VALSTSVĪRU DOMAS

Par mūsu labiem gadiem. Aizvadīto un atnākušo

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Igaunijas ministru prezidents Marts Sīmans

Pēc publikācijas Igaunijas biznesa avīzei “Āripäev". “Latvijas Vēstneša” (Kristīne Ducmane) tulkojums no igauņu valodas

“Āripäev” (Ā) : — Ja jums būtu pēc piecu ballu sistēmas jāvērtē Igaunija un arī paša darbība aizgājušajā gadā, kādu vērtējumu jūs dotu?

Marts Sīmans (M.S.) : — Igaunijai tas bija labs gads — 4. Paša darbību es novērtētu uz četri ar mīnusu.

Ā. — Kā pietrūka?

M.S. — Premjerministra darbs, kas nāca bez iepriekšējās sagatavošanās, parādīja, ka nav viegli tik ātri uzņemties tik lielu atbildību, jo premjeram ir jānodarbojas ar valsts vadīšanu un šeit nevienam nekādas atlaides netiek dotas. Man vajadzēja nodarboties arī ar pašizglītošanos, pilnveidošanos, tādēļ nevarēju izpildīt visas uzņemtās saistības. Premjera postenī pavadītie 9 mēneši bija manas dzīves intensīvākais strādāšanas laiks.

Ā. — Viskonkrētākā ekonomiskā programma 1998. gadam ir Starptautiskā valūtas fonda memorands. Vai jūs varat apgalvot, ka memoranda noteikumus arī izpildīsit?

M.S. — Faktiski valdības darbības pamatā jau nav memorands, bet valdības darbības galvenie virzieni ir iestrādāti valdības memorandā. Pamatojoties uz šiem pamatuzdevumiem, tika sastādīts valsts budžets, un budžets lielā mērā ir atspoguļots arī memorandā.

Memorands ir drošības garantija pasaulei, kas pierāda to, ka Igaunijai var uzticēties. Solījumu pildīšana vispirms ir atkarīga no tā, kā mēs varēsim izpildīt parlamentā pieņemto valsts budžetu.

Ā. — Igaunijas saimnieciskā vide ir mainījusies, tādēļ var domāt, ka turpmāk varētu būt problēmas ar budžetu, ar tā pildīšanu. Kāda ir garantija tam, ka stabilizācijas fonda līdzekļi, kas pašlaik ir veidošanas stadijā, netiks izmantoti kārtējo izdevumu segšanai.

M.S. — 1997. gada nodokļu ienākumi ir negaidīti lielāki, bet iekrājumus mēs neizmantosim kārtējiem rēķiniem, bet gan noguldīsim ārzemēs. 1998. gadā plānojam ārzemēs noguldīt 1,2 miljardus kronu. Šo summu iegūs ne tikai no budžeta, bet arī, piemēram, no “Igaunijas Telekoma” privatizācijas. Nākamajam gadam netiek plānots arī nekāds budžeta pielikums.

Pašreiz es neredzu iemeslu, kādēļ mums vajadzētu stabilizācijas fondu izmantot kārtējo rēķinu maksājumiem. Ekonomiskais uzplaukums nekad nav vienlīdz straujš un laiku pa laikam notiek krīzes un kritumi, šis stabilizācijas fonds jau arī ir radīts, lai atvieglotu iespējamās krīzes. Pašlaik nav nekādu pazīmju, ka vajadzētu jau 1998. gadā izmantot šo fonda naudu. 1997. gada ekonomiskais pieaugums tiek prognozēts 9—10 procenti, ja lietpratīgi tiks izmantots valdības un Igaunijas bankas kredīts, turpmākajos piecos gados Igaunijas ekonomiskā attīstība tiek prognozēta 6 procenti gadā. Negaidīti lielais ekonomiskais pieaugums 1997. gadā radīja ilūziju, ka mēs esam bagātāki, stiprāki un labāki, nekā tas patiesībā ir.

Ā. — Valdības ieplānotais ekonomikas “atdzesēšanas” plāns lielā mērā ir jūsu ekspadomnieka Ardo Hansona inspirēts.

(Ardo Hansons, bijušais Marta Sīmana padomnieks ekonomikas jautājumos, uzvarēja konkursā un turpmāk darbosies Pasaules bankas nodaļā Varšavā; paskaidrojums mans — K.D. ).

Vai jums ir nodoms Hansona vietā pieņemt citu padomnieku?

M.S. — Viņa vietā pieņemt kādu citu ir ļoti grūti. Ardo Hansons pacēla latiņu ļoti augstu. Esmu par viņu joprojām sajūsmā. Mums ar viņu ir noruna, ka mēs zvanīsim viens otram arī tad, kad viņš jau būs jaunā amatā. Es meklēšu viņam pienācīgu aizstājēju un neapmierināšos ar viduvējību.

Ā. — Memorandā ir teikts, ka 1998. gadā tiks pārskatīta un reorganizēta izglītības noza re un valstiskās aģentūras, kurām turpmāk būs jāstrādā efektīvāk un acīmredzot jāsamazina arī ierēdņu skaits. Vai jūs uzskatāt, ka Igaunijā ir par daudz ierēdņu?

M.S. — Igaunijā ir daudz ierēdņu, bet tai pašā laikā ir jomas, kur ierēdņu ir maz.