VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta 13.janvāra sēdes

Valsts ieņēmumu ministres Aijas Počas, zemkopības ministra Andra Rāviņa, veselības valsts ministra Viktora Jaksona skaidrojumi, atbildes, komentāri

Turpinājums no 1.lpp.

Vispirms Aija Poča runāja par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju:

— Ir beidzies 1997. gads, un atkal ir jāiesniedz iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija. Deklarācijas ir jāiesniedz tiem, kuri vēlas saņemt rezultējošo iznākumu par gada finansēm, uzskatot, ka viņiem pienākas vēl papildu piemaksa. Ja ir tikai viens darba devējs, tad visa informācija par finansēm nonāk Valsts ieņēmumu dienestā un papildus nekāda deklarācija vairs nav jāiesniedz. Ir izdarīti nelieli precizējumi deklarācijas iesniegšanas kārtībā — politiski represētajiem ir pielīdzināti nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, tiek koriģēts neapliekamais minimums un pensijas; ar nodokļiem tiek apliktas arī pensijas. Ir precizēta deklarācijas forma, tai klāt tiks pievienota arī VID informācija, kā šī veidlapa ir aizpildāma. Tiks fiksēts arī nodokļu samaksas termiņš. VID pašlaik risina jautājumu, kā maksimāli vienkāršot naudas atpakaļ saņemšanu nodokļu pārmaksāšanas gadījumā. Varu informēt, ka pagājušajā gadā no valsts kases ir atmaksāti sakarā ar dažādiem atvieglojumiem 707 tūkstoši latu. Deklarāciju, kurām bija vajadzīgas dažādas korekcijas — vai nu piemaksa, vai atvieglojumi, — bija ap 80 000.

— Vai deklarācijas būs jāiesniedz visiem iedzīvotājiem?

— Nē, tikai tiem iedzīvotājiem, kuri strādā ar nodokļu kartēm, kuriem ir vairāki darba devēji. Likumā ir precīzi aprakstītas visas iedzīvotāju grupas, kurām ir obligāti jāiesniedz šīs ienākumu deklarācijas.

— Vai deklarācijas var saņemt pa pastu?

— Deklarācijas var saņemt visās Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās, bet aizpildītas tās ir iespējams nosūtīt pa pastu.

Tad runāja zemkopības ministrs Andris Rāviņš par ciltsdarba likumprojektu, noteikumiem par ganāmpulku un dzīvnieku reģistrāciju, kā arī par medību saimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas apjomiem:

— Ministru kabinetā tika apstiprināts Ciltsdarba likuma projekts, kurš tālāk tiks nosūtīts izskatīšanai Saeimā. Šobrīd valstī nav likuma par dzīvnieku un to bioprodukcijas tirdzniecību, par to standartiem un reģistrēšanu. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu Latvijā, Zemkopības ministrija ir izstrādājusi šo likumprojektu, kas ir sagatavots kā jumta likums, ņemot vērā šo direktīvu galvenos virzienus. Papildus šim likumam vēl būs jāizstrādā normatīvie dokumenti, kas regulēs speciālos noteikumus, nosakot kritērijus attiecīgās populācijas dzīvnieku ierakstam reģistrā, audzēšanai, atražošanai un tirdzniecībai. Šie noteikumi paredzēs kritērijus, kādi tiks izvirzīti attiecīgās populācijas dzīvnieku audzētājorganizācijām, kā arī kritērijus ciltsdarba normatīvo dokumentu izpildes kontrolei.

Kabineta noteikumi par dzīvnieku un ganāmpulku reģistrācijas kārtību ir izstrādāti, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvas dzīvnieku identificēšanai un reģistrēšanai. Valstij ir jāveido vienotais reģistrs ar atsevišķu identifikācijas numuru katram dzīvniekam, kas nācis pasaulē. Reģistra izveidei nepieciešamie finansu līdzekļi ir arī iestrādāti valsts subsīdiju programmā.

Lielas diskusijas Ministru kabinetā izraisīja noteikumi par mednieku saimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas apjomu. Noteikumi attiecas uz zaudējumiem, kas radušies, nelikumīgi medījot vai turot nebrīvē dzīvniekus.

— Cik naudas ir atvēlēts šī reģistra izveidei?

— Reģistra ieviešanai divu gadu laikā ir atvēlēti 500 000 latu.

Pēc tam Ministru kabineta sēdē akceptēto Centrālās medicīnas ētikas komitejas nolikumu, lokālas medicīnas ētikas komitejas paraugnolikumu un noteikumos “Par veselības aprūpes finansēšanas kārtību 1998. gadā” ierosinātos grozījumus komentēja veselības valsts ministrs Viktors Jaksons:

— Centrālās medicīnas ētikas komitejas nolikums skar galvenokārt biomedicīnisko progresa ētiku un cilvēktiesību un cilvēka cieņas aizsardzību ģenētiskajos dzimumatlases, transplantācijas un citos zinātniskajos pētījumos. Šī struktūra ir radīta atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām un atbilst arī šo valstu praksei. Centrālā medicīnas ētikas komiteja ieinteresētām institūcijām galvenokārt sniedz konsultācijas un ieteikumus biomedicīniskā progresa ētikas jautājumos, kā arī novērtē izdoto normatīvo aktu atbilstību medicīnas ētikas normām un piedalās likumprojektu un citu normatīvo aktu projektu izstrādē. Tātad šī ir institūcija, kas uzraudzīs medicīnas ētikas normu ievērošanu valstiskā mērogā gan zinātniskajā darbībā, gan pacientu aprūpē.

Atbilstoši Centrālās medicīnas ētikas komitejas nolikumam ir izveidots paraugnolikums medicīnas ētikas komitejām, kas darbosies iestādēs, kuras būs saistītas ar medicīnas ētikas ievērošanu. Šo lokālo komiteju uzdevums vairāk būs sniegt praktiskus ieteikumus medicīnas ētikā ārstniecības personām gan pacientu aprūpē, gan normatīvo aktu piemērošanā, kā arī, ievērojot konfidencialitāti, izskatīt jebkuras fiziskas vai juridiskas personas iesniegumu par medicīnas ētikas pārkāpumu, kas saistīts ar attiecīgās veselības aizsardzības iestādes darbinieku rīcību vai zinātniskajiem pētījumiem, un rezultātus paziņot ieinteresētajām personām.

Labklājības ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē arī priekšlikumus par grozījumiem 1997. gada 23. decembrī pieņemtajos noteikumos “Par veselības aprūpes finansēšanas kārtību 1998. gadā”.

Pirmais grozījums skar tehniska iemesla dēļ radušos neprecizitāti — pārrakstīšanas kļūdu, kuras rezultātā no pacienta iemaksas tiek atbrīvota visa stacionārā un ambulatorā psihiatriskā palīdzība. Tādā gadījumā ārstniecības iestādes 1998. gadā neiekasētu ap 400 tūkstošus latu. Grozot 25. punkta 11. apakšpunktu, paliks spēkā norma, ka no pacienta iemaksas tiks atbrīvoti pacienti, kas saņems psihiatrisko palīdzību neatliekamās palīdzības ietvaros. Neatliekamā palīdzība psihiatrijā var būt pat divu, trīs un četru mēnešu garumā atšķirībā no cita veida neatliekamās medicīniskās palīdzības, kas parasti ir tikai dažas dienas gara. Šis grozījums skars galvenokārt ļoti ilgstoši, hroniski slimos pacientus, no kuriem iemaksu varētu saņemt, piemēram, no viņu invaliditātes pensijām. Protams, ja viņiem šādu finansu resursu nav, iemaksa netiks ņemta.

Ierosināto grozījumu otra daļa skar līdz šim nenoregulēto jautājumu par likumā “Par akcīzes nodokli” 51 pantā ietverto normu, kas paredz, ka 50 procenti no akcīzes nodokļa pārpildes tiek ieskaitīti valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā. Šādas normas trūka budžeta likumā, arī citur šī kārtība nebija reglamentēta, tāpēc radās grūtības ar pagājušā gadā iegūto līdzekļu pārskaitīšanu Labklājības ministrijai. Tagad šī kārtība, kādā mēs iegūsim veselības aprūpei, manuprāt, visai nozīmīgu līdzekļu apjomu — par pagājušo gadu — 3 991 304 latus, būs reglamentēta noteikumos “Par veselības aprūpes finansēšanas kārtību”. Jāatzīmē, ka šo līdzekļu izlietojums bija jau saplānots šī gada budžetā — ātrās medicīniskās palīdzības automašīnu, anestezioloģijas un reanimācijas iekārtu iegādei un citām nozīmīgām investīcijām, tādēļ to ieguve ir tik svarīga.

Rūta Jaksona,

Dina Gailīte,

“LV” nozaru redaktores

Pēc ieraksta “LV” diktofonā