|
RĪKI
Rīgas dome
Republikas pilsētas domes publicē saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
Pirms republikas pilsētas domes vēlēšanām republikas pilsētu vēlēšanu komisijas publicē reģistrētos deputātu kandidātu sarakstus, pēc vēlēšanām – informāciju par pilsētas domē ievēlētajiem deputātiem. Rīgas pilsētas izpilddirektors publicē rīkojumus par paaugstinātas ledus bīstamības perioda noteikšanu. Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošie noteikumi Nr. 90 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības palīdzību bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 21.01.2020., Nr. 14 https://www.vestnesis.lv/op/2020/14.4
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 91Grozījumi Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 202 "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā" Vēl šajā numurā21.01.2020., Nr. 14 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Rīgas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 90 Pieņemts: 18.12.2019. OP numurs: 2020/14.4 |
Rīgas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 4 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 90
Rīgā 2019. gada 18. decembrī (prot. Nr. 71, 72. §)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā"
25.2 panta pirmo un piekto daļu un Ministru kabineta 2005. gada
15. novembra noteikumu Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām
garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam
bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes
aprūpes beigšanās" 27., 30., 31. un 31.1 punktu
1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pilsētas pašvaldības pabalstus bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam (turpmāk – bārenis) pēc pilngadības sasniegšanas, pabalstu aprēķināšanas un izmaksas kārtību, kā arī ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto izdevumu segšanas normatīvus.
2. Rīgas pilsētas pašvaldība bārenim piešķir:
2.1. pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai;
2.2. vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei;
2.3. pabalstu ikmēneša izdevumiem bārenim – sekmīgam mācību iestādes audzēknim;
2.4. dzīvokļa pabalstu.
3. Iesniegumu konkrētā pabalsta saņemšanai bārenis iesniedz Rīgas Sociālajā dienestā.
4. Rīgas Sociālais dienests mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par konkrētā pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.
5. Piešķirto pabalstu izmaksā ne vēlāk kā līdz kārtējā mēneša 25. datumam, pārskaitot to uz bāreņa norādīto norēķinu kontu. Dzīvokļa pabalstu izmaksā dzīvojamās telpas īpašniekam vai pārvaldniekam un/vai pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, sniedzējam, bet, ja tas nav iespējams, šo pabalstu pārskaita uz bāreņa norādīto norēķinu kontu.
6. Vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai tiek piešķirts divu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmērā.
7. Vienreizēja pabalsta sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei apmērs ir 430 euro.
8. Pabalsts ikmēneša izdevumiem bārenim – sekmīgam mācību iestādes audzēknim tiek piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.
9. Piešķirot 6. un/vai 8. punktā minēto pabalstu, personām ar I invaliditātes grupu pabalsta apmēram piemēro koeficientu 1,3, personām ar II invaliditātes grupu – koeficientu 1,2.
10. Lai saņemtu dzīvokļa pabalstu, bārenis papildus 3. punktā minētajam iesniegumam iesniedz:
10.1. dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas līguma, ja tāds ir noslēgts, kopiju (uzrādot oriģinālu), bet grupu mājas (dzīvokļa), pansijas vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmēji – līguma par sociālā pakalpojuma saņemšanu kopiju (uzrādot oriģinālu);
10.2. iepriekšējā vai kārtējā mēneša izdevumus par dzīvojamās telpas lietošanu un pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus;
10.3. ja tiek grozīts vai izbeigts 10.1. apakšpunktā minētais līgums, bārenis Rīgas Sociālajā dienestā iesniedz līguma grozījumu kopiju (uzrādot oriģinālu) vai jauna līguma kopiju (uzrādot oriģinālu).
11. Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā 10. punktā minētos dokumentus, bet nepārsniedzot saistošo noteikumu pielikumā noteiktos ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto izdevumu segšanas normatīvus.
12. Bāreņa pienākums ir vienoties ar sociālo darbinieku par līdzdarbības pasākumiem savu sociālo problēmu risināšanai. Ja bārenis piešķirto dzīvokļa pabalstu nav izmantojis atbilstoši paredzētajam mērķim, Rīgas Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārtrauc pabalsta izmaksu līdz vienošanās par līdzdarbību noteikto pasākumu izpildei.
13. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2015. gada 16. janvāra saistošos noteikumus Nr. 131 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības palīdzību bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas" (Latvijas Vēstnesis, 2015, Nr. 15).
Rīgas domes priekšsēdētājs O. Burovs
Pielikums
Rīgas domes 2019. gada 18. decembra
saistošajiem noteikumiem Nr. 90
Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izmantojami šādi ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto izdevumu segšanas normatīvi:
1. Par dzīvojamās telpas īri vai apsaimniekošanas izdevumiem, vai līgumā par sociālā pakalpojuma saņemšanu norādīto un par apkuri – ne vairāk kā par dzīvojamās telpas kopējās platības 32 m2. Pabalstu aprēķina par visu platību, ja tas ir vienistabas dzīvoklis vai istaba kopējā dzīvoklī.
2. Par dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtā īres līguma vai apsaimniekošanas līguma, ja tāds ir noslēgts, nosacījumiem, bet grupu mājas (dzīvokļa), pansijas vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmēji – saskaņā ar līguma par sociālā pakalpojuma saņemšanu nosacījumiem vai komunālo maksājumu kvītī norādīto summu mēnesī (nepārsniedzot 1.punktā norādītos normatīvus), bet ne vairāk kā:
2.1. mājoklim ar kopējo platību līdz 32 m2 – 8 euro par 1 m2;
2.2. mājoklim ar kopējo platību virs 32 m2 līdz 45 m2 – 7 euro par 1 m2;
2.3. mājoklim ar kopējo platību virs 45 m2 – 5 euro par 1 m2.
3. Par gāzi – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:
3.1. dzīvoklī ar gāzes plīti – 6 m3 izmaksas mēnesī;
3.2. dzīvoklī, kurā karstā ūdens sagatavošanai izmanto gāzi – papildus 3.1.apakšpunktā noteiktajam 3 m3 izmaksas mēnesī.
4. Par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāja rādījumiem, bet ne vairāk kā:
4.1. 60 kWh izmaksas mēnesī;
4.2. 100 kWh izmaksas mēnesī, ja dzīvoklī ir elektriskā plīts;
4.3. 50 kWh izmaksas mēnesī papildus 4.1. vai 4.2. apakšpunktā noteiktajam dzīvoklī, kurā karstā ūdens sagatavošanai izmanto elektroenerģiju.
5. Par auksto ūdeni un karsto ūdeni – atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai maksājumu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, kvītī norādītajai summai vai, ja dzīvoklī ir ūdens skaitītāji, izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 m3 izmaksas mēnesī, no kurām ne vairāk kā 2 m3 karstā ūdens izmaksas mēnesī.
6. Apkures nodrošināšanai dzīvoklī (mājoklī):
6.1. ar cieto kurināmo (malka, ogles, briketes, granulas u.c.) – atbilstoši izdevumus apliecinošā dokumentā norādītai summai, bet ne vairāk kā 6 euro par dzīvojamās telpas 1 m2 kalendārajā gadā. Dzīvokļa pabalsta aprēķinā kopējo cietā kurināmā iegādes izmaksu summu iekļauj viena mēneša izdevumos;
6.2. ar gāzi – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,71 euro par dzīvojamās telpas 1 m2 mēnesī papildus 3. punktā noteiktajam;
6.3. ar elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,71 euro par dzīvojamās telpas 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus 4.punktā noteiktajam.
7. Par citiem pakalpojumiem:
7.1. atbilstoši īres, apsaimniekošanas izdevumu, grupu mājas (dzīvokļa), pansijas vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma vai maksājumu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar dzīvojamās mājas obligāti veicamajām apsaimniekošanas darbībām saistītajiem izdevumiem (t.sk. atkritumu apsaimniekošana; daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana; zemes nomas maksa u.c.);
7.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz 15 euro, bet ne vairāk kā norādīts izdevumus apliecinošā dokumentā;
7.3. par gāzes balonu (-iem) (ar tilpumu ne vairāk kā 60 litri) – iegādes izmaksas reizi divos mēnešos.
Rīgas domes priekšsēdētājs O. Burovs
| 1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts Saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 25.2 panta pirmo un piekto daļu un Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumiem Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 857) pašvaldībai ir jānodrošina sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas. Pamatojoties uz iepriekšminētajiem normatīvajiem aktiem, ir sagatavoti Rīgas domes saistošie noteikumi "Par Rīgas pilsētas pašvaldības palīdzību bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas", kuri nosaka Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) pabalstus bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam (turpmāk – bārenis) pēc pilngadības sasniegšanas, pabalstu aprēķināšanas kārtību, kā arī ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto izdevumu segšanas normatīvus. Saistošie noteikumi pēc būtības nemaina esošo sociālo garantiju bārenim piešķiršanas kārtību, kas noteikta Rīgas domes 2015. gada 16. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 131 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības palīdzību bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas". |
| 2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums Viens no obligātajiem bāreņu sociālo garantiju pabalstiem, kuru pašvaldība, beidzoties ārpusģimenes aprūpei, izmaksā jaunietim, ir vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai. MK noteikumu Nr. 857 26. un 27. punktā noteikts, ka pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai apmērs nedrīkst būt mazāks par divu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēru. Saskaņā ar normatīvo regulējumu (Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību") valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nav vienāds visiem šī pabalsta saņēmējiem, lielākā apmērā tas ir noteikts personām ar invaliditāti, un tā apmērs ir diferencēts atkarībā no invaliditātes grupas. Bērniem invaliditātes grupas nenosaka, bet pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas nosaka I, II vai III invaliditātes grupu. Tādēļ pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai apmērs jauniešiem ar invaliditāti ir lielāks, nekā jauniešiem, kuriem invaliditāte nav noteikta, piemēram, personai bez invaliditātes pabalsts ir 64,03 euro, personai ar III invaliditātes grupu kopš bērnības – 106,72 euro, personai ar II invaliditātes grupu kopš bērnības – 128,06 euro, bet personai ar I invaliditātes grupu kopš bērnības – 138,74 euro. Pamatojoties uz iepriekšminēto un lai neradītu pārpratumus par pabalsta apmēru, nepieciešams veikt precizējumus vienreizēja pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai apmēra noteikšanai. Mājoklis ir viena no personas pamatvajadzībām, bez kuras ir apgrūtināta citu pamatvajadzību apmierināšana. Tādēļ jaunietim, uzsākot patstāvīgu dzīvi pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, ir svarīgi saņemt atbilstošu palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Dzīvokļa pabalstu bārenim saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 857 pašvaldība izmaksā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, neizvērtējot jaunieša ienākumus. Ar dzīvokļa pabalsta palīdzību jaunietim ir iespēja patstāvīgi atrast savām vajadzībām atbilstošu dzīvojamo telpu īrēšanai jebkurā administratīvajā teritorijā Latvijā. Pašlaik spēkā esošajā normatīvajā aktā noteikta 1 m2 īres maksa 4,27 euro apmērā. Vērtējot īres tirgus cenas, secināms, ka noteiktā 1 m2 īres maksa šobrīd vairs neatbilst reālajai tirgus situācijai. Jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes nevar atļauties īrēt pat nelielu dzīvojamo telpu, jo pašvaldības piešķirtais dzīvokļa pabalsts nesedz īres līgumā noteiktās cenas, tādēļ nepieciešams pārskatīt pašvaldības noteiktos kritērijus dzīvokļa pabalsta piešķiršanai. Dzīvokļa pabalsta ietvaros tiek aprēķināts arī pabalsts cietā kurināmā iegādei, un šī pabalsta aprēķināšanā pašlaik ņem vērā gan malkas daudzumu steros, gan pakalpojumu sniedzēju norādīto cenu par steru, gan klienta mājoklī esošo krāšņu daudzumu. Šāds pabalsta aprēķins ir sarežģīts un atšķiras no pabalsta aprēķina klientiem ar centrālo apkuri. Lai vienkāršotu pabalsta cietā kurināmā iegādes izdevumu segšanai aprēķinu un mazinātu Rīgas Sociālā dienesta darbinieku administratīvo slogu, nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajā aktā, nosakot, ka 1m2 apkures cena ir 6 euro. Pašvaldības pienākums pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās ir izmaksāt jaunietim arī vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei. MK noteikumu Nr. 857 30. punktā noteikts, ka minētā pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par 249,71 euro. Vienlaikus šajā punktā noteikts, ka tā ir puse no summas, kas vajadzīga, lai aprīkotu mājokli ar nepieciešamo sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra minimumu patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Tā kā pabalsta mērķis ir nodrošināt iespēju bārenim iegādāties ikdienā nepieciešamo sadzīves priekšmetu minimumu, ir nepieciešams palielināt šī pabalsta apmēru līdz 430 euro. Atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un praksē konstatētajam, Rīgas domes 2015. gada 16. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 131 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības palīdzību bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas" nepieciešams veikt arī citus redakcionālus labojumus, un tā kā minēto saistošo noteikumu grozījumu apjoms pārsniegtu pusi no saistošo noteikumu apjoma, nepieciešams sagatavot jaunus saistošos noteikumus. |
| 3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz
pašvaldības budžetu
Pabalstu izmaksa tiks nodrošināta budžeta programmai 18.02.00. "Sociālie pabalsti Rīgas pilsētas iedzīvotājiem" piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. |
| 4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz
uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā
Neietekmē. |
| 5. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz
administratīvajām procedūrām
Saistošie noteikumi vienkāršos dzīvokļa pabalsta piešķiršanu un administrēšanu. |
| 6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Nav notikušas. |
Rīgas domes priekšsēdētājs O. Burovs
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 89
Grozījums Rīgas domes 2012. gada 2. oktobra saistošajos noteikumos Nr. 188 "Par līdzfinansējuma samaksas kārtību profesionālās ievirzes izglītības programmu apguvei Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs"
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 91
Grozījumi Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 202 "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā"