nozaru ziņas

Latvijas ekonomika: šodien, reformās, rīt

No Ekonomikas ministrijas 1997.gada ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību

Saturā

1. Tautsaimniecības ekonomiskā stāvokļa īss raksturojums

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

6. Rekomendācijas uz ekonomisko izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai

2. Ārējā ekonomiskā vide

Pasaules ekonomiski attīstītāko valstu pašreizējās un tuvāko gadu prognozes liecina, ka ekonomiskā izaugsme saglabāsies. Vidēji OECD valstu grupai 1997.-1998. gadā tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta pieaugums par 3% gadā. Pasaules fondu tirgu satricinājumu dēļ ekonomiskās izaugsmes tempi 1998. gadā var samazināties. SVF 1997. gada decembra sākumā samazināja savu prognozi pasaules ekonomikas pieaugumam 1998.gadā no 4,3% līdz 3,5%.

Arī attīstītāko tirgus ekonomikas valstu un valstu grupu ekonomiskā augsme atšķiras, jo tās atrodas dažādos strukturālā un biznesa cikla posmos. Galveno pasaules ekonomikas centru - ASV, Eiropas Savienības un Japānas - bijis attīstībā pēdējos gados ir vērojams kāpums, šīs tendences saglabāšanās tiek prognozēta arī nākošajā gadā (skatīt 2.1. zīmējumu).

Japānas izaugsmes tempi ir bijuši visai nevienmērīgi, arī 1997. un 1998. gada prognozes var tikt koriģētas samazināšanās virzienā, ņemot vērā krīzes parādības šīs valsts finansu sistēmā, kas aktualizējušās 1997. gada beigās.

2.1.zīmējums

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas un to prognozes 1995.-1998.gadā (procentos)

Lielākais iekšzemes kopprodukta kumulatīvais pieaugums 1993. - 1997.g. periodā ir bijis ASV - 16%, Eiropas Savienības valstīs - 9,5%. Japāna, kas kopš 60. gadiem bija attīstības tempu līdere starp vadošajām ekonomiskajām lielvarām, 90. gados ievērojami samazināja attīstības tempus. Apskatāmajā laika posmā - piecos gados - iekšzemes kopprodukta kumulatīvais pieaugums šajā valstī bija tikai 7,3%, kas ir pat mazāks nekā 60. gadu vidējais ikgadējais pieauguma temps.

Analizējot ekonomiskās izaugsmes faktorus šajās valstīs, vērojama būtiska, pat principiāla atšķirība vienā no galvenajiem izaugsmes faktoriem - ieguldījumos mašīnās un iekārtās (skatīt 2.1. tabulu).

2.1.tabula

Ieguldījumu un nodarbinātības pieaugums 1993.-1997. gadā

(procentos pret 1992. gada līmeni)

ES ASV Japāna

Ieguldījumu pieaugums mašīnās un iekārtās 6,8 77,0 11,1

Nodarbinātības pieaugums -1,0 10,8 2,3

Ja apstiprināsies ieguldījumu prognoze 1998. gadam, kura paredz investīciju pieaugumu ASV 11% apmērā, šī valsts 6 gadu laikā mašīnās un iekārtās būs ieguldījusi kapitālu, kurš līdzvērtīgs to kopvērtībai 1992. gadā. Protams, ievērojot tehnisko modernizāciju, tas nenozīmē mašīnu un iekārtu kopvērtības dubultošanos, bet gan drīzāk to daļēju nomaiņu.

Sekojot šādam intensīvam izaugsmes modelim, ASV pēdējo piecu gadu laikā bija vērojams arī vislielākais nodarbinātības pieaugums - par 10,8%, bet Japānā strādājošo skaits šajā laikā palielinājās tikai par 2,3%, Eiropā pat samazinājās par 1 procentu.

Intensīvais, uz tehnoloģiju orientētais ekonomiskās aktivitātes pieaugums radīja papildu nodarbinātības iespējas ražošanu apkalpojošās nozarēs, pakalpojumu jomā, zinātņietilpīgās ražotnēs.

Līdz ar to bezdarba līmenis ASV samazinājās no 6,9% 1993. gadā līdz 5% 1997. gadā, bet Eiropas Savienības valstīs un Japānā tas šajā laikā pieauga.

Ekonomisko attīstību Eiropas Savienībā 1997. gadā raksturo attīstības tempu palielināšanās. Pēc Eiropas Komisijas atzinuma, galvenais faktors, kas ir aktivizējis izaugsmi, šīs grupas valstīm ir eksporta pieaugums.

Ja ES valstu ekonomiskā politika tiks veiksmīgi sabalansēta, izaugsmei jāaktivizē arī iekšējais patēriņš un investīcijas, kuriem savukārt jāpalielina nodarbināto skaits.

Bezdarbs ir viena no lielākajām ES strukturālajām problēmām, kas pakāpeniski saasinājusies jau kopš 60. gadiem. Toreiz bezdarba līmenis Eiropas Savienībā vidēji bija tikai 2,4%, pašlaik tas ir 10,7%, samazinoties tikai par apmēram 0,1-0,2 procentpunktiem ik gadu pēdējā laikaposmā. Atsevišķās ES valstīs, kur jau kopš 80. gadu sākuma tika veikti strukturāli pasākumi bezdarba samazināšanā, piemēram, Lielbritānijā, Īrijā un Holandē, panākts būtisks bezdarba samazinājums.

1997. gadā vistraujākais ieksžemes kopprodukta pieaugums sagaidāms Īrijā - 8,6%. Šajā valstī kopš 1994. gada iekšzemes kopprodukta pieaugums nav bijis zemāks par 7,8%. Arī Somijā šajā laikaposmā bija vērojams samērā straujš iekšzemes kopprodukta ikgadējais pieaugums - 4,4% gadā. Nevienā ES valstī kopš 1994. gada iekšzemes kopprodukts nav samazinājies, tas netiek prognozēts arī 1997. un 1998. gadā.

1997. gads Centrāleiropas un Austrumeiropas pārējas ekonomikas valstīm tautsaimniecības jomā nav bijis īpaši labvēlīgs. Turpinājās ekonomiskā krīze Bulgārijā, arī Rumānijā sagaidāms iekšzemes kopprodukta samazinājums (skatīt 2.2. zīmējumu).

2.2. zīmējums

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas un prognozes Centrāleiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīs 1996.-1997. gadā
(pieaugums procentos pret iepriekšējo gadu)

Čehijā, kas tika uzskatīta par reformu paraugvalsti, ekonomiskās attīstības samezglojumi, kuri iesākās jau 1996. gadā, 1997. gada maijā izraisīja nacionālās valūtas devalvēšanos un sarežģījumus valsts tautsaimniecībā.

Tādējādi Čehijas - otras lielākās šī reģiona pārejas ekonomikas valsts iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes 1997. gadam tika samazinātas līdz 1%-1,5%, un šis līmenis tiks nodrošināts tikai ar nosacījumu, ka šai valstij izdosies izvairīties no turpmākiem finansu un valūtas sistēmas satricinājumiem.

Vidēji Centrāleiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīs 1997. gadā sagaidāms iekšzemes kopprodukta pieaugums par 3,3%, kas tikai par 0,7% pārsniedz Eiropas Savienības valstīm prognozēto. Līdz ar to šo reģionu kopumā ekonomiskās izaugsmes aspektā vairs nevar viennozīmīgi vērtēt kā dinamiskas attīstības reģionu, kā tas bija iepriekšējos gados. Tomēr jāievēro, ka pieaudzis arī šo valstu ekonomiskās attīstības bāzes līmenis: Polija 1997. gadā jau par 10% pārsniegs 1989. gada līmeni, Ungārija sasniegs 89% no 1989. gada iekšzemes kopprodukta, Čehija - 90%, Slovākija - 94%, Slovēnija - 99 procentus.

Tomēr iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu palēnināšanās var attālināt Centrāleiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstu mērķi pietuvoties ES valstu iekšzemes kopprodukta un ienākumu līmenim.

Pēc ekspertu vērtējuma, Čehija un Slovēnija, kur ir augstākais kopprodukta uz 1 iedzīvotāju (aptuveni 60% no ES vidējā līmeņa) starp Centrāleiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīm, varēs sasniegt Grieķijas un Portugāles līmeni ne ātrāk kā 2005.gadā. Jāievēro, ka Grieķijas un Portugāles iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi 1997.-1999.gadā tiek prognozēti 3,3%-3,9% robežās, Čehijā tuvākajos gados - tikai 1%-2% robežās, Slovēnijā - apmēram 4%. Šādi ekonomikas attīstības tempi (zemāki par 4% gadā) Centrāleiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīs nenodrošina šo valstu pietuvošanos Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopprodukta un ienākumu līmenim.

Centrāleiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstu attīstība 1997. gadā kopumā palēninājās. Baltijā, gluži pretēji, 1997. gadā bija vērojams aktivitātes pieaugums.

Baltijas valstu vidējais iekšzemes kopprodukta pieauguma temps, kas 1996.gadā bija 3,8%, 1997.gada pirmajā ceturksnī palielinājas līdz 4,5% un otrajā ceturksnī sasniedza jau 5,5 procentus.

Tāpat kā Centrāleiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīs, arī Baltijas valstīs 1997.gadā arvien manāmākas kļuva valstu ekonomiskās attīstības atšķirības. 1996.gadā Baltijas valstīs bija vērojami visai līdzīgi attīstības tempi, bet 1997.gada pirmajā ceturksnī iezīmējās Igaunijas straujā attīstība (skatīt 2.2.tabulu), un otrajā ceturksnī arī Latvijā bija vērojams lielākais iekšzemes kopprodukta rādītāja kāpums reformu laikā.

2.2.tabula

Iekšzemes kopprodukta pieaugums Baltijas valstīs 1996.-1997.gadā

(procentos pret iepriekšējā gada

atbilstošo periodu)

Baltijas valstīs turpinājās stabilizācija arī finansu jomā (skatīt 2.3.tabulu).

2.3.tabula

Inflācija un kredīta procentu likme Baltijas valstīs 1997.gada oktobrī

Tomēr Baltijas valstīs 1996.gadā un 1997.gada pirmajā pusgadā viena no nopietnākajām ekonomiskajām problēmām kļuva maksājumu bilances tekošā konta deficīta augstais līmenis (skatīt 2.4.tabulu). No Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm līdzīgi augsts tas bija tikai Slovākijā (aptuveni 10%).

Maksājumu bilances 2.4.tabula

tekošā konta deficīts

(% no iekšzemes kopprodukta)

Maksājumu bilances tekošā konta deficīts pats par sevi vēl nerada problēmas kādas valsts finansu sistēmas stabilitātei, ja tas ir nosegts ar kapitāla un finansu konta pārpalikumu, it sevišķi ja šī konta struktūrā dominē ilgtermiņa investīcijas. Tadēļ problēma nav tik daudz maksājumu bilances deficīta apjoms, bet gan tā segums ar ilgtermiņa ieguldījumiem.

Maksājumu bilances 2.5.tabula

tekošā konta deficīta segums

ar ilgtermiņa ieguldījumiem (procentos)

Salīdzinot Latvijas un Igaunijas rādītājus šajā jomā (skatīt 2.5.tabulu), redzams, ka Igaunijā šis segums ar ilgtermiņa (tiešajām) investīcijām ir ļoti zems. Pēc maksājumu bilances datiem, 1997. gada otrajā ceturksnī tiešie ieguldījumi Igaunijā bija tikai 7 milj.USD (Latvijā - 103 milj.USD). Lielākā ārvalstu ieguldījumu daļa Igaunijā ir vērtspapīros. 1996.gadā Igaunijā vērtspapīru tirgū tika investēts 1,5 reizes vairāk naudas nekā tiešajos ieguldījumos, 1997.gada otrajā ceturksnī - 7 reizes vairāk.

Vērtspapīru investīcijas no maksājumu bilances viedokļa ir mazāk stabilas nekā tiešie ieguldījumi, tas var izpausties draudošas finansu krīzes gadījumā.

1997.gada pirmajā pusgadā Krievijas ekonomikā turpinājas stabilizācija, ko raksturo:

- ražošanas apjomu krituma apturēšana lielākajās nozarēs un ekonomika kopumā;

- inflācijas un valūtas kursa stabilitāte.

Galvenie ekonomiskie rādītāji Krievijā* 2.6.tabula

(% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

........................................................

* Krievijas ekonomika 1997.gada 1.pusgadā. Krievijas Ekonomikas ministrijas ārvalstu investīciju veicināšanas centra izdevums

Pēc ekspertu prognozēm, iekšzemes kopprodukta izmaiņas Krievijā 1997.gadā ir sagaidāmas robežās no -1% līdz 1%. Krievijas rūpniecībai stabilizējoties, 1997.gada pimajā pusgadā kritums bija vērojams nozares, kuras orientējas galvenokārt uz iekšējo tirgu - būvmateriālu rūpniecībā (par 7%) un pārtikas rūpniecībā (par 5%) (skatīt 2.6.tabulu). Iemesli ir gan investīciju zemā aktivitāte celtniecībā (būvmateriālu rūpniecībā), gan arī importa preču konkurence (pārtikas rūpniecībā).

Krievijas ārējās tirdzniecības dati 1997.gada pirmajā pusgadā, eksporta pieauguma apstāšanās un importa samazināšanās varētu iezīmēt tendenci uz Krievijas iekšējā tirgus lomas pieaugumu. Polijā, kur arī iekšējais tirgus ir apjomīgs, tas sāk kļūt par galveno ražošanas aktivizētāju. Jāievēro, ka arī ārvalstu investīciju mērķis Krievijā ir ne tikai resursu nozares, bet arī iekšējais tirgus.

Ārvalstu investīciju pieplūde šajā valstī 1997.gada pirmajā pusgadā pieauga un sastādīja 5 mljrd. USD. Tomēr tikai 30% no tām bija tiešās investīcijas. Pārējās - investīcijas vērtspapīros un citas finansu investīcijas. Tas, no vienas puses, liecina par Krievijas vērtspapīru tirgu augošo pievilcību (arī Latvijas komercbanku aktīvu liela daļa ir ieguldīta Krievijas vērtspapīros). No otras puses, šie ieguldījumi ir mobilāki un finansu krīzes rezultātā var aizplūst no valsts.

Lai gan gūti pozitīvi rezultāti finansu sistēmas stabilizācijā, Krievijas ekonomikā ir saglabājušās vairākas nopietnas problēmas nodokļu iekasēšanas un uzņēmumu savstarpējo maksājumu jomā.

Savstarpējo uzņēmumu parādu kopsumma 1997.gada pirmajā pusē sastādīja aptuveni 2/3 no Krievijas iekšzemes kopprodukta. Pieaug uzņēmumu parādi budžetam un algu parādi. Kaut arī Krievijai izdodas noturēt stabilu apmaiņas kursu, iedzīvotāji savus ietaupījumus cenšas pārvērst konvertējamā valūtā. 1997.gada pirmajā pusgadā Krievijas iedzīvotāji par 90% šī perioda ietaupījumu iegādājās konvertējamo valūtu, tos daļēji izmantoja arī "atspoles tirdzniecības" operācijām.

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.1.1. Iekšzemes kopprodukta dinamika un prognozes

Kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā Latvijas tautsaimniecībā ir notikušas kardinālas izmaiņas, tai pakāpeniski pārejot uz tirgus ekonomikas attiecībām. Tas atspoguļojas iekšzemes kopprodukta dinamikā un tā strukturālajās izmaiņās.

Pirmajos reformu gados Latvijā bija vērojams straujš IKP kritums, kuru izraisīja atteikšanās no plānveida ekonomikas un PSRS sabrukums. 1993.gadā, salīdzinot ar 1990.gadu, IKP bija samazinājies par aptuveni 50%. Tomēr šis kritums varētu būt nedaudz pārspīlēts, jo, palielinoties ēnu ekonomikas daļai un pārejot uz nacionālo kontu sistēmu, makrorādītāju novērtēšanas jaunām metodēm datu salīdzināmība vairs nav perfekta.

Turpmākajos gados, veicot konsekventas ekonomiskās reformas, izdevās stabilizēt situāciju tautsaimniecībā. IKP straujais kritums tika apturēts 1993.gada vidū. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 1994.gadā pirmo reizi pēc reformu uzsākšanas Latvijā IKP pieauga par 0,6%, bet 1995.gadā IKP atkal samazinājās par 0,8%. Tātad 1994. un 1995.gadā IKP apjomi palika 1993.gada līmenī. Šajā periodā ražošanas apjomu kritumu lauksaimniecībā un apstrādājošajā rūpniecībā kompensēja aktivitāšu pieaugums tirdzniecībā un finansu pakalpojumos. To noteica pieaugošā valsts ekonomiskā atvērtība, tirdzniecības un kapitālu liberalizācija, straujā banku attīstība.

Lai stabilizētu situāciju tautsaimniecībā, valsts ņēma kredītus starptautiskās finansu organizācijas (SVF, PB, G-24 u.c.), kā arī lieli naudas līdzekļi ienāca komercbankās no Krievijas un citām NVS valstīm. Tomēr sakarā ar to, ka strukturālo reformu tempi atpalika no izmaiņām finansu sistēmā, ekonomikā ieplūdušie līdzekļi netika pienācīgi izmantoti. Vāja bija komercbanku uzraudzības sistēma. Līdz ar to 1995.gada vidū Latvijā izraisījās komercbanku krīze. Pasliktinājās finansu situācija valstī: daļa banku kļuva maksātnespējīgas, sākās finansu kapitāla aizplūšana no valsts. Jau 1995.gadā samazinājās celtniecības apjomi, bet 1996.gadā - mazumtirdzniecības apgrozījums un finansu pakalpojumi.

Valdība un Latvijas Banka 1996.gadā īstenoja virkni pasākumu, kuri nostiprināja banku un finansu sistēmu un paātrināja strukturālās reformas. Tas radīja stabilitāti saimnieciskajā dzīvē, un IKP pieauga par 2,8%. To galvenokārt noteica transporta un sakaru nozares paātrinātā attīstība - par 13,5% un apstrādājošās rūpniecības ražošanas apjomu pieaugums - par 3 procentiem.

1997.gadā ir vērojama tālāka ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās (skatīt 3.1.zīmējumu).

3.1.zīmējums

Latvijas iekšzemes kopprodukta reālais pieaugums ceturkšņa griezumā
(1995.g. 1.cet.=100)

Pieaugums ir gandrīz visās tautsaimniecības pamatnozarēs. Ir sagaidāms, ka 1997.gadā IKP pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dubultosies. 1997.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 1996.gada attiecīgo periodu, IKP palielinājās par 7,6%, visvairāk kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Bet kopumā deviņu mēnešu rezultāti rāda, ka IKP ir pieaudzis par 5,6%, salīdzinot ar 1996.gadu.

Turpmākajos gados ir sagaidāma ekonomiskās aktivitātes tālāka augsme. Tomēr tautsaimniecības attīstība un tās tempi būs cieši saistīti ar ekonomisko reformu gaitu. Sasniegtā stabilitāte, cerīgie ekonomiskie un fiskālie rādītāji ir nepieciešamais priekšnoteikums valsts tālākai attīstībai. Viens no galvenajiem valdības uzdevumiem pašreizējā valsts attīstības posmā ir stiprināt ekonomiskās izaugsmes avotus.

Tautsaimniecības attīstības tempus pirmām kārtām noteiks tas, cik ātri izdosies sakārtot uzņēmējdarbības vidi un radīt apstākļus investīciju veicināšanai. Galvenais saimniecisko aktivitāšu palielināšanās katalizators būs eksportu veicinošu investīciju un eksporta tirgus paplašināšanās, jo objektīvu apstākļu dēļ valsts ierobežotais vietējais tirgus nevar nodrošināt ekonomisko izaugsmi.

Laika posmam līdz 2010.gadam ir izstrādāti divi prognožu varianti (skatīt 3.1. tabulu). Abi paredz tautsaimniecības pakāpenisku izaugsmi. Otrajā (optimistiskajā) variantā ir prognozēti augstāki investīciju un IKP pieauguma tempi nekā pirmajā. Būtiskākās pieauguma tempu atšķirības prognozētas apskatāmā perioda pirmajai pusei, bet beigu posmā tās izlīdzināsies (skatīt 3.1. tabulu).

3.1.tabula

Latvijas iekšžemes kopprodukta prognoze līdz 2010.gadam

(milj. latu)

Pirmais variants modelē situāciju, kad saglabāsies iepriekšējo gadu attīstības tendences un proporcijas, otrais variants - labvēlīgāku attīstības scenāriju: lielākas investīcijas un līdz ar to straujāku ražošanas un eksporta pieaugumu. Tātad galvenais garants otrā attīstības varianta realizācijai ir visu ar uzņēmējdarbības vidi, investīciju un eksportu saistīto problēmu veiksmīgāka un ātrāka atrisināšana.

Latvijas iekšzemes 3.2.tabula

kopprodukta prognoze

(gada vidējie pieauguma tempi

perioda griezumā, procentos)

Turpinājums - seko