DIPLOMĀTIJA

Par Latvijas un Amerikas drošām, stabilām attiecībām

Šī, neapšaubāmi, ir Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizītes pati nozīmīgākā diena Amerikas Savienotajās Valstīs: šodien, 16. janvārī, galvaspilsētā Vašingtonā, Baltajā namā (orientējoši 21.45 pēc Latvijas laika, Vašingtonā tas būs 14.45) četru valstu prezidenti parakstīs ASV un Baltijas valstu hartu. Šim svarīgajam notikumam varēsim sekot arī mēs Latvijā tiešajā televīzijas pieslēgumā Baltajam namam, kas ilgs apmēram pusstundu. Pārraides sagatavošanā palīdzību Latvijas televīzijai sniedzis ASV informācijas dienesta (USIS) vadītājs Latvijā Gregorijs Elftmans ar saviem darbiniekiem, viņš arī translācijas laikā atradīsies Latvijas televīzijā.

Pirms parakstīšanas ceremonijas Baltajā namā notiks ASV, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentu saruna. Bet vēl pirms tam, priekšpusdienā, Guntis Ulmanis tiksies ar ASV galveno prokurori Džaneti Reno ( Janet Reno ) un Federālā izmeklēšanas biroja direktoru Luisu Frī ( Louis Freeh ), pēc tam — ar ASV valsts sekretāri Madelēnu Olbraitu. Visās šajās sarunās tiks skarti Latvijas drošībai un attīstībai vitāli svarīgi jautājumi. Taču šo dienu, protams, vainagos unikālā, arī pasaules starptautisko attiecību praksē, dokumenta — ASV un Baltijas valstu hartas parakstīšana. Jau aizbraucot, par šo notikumu ārlietu ministrs Valdis Birkavs intervijā “Latvijas Vēstnesim” izteica pārliecību, ka 17. janvāra rītā Latvija pamodīsies drošāka.

Vizītes trešajā dienā

Trešdien, 14.janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, turpinot vizīti ASV, pārbrauca no Ņujorkas uz Vašingtonu, kur paredzētas četras darba dienas.

Vašingtonas programma aizsākās ar triju Baltijas valstu prezidentu tikšanos un uzstāšanos Kārnegija fondā, kur piedalījās Vašingtonas diplomātiskā korpusa pārstāvji, ASV valdības pārstāvji, masu informācijas līdzekļu pārstāvji (CNN, “Washington Post”, “France Presse”, Krievijas NTV, “Berlingske Tidende”, “Diena”, “Lietuvas Rytas” u.c.).

Tikšanās ievadā katrs prezidents teica uzrunu, vērtējot Baltijas drošības perspektīvas un nosacījumus to īstenošanai. G.Ulmanis izvirzīja četrus drošības nosacījumus Baltijai: stipra valsts sabiedrība un brīvas presonības, stiprs Baltijas reģions, stipra Eiropa, stiprs atlantisms — savienība starp Eiropu un Ameriku. Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks savā uzrunā skāra galvenokārt drošības institucionālos jautājumus un attiecības ar Lietuvas kaimiņvalstīm, izvērtējot tās atsevišķi. Igaunijas prezidents Lennarts Meri galveno uzmanību veltīja NATO lomai, izsakot cerību, ka nākamās lielās pārmaiņas NATO skars Baltijas valstis.

Pēc uzrunām izskanēja jautājumi galvenokārt par gaidāmās hartas parakstīšanas vērtējumu un tās nozīmi reģiona drošībā. G.Ulmanis atbildēja, ka harta ir apliecinājums demokrātijas un morāles principu nostiprināšanai ekonomikā, politikā un drošības sistēmā.

G.Ulmanim tika uzdots jautājums arī par Krievijas lomu Baltijas drošībā, uz ko Valsts prezidents atbildēja: “Ja mainās Eiropa un NATO, kāpēc lai demokratizācijas virzienā nemainītos arī Krievija? Taču tā nevar būt runa par divpusējām drošības garantijām, bet gan par kolektīvo drošības sistēmu izveidošanu Eiropā, kurā ir ieinteresēta arī Krievija.”

Baltijas valstu prezidenti piedalījās arī ASV Valsts departamenta rīkotā apaļā galda diskusijā par ekonomiskiem jautājumiem. To vadīja ASV valsts sekretāra vietnieks Stjuarts Eizenštats, no ASV puses tajā piedalījās ASV Starptautiskās palīdzības aģentūras (USAID), Ārvalstu privāto investīciju korporācijas (OPIC), Eksporta un importa bankas (Eximbank), ASV Tirdzniecības un attīstības aģentūras (USTDA) un ASV Tirdzniecības pārstāvniecības (US Trade Representative) vadītāji un augstas amatpersonas.

Diskusijas gaitā tās dalībnieki iezīmēja galvenos virzienus ekonomiskajai sadarbībai, kurai jāaktivizējas pēc ASV un Baltijas hartas parakstīšanas un konsultācijām ekonomisko jautājumu darba grupās.

Stjuarts Eizenštats īpaši atzīmēja, ka ASV investīcijas Baltijas valstīs ir izšķiroši svarīgas šo valstu drošībai. Tuvākajā laikā Rīgā varētu ierasties plaša ASV delegācija, kas pētīs tirdzniecības un ieguldījumu iespējas Latvijā.

G.Ulmanis atzīmēja, ka Latvijas Ministru prezidenta vizītes ASV laikā (šīgada aprīlī) darbu varētu uzsākt divpusējā darba grupa ekonomiskajos jautājumos.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, ārlietu ministrs Valdis Birkavs un pārējo Baltijas valstu pārstāvji tikās arī ar ASV tirdzniecības pārstāvi Šarlēnu Baršefski ( Charlene Barshefsky ). Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas saistīti ar Baltijas valstu dalību Pasaules tirdzniecības organizācijā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Sarunas dalībnieki vēlreiz konstatēja, ka pretrunas starp Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības politiku attiecībā uz audiovizuālajiem pakalpojumiem joprojām bloķē Baltijas valstu tūlītēju uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā. ASV drīzumā intensificēs sarunas ar ES, lai rastu risinājumu šai problēmai.

Vizītes ceturtajā dienā

Preses konference Nacionālajā preses klubā ( National Press Club ). Tikšanās ASV Aizsardzības ministrijā. Darba pusdienas ar Pasaules bankas prezidentu. Tikšanās ar ASV finansu ministru Robertu Rubinu. Līguma parakstīšana par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem. Dokumentālās filmas “One World the Baltic States” (“Viena pasaule: Baltijas valstis”) pirmizrāde. Filmas autors — Ward Television Corporation, neatkarīga filmu un televīzijas sabiedrība, kas nesen saņēmusi Emmy balvu par filmu: “Life on Mars?” (“Dzīve uz Marsa?”). Ward televīzija gatavo programmas arī publiskajai televīzijai. “One World” sērijās ietilpst individuālās programmas par pārmaiņu perioda valstīm. Katra no šīm programmām tiek pārraidīta ASV sabiedriskajā televīzijā un attiecīgajā valstī. Līdz šim ir sagatavotas programmas par Baltijas valstīm, Turciju un Taizemi, attīstības stadijā — projekti Somijā, Taivanā, Brazīlijā un Dienvidāfrikā.

Tikšanās organizācijā “New Atlantic Initiative American Enterprise Institute” (NAI). Trīs Baltijas valstu prezidentu uzrunas.

NAI ir starptautiska bezpartijiska organizācija ar galveno biroju Vašingtonā. NAI tika nodibināta 1996.gadā Prāgā pēc Vāclava Havela iniciatīvas kongresa laikā, uz kuru pulcējās vairāk nekā 300 politisko, intelektuālo un biznesa līderu, lai apspriestu transatlantisko attiecību jauno dienas kārtību. NAI galvenie mērķi: Amerikas un Eiropas sadarbības stiprināšana jaunajos pasaules apstākļos; atlantisko institūciju politiskās sadarbības darba uzlabošana; jauno demokrātisko Eiropas valstu uzņemšana NATO un ES; brīvas tirdzniecības attīstīšana starp paplašināto ES un NAFTA. NAI nodarbojas ar intensīvu pētniecību, izdod grāmatas, monogrāfijas un ziņojumus, informējot plašāku publiku un valdību. NAI rīko konferences, debates un diskusijas, kā arī ikgadēju starptautisku kongresu.

Latvijas Valsts prezidents Kārnegija fondā 1998.gada 14.janvārī:

Dāmas un kungi!

Ar prieku uzzināju, ka man ir iespēja uzstāties Kārnegija fondā. Šis ir viens no svarīgākajiem domu apmaiņas centriem, un šeit izteikto viedokli vienmēr plaši uzklausa.

Izvēlētā tēma skar drošību prezidentu perspektīvā. Drošības perspektīva ir gan vērtējums, gan nākotnes skatījums. To uzzinot, es mazliet satrūkos, jo labi zināms, cik grūti runāt ar amerikāņiem par nākotni. Amerikāņi tik daudz laika un naudas iegulda nākotnes radīšanā un ir patiesi čempioni šinī ziņā.

Jūs esat radījuši dažādus drošības modeļus. Jūs domājat uzreiz par NATO? Nē, es domāju drošības modeli, kāds tas redzams, piemēram, kinofilmā “Prezidenta lidmašīna”. Tomēr es baidos, ka tādu drošības modeli es nenovēlētu Latvijai. Pat ņemot vērā visas manas simpātijas attiecībā uz jūsu valsts prezidentu.

Turpinājums — 2.lpp.

Vēsturiskā tuvība sekmē sazarotu sadarbību

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Dr. Horsts Veizels ( Horst Weisel ), Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, šī ir mūsu pirmā tikšanās 1998. gadā. Kā šis gads sācies jūsu valstij?

— Diemžēl mūsu valstij pašlaik ir lielas problēmas. Bezdarba līmenis sasniedzis apmēram 12 procentus. Tas nozīmē, ka bez darba ir ap 4,5 miljoni cilvēku. Protams, tā ir nopietnākā problēma pašlaik mūsu valstī. Šis Vācijā, tāpat kā jūsu valstī, ir vēlēšanu gads. Tas nozīmē, ka politiskie spēki — valdība un opozīcija — nav labākajā situācijā, lai veiktu nepieciešamās reformas. Mums būtu jāveic divas vissvarīgākās reformas — nodokļu un sociālās nodrošināšanas sistēmas reforma. Taču līdz vēlēšanām šie soļi ir nobloķēti. Mūsu parlamentā, kā zināms, ir divas palātas. Bundestāgā vairākums ir valdības partijām, savukārt otrā palātā — Bundesrātā — vairākums ir opozīcijai.

— Ļoti sarežģīta situācija.

— Jā, ļoti sarežģīta. Valdībai, lai gūtu akceptu nepieciešamajām reformām, jāpanāk arī opozīcijas piekrišana.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat mūsu valstu divpusējās attiecības?

— Es teiktu, ka tās ir ļoti, ļoti siltas. Tā tas ir politikā un ekonomikā. Vācija abās jomās ir nozīmīgs Latvijas partneris. Uz kultūras jomu attiecas tas pats. Mūsu attiecību īpaša iezīme ir plaši un daudzveidīgi kontakti un aktivitātes. Kopainu nenosaka atsevišķi spektakulāri notikumi, bet gan kontaktu intensitāte un pastāvīgums.

— Vācija ir viena no visietekmīgākajām Eiropas Savienības valstīm. Jūsu valsts izdara vislielākās iemaksas ES budžetā. No šī viedokļa — kā vērtējat mūsu valsts stratēģisko mērķi iestāties ES, un kāda, jūsuprāt, ir Latvijas virzība uz šo mērķi?

— Es teiktu, jūsu vilciens tagad ir uz pareizajām sliedēm. Un šīs sliedes ved uz Eiropas Savienību. Jautājums tagad ir par šī vilciena kustības ātrumu. Gribu uzsvērt, ka ātrums ļoti lielā mērā ir atkarīgs no jums pašiem. Tieši no jums pašiem Latvijā ir visvairāk atkarīgs, cik ātri griežas jūsu vilcienu velkošās lokomotīves riteņi. No jūsu ekonomikas attīstības, no jūsu kontaktiem ar partnervalstīm.

— Šī nedēļa ir ļoti svarīga Latvijai un pārējām Baltijas valstīm — 16. janvārī Vašingtonā tiks parakstīta ASV un Baltijas valstu harta. Kā jūs, ļoti pieredzējis diplomāts, vērtējat šī dokumenta lomu Baltijas valstu ceļā uz Eiropas Savienību? Un vai tas, jūsuprāt, varētu arī kā ietekmēt ES paplašināšanas procesu?

— Iekļaušanās ES process norisinās pilnīgi neatkarīgi no attiecībām ar trešajām valstīm. ES nelabprāt pieņem padomus attiecībā uz tās paplašināšanos no citām valstīm, ja vien tās nav kandidātvalstis. Tāpēc ASV–Baltijas hartas parakstīšana ir vērtējama neatkarīgi no ES paplašināšanās procesa kā politisks notikums. Fakts, ka ASV ar Baltijas valstīm paraksta tik nozīmīgu dokumentu, liecina, cik ārkārtīgi lielu nozīmi ASV piešķir jūsu valstīm un to virzībai uz Eiropas un transatlantiskajām struktūrām. Harta pirmām kārtām ir ASV politiskā atbalsta dokuments Baltijas valstīm un transatlantiskajām struktūrām.

— Kāda jums, vēstnieka kungs, šķiet Latvijas pašreizējā iekšējā situācija? Es domāju galvenokārt ekonomiskos un sociālos aspektus. Protams, mēs visi zinām, ka ir milzīga dzīves līmeņa starpība starp Latviju un Vāciju — kaut gan jūs intervijas sākumā atsaucāties uz savas valsts ekonomiskajām un sociālajām problēmām.

— Jā, viss jau ir ļoti relatīvi. Vācijas Federatīvās Republikas valdība ir ieguldījusi milzu līdzekļus valsts austrumu daļas, kādreizējās VDR ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un dzīves līmeņu izlīdzināšanai. Taču joprojām vērojama liela dzīves līmeņa starpība šajā Vācijas daļā un pārējā valstī.

Protams, Latvijai nav tāda “lielā un bagātā brāļa” Rietumos, kas varētu sniegt materiālu palīdzību. Jums ir jāpaļaujas vien pašiem uz sevi. Tomēr pēc Latvijas ekonomiskās attīstības rādītājiem ir redzams, ka inflācijas līmenis pazeminās, bet jūsu valsts nacionālais kopprodukts lēni pieaug. Latvijai ir arī stabila nacionālā valūta. Tas viss liecina, ka jūsu valsts ir uz pareizā ceļa.