MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Apstiprināti oficiālie Lietuvas prezidenta vēlēšanu rezultāti

Piektdien, 9. janvārī, Galvenās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Zenons Vaigausks svinīgi paziņoja, ka par piekto Lietuvas Republikas prezidentu ievēlēts 71 gadu vecais dabas aizsardzības speciālists Valds Adamkus, kurš ilgus gadus nodzīvojis ASV.

Pēc tam, kad bija saskaitīti visi par derīgiem atzītie vēlēšanu biļeteni, kļuva skaidrs, ka par V.Adamku balsojuši 968 031 jeb 50,37% vēlētāju, bet par Artūru Paulausku — 953 775 jeb 49,63% vēlētāju. Pavisam Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā piedalījās 1 937 786 vēlētāji jeb 73,76% no visiem balsstiesīgajiem Lietuvas pilsoņiem. Par nederīgiem šajās vēlēšanās atzīti ļoti nedaudzi — tikai 0,82% visu biļetenu.

Pieņemot prezidenta apliecību, jaunievēlētais Lietuvas prezidents Valds Adamkus paziņoja, ka apņemas strādāt Lietuvas valstij un tās iedzīvotājiem.

Jauno Lietuvas prezidentu, saņemot prezidenta apliecību, oficiāli apsveica pašreizējais prezidents Aļģirds Brazausks, novēlēdams līdz inaugurācijas ceremonijai februāra beigās izveidot labu komandu, kas varētu dot profesionālus padomus, kā arī izteikdams cerību, ka jaunajam prezidentam izdosies kopīgam darbam apvienot visus spēkus un ka viņam nevajadzēs mētāties starp diviem pretējiem, savstarpēji naidīgi noskaņotiem spēkiem. Jauno prezidentu apsveica arī Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis, premjerministrs Ģedimins Vagnoris, kā arī V.Adamkus konkurenti prezidenta vēlēšanās — Vītenis Andrjukaitis, Kazis Bobelis, Rimants Smetona un Artūrs Paulausks.

Jaunā Lietuvas prezidenta plāni

Pēc prezidenta apliecības saņemšanas jaunais Lietuvas prezidents Valds Adamkus informēja žurnālistus par saviem tuvākajiem plāniem. Pirmais dekrēts, ko V.Adamkus gatavojas parakstīt, būs par ministru kabineta atlaišanu. otrais — piedāvājums pašreizējam premjerministram Ģediminam Vagnorim būt par premjera vietas izpildītāju, kamēr tiks apstiprināts jaunais ministru kabineta vadītājs. V.Adamkus teica, ka jau nākamnedēļ sāks konsultācijas ar dažādām valsts politiskajām partijām par iespējamām premjerministra, kā arī atsevišķu ministru kandidatūrām. Pēc V.Adamkus domām, pašreizējais ministru kabinets varēs strādāt tikai līdz jaunā prezidenta inaugurācijas ceremonijai. Taču jauno ministru un premjerministra izvēli neietekmēs ne Centra partijas, ne konservatoru (Tēvzemes savienības) lēmumi, bet tikai prezidenta personiskais viedoklis.

V.Adamkus atteiksies no ASV pavalstniecības

Kā zināms, jaunievēlētajam Lietuvas prezidentam V.Adamkum pieder divas pases — Lietuvas un ASV. Jau vēlēšanu kampaņas laikā V.Adamkus apgalvoja, ka gadījumā, ja viņu ievēlētu par prezidentu, viņš nekavējoties atteiktos no ASV pavalstniecības. Pēc prezidenta apliecības saņemšanas V.Adamkus paziņojis, ka atdos savu ASV pilsoņa pasi ASV vēstniekam Lietuvā, līdzko pēdējais atgriezīsies no Amerikas.

Pats V.Adamkus gatavojas tuvākajā laikā doties uz ASV, lai pabeigtu tur visus darbus pirms pārcelšanās uz dzīvi Lietuvā uz visiem laikiem. V.Adamkus dzīvesbiedre Alma Adamkuviene jau 8. janvārī devusies uz ASV — apraudzīt savu 94 gadus veco slimo māti.

Apturēta divvalodības ieviešana

Viļņas apgabala priekšnieks Alis Vidūns apturējis Viļņas rajona pašvaldības pieņemto lēmumu visās rajona iestādēs un organizācijās līdzās valsts valodai lietot arī poļu nacionālās minoritātes valodu.

Šāds Viļņas rajona pašvaldības lēmums ir pretrunā ar Valsts valodas likumu, kas paredz, ka visas Lietuvā darbojošās institūcijas, iestādes, uzņēmumi un organizācijas lietvedību kārto tikai valsts valodā. Turklāt, kā norāda Seima Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas priekšsēdētājs Ž.Jackūns, minētais lēmums ir analfabētisks, tas pārkāpj Lietuvas Konstitūcijas 14.pantu, Valsts valodas likumu un ir pretrunā ar Pašvaldību likumu.

Seima Izglītības, zinātnes un kultūras komiteja nešaubās, ka minēto Viļņas rajona pašvaldības lēmumu veicinājusi A.Paulauska vēlēšanu kampaņa. Šīs komitejas izplatītajā paziņojumā teikts, ka, tiekoties ar citvalodīgajiem vēlētājiem, A.Paulausks solījis Lietuvā ieviest trīsvalodību, bet tikšanās laikā Klaipēdas krievu biedrībā teicis, ka atļaus nemācīties valsts valodu, kā arī nievājoši izteicies par Valsts valodas likumu. Pēc Seima komitejas domām, tieši tāpēc tūlīt pēc prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas Viļņas rajona pašvaldība pieņēmusi minēto lēmumu par divvalodības ieviešanu.

Pats A.Paulausks paziņojis, ka viņam veltītie apvainojumi ir izdomāti un ka viņa vēlēšanu programmā norādīts — Valodas likums nevar tikt mainīts.

Pēc Reģionālo problēmu un nacionālo minoritāšu departamenta lūguma veiktā socioloģiskā aptauja parāda, ka tikai 1—1,5% Viļņas rajona iedzīvotāju nesaprot valsts valodu, bet ap 60% lietuviešu valodu prot labi. Apmēram 25% citvalodīgo Viļņas rajona iedzīvotāju vēlas apmeklēt lietuviešu valodas kursus, taču rajona vadība nav iesniegusi pieteikumu tādu kursu finansēšanai.

Piešķirts vairāk naudas nacionālajām prēmijām

Lietuvas valdība pieņēmusi lēmumu par Lietuvas nacionālo kultūras un mākslas prēmiju palielināšanu. Tagad tās būs 340 eksistences minimumu apmērā (pašlaik eksistences minimums Lietuvā ir 120 litu) līdzšinējo 25 minimumu vietā.

Minētajā valdības lēmumā ir norādīts, ka šīs prēmijas piešķir neatkarīga ekspertu komisija, kurai ir tiesības nepiešķirt visas paredzētās prēmijas, bet nav tiesību piešķirt vairāk nekā 7 prēmijas gadā.

Lietuvas nacionālās prēmijas palielinātas pēc tam, kad tika nodibinātas Lietuvas valdības prēmijas mākslā, kuras ir 300 eksistences minimumu apmērā.

Sabonis otro reizi kļuvis par basketbola “Misteru Eiropa”

Itālijā izdotais prestižais basketbola žurnāls “Giganti del Basket” ievēlējis “Portland Trail Blazer” kluba centra uzbrucēju 33 gadus veco lietuvieti Arvīdu Saboni par 1997.gada basketbola “Misteru Eiropa”. Pērnā gada līderis Horvātijas basketbolists Tonijs Kukočs (“Chikago Bulls”) šogad palicis otrajā vietā; pirmajā pieciniekā iekļuvis vēl viens horvātu basketbolists Dino Radža (Atēnu “Panathinaikos”) un divi dienvidslāvi — Predrags Daņilovičs (Boloņas “Kinder”) un Aleksandrs Džordževičs (“Barcelona”).

“Giganti del Basket” ir aptaujājis 80 basketbola trenerus, spēlētājus un TV sporta studiju pārstāvjus, kuri katrs nosauca pa 3 labākajiem basketbolistiem.

A.Sabonis par šī žurnāla aptaujas uzvarētāju ir kļuvis jau otro reizi. Par basketbola “Misteru Eiropa” viņš atzīts jau 1985.gadā, bet 1986., 1988., 1995. un 1996.gadā aptaujās A.Sabonis bija otrais labākais.

Igaunijas Republikā

Valdība un opozīcija atrisināja budžeta strīdu

Pēc divu nedēļu strīdiem valdība un apvienotā opozīcija beidzot atrada kompromisu, paredzot 133 miljonus kronu, lai paaugstinātu izglītības un kultūras darbinieku algas par 20 procentiem. Līdz šim opozīcija prasīja papildus 200 miljonus kronu.

Tēvzemes savienības priekšsēdētājs Toivo Jirgensens laikrakstam “Postimees” teica, ka opozīcija atbalstīs 10 priekšlikumus līdzšinējo 50 vietā, un tos Finansu ministrija jau faktiski ir akceptējusi. Pēc Jirgensena atzinuma, pārrunu procesam ar valdību bija trīs pozitīvi momenti: 1) izdevās panākt to, ka pedagogu alga vismaz gada pirmajā pusē būs vidējās algas līmenī, uz gada beigām šis līdzsvars gan atkal izzudīs; 2) valdībai nopietni nāksies pievērsties izglītības problēmām; 3) valdība demonstrēja, ka budžetā bija daudz kļūdu, un to novēršanai bija dažādas iespējas. Šī budžeta apspriešana bija arī pirmais nopietnais apvienotās opozīcijas kopdarbs, un tas liks turpmāk valdībai nopietni rēķināties ar kritiku.

Līgums starp Igaunijas policiju un Krievijas miliciju

Gandrīz divarpus gadu tika gatavots līgums starp divu valstu iekšlietu struktūram, kas skar noziedzības atklāšanu un noziedznieku aizturēšanu bez Interpola starpniecības.

Līdzšinējā sadarbība nebija īpaši operatīva, tā galvenokārt balstījās uz personiskiem kontaktiem. Tagad šiem kontaktiem ir arī juridisks pamats, apgalvoja iekšlietu ministrs Roberts Lepiksons.

Sadarbība īpaši nepieciešama tādās nozarēs kā organizētā noziedzība, narkotikas un ieroču tirdzniecība, automašīnu zādzība, nelegālā migrācija, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, smagi kriminālnoziegumi, nelegālā tirdzniecība.

Sadarbības līgumu parakstīja Igaunijas iekšlietu ministrs Roberts Lepiksons un Krievijas iekšlietu ministrs Anatolijs Kuļikovs. Pamatojoties uz šo līgumu, Igaunijas policijas prefektūras var noslēgt arī reģionālus sadarbības protokolus ar Krievijas apgabalu iekšlietu struktūram.

Igaunija grib tuvākā laikā atjaunot policijas sakaru virsnieka posteni Pēterburgā, kur jau gandrīz gadu ir vakance. Krievijai ir nodoms sūtīt uz Rīgu savu Iekšlietu ministrijas pārstāvi, kas koordinētu sadarbību ar visām Baltijas valstīm.

Krievija iekšlietu ministrs Anatolijs Kuļikovs intervijā BNS teica, ka nav pareizi jautāt, vai Krievija eksportēs uz Igauniju noziedzību, gan Igauniju padarīs modru Krievijas noziedzības raksturs Igaunijā, pirmām kārtām ekonomiskā noziedzība un nelegālie pārceļotāji.

Lepiksonu Maskavas vizītē pavadīja robežapsardzes ģenerāldirektors Tarmo Kiuts un policijas ģenerāldirektora vietas izpildītājs Harri Tūls.

Tiekoties ar Krievijas baznīcas galvu Alekseju II, tika runāts par Igaunijā samilzušām pareizticīgo baznīcas problēmām.

Preses mīlulis un nemīlulis Nr.1

Igaunijas Žurnālistu savienības kopsapulce par presei draudzīgāko atzinusi tieslietu ministru Paulu Varulu, bet par vislielāko preses ienaidnieku nosaukts iekšlietu ministrs Roberts Lepiksons.

Kā Varuls, tā Lepiksons ieguva 13 balsis, kas krietni pārspēja pārējos. Vēl par preses draugu atzīts premjerministrs Marts Sīmans un viņa ekonomikas padomnieks Ardo Hansons. Negatīvi vērtēts tika arī valdības preses biroja direktors Juhans Kivirehks.

Žurnālistu savienības izpilddirektors Tarmu Tammerks domā, ka Varulam ir īpašs stils saskarsmē ar žurnālistiem. “Viņš kritiskos brīžos ir žurnālistiem sastopams gandrīz 24 stundas diennaktī. Tāpat viņam nav nekādas atšķirības, vai viņš runā ar provinces žurnālistiem vai lielāko laikrakstu reportieriem.” It sevišķi Varula atklātība izpaudās Kurkses traģēdijas laikā. Vairāku laikrakstu pārstāvji atzina, ka Roberts Lepiksons ir tieši pretējs Varulam, ka Lepiksona stils bieži ir skaļš, trokšņains un tālab izraisa apjukumu. Viņa attiecības ar žurnālistiem ir iepriekš neaprēķināmas un nenoteiktas. Viņš dažkārt var vai katru dienu laikrakstiem piedāvāt pa rakstiņam, bet līdztekus nākamajās dienās vispār atsakās komentēt nozīmīgas lietas.

Varulam pasniegts misiņa rupors, kurā iegravēts viņa vārds, bet Lepiksons piemiņas velti nav dabūjis.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane