PROBLĒMAS
Kad cena gūst virsroku pār patēriņu
Dr. habil oec., prof. Oļģerts Krastiņš - "Latvijas Vēstnesim"
Turpinājums no 1.lpp.
Izvēlas pieejamāko
Diezgan būtiski atšķiras ēdienkartes Latvijas pilsētās un laukos. Laukos, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, patērē 1,7 reizes vairāk lēto kartupeļu nekā pilsētās. Arī otro "rupjo barību" - maizi un visus labības izstrādājumus - laukos patērē ievērojami vairāk. Īpaši tas sakāms par rudzu maizi un miltiem, ko acīmredzot vēl samērā plaši izmanto pašceptai maizei. Toties kviešu un saldskābmaizi laukos patērē tikai par 10-15% vairāk nekā pilsētās.
Varētu sagaidīt, ka laukos būs lielāks arī lēto un uz vietas izaudzēto dārzeņu patēriņš. Tā tas arī ir ar burkāniem, bietēm un kāpostiem. Toties gurķus, tomātus un ķirbjaugus vairāk iecienījuši pilsētnieki.
Lai gan pērn bija laba ābolu un bumbieru raža, uz lauku cilvēku galdiem tie nonākuši gandrīz divreiz mazāk nekā pilsētās (65%). Jāsecina, ka lielai daļai lauku mājsaimniecību savu augļudārzu nav un regulāri nopirkt ātri bojājošos augļus lauku cilvēkiem daudz grūtāk nekā pilsētniekiem. Relatīvi vēl mazāk lauku ļaudis ir pirkuši un patērējuši ievestos dienvidu augļus - banānus un citrusaugus, bet vīnogas laucinieku galdā nesasniedz ne piekto daļu no tā, kas pilsētniekiem. Neraugoties uz relatīvi zemākām cenām, laukos augļi un ogas joprojām nav bijuši pieejami kaut cik pietiekamā daudzumā.
Kur pazūd pieauguma procenti?
Uztura produktu iegādes izdevumi, ja tie ir nospiesti zem kritiskā minimuma, arī kļūst spiedīgi (gandrīz obligāti) izdevumi. Pagājušā gada 9 mēnešos uztura produktu iegādes izdevumi joprojām veidoja gandrīz pusi (49%) no visiem patēriņa izdevumiem. Uz pasaules attīstīto valstu fona tas ir ļoti daudz (vajadzētu pietikt ar apmēram 20%). Un tomēr liela sabiedrības daļa nebija pietiekami paēdusi. Tas izraisa tautas veselības stāvokļa pasliktināšanos, mūža vidējā ilguma samazināšanos un vispārēju demogrāfisko krīzi valstī. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem iekšzemes kopprodukts 1997.gadā salīdzinājumā ar 1996. gadu pieauga I ceturksnī par 102,6%, II ceturksnī - par 106,5%, III ceturksnī - par 107,6% (Latvijas statistikas ikmēneša biļetens, Nr.11, 1997, 4.lpp.). Kur paliek šie pieauguma procenti, ja tautas dzīves līmenis neuzlabojas?
Galveno pārtikas produktu patēriņš mājsaimniecībās 1996. un 1997.gada pirmajos deviņos mēnešos, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī
Visās Latvijas mājsaimniecībās | Pilsētu | Lauku | Laukos | |||
1996. g. | 1997. g. | 1997. g. | mājsaim- | mājsaim- | procen- | |
pret | niecībās | niecībās | tos no | |||
1996. g., % | pilsētām | |||||
Maize un labības izstrādājumi | ||||||
Rudzu maize, kg | 3,37 | 3,11 | 92 | 2,77 | 3,91 | 141 |
Kviešu maize, kg | 2,71 | 2,56 | 94 | 2,49 | 2,74 | 110 |
Milti, kg | 0,90 | 0,90 | 100 | 0,79 | 1,14 | 144 |
Putraimi, kg | 0,63 | 0,61 | 97 | 0,57 | 0,69 | 121 |
Saldskābā u.c. maize, kg | 0,53 | 0,56 | 106 | 0,54 | 0,62 | 115 |
Piens un piena produkti, olas | ||||||
Piens, l | 6,55 | 6,21 | 95 | 4,88 | 9,37 | 192 |
Krējums, kg | 1,16 | 1,14 | 98 | 1,02 | 1,43 | 140 |
Biezpiens, kg | 0,72 | 0,72 | 100 | 0,65 | 0,87 | 134 |
Kefīrs, kg | 0,71 | 0,69 | 97 | 0,81 | 0,40 | 49 |
Siers, kg | 0,25 | 0,26 | 104 | 0,29 | 0,20 | 69 |
Olas, gab. | 15 | 15 | 100 | 15 | 16 | 107 |
Gaļa un gaļas izstrādājumi | ||||||
Desas, kg | 1,35 | 1,38 | 102 | 1,41 | 1,32 | 94 |
Cūkgaļa, kg | 1,12 | 1,02 | 91 | 0,76 | 1,61 | 212 |
Mājputnu gaļa, kg | 0,59 | 0,63 | 107 | 0,74 | 0,37 | 50 |
Liellopu gaļa, kg | 0,38 | 0,36 | 95 | 0,46 | 0,11 | 24 |
Teļa gaļa, kg | 0,08 | 0,08 | 100 | 0,05 | 0,13 | 260 |
Aitu, kazu gaļa, kg | 0,03 | 0,03 | 100 | 0,02 | 0,04 | 200 |
Zivis un zivju izstrādājumi | ||||||
Svaigas zivis, kg | 0,82 | 0,69 | 84 | 0,72 | 0,61 | 85 |
Sālītas zivis, kg | 0,19 | 0,19 | 100 | 0,18 | 0,21 | 117 |
Kūpinātas zivis, kg | 0,13 | 0,09 | 69 | 0,09 | 0,11 | 122 |
Zivju konservi, kg | 0,06 | 0,06 | 100 | 0,05 | 0,07 | 140 |
Taukvielas | ||||||
Augu eļļa, l | 0,68 | 0,71 | 104 | 0,71 | 0,70 | 99 |
Margarīns, kg | 0,34 | 0,38 | 112 | 0,38 | 0,36 | 95 |
Sviests, kg | 0,20 | 0,16 | 80 | 0,15 | 0,18 | 120 |
Kartupeļi, kg | 11,54 | 11,20 | 97 | 9,33 | 15,66 | 168 |
Dārzeņi | ||||||
Burkāni, bietes, kg | 1,44 | 1,47 | 102 | 1,30 | 1,86 | 143 |
Gurķi, kg | 0,91 | 1,33 | 146 | 1,39 | 1,18 | 85 |
Kāposti, kg | 1,29 | 1,32 | 102 | 1,20 | 1,60 | 133 |
Tomāti, kg | 0,79 | 0,94 | 119 | 1,00 | 0,78 | 78 |
Sīpoli, kg | 0,70 | 0,70 | 100 | 0,70 | 0,69 | 99 |
Ķirbji, kabači, kg | 0,35 | 0,45 | 129 | 0,48 | 0,36 | 75 |
Augļi un ogas | ||||||
Āboli, bumbieri, kg | 0,63 | 1,40 | 222 | 1,56 | 1,02 | 65 |
Ogas, kg | 0,80 | 0,60 | 75 | 0,64 | 0,53 | 83 |
Banāni, kg | 0,31 | 0,31 | 100 | 0,39 | 0,14 | 36 |
Citrusaugi, kg | 0,20 | 0,22 | 110 | 0,27 | 0,12 | 44 |
Kauliņaugi, kg | 0,39 | 0,21 | 54 | 0,23 | 0,16 | 70 |
Vīnogas, kg | 0,03 | 0,4 | 133 | 0,06 | 0,01 | 17 |
Cukurs, medus, džems, saldumi | ||||||
Cukurs, kg | 1,94 | 1,84 | 95 | 1,64 | 2,32 | 141 |
Džemi, kg | 0,28 | 0,29 | 104 | 0,22 | 0,45 | 205 |
Konfektes, kg | 0,15 | 0,15 | 100 | 0,15 | 0,15 | 100 |
Saldējums, kg | 0,09 | 0,09 | 100 | 0,10 | 0,07 | 70 |
Medus, kg | 0,05 | 0,04 | 80 | 0,04 | 0,05 | 125 |