• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2020. gada 22. janvāra rīkojums Nr. 25 "Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.2020., Nr. 17 https://www.vestnesis.lv/op/2020/17.8

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 26

Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

Vēl šajā numurā

24.01.2020., Nr. 17

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 25

Pieņemts: 22.01.2020.

OP numurs: 2020/17.8

2020/17.8
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 7 Pēdējās nedēļas laikā 99 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 25

Rīgā 2020. gada 22. janvārī (prot. Nr. 3 32. §)

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

1. Atbalstīt grozījumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"").

2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā precizēto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministrs J. Reirs

 

(Ministru kabineta
2020. gada 22. janvāra
rīkojums Nr. 25)

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.2. apakšsadaļas "Plānoto investīciju pamatojums" (turpmāk – 1.2. apakšsadaļa) 104. punktu šādā redakcijā:

"(104) Lai sasniegtu pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" noteikto mērķi attiecībā uz platjoslas interneta pieejamību, stiprinātu un attīstītu pakalpojumus un IKT iespējas dažādās tautsaimniecībai nozīmīgās jomās, jāveic ieguldījumi 2. tematiskā mērķa ietvaros, kas ļaus uzlabot publiskās pārvaldes darbības efektivitāti, datu pieejamību, elektronisko pakalpojumu saturu, komercdarbības vidi, darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu. IKT jomai plānots novirzīt 7,01% no kopējā ERAF finansējuma.".

2. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 106., 107., 108., 109. punktu šādā redakcijā:

"(106)  4. tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 12,08% no ERAF atbilstoši ERAF regulas 5. panta 4. punkta c) un e) apakšpunktam, ieguldījumu prioritātēm un 17,55% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta a) apakšpunkta i), ii) un v) punktam ieguldījumu prioritātēm, sniedzot ieguldījumu primārās enerģijas ietaupījumu 0,670 Mtoe un 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā nodrošināšanai, ņemot vērā, ka 2012. gadā AER īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā bija 35,8%.

(107) Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" un ESSBJR mērķu sasniegšanu 5. tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 2,62% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta a) apakšpunktam ieguldījumu prioritātei, plānoti ieguldījumi klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un erozijas risku apdraudēto iedzīvotāju skaita samazinājumam ap 30% no identificēta plūdu un erozijas riskam pakļauto iedzīvotāju skaita, kā arī plūdu apdraudējuma hidrobūvju aizsargāto platību samazināšanai.

(108) Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, kā arī direktīvu prasību vides monitoringa, ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomā, Savienības vides acquis notekūdeņu apsaimniekošanas, ūdens resursu vides kvalitātes un gruntsūdeņu aizsardzības jomā izpildi, 6. tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 14,09% no KF kopējā finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta c) apakšpunkta i), ii) un iii) punktam ieguldījumu prioritātēm. 14,58% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 6. punkta c) un e) apakšpunktam ieguldījumu prioritātēm paredzēti ieguldījumiem nacionālās un reģionālas nozīmes attīstības centru revitalizācijā, vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstībā teritorijās ar atbilstošu potenciālu uz dabas un kultūras kapitāla pamata.

(109) Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ESSBJR, NRP un Transporta attīstības pamatnostādnēs noteiktos mērķus, investīcijas 7. tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 65,34% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta d) apakšpunkta i) un iii) punktam ieguldījuma prioritātēm un 9,79% no ERAF finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 7. punkta b) apakšpunktam ieguldījuma prioritātei resursefektīvas transporta sistēmas izveidei, kas palīdz risināt ar klimata pārmaiņām un vidi saistītas problēmas un sekmēt teritoriālo kohēziju.".

3. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 111. un 112. punktu šādā redakcijā:

"(111) Nodarbinātības jautājumu risināšanai tiks novirzīti 23,11% no ESF finansējuma, to koncentrējot trīs ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i); ii) un v) punkts).

(112) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par ilgstošā bezdarba mazināšanu, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nabadzības mazināšanu, 9. tematiskā mērķa ietvaros plānots veikt ESF investīcijas divās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta b) apakšpunkta i) un iv) punkts), kas veido 36,70% no ESF, nodrošinot ESF regulas prasību par vismaz 20% novirzīšanu 9. tematiskajam mērķim. Plānotie atbalsta pasākumi tiks papildināti ar ERAF ieguldījumiem 9,02% apmērā sociālajā un veselības infrastruktūrā (ERAF regulas 5. panta 9. punkta a) apakšpunkts).".

4. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 114., 115., 116. un 117. punktu šādā redakcijā:

"(114) Lai nodrošinātu plānoto reformu īstenošanu izglītības jomā, ESF finansējumu 38,46% apmērā no ESF plānots novirzīt četrās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta c) apakšpunkta i); ii) iii) un iv) punkts) un ESF ieguldījumus papildinās plānotais ERAF finansējums 11,53% apmērā no ERAF vienā ieguldījumu prioritātē (ERAF regulas 5. panta 10) punkts).

(115) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par tiesu sistēmas pārvaldības un efektivitātes uzlabošanu, celtu valsts pārvaldes darbinieku kapacitāti, publisko pakalpojumu efektivitāti un attīstītu sociālo dialogu, plānoti ieguldījumi 11. tematiskajā mērķī, novirzot ESF finansējumu 2,98% no ESF.

(116) Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijās un NRP norādīto mērķu sasniegšanu ar KP fondu atbalstu, plānotas investīcijas KP fondu administrēšanā, katram no fondiem sniedzot ieguldījumu kopējā sistēmas vadības procesā – 3,54% no ESF, 1,63% no ERAF un 3,02% no KF tiks novirzīti TP.

(117) Lai izpildītu ESF regulas 4. panta 3.c) punkta nosacījumu, ka 60% no ESF finansējuma tiek koncentrēti vismaz piecās ieguldījumu prioritātēs, ESF finansējums 80,20% apmērā tiek koncentrēts piecās lielākajās ESF ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i) punkts, b) apakšpunkta i) un iv) punkts, un c) apakšpunkta i) un ii) punkts)."

5. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 7. punktu šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens Fonds ES līdzfi-
nansējums (EUR)
ES līdzfi-
nansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem)
Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte

Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis

Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
7. Nodar-
binātība un darba-
spēka mobilitāte
ESF

110 874 291

2, 51% 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti

7.1. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei

7.1.1. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc pasākuma beigām
7.1.2. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma
7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas
Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
7.3. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām 7.3.1. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības
7.3.2. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas
JNI 58 021 278 1,31% 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti

7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu

7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas
Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas"

6. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 9. punktu šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens Fonds ES līdzfi-
nansējums (EUR)
ES līdzfi-
nansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem)
Tematiskais mērķis Ieguldījumu prioritāte

Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis

Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ERAF 216 953 886 4,91% 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju 9.3. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem 9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā Palielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi
9.3.2. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru Ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās
Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai
ESF 222 138 850 5,03% 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju

9.1. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību

9.1.1. Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas
Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātie sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā
9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus
9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti Pilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē
Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem
9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie
9.2. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem 9.2.1. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām Sociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā)
Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā
9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas
Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās
Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits
9.2.3. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai Izstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaits
Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits

9.2.4. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem

Iedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti
Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus
9.2.5. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kuras sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas
9.2.6. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros"

7. Izteikt 2.1. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" tabulu Nr. 2.1.6. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips ID.
Rādītāja nosaukums
Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gads Mērķa vērtība   Rādītāja nozīmīguma apraksts
Siev. Vīr. Kopā Datu avots
Finanšu rādītājs (F01) Finanšu rādītājs 1.PV (ERAF) EUR ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

83 094 259 550 023 185 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs i.1.1.1.ak

To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos

(CO25)

Kopējais pilnslodzes ekvivalents ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0 2 163 Projektu dati Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas zinātniskās infrastruktūras modernizē-šanu un atbilst 20,95 % no kopējā prioritārā virziena finansējuma
Galvenais īstenošanas posms i. 1.1.1.ak

Izsludināti iepirkuma konkursi, % no kopējā plānoto darbu apjoma

(S111)

Izsludināti iepirkuma konkursi par SAM ietvaros plānotajām infrastruktūras aktivitātēm % no kopējās plānotās mērķa rādītājam - To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos % ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

30 Projektu dati  
Iznākuma rādītājs i.1.2.1.a

i.1.2.2.a

Atbalstīto komersantu skaits

(CO01)

Kopējais uzņēmumi ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0 1773 Projektu dati Rādītājs ietver darbības no SAM 1.2.1. un 1.2.2. un atbilst

39,37 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam

Galvenais īstenošanas posms i.1.2.1.a

i.1.2.2.a

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par projektu ieviešanu

(S121)

Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmējiem par specifiskā atbalsta mērķa projektu (tai skaitā ilgtermiņa projektu) īstenošanu. Līgumi ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

55 Projektu dati "

8. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.11. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips ID.
Rādītāja nosaukums
Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts
sievietes vīrieši kopā
Finanšu rādītājs (F03) Finanšu rādītājs 3.PV (ERAF) EUR ERAF  Mazāk attīstītie reģioni 79 669 032 348 460 356 Serti-
fikācijas iestādes uzskaites sistēma
 
Finanšu rādītājs (F04) Finanšu rādītājs 3.PV (ESF) EUR ESF  Mazāk attīstītie reģioni 7 012 838 21 251 009 Serti-
fikācijas iestādes uzskaites sistēma
 
Iznākuma rādītājs i.3.1.1.a

i.3.1.2.a

Atbalstīto komersantu skaits
(CO01)

Kopējais Komersanti ERAF Mazāk attīstītie reģioni 120 1 285 Projektu dati Rādītājs iekļauj 3.1.1. SAM un 3.1.2. SAM paredzētās darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu biznesa inkubatoros). Rādītājs atbilst 60,59% no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Iznākuma rādītājs i.3.4.1.a
Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai
Rādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i. rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši, tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana, jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas prakse komercdarbību regulējošos jautājumos Personu skaits ESF

Mazāk attīstītie reģioni 

456      12 133 Projektu dati Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas ar publiskā sektora darbinieku (tiesībsargājošo iestāžu) profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai būtisku lietu ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 55,34% no kopējā finansējuma prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros"

9. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" tabulu Nr. 2.4.12. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips ID.
Rādītāja nosaukums
Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gads Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts
Siev. Vīr. Kopā
Finanšu rādītājs (F05) Finanšu rādītājs 4.PV (KF)  EUR KF 31 678 051 278 650 530 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma  
Finanšu rādītājs (F06) Finanšu rādītājs 4.PV (ERAF)  EUR ERAF 56 161 288

 

341 875 566 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma  
Iznākuma rādītājs i.4.2.1.ak

Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju

(CO31)

Kopējais Mājsaimniecības ERAF 0 16 186 Projektu dati Iznākuma rādītājs ietver SAM 4.2.1. plānotās darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Iznākuma rādītājs atbilst 49,42  % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Galvenais īstenošanas posms i.4.2.1.a

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu (S421)

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu Līgumi ERAF 70 Projektu dati  
Iznākuma rādītājs i.4.5.1.ak

Jaunuzbūvētu vai uzlaboto tramvaja un

metro līniju kopējais garums (CO15)

Kopējais km KF 0 8 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj galvenās darbības, kas plānotas SAM 4.5.1. ietvaros videi draudzīga transporta nodrošināšanai. Rādītājs atbilst 19,42  % no kopējā finansējuma.
Galvenais īstenošanas posms i.4.5.1.a

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju

(S451)

Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu Līgumi KF 2 Projektu dati "

10. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.9. (5) šādā redakcijā:

"ESF kopējais un specifiskais iznākuma rādītājs

ID Rādītājs Mērvienība Finansējums avots Plānotā vērtība
(2023. gadā)
Datu avots Ziņošanas regularitāte
i.7.3.1.ak Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits Saimnieciskās darbības veicēji ESF 1 500 Projektu dati Reizi gadā
i.7.3.1.b Darba vietu skaits bīstamajās nozarēs, kurās veikts darba vides risku novērtējums Darba vietu skaits ESF 10 000 Projektu dati Reizi gadā
i.7.3.2.a Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits Dalībnieki ESF 3 000 Projektu dati Reizi gadā

"

11. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.10. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips ID.
Rādītāja nosaukums
Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts
sievietes vīrieši kopā
Finanšu rādītājs (F11) Finanšu rādītājs 7. PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni

49 376 694

    130 440 344  Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs (F12) Finanšu rādītājs 7. PV (JNI) EUR Jauniešu nodarbinātības iniciatīva Mazāk attīstītie reģioni  48 708 012     63 140 804 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs i.7.1.1.ak

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)

Kopējais Dalībnieki ESF Mazāk attīstītie reģioni 42 000      88 034 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 7.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas atbilst 75 % no prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.7.2.1.a

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)

Kopējais Dalībnieki Jauniešu nodarbinātības iniciatīva Mazāk attīstītie reģioni 19 000     19 000 Projektu dati Iznākuma rādītājs aptver 53 % no 7.2.1. SAM ietvaros plānotā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējuma jauniešu nodarbinātības veicināšanai."

12. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.11. (7–12) šādā redakcijā:

ESF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)

Tematiskie mērķi
Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
102 94 139 809 1 168 895 569  7 168 895 569  7 168 895 569 8 168 895 569  8

 168 895 569

103

58 021 278

                   
106

16 734 482

                   

13. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.12. (5) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots Plānotā vērtība (2023. gadā) Datu avots Ziņošanas regularitāte
i.9.2.1.a Sociālā darba speciālistu skaits, kuri piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē - supervīzijā un apmācībās Dalībnieki ESF 2000 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.1.b Speciālistu skaits, kuri piedalījušies apmācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā Dalībnieki ESF 5825 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.1.c Bērnu ar saskarsmes grūtībām skaits, kuriem izstrādātas atbalsta programmas Personas ESF 1000 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.1.d Speciālistiem un bērnu ar saskarsmes grūtībām likumiskajiem pārstāvjiem un aprūpētājiem bērnu uzvedības korekcijai sniegto rekomendāciju skaits Rekomendāciju skaits ESF 2250 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.1.e Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi (izvērtējumi, metodoloģija), kuru izstrādei sniegts atbalsts Pētījumi ESF 10 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā Personas ESF 2100 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.2.b Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kuri saņem ESF atbalstītus sociālos pakalpojumus Personas ESF 3 570 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.2.c Pieaugušo personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ar ESF atbalstu veikts individuālo vajadzību izvērtējums Personas ESF 2100 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.2.d Bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu skaits, kuriem veikts individuālo vajadzību izvērtējums Personas ESF 1 198 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.2.e Slēgšanai atbalstīto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/ filiāļu skaits Institūciju/ filiāļu skaits ESF 3 Projektu dati Reizi plānošanas periodā – uz 31.12.2016.
i.9.2.2.f Izstrādāti sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas mehānismi Finansēšanas mehānismi ESF 2 Projektu dati Reizi plānošanas periodā – uz 31.12.2018.
i.9.2.2.g Izstrādāts atbalsta personas pakalpojums un ieviešanas mehānisms Pakalpojums ESF 1 Projektu dati Reizi plānošanas periodā – uz 31.12.2017.
i.9.2.3.a Attīstībai un ieviešanai atbalstīto veselības tīklu attīstības vadlīniju skaits Vadlīniju skaits ESF 4 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.3.b Stacionāro ārstniecības iestāžu skaits, kuras nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un ir atbalstītas kvalitātes sistēmas un veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādāšanai un ieviešanai Iestāžu skaits ESF 21 Projektu dati Reizi gadā
i..9.2.4..a Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos Personu skaits ESF 45 000 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.4.b Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.rindkopu) un kas piedalījušies ESF veselības veicināšanas pasākumos Personu skaits ESF 175 000 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.4.c ESF ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu skaits Pasākumu skaits ESF 60 197 Projekta dati Reizi gadā
i.9.2.4.d ESF ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses kampaņu skaits Kampaņu skaits ESF 5 Projekta dati Reizi gadā
i.9.2.5.a Reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas Personu skaits ESF 14201 Projektu dati Reizi gadā
i.9.2.6.a Veselības un sociālās aprūpes jomā strādājošās personas, kuras saņēmušas ESF atbalstītās apmācības veselības jomā Dalībnieku skaits ESF 35 000 Projektu dati Reizi gadā"

1 Rādītājs var tikt precizēts atbilstoši pamatnostādnēs "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2015–2020. gadam" noteiktajam

14. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.16. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips ID.
Rādītāja nosaukums
Definīcija Mērvienība Fonds Reģiona kategorija Starpposma vērtība 2018. gadā Mērķa vērtība Datu avots Rādītāja nozīmīguma apraksts
sievietes vīrieši kopā
Finanšu rādītājs  (F16) Finanšu rādītājs 9.PV (ESF) EUR ESF Mazāk attīstītie reģioni

47 915 277

261 339 828 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma  
Finanšu rādītājs  (F17) Finanšu rādītājs 9.PV (ERAF)   EUR ERAF Mazāk attīstītie reģioni

7 796 118

255 239 867 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma  
Iznākuma rādītājs i.9.1.1.ak

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

  Dalībnieki ESF Mazāk attīstītie reģioni 12 500     25 841 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 9.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas veido 35 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā To personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras ir saņēmušas no valsts budžeta finansētu pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ir pārcēlušās uz dzīvi pašvaldībā un saņem individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā ar ESF atbalstu, un to personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ir indikācijas valsts finansēta pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanai, bet kuras turpina dzīvot pašvaldībā un saņemt ESF līdzfinansētus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā Personas ESF Mazāk attīstītie reģioni 210    

2100

Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj daļu no 9.2.2. SAM plānotajām investīcijām, kas veido 19 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.9.2.4.a Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.punktu) un kas piedalījušies ESF  slimību profilakses pasākumos Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF  slimību profilakses pasākumos Iedzīvotāji ESF Mazāk attīstītie reģioni 20 000     45 000 Projektu dati Iznākuma rādītājs iekļauj 9.2.4. SAM plānotās investīcijas, kas veido 18 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs i.9.3.2.a Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai Ārstniecības iestāžu skaits, kuras saņēmušas atbalstu. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros Ārstniecības iestādes ERAF Mazāk attīstītie reģioni 0 606 Projektu dati Iznākuma rādītājs atbilst

79 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ERAF atbalsta ietvaros

Galvenais īstenošanas posms 9.3.2.a

Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma
(S932)

Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma % ERAF Mazāk attīstītie reģioni 30 Projektu dati  "

15. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.17. (7–12) šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)

Tematiskie mērķi
Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
53 171 258 153 1 216 953 886 1 162 151 651 7 204 128 236 N/A N/A 9 216 953 886
55 45 390 655     2 45 522 585 1 12 825 650        
13 305 078     3 9 279 650           "

16. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.18. (7–12) šādā redakcijā:

"ESF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi ESF sekundāras tēmas
(tikai ESF)
Tematiskie mērķi
Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR Kods EUR
109 92 987 119 1 222 138 850 7 222 138 850 7 222138 850 8 222 138 850 9 222 138 850
112 129 151 731                   "

17. Izteikt 3. sadaļas "Finansējuma plāns" (turpmāk – 3. sadaļa) tabulu Nr. 3.1. (17) šādā redakcijā:

"ESF, ERAF un KF finansējuma sadalījums pa gadiem, milj. EUR

NR Fonds Reģions 2014, EUR 2015, EUR 2016, EUR 2017, EUR 2018, EUR 2019, EUR 2020, EUR Kopā, EUR
(1) ERAF Mazāk attīstīts reģions 277 214 930 291 536 583 328 768 552 342 810 774 357 274 862 394 164 452  413 778 248

2 405 548 401
  Pamatsumma Mazāk attīstīts reģions 260 582 034 274 044 388 309 042 439 322 242 128 335 838 370 370 514 585  388 947 277 2 261 211 221
  Rezerve Mazāk attīstīts reģions 16 632 896 17 492 195 19 726 113 20 568 646 21 436 492 23 649 867  24 830 971 144 337 180
(5) ESF Mazāk attīstīts reģions 101 569 026 105 377 525 87 428 101 91 162 294 95 008 670 76 968 199 76 745 664 634 259 479
  Pamatsumma Mazāk attīstīts reģions 96 452 771 99 817 625 82 182 415 85 692 556 89 308 150 72 350 107 72 150 312 597 953 936
  Rezerve Mazāk attīstīts reģions 5 116 255 5 559 900 5 245 686 5 469 738 5 700 520 4 618 092 4 595 352 36 305 543
(9) JNI N/A 16 298 112 12 712 527 0 0 0 0 0 29 010 639
  Pamatsumma N/A 16 298 112 12 712 527 0 0 0 0 0 29 010 639
  Rezerve N/A N/A N/A N/A N/A N/A N/A N/A N/A
(10) KF N/A 167 454 594 175 995 293 185 012 112 193 047 173 200 965 711 209 486 800 217 453 012 1 349 414 695
  Pamatsumma N/A 157 407 318 165 435 575 173 911 385 181 464 343 188 907 768 196 917 592  204 405 832  1 268 449 813
  Rezerve N/A 10 047 276 10 559 718 11 100 727 11 582 830 12 057 943 12 569 208  13 047 180  80 964 882
(12) Kopā   562 536 662 585 621 928 601 208 765 627 020 241 653 249 243 680 619 451 707 976 924 4 418 233 214

18. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.2. (18A) šādā redakcijā:

"Finansējuma plāns darbības programmai

Kods Priori-
tārais virziens
Fonds Reģions Publiskās attiecināmās izmaksas, EUR Savienības atbalsts, EUR Nacionālais finansējums, EUR Nacionālais publiskais finansējums, EUR Nacionālais privātais finansējums, EUR Kopējais finansējums, EUR Līdz-
finan-
sējuma likme, %
EIB līdzdalība, EUR Pamat-
piešķīrums bez rezerves, EUR
Rezerve, EUR Rezerves apjoms, %
1 1. Pētnie-
cības, tehno-
loģiju attīs-
tība un inovā-
cijas
ERAF Mazāk attīstīts reģions 525 454 395 467 519 706 82 503 479 57 934 689 24 568 790 550 023 185 85 0 439 003 228 28 516 478 6
2 2. IKT pie-
ej-
amība, e-pār-
valde un pakal-
pojumi
ERAF Mazāk attīstīts reģions 191 264 955

168 533 829 29 741 264

22 731 126 7 010 138 198 275 093 85 0 158 254 067 10 279 762 6
31 3. Mazo un vidējo komer-
santu konku-
rētspē-
ja
ERAF Mazāk attīstīts reģions 318 747 708 296 191 300 52 269 056 22 556 408 29 712 648 348 460 356 85 0 278 125 040 18 066 260 6
32 3. Mazo un vidējo komer-
santu kon-
kurēt-
spēja
ESF Mazāk attīstīts reģions 21 251 009 18 063 357 3 187 652 3 187 652 0 21 251 009 85 0 16 940 083 1 123 274 6
41 4. Pāreja uz ekono-
miku, kura rada mazas oglekļa emi-
sijas, visās nozarēs
ERAF Mazāk attīstīts reģions 341 875 566 290 594 229 51 281 337 51 281 337 0 341 875 566 85 0 272 869 363 17 724 866 6
42 4. Pāreja uz ekono-
miku, kura rada mazas oglekļa emi-
sijas, visās noza-
rēs
KF N/A 250 113 248 236 852 949 41 797 581 13 260 299 28 537 282 278 650 530 85 0 222 199 639 14 653 310 6
51 5. Vides aizsar-
dzība un re-
sursu izman-
toša-
nas efekti-
vitāte
ERAF Mazāk attīstīts reģions 486 631 237 413 636 549 72 994 688 72 994 688 0 486 631 237 85 0  388 406 688 25 229 861 6
52 5. Vides aizsar-
dzība un resursu izmanto-
šanas efektivitāte
KF N/A 194 059 921 190 138 398 33 553 837 3 921 523 29 632 314 223 692 235 85 0  178 375 164  11 763 234 6
61 6. Ilgt-
spē-
jīga tran-
spor-
ta sis-
tēma
ERAF Mazāk attīstīts reģions 277 032 428 235 477 563 41 554 865 41 554 865 0 277 032 428 85 0 221 114 552 14 363 011 6
62 6. Ilgt-
spē-
jīga tran-
sporta sis-
tēma
KF N/A 945 622 266 881 707 638 155 595 469 63 914 628 91 680 841 1 037 303 107 85 0 827 159 300 54 548 338 6
72 7. Nodarbi-
nātība un darba-
spēka mobili-
tāte
ESF Mazāk attīstīts reģions 128 288 324 110 874 291 19 566 053 17 414 033 2 152 020 130 440 344 85 0 103 979 544 6 894 747 6
73 7. Nodarbi-
nātība un darba-
spēka mobili-
tāte
JNI N/A  58 318 706 58 021 278 5 119 526  297 428 4 822 098 63 140 804 92 0 58 021 278 N/A N/A
81 8. Izglī-
tība, prasmes un mūžiz-
glītība
ERAF Mazāk attīstīts reģions 326 424 456 277 460 786 48 963 670 48 963 670 0 326 424 456 85 0 260 536 998 16 923 788 6
82 8. Izglī-
tība, prasmes un mūžiz-
glītība
ESF Mazāk attīstīts reģions   272 584 716   232 752 302  

41 073 940

  39 832 414 1 241 526   273 826 242 85 0   218 278 541  14 473 761 6
91 9. Sociālā iekļau-
šana un naba-
dzības apkaro-
šana
ERAF Mazāk attīstīts reģions 244 592 257 216 953 886 38 285 981 27 638 371 10 647 610 255 239 867 85 0 203 720 732 13 233 154 6
92 9. Sociālā iekļau-
šana un naba-
dzības apkaro-
šana
ESF Mazāk attīstīts reģions 250 106 714 222 138 850 39 200 978 27 967 864 11 233 114 261 339 828 85 0 208 325 089 13 813 761 6
10 10. Teh-
niskā palī-
dzība "At-
balsts ESF ievie-
šanai un vadī-
bai"
ESF Mazāk attīstīts reģions 25 200 048 21 420 040 3 780 008 3 780 008 0 25 200 048 85 0 21 420 040 0 0
11 11. Teh-
niskā palī-
dzība "At-
balsts ERAF ievie-
šanai un vadī-
bai"
ERAF Mazāk attīstīts reģions 46 094 769 39 180 553 6 914 216 6 914 216 0 46 094 769 85 0 39 180 553 0 0
12 12. Teh-
niskā palī-
dzība "At-
balsts KF ievie-
šanai un vadī-
bai"
KF N/A 47 900 836 40 715 710 7 185 126 7 185 126 0 47 900 836 85 0 40 715 710 0 0
0 Kopā ERAF Mazāk attīstīts reģions 2 758 117 771 2 405 548 401 424 508 556 352 569 370 71 939 186 2 830 056 957 85 0 2 261 211 221 144 337 180
0 Kopā ESF Mazāk attīstīts reģions 697 430 811 605 248 840 106 808 631 92 181 971 14 626 660 712 057 471 85 0 568 943 297 36 305 543
0 Kopā JNI   58 318 706 58 021 278 5 119 526 297 428 4 822 098
63 140 804 92 0 58 021 278 0
0 Kopā KF N/A 1 437 696 271 1 349 414 695 238 132 013 88 281 576 149 850 437 1 587 546 708 85 0 1 268 449 813 80 964 882
0 Kopā 4 951 563 559 4 418 233 214 774 568 726 533 330 345 241 238 381 5 192 801 940 85 0 4 156 625 609 261 607 605  

"

19. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.3. (18B) šādā redakcijā:

"Finansējuma sadalījums starp ESF finansējumu jauniešu nodarbinātības pasākumiem un Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas specifisko piešķīrumu2, kā arī līdzfinansējuma likme Jauniešu nodarbinātības iniciatīvai

Fonds Reģions Publiskā finansējuma apjoms, milj. EUR ES atbalsts
[1]
Nacionālais līdzfinansējums, milj. EUR
[2=3+4]
Indikatīvais nacionālais publiskais līdzfinansējums, milj. EUR
[3]
Indikatīvais privātais līdzfinansējums milj. EUR
[4]
Kopējais finansējuma apjoms, milj. EUR
[5=1+2]
Līdzfinansējuma likme, %
[6=1/5]
Jauniešu nodarbinātības iniciatīva N/A 29 010 639 29 010 639 0 0 0 29 010 639 100%
ESF salīdzināmais finansējums Mazāk attīstīts reģions  29 308 067 29 010 639  5 119 526

297 428

4 822 098

 34 130 165 85%
Kopā

58 318 706

58 021 278  5 119 526

297 428

4 822 098

 63 140 804 92%
Proporcija Mazāk attīstīts reģions 1   "

2 This table has to be completed for every (part of a) priority axis, which implements the YEI.

20. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.4. (18C) šādā redakcijā:

"Finansējuma sadalījums pa prioritārajiem virzieniem un tematiskajiem mērķiem

Prioritārais virziens Fonds Reģions Tematiskais mērķis Savienības atbalsts, EUR Nacionālais finansējums, EUR Kopējais finansējums, EUR
1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas ERAF Mazāk attīstīts reģions 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju 467 519 706 82 503 479 550 023 185
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi ERAF Mazāk attīstīts reģions 2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti 168 533 829

29 741 264

198 275 093
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja ERAF Mazāk attīstīts reģions 3. Uzlabot mazo un vidējo komersantu konkurētspēju 296 191 300 52 269 056 348 460 356
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja ESF Mazāk attīstīts reģions 11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi 18 063 357 3 187 652 21 251 009
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs ERAF Mazāk attīstīts reģions 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs 290 594 229 51 281 337 341 875 566
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs KF N/A 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs 236 852 949 41 797 581 278 650 530
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte ERAF Mazāk attīstīts reģions 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību
6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti
413 636 549 72 994 688 489 631 237
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte KF N/A 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 190 138 398 33 553 837 223 692 235
6. Ilgtspējīga transporta sistēma ERAF Mazāk attīstīts reģions 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās 235 477 563 41 554 865 277 032 428
6. Ilgtspējīga transporta sistēma KF N/A 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās 881 707 638 155 595 469 1 037 303 107
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte ESF Mazāk attīstīts reģions 8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti
110 874 291 19 566 053 130 440 344
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte JNI N/A 8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti 58 021 278 5 119 526 63 140 804
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība ERAF Mazāk attīstīts reģions 10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā 277 460 786 48 963 670 326 424 456
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība ESF Mazāk attīstīts reģions 10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā 232 752 302 41 073 940 273 826 242
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ERAF Mazāk attīstīts reģions
9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību
216 953 886 38 285 981 255 239 867
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana ESF Mazāk attīstīts reģions 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību 222 138 850 39 200 978 261 339 828
10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai" ESF Mazāk attīstīts reģions NA 21 420 040 3 780 008 25 200 048
11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai" ERAF Mazāk attīstīts reģions NA 39 180 553 6 914 216 46 094 769
12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai" KF N/A NA 40 715 710 7 185 126 47 900 836
Kopā 4 418 233 214 774 568 726 5 192 801 940"

21. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.5. (19) šādā redakcijā:

Prioritārais virziens

Indikatīvais finansējums apjoms, milj. EUR

Proporcija no kopējā piešķīruma

1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas 0 0%
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi 0 0%
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja 2 360 670 1%
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs 419 834 243 80%
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte 122 728 063 20%
6. Ilgtspējīga transporta sistēma 198 122 636 18%
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte 0 0%
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība 46 712 067 9,16%
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana 305 078 0,07%
Kopā 790 062 757 17,88%

Finanšu ministrs J. Reirs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!