sevišķi jāatzīmē reņģu un brētliņu pārstrāde, kas sasniegusi maksimālu apgrozījuma līmeni.

Arī nākotnes perspektīvas nav sliktas - iespējama produkcijas ražošanas paplašināšanās, tai skaitā palielinot eksportu uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Vidusjūras valstīm, arī uz Turciju, Izraēlu, ASV.

Diemžēl tāljūras zvejā nozvejas rādītāji turpina kristies - tie ir tikai 25% no 1996. gada tāda paša perioda rezultātiem. Šobrīd uzmanība vairāk jākoncentrē uz Baltijas jūru - tās resursu izmantošanu. Zvejā okeānā nav saskatāmas plašas perspektīvas, taču, ja būtu interesenti, kas gribētu izvērst šo uzņēmējdarbību, arī te būtu iespējama tālāka attīstība - ja lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta, un tas dotu Latvijai zināmu valūtas apgrozījuma pieaugumu, bet galvenais - papildu darba vietas Latvijas zvejniekiem. Taču šobrīd tāljūras zveja nenodrošina izejvielu resursus Latvijas pārstrādes rūpniecībai. Lai dažādotu Latvijas preču sortimentu, pārstrādes uzņēmumi citās valstīs iepērk gan makreles, gan Atlantijas siļķes.

Attiecībā uz lašu un mencu zveju, jāteic, ka Latvijas zonā mencu nozvejas iespējas nebija īpaši labas. Labāka situācija bija Eiropas Savienības zvejas zonā, ko Latvijas zvejnieki arī izmantoja, taču nozvejas rādītāji salīdzinājumā ar 1996. gadu ir mazāki. Lašu nozvejas rādītāji gaidāmi aptuveni tādi paši kā pērn, varbūt pat nedaudz lielāki.

Raksturojot nozveju iekšējos ūdeņos, jāatzīmē, ka pērnā gada 9 mēnešu rādītāji sasniedz 155% no iepriekšējā gada šī paša perioda nozvejas apjoma.

Arī zivju pārstrādē produkcijas ražošanas apjoms ir audzis, galvenokārt ražojot eksportam konservus eļļā, tādus kā šprotes eļļā un citus izstrādājumus, kā arī Krievijā pieprasītos konservus tomātu mērcē. Deviņos mēnešos konservu ražošanā sasniegts 140% pieaugums, taču saldēto un atvēsināto okeāna zivju ražošanas apjoms ir samazinājies uz pusi salīdzinājumā ar 1996. gada attiecīgo periodu. Kopējais saražotās produkcijas apjoms deviņos mēnešos krities par 15%, kas ir tiešs tāljūras zvejas apjomu samazināšanās rezultāts. Tādēļ svarīgi būtu nodalīt tāljūras zveju no Baltijas jūras zvejas, lai varētu reāli aplūkot un analizēt zvejas un pārstrādes situāciju Latvijā.

Pern daudz paveikts arī likumdošanas jomā. Izdarīti grozījumi Zvejniecības likumā. Balstoties uz normatīvajiem dokumentiem, ir izstrādāti un pieņemti jaunie Makšķerēšanas noteikumi. Pašlaik Ministru kabinetā iesniegti Zvejas noteikumi Rīgas jūras līcī un jūras piekrastē - tas ļaus sakārtot iepriekšējo 1994. gada normatīvo dokumentu un ņemt vērā Eiropas Savienības kopējās zvejniecības politikas prasības. Pašreiz strādājam pie iekšējo ūdeņu izmantošanas likumdošanas. Risinām arī zivju pārstrādes jautājumus, konkrēti, zivju produkcijas kvalitātes un higiēnas noteikumu izstrādāšanu saskaņojot ar starptautiskajām prasībām, lai produkciju varētu sekmīgi eksportēt.

Visa pagajušā gada laikā strādāts arī pie Valsts Zivsaimniecības attīstības programmu apakšprogrammām - Baltijas jūras un piekrastes flotes attīstības programmas un zivrūpniecības attīstības programmas, kuras ļaus noteikt nepieciešamos naudas resursus tālākai šo virzienu attīstībai. Šobrīd trūkst investīciju, lai produkcija spētu sekmīgi konkurēt ne vien Krievijas, bet arī pasaules tirgū.

Zvejas tālākai attīstīšanai piekrastē un iekšējos ūdeņos no valsts subsīdiju fonda nākamajā gadā varēs subsidēt mazos un vidējos zvejniecības uzņēmumus. Šai programmai savu atbalstu jau pašā sākumā izteicis arī zemkopības ministrs.

Būtisks pērnā gada ieguvums ir arī likums par akcīzes nodokli naftas produktiem attiecībā uz Latvijas zvejas kuģiem, kuriem akcīzes nodoklis nebūs jāmaksā, ja mūsu kuģi uzpildīsies Latvijas ostu akcīzes preču noliktavās.

Rudenī tika uzsākta licencēšana Baltijas jūrā un piekrastē zvejojošām firmām, kas reizē tika saistīta arī ar jaunajiem zvejas limitu sadales principiem Baltijas jūrā. Tā kā resursi ir ierobežoti, uzņēmēji, saņemot licenci, saņem arī garantijas zvejas veikšanai, kā arī savas darbības rentabilitātei.

Runājot par Zivju fondu, jāteic, ka ir izstrādāta un izskatīta vēžu audzēšanas koncepcija. Tālāk šajos jautājumos varētu sadarboties ar ārvalstu ekspertiem, un, ņemot vērā norvēģu pieredzi, nevajadzētu pārāk zemu vērtēt Norvēģijas piedāvāto atbalstu, kas tika apliecināts arī sarunās G.Krasta vizītes laikā Norvēģijā. Norvēģija ir arī lielākā zivju izejvielu piegādātāja mūsu pārstrādātājiem. Katrā gadījumā kā pozitīvs Zivju fonda darbības fakts jāmin arī tas, ka ir sniegts nozīmīgs atbalsts valsts zivju audzētavu finansēšanā un zinātnes attīstīšanā. Ar zinātnieku atbalstu ir izstrādāti svarīgāko Latvijas ezeru ekspluatācijas noteikumi, kā arī izdoti mācību līdzekļi zivsaimniecībā.

Šajā gadā vajadzētu turpināt likumdošanas sakārtošanu, Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanu jautājumā par iekšējo ūdeņu zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos. Šobrīd sagatavoti Ministru kabineta noteikumi par licencētās makšķerēšanas vispārējo kārtību. Integrējoties Eiropas Savienībā, būtu jāsakārto daudzi jautājumi. Sadarbībā ar Dāniju ir izstrādāta programma, kas paredz izveidot zivju izkraušanas uzskaites sistēmu un zvejas kuģu reģistru, kā arī ūdens recirkulācijas sistēmas izveidi zivju audzētavā "Tome", kas reizē būtu arī mācību paraugaudzētava.

Arī Zviedrija ir izteikusi savu gatavību tehniskās palīdzības projektu ietvaros sadarboties dažādu jautājumu risināšanā, atbalstot Latvijas integrēšanos Eiropas Savienībā. Lielāka uzmanība nākotnē būtu jāvelta iekšējo ūdeņu apsaimniekošanai privātajās zivsaimniecībās. Te savu atbalstu izteicis arī zemkopības ministrs. Šīs nozares attīstībā varētu piesaistīt līdzekļus no Pasaules bankas resursiem. Taču vajadzētu reāli parādīt, kā izmantot iekšējo ūdeņu zivju resursus, nodrošinot peļņu. Būtu jādomā pirmkārt par saldūdens zivju pārstrādes attīstīšanas jautājumiem. Būtu jāattīsta un jāpilnveido ar makšķerēšanu saistītā sfēra, lai veicinātu tūrisma attīstību Latvijā.

Starptautiskās sadarbības jomā nākamajā gadā plānots noslēgt sadarbības līgumu ar Lietuvu un Poliju.

Kopumā varētu teikt, ka darba jautājumi Zivsaimniecības nozarē atšķirībā no zivju resursiem ir neizsmeļami. Atliek tikai zvejot un strādāt.

Laila Kligina,

Baltijas Zivsaimniecības

informācijas centra

izpilddirektore

Pāvels Ivanovs, Valsts zivsaimniecības pārvaldes Zivju resursu nodaļas vadītājs

Katru gadu Latvijas valsts zivju audzētavas (Tome, Kārļi, Pelči, Salaca, Dole, Brasla, Ķegums, Sērene) īsteno zivju resursu atražošanas programmu, izlaižot dabīgajās ūdenstilpēs zinātniski pamatotu zivju mazuļu daudzumu. Katrai audzētavai ir sava specifika un valsts uzdevums zivju resursu atjaunošanā. Vērtējot kopējos izlaisto zivju mazuļu rādītājus (skat. tabulu), varam teikt, ka 1997. gadā izlaists par 23% vairāk lašu smoltu nekā 1996. gadā. Lai Latvija varētu aizstāvēt savu nacionālo lašu kvotu Starptautiskajā Baltijas jūras Zvejniecības komisijā (IBSFC), nepieciešams izlaist vismaz 700 tūkstošus gabalu lašu smoltu, bet 1997. gadā izlaisti 940,5 tūkstoši gabalu lašu smoltu, kā arī papildus 260 tūkstoši gabalu vienvasaras lašu mazuļu.

Ņemot vērā Latvijas Zivsaimniecības institūta ieteikumu paplašināt taimiņu audzēšanu līdz smolta stadijai, pakāpeniski samazinot taimiņu kāpuru izlaišanu, pērn tika izlaisti 1,22 tūkstoši gabalu taimiņu smoltu un 20 tūkstoši gabalu vienvasaras taimiņu. Turpat 3 reizes palielinājies arī izlaisto viengadīgo taimiņu skaits. Pērn tika uzsākta Braslas zivaudzētavas rekonstrukcija un uzcelts viens cehs, kas paredzēts tieši taimiņu smoltu audzēšanai.

Šajā gadā zivaudzētavām būtu jāsaglabā zivju mazuļu audzēšanas jaudas šāgada līmenī. Lielāku uzmanību pievēršot mazuļu audzēšanas kvalitātei, to lielākas dzīvotspējas nodrošināšanai, vajadzētu domāt arī par audzētavu modernizēšanu, atjaunot un uzlabot ūdens apgādes sistēmas, ieviest jaunas tehnoloģijas, ūdens attīrīšanas iekārtas vai ūdens filtrus, lai uzlabotu zivju mazuļu audzēšanas ciklu. Jāuzlabo zandartu mazuļu audzēšana dīķos, iegūstot stabilākus rezultātus. Perspektīvā vajadzētu pievērsties vēžu audzēšanas attīstīšanai kā zivkopības netradicionālai nozarei.

Nākotnē uz valsts zivaudzētavu bāzes paredzēts izveidot akvakultūras centru, piesaistot ārvalstu speciālistus, izveidojot mācību paraugsaimniecību, parādot kā ieviest jaunas tehnoloģijas un informējot par labāku zivju mazuļu audzēšanas iespējām.

Foto: Māris Kundziņš

1997. gadā dabīgās ūdenstilpēs izlaistā zivju mazuļu produkcija

1997. .

Valsts Zivsaimniecības pārvalde