VALSTSVĪRU DOMAS

Par mūsu labiem gadiem. Aizvadīto un atnākušo

Turpinājums no 1.lpp.

Daudz ierēdņu ir tai ziņā, ka viņu darbs ir neefektīvs, nav tāds, kādu no viņiem gaidu. Ierēdņu darbu uzlabot nav viegli. Ierēdņi ir liels spēks. Tomēr mūsu mērķis nav noteikti samazināt ierēdņu skaitu. Tajās nozarēs, kur cilvēku ir par daudz un to darbs neefektīvs, mums pamazām būs jāsamazina ierēdņu vietu skaits. Tomēr, no otras puses, ir nozares, kur to trūkst. Galvenokārt tas skar jomu, kas nodarbojas ar sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā. Šeit būs jārada jauni amati.

Valstij administratīvi ir jābūt stiprai, šo vājumu mums pārmet arī, piemēram, Eiropas Komisijas analīzē.

€. — Vai jūs personīgi neuztrauc birokrātijas pieaugums, iestājoties ES?

M.S. — Emocionāli uztrauc gan. Nekad neesmu teicis, ka ES ir pilnīgi ideāla. Mums jau nav jāņem piemērs no ES birokrātijas, bet gan jābalstās uz to, kā stiprināt savu valsti. Un, ja šim nolūkam ir jārada jauni amati, tad šis ceļš mums arī ejams. Tiesa gan, ir jāatzīst, ka mūsu ierēdņi vēl neatbilst ES prasībām. Savienības dalībvalstis mums laipni palīdzēs, un mūsu cilvēki dosies turp izglītoties.

€. — Vai esat prognozējis, ka 1998.gadā var sagaidīt uzņēmēju bankrotus. Ko jūs ar to vispirms domājat?

M.S. — Uzņēmējiem 1998.gads būs grūtāks nekā iepriekšējais. Tomēr domāju, ka bankrotu vilnis nebūs gaidāms. Ka neefektīvi uzņēmumi bankrotē, tas ir raksturīgi tirgus ekonomikai.

Mani skumdina tas, ka daži uzsņēmēji savus apgrozāmos līdzekļus un kredītus izmanto, lai spēlētu vērtspapīru tirgū. Biržas kritiens viņiem varētu beigties ar bankrotu. Grūtāk klāsies tiem uzņēmējiem, kas līdz šim vairāk balstījās uz intuīciju, nevis uz kārtīgu biznesa plānu.

€. — Vai jūs biržas krīzes laikā rudenī nezaudējāt?

M.S. — Es nespēlēju biržā, man nav akciju.

€. — Vai uzdrošināties apgalvot, ka 1998.gadā tiks parakstīts robežlīgums ar Krieviju?

M.S. — Solīt varētu tikai tad, ja manā priekšā sēdētu Krievijas premjerministrs un to apstiprinātu. Līdz šim Krievija ir aprobežojusies tikai ar solījumiem. Man bija ticība un optimisms, ka līgums tiks parakstīts vēl 1997.gadā. Tagad man šis optimisms ir nedaudz mazinājies, tomēr ceru, ka 1998.gadā mēs nonāksim līdz līguma parakstīšanai.

€. —Pie varas esošā valdība ir mazākuma valdība. Kā jūs domājat — vai pašreizējai Igaunijai ir vajadzīga vāja valdības koalīcija?

M.S. — Pasaulē nebūs premjera, kurš apgalvotu, ka mazākuma koalīcija ir labāka par vairākuma valdību. Pirms zvēresta nodošanas jau solījos, ka būšu premjers tik ilgi, kamēr varēšu īstenot savus mērķus. Budžeta apspriešana parādīja, ka pamatjautājumos ar opozīciju tomēr var vienoties.

€. — Jūs esat paņēmis no Unibankas vairāk nekā miljonu kronu lielu aizņēmumu dzīves apstākļu uzlabošanai. Vai lielais kredīta jūgs neierobežos kaut kādā veidā jūsu un jūsu sievas ieplānoto?

M.S. — Grūti pateikt. Ja es turpināšu būt premjerministrs, tad man nav ieplānoti lieli tēriņi, tādēļ es neticu, ka kaut kas paliks nepadarīts. Dzīvojam taupīgi, un tas mūs nesatrauc.

€. —Vai jūs kā premjerministrs esat prasījis padomu Tallinas bankā strādājošam dēlam Martam Sīmanam?

M.S. — Par naudas un banku lietām jā. Bet nekad mans dēls, kas ir arī Tallinas bankas valdē, nav traucējis mani ar viņa bankas problēmām. Es gan esmu viņam zvanījis, lai viņš man dotu padomu banku un naudas jautājumos. Viņa uzskati daudzkārt sakrīt ar Ardo Hansona uzskatiem.

€. — Jūs teicāt, ka šie deviņi mēneši ir bijuši visintensīvākie. Kāda ir jūsu veselība?

M.S. — Ar veselību viss ir kārtībā. Taču ja ilgu laiku tādā sasprindzinājumā strādā, tad ir nepieciešami fiziskie vingrinājumi. Tādēļ man ir jāmaina savas ieražas.