Latvijā prasība par AAL lietotāju un izplatītāju apmācību ir spēkā no 20. gs. 90. gadiem.

Lai nacionālajos normatīvajos aktos pārņemtu Direktīvas prasības par apmācību, tika pārskatīta esošā kārtība un izdarīti grozījumi Augu aizsardzības likumā un 2013. gada 19. martā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 147 "Noteikumi par profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoru, augu aizsardzības līdzekļu pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācību un apliecību izsniegšanas kārtību"¹ (turpmāk – MK noteikumi Nr. 147).

Noteikumi nosaka kārtību, kādā izsniedzama atļauja profesionālo AAL lietotāju, AAL lietošanas operatoru, AAL pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācībai, kā arī to, ka katrai kategorijai ir atsevišķa apmācība (gan sākotnēja, gan atjaunojošā) ar noteiktu programmu apgūšanu, pēc kuras tiek izsniegtas šādas apliecības:

• profesionālā AAL lietotāja apliecība darbībām ar 1. reģistrācijas klases AAL;

• profesionālā AAL lietotāja apliecība darbībām ar 2. reģistrācijas klases AAL;

• AAL lietošanas operatora apliecība darbībām ar 2. reģistrācijas klases AAL;

• augu aizsardzības konsultanta apliecība;

• AAL pārdevēja apliecība.

1. attēls. Kopējais apmācīto personu skaits periodā no 2011. līdz 2018. gadam

Šobrīd noteiktajās apmācības programmās profesionālos AAL lietotājus un augu aizsardzības konsultantus apmāca arī par IAA pamatprincipiem un prasībām, lielu uzmanību vēršot uz agrotehniskajām, mehāniskajām, profilaktiskajām un citām alternatīvajām kaitīgo organismu ierobežošanas metodēm, kas ir IAA pamats.

VAAD Valsts Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā izveidojis "Augu aizsardzības līdzekļu jomā izsniegto apliecību reģistru".

1. Visas personas, kas savā profesionālajā darbībā izmanto 2. reģistrācijas klases AAL, ir apmācītas, un to apliecina derīga apliecība.

2. Visas personas, kas sniedz konsultācijas augu aizsardzības jomā, ir nokārtojušas pārbaudījumu, un to apliecina derīga apliecība.

3. Apmācības veicēji regulāri piedalās VAAD rīkotajos semināros.

Indikators

► Apmācīto personu skaits pa kategorijām

► Apmācības veicēju uzraudzībās konstatēto neatbilstību skaits (attiecībā pret visām uzraudzības reizēm)

► Pārbaudīto saimniecību skaits, kurās lieto 2. reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus un kurās konstatētas personas, kam nav derīga atbilstoša apliecība (attiecībā pret visiem pārbaudītajiem)

Augu aizsardzības likumā noteikts, ka AAL drīkst izplatīt tikai tie komersanti, kuri saņēmuši speciālo atļauju (licenci), kas dod tiesības izplatīt AAL. VAAD izskata iesniegumu, pārbauda tirdzniecības vai uzglabāšanas vietu un pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, ja tirdzniecības vai uzglabāšanas vieta atbilst AAL apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumi Nr. 949 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū"² nosaka prasības AAL laišanai tirgū, tirdzniecības vietām izvirzāmos kritērijus, AAL tirdzniecības, ievešanas, izvešanas, uzglabāšanas un transportēšanas prasības, to pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu pienākumus, informācijas sniegšanas kārtību AAL pircējam un tās saturu, kā arī AAL aprites kontroles kārtību.

Iepriekšminētie noteikumi nosaka arī to, ka licences īpašniekam jānodrošina, lai AAL tirdzniecības vai uzglabāšanas vietā ir darbinieks, kas saņēmis AAL pārdevēja vai 2. reģistrācijas klases AAL lietotāja apliecību, vai augu aizsardzības konsultanta apliecību un kas, pārdodot AAL, sniedz pircējam augu aizsardzības jomu regulējošiem normatīviem aktiem un reģistrētajam AAL marķējumam atbilstošu informāciju par iespējamo konkrētā AAL radīto risku cilvēku veselībai un videi, īpaši par tā bīstamību un kaitīgo iedarbību, par AAL lietošanas un uzglabāšanas prasībām, un drošu izlietoto AAL iepakojumu apglabāšanu, kā arī par citām kaitīgo organismu ierobežošanas iespējām ar mazu risku. Šī prasība ir obligāta gadījumos, kad persona iegādājas 3. reģistrācijas klases AAL un nav profesionālais AAL lietotājs, bet, ja AAL iegādājas profesionālais AAL lietotājs, minētā informācija jāsniedz pēc personas pieprasījuma.

VAAD kompetencē ir veikt valsts uzraudzību un kontroli par AAL izplatīšanas jomas normatīvo aktu prasību ievērošanu³. Pēdējos gados būtiska uzmanība tiek pievērsta nelegālo AAL kontrolēm, jo ir palielinājies nelegālo AAL izplatības risks. To veicinājuši vairāki iemesli – nozīmīgi samazinājies 3. reģistrācijas klases AAL skaits, kā arī pēc vairāku darbīgo vielu izslēgšanas no ES darbīgo vielu saraksta no tirgus izņemti daudzi plaši izmantoti AAL.

1. AAL izplatītāji tirdzniecības vietās ir apmācīti darbinieki, kuriem ir derīgas apliecības.

2. Tirdzniecības vietās, kurās izplata 2. reģistrācijas klases AAL, pārdevējs pārdošanas brīdī pārliecinās par derīgas pircēja apliecības esamību, par ko veic ierakstu uzskaites sistēmā.

3. Tirdzniecības vietās, kurās izplata 3. reģistrācijas klases (neprofesionālai lietošanai) AAL, apmācīts darbinieks ikvienam AAL pircējam sniedz informāciju par konkrēto AAL (lietošanu, uzglabāšanu, risku cilvēku veselībai un videi).

4. Tirdzniecības vietās, kurās izplata 3. reģistrācijas klases (neprofesionālai lietošanai) AAL, darbinieks ikvienam AAL pircējam izsniedz informatīvu bukletu par drošu un atbildīgu AAL lietošanu.

Nepieciešams veikt operatīvās pārbaudes vietās, kurām nav speciāla atļauja (licence) izplatīt AAL, – tirgos, saimniecības, būvmateriālu, lauksaimniecības preču veikalos, izstādēs, veterinārajās aptiekās vai jebkurā citā vietā, kur ir aizdomas par iespējamu normatīvo aktu prasību neievērošanu. Iespējams, ka valsts pierobežas rajonos vairāk notiek nelegālu un viltotu AAL tirdzniecība. Tādēļ, lai izvērtētu situāciju, šajos rajonos nepieciešamas īpašas operatīvās pārbaudes. Visu minēto operatīvo pārbaužu mērķis – novērst nelegālo un viltoto AAL izplatīšanu un lietošanu Latvijā.

PVD,

Muitas pārvaldes

Indikators

► Pārbaudīto licencēto AAL izplatīšanas vietu skaits, kurās nav neviena apmācīta darbinieka ar derīgu apliecību (attiecībā pret visām pārbaudītajām vietām)

► Pārbaudīto licencēto AAL izplatīšanas vietu skaits, kurās konstatēta neatbilstība saistībā ar tirgotiem nelegālajiem AAL (attiecībā pret visām pārbaudītajām vietām)

► Izplatīto informatīvo bukletu skaits

► Neatbilstību skaits, kad 1. un 2. reģistrācijas klases AAL pārdots pircējam bez derīgas apliecības

► Operatīvo pārbaužu skaits, kurās konstētas neatbilstības saistībā ar nelegālajiem un viltotajiem AAL (attiecībā pret visām pārbaudēm)

Sabiedrības informēšana.

Augu aizsardzības likumā noteikts, ka VAAD jebkurai ieinteresētajai personai nodrošina iespēju saņemt informāciju par AAL reģistru un tajā iekļauto līdzekļu lietošanu, vispārēju informāciju par AAL, ar to lietošanu saistītajiem riskiem, AAL ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kā arī par AAL lietošanas alternatīvām, kas nav saistītas ar ķīmisku vielu lietošanu. Informāciju par AAL reģistru VAAD publicē savā tīmekļvietnē⁴.

2014. gadā VAAD, piesaistot nevalstiskās organizācijas, izveidojis darba grupu sabiedrības informēšanas programmas "Sabiedrības izpratnes veicināšana par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu" izstrādei. Minētā programma 2014. gadā tika izstrādāta, 2016. gadā papildināta ar aktuālo informāciju un 2017. gadā ar VAAD direktora rīkojumu apstiprināta⁵. Lai izvērtētu programmas izpildi un programmu papildinātu nākamajam periodam, tiek plānotas turpmākas darba grupas sanāksmes.

VAAD sadarbojas ar profesionālajiem lauksaimniecības un dārzkopības izdevumiem "Saimnieks", "Agrotops", "Dārzs un Drava", "Ievas Dārzs", "Dārza Pasaule" un "Biškopis", kuros regulāri tiek publicēti raksti par augu aizsardzību, tostarp par drošu AAL lietošanu.

VAAD pastāvīgi gatavo atbildes uz tīmekļvietnē uzdotajiem jautājumiem⁶, sniedz komentārus nacionālajiem un reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī atbild uz uzticības tālruņa zvaniem.

Par augu aizsardzības jautājumiem, tostarp par AAL lietotāju apmācību, dažādu sabiedrībai pieejamo reģistru lietošanu, par drošu AAL lietošanu, par apstrādājamo lauku tuvumā dzīvojošo kaimiņu drošību VAAD regulāri sagatavo un savā tīmekļvietnē ievieto informatīvus materiālus – bukletus, informatīvas lapas, infografikas, videopamācības.⁷

LAALRUTA sadarbībā ar VAAD Latvijā īstenojusi projektu par AAL drošu un ilgtspējīgu lietošanu⁸ (SUI – Safe and Sustainable Use Initiative). Projektā notika visu iesaistīto pušu, tostarp sabiedrības, informēšana par drošu AAL lietošanu. Projekta laikā tika organizēti 22 izglītojoši semināri par AAL drošu lietošanu.

Saindēšanās gadījumi ar augu aizsardzības līdzekļiem.

Lai ieviestu Direktīvas prasības un izveidotu sistēmu informācijas apkopošanai par AAL radītās akūtās un hroniskās saindēšanās gadījumiem to cilvēku grupās, kas, iespējams, regulāri pakļautas AAL iedarbībai, 2011. gada 27. decembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos Nr. 746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"⁹. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim Latvijā nebija oficiālas informācijas par negadījumiem, kas saistīti ar AAL. Pēc SPKC datiem, no 2012. gada līdz 2017. gadam ik gadu atgadījusies viena saindēšanās ar AAL (kopā pa gadiem – 5 reizes). Šie saindēšanās gadījumi nav notikuši AAL tiešas lietošanas laikā, bet gan nejaušības dēļ, piemēram, tos iedzerot.

Attiecībā uz tiešām darbībām ar AAL, kuras notiek lauksaimniecības uzņēmumos, darba devējam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību ir pienākums nodrošināt nodarbinātā drošību un veselības aizsardzību darba laikā, tostarp strādājot ar AAL (atbilstošas sertificētas iekārtas, individuālos aizsardzības līdzekļus utt.). Darba devējam ir pienākums instruēt nodarbinātos par AAL drošu un pareizu lietošanu. Pirms darbu uzsākšanas darba devējam ir pienākums pārliecināties par to, ka katrs nodarbinātais ir sapratis sniegtās instrukcijas. Turklāt darba devējam jāievēro normatīvajos aktos par darba drošību un veselības aizsardzību noteiktās prasības, piemēram, jānodrošina, ka nodarbinātie regulāri veic obligātās veselības pārbaudes.

Atliekvielas pārtikā.

Lai nodrošinātu atbilstību maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu – AAL – atlieku līmeņiem augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā, EK dalībvalstis katru gadu īsteno AAL atlieku:

1) saskaņoto Kopienas daudzgadu kontroles programmu;

2) daudzgadu valsts kontroles programmu.

ZM sadarbībā ar tās pakļautībā esošajiem dienestiem VAAD un PVD gatavo un katru gadu aktualizē DVKP, pamatojoties uz Regulas Nr. 396/2005/EK¹⁰ 30. panta 1. punktu. ZM izstrādā DVKP, ņemot par pamatu iepriekšējo gadu KDKP un DVKP rezultātus un datus par AAL lietojumu Latvijā. DVKP paredz tos pārtikas produktus, no kuriem ņems paraugus, to skaitu un analizējamos AAL. ZM, lai novērstu dublēšanos, DVKP ietver tos pārtikas produktus un tos MAL, kas nav noteikti attiecīgā gada KDKP. ZM apstiprināto aktualizēto DVKP nākamajiem trim gadiem iesniedz EK un EFSA.

VAAD sniedz priekšlikumus ZM par to, kuras AAL darbīgās vielas ir jāiekļauj DVKP, savukārt PVD ir atbildīgs par KDKP un DVKP īstenošanu. Paraugi tiek ņemti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, primārās ražošanas un ražošanas uzņēmumos un analizēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijā (turpmāk – BIOR).

ZM katru gadu apkopo KDKP un DVKP rezultātus un saskaņā ar Regulas Nr. 396/2005/EK 30. panta 3. punktu publicē tos savā tīmekļvietnē¹¹.

Saskaņā ar EFSA apkopoto informāciju 2016. gadā Latvijā augu aizsardzības atliekvielu klātbūtne meklēta 343 pārtikas produktu paraugos¹². Paraugu analīžu rezultāti liecina, ka Latvijas patērētājiem pieejamie pārtikas produkti AAL atliekvielu ziņā ir vieni no tīrākajiem Baltijas jūras reģiona un arī ES mērogā.

2. attēls. AAL atliekvielu paraugu analīžu rezultāti 2016. gadā

1. Sagatavota informācija par AAL, un tā ir pieejama sabiedrībai, jo īpaši par risku, kas rodas AAL nepareizas lietošanas dēļ.

2. Sabiedrībai ir pieejama informācija par cilvēku veselībai un videi radīto iespējamo akūto vai hronisko kaitējumu no AAL lietošanas.

3. Sabiedrībai ir pieejama informācija par AAL atliekvielu pārtikā un augos (augu produktos) monitoringa rezultātiem.

4. AAL marķējumi ir lietotājam skaidri saprotami, tajos harmonizēta individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana un noteikti vienoti brīdinājumi par risku cilvēku veselībai un videi.

5. Lauksaimniecības uzņēmumos darbā ar AAL darba devējs nodarbināto ir nodrošinājis ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

6. AAL lietošanas risks kaimiņiem un ar AAL lietošanu nesaistītām personām ir minimalizēts.

Informatīvu materiālu izdošana par AAL drošu lietošanu.

VAAD

LLKC

BIOR

SKPC

NVO

NVO

Latvijas biškopības biedrība,

VAAD

Latvijas biškopības biedrība

Indikators

► Latvijas izcelsmes pārtikas paraugu skaits, kuros pārsniegts pieļaujamais atliekvielu daudzums

► Augu un augu produktu paraugu skaits, kuros konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi par AAL lietošanu (attiecībā pret visiem noņemtajiem paraugiem)

► AAL izraisīto akūto un hronisko saindēšanās gadījumu skaits

► Aptaujāto respondentu skaits, kuri darbā ar AAL izmanto individuālos aizsardzības līdzekļus

► Neatbilstību skaits saimniecībās, kad darba devējs nodarbinātos nav nodrošinājis ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem

► Notikušo apputeksnētāju aizsardzības informatīvo kampaņu skaits

► Apputeksnētāju aizsardzībai sagatavoto un izplatīto informatīvo materiālu skaits pa veidiem

Latvijā līdz Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumu Nr. 491 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām"¹³ spēkā stāšanās brīdim nebija obligāta prasība veikt AAL lietošanas iekārtu pārbaudes. Pamatojoties uz minētajiem noteikumiem, VAAD atzīst AAL lietošanas iekārtai citā ES dalībvalstī izsniegtu sertifikātu, ja ir ievēroti šajos noteikumos minētie pārbaužu starplaiki, kā arī sagatavota un VAAD tīmekļvietnē ievietota informācija par atzīšanu.

Prasība par to, ka darbā atļauts izmantot tikai pārbaudītas un lietošanas kārtībā esošas AAL lietošanas iekārtas, stājās spēkā 2016. gada 26. novembrī.

Patlaban Latvijā notiek aktīvas AAL lietošanas iekārtu pārbaudes: tiek pārbaudīti lauka un koku un krūmu smidzinātāji, kuru pārbaudēm ir izstrādāti standarti un kuri valstī tiek visplašāk izmantoti AAL profesionālai lietošanai.

Sagatavoti un ar VAAD 2014. gada 9. decembra rīkojumu Nr. 1.1-6/108 apstiprināti "Ieteikumi augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudīšanai", kas publicēti VAAD tīmekļvietnē¹⁴.

1. Visas profesionālai lietošanai paredzētās AAL lietošanas iekārtas ir pārbaudītas.

2. Profesionālie AAL lietotāji regulāri pārbauda savas AAL lietošanas iekārtas, tā nodrošinot, ka šīs iekārtas nerada apdraudējumu cilvēku veselībai un videi.

2019. gadā – 500 iekārtu

2020. gadā – 700 iekārtu

2021. gadā – 2000 iekārtu

2022. gadā – 2000 iekārtu

2023. gadā – 2000 iekārtu

Indikators

► Pārbaudīto AAL lietošanas iekārtu skaits

► Pārbaužu skaits, kurās konstatē pārkāpumus attiecībā uz AAL lietošanas iekārtām (attiecībā pret visām pārbaudēm)

Latvijā AAL lietošana no gaisa ir aizliegta, izņemot AAL lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos īpašos gadījumos.

Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"¹⁵ noteikta novērtējuma sagatavošanas kārtība par iespējamo risku AAL izsmidzināšanā no gaisa, kā arī kārtība atļaujas izsniegšanai AAL izsmidzināšanai no gaisa.

AAL atļauts izsmidzināt no gaisa, ja saņemta VAAD atļauja AAL izsmidzināšanai no gaisa (turpmāk – atļauja). VAAD pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu, ja:

a) nav citas piemērotas alternatīvas vai arī izsmidzināšanai no gaisa salīdzinājumā ar AAL lietošanu uz zemes ir lielākas priekšrocības, lai mazinātu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi;

b) ir veikta riska analīze un gūts apstiprinājums tam, ka pozitīvais efekts no šāda AAL lietojuma būs lielāks nekā iespējamais risks videi un cilvēku un dzīvnieku veselībai;

c) operators, kas veic smidzinājumu no gaisa, ir apmācīts un ieguvis apliecību par tiesībām lietot AAL;

d) lietošanas iekārtas ir pārbaudītas un atbilst normatīvajos aktos par AAL lietošanas iekārtām noteiktajām prasībām;

e) lidaparāts ir reģistrēts normatīvajos aktos par aviāciju noteiktajā kārtībā un aprīkots ar piederumiem, kas atbilst labākai pieejamai tehnoloģijai, lai samazinātu AAL nonesi ar vēju;

f) apstrādājamā teritorija neatrodas dzīvojamo zonu tuvumā.

1. AAL lietošana no gaisa atļaujama tikai īpašos gadījumos.

Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"¹⁶ noteikti speciāli pasākumi ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzībai no AAL ietekmes, paredzot, ka lietošanai pēc iespējas izvēlas tādus AAL, kuri potenciāli var radīt mazāku risku videi un cilvēku un dzīvnieku veselībai, kuri nav klasificēti kā bīstami ūdens videi un kuros nav prioritāro bīstamo vielu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu.

Lai aizsargātu ūdens vidi un dzeramā ūdens ņemšanas vietas, AAL lietojami, ievērojot normatīvajos aktos par aizsargjoslām minētās prasības.

VAAD tīmekļvietnē ir pieejama informācija par tiem AAL, kuru marķējumā ir norādīti ierobežojumi attiecībā uz lietošanu ūdenstilpju un ūdensteču tuvumā¹⁷.

Aizsargjoslu likumā ir noteikti vairāki AAL lietošanas ierobežojumi, piemēram, 10 m platā joslā līdz virszemes ūdens objektam aizliegts lietot ķīmiskos AAL, kā arī izvietot būves to uzglabāšanai. Ja AAL marķējumā norādīts lielāks attālums, tad jāievēro tas.

Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām noteiktas atbilstoši Aizsargjoslu likuma¹⁸ 9. pantam, kā arī Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 43 "Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika"¹⁹ prasībām. Atbilstoši šo normatīvo aktu nosacījumiem ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingrā režīma, bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Aizsargjoslas nosaka esošām, projektējamām un rekonstruējamām ūdens ņemšanas vietām un ūdens padeves iekārtām no ūdens ņemšanas vietām uz apdzīvotām vietām vai atsevišķiem saimniecības objektiem. Aizsargjoslas nenosaka, ja ap akām, urbumiem un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), apkārtne ir labiekārtota un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana. Aizsargjoslu teritorijās ap ūdens ņemšanas vietām ir spēkā aprobežojumi saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 39. pantu un Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 43 "Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika" trešo daļu, lai nodrošinātu vides un cilvēka aizsardzību, komunikāciju un objektu ekspluatācijas drošību.

Virszemes un pazemes ūdeņu monitorings. Ūdens apsaimniekošanas likums²⁰ nosaka ūdens resursu apsaimniekošanas kārtību Latvijā, bet Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei"²¹ un Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti"²² robežlielumus prioritāro un bīstamo vielu koncentrācijai virszemes un pazemes ūdeņos.

Vides monitoringa programmā 2015.–2020. gadam²³, kas izstrādāta, pamatojoties uz Vides politikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam, kuras apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr. 130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam"²⁴, pazemes monitoringa stacijās kopumā plānots monitorings šādiem AAL:

1) prioritārajām un bīstamajām vielām atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumiem Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" un Direktīvai 2013/39/ES²⁵ (atrazīns, simazīns, izoproturons, aklonifēns, bifenokss, aldrīns, dieldrīns, heptahlors, heptahlora epoksīds, cipermetrīns, alfa-cipermetrīns, trifluralīns);

2) citiem AAL, kas tiek izmantoti vai agrāk izmantoti Latvijā (bentazons, MCPA, prometrīns, propazīns, 2,4-D, MCPB, dimetoāts).

Atbilstoši Direktīvai 2014/80/ES²⁶ "Par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos" pesticīdu aktīvo vielu, tostarp to attiecīgo metabolītu, kā arī sadalīšanās un ķīmisko reakciju produktu koncentrācija nedrīkst pārsniegt 0,1 µg/L, bet to summa – 0,5 µg/L.

Monitoringa programmā 2015.–2020. gadam virszemes monitoringa stacijās kopumā plānots to AAL monitorings, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumiem Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" noteikti par prioritārajām vielām²⁷.

Latvijā notiek dzeramā ūdens kvalitātes monitorings, kam ir divas daļas – Veselības inspekcijas īstenots auditmonitorings un ūdens piegādātājs īstenots kārtējais monitorings. Saskaņā ar Ministru Kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" dzeramajā ūdenī jānosaka tie augu aizsardzības līdzekļi, kuru klātbūtne tajā ir iespējama.

Minēto noteikumu pamatā ir 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti, un tajā iekļauta prasība, ka pesticīdi (AAL) un to attiecīgie metabolīti, sadalīšanās un reakcijas produkti nedrīkst pārsniegt 0,10 μg/l un visu atsevišķo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu summa nedrīkst pārsniegt kopā 0,50 μg/l.

LVĢMC veiktā virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa rezultāti liecina, ka vairākums meklēto AAL darbīgo vielu ūdens paraugos nav sastopamas, savukārt būtiskāko piesārņojumu rada heptahlora klātbūtne, kas ir padomju laika lauksaimnieciskās saimniekošanas sekas.

1. Virszemes un gruntsūdens stāvokļa pasliktināšanās no piesārņotības ar AAL ir novērsta.

LVĢMC

Aizsargājamās teritorijas. Lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Latvijā Natura 2000²⁸ tīklā iekļautas 333 teritorijas – četri dabas rezervāti, četri nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, septiņas aizsargājamās jūras teritorijas, deviņi dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi. Šīs teritorijas ir minētas likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumā, un tās aizņem 12% jeb 787 729 ha no Latvijas kopplatības.

Minētajām teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi – no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"²⁹ aizsargājamās teritorijās aizliegts lietot minerālmēslus un ķīmiskos AAL mežaudzēs (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, kā arī repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai).

Teritorijas, ko izmanto plaša sabiedrības daļa. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"³⁰ teritorijās, ko izmanto plaša sabiedrības daļa vai arī mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas (piemēram, parkā, sporta laukumā, atpūtas vietā, skolu teritorijā, slimnīcu teritorijā), AAL atļauts lietot tikai tad, ja citādi nav iespējams ierobežot augiem kaitīgo organismu izplatību un AAL lietošanas instrukcijā ir atļauts šāds konkrētā līdzekļa lietojums. AAL plašai sabiedrībai pieejamās teritorijās lieto pēc iespējas tādā laikā, kad tajās neuzturas cilvēki.

Ja minētajās teritorijās AAL tomēr ir nepieciešams lietot, tad vismaz divas dienas pirms to lietošanas atbildīgā persona vietējos novada vai pagasta laikrakstos, vai savā tīmekļvietnē ievieto paziņojumu par paredzēto AAL lietošanu, vai citādi publisko šo informāciju, kā arī pēc tā lietošanas apstrādāto teritoriju norobežo ar brīdinājuma zīmēm, kurās norādīta informācija par lietoto AAL, nogaidīšanas periodu un par to, kad atkal drīkst apmeklēt apstrādāto teritoriju.

1. AAL lietošana konkrētās teritorijās ir samazināta.

2. Konkrētās teritorijās, lai ierobežotu augiem kaitīgos organismus, priekšroka tiek dota alternatīvām metodēm, pamatvielām vai zema riska vielām.

Indikators

► Pārkāpumu skaits, kas konstatēti pārbaužu laikā īpaši aizsargājamās teritorijās (attiecībā pret kopējo pārbaužu skaitu)

Augu aizsardzības līdzekļu droša lietošana. Augu aizsardzības likums nosaka, ka persona AAL lieto, ievērojot norādes marķējumā, Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas noteiktos labas augu aizsardzības prakses principus (publicēti VAAD tīmekļvietnē³¹) un AAL lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos IAA principus un prasības visos tajos paredzētajos gadījumos.

Novērtējot katru AAL, tiek izvērtēta arī tā iespējamā ietekme uz cilvēkiem, kas varētu tikt pakļauti līdzekļa iedarbībai, tāpēc katra AAL marķējumā sadaļā "Personāla drošība" ir iekļautas prasības cilvēku aizsardzībai – tās paredz individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā ar konkrētu AAL.

Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumu Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"³² 9. punktā noteiktas prasības, kas jāievēro, lietojot AAL "AAL atļauts lietot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā, nepārsniedzot norādīto devu, kā arī ievērojot marķējuma prasības par AAL atšķaidīšanu un maisījumu gatavošanu pirms lietošanas, kultūrauga attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai un ierobežojumus attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību." Turklāt jaunajā profesionālo AAL lietotāju, operatoru apmācības programmā lielāks uzsvars nekā iepriekš likts uz darba drošību, pasākumiem vides aizsardzībai, tostarp AAL marķējumā norādīto prasību ievērošanu attiecībā uz lietotāju, operatoru un strādājošo aizsardzību. Minētajos noteikumos noteikta arī personu atbildība. Par prasību ievērošanu attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību ir atbildīgs ikviens AAL lietotājs, kā arī AAL lietošanas operators.

Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu VAAD veic AAL lietošanas uzraudzību un kontroli³³. Pēdējos gados pieaugusi sabiedrības negatīvā attieksme pret augu aizsardzību, īpaši pret ķīmisko AAL lietošanu. Jūtama ir sabiedrības ieinteresētība palielināt pārbaužu skaitu augu aizsardzības jomā, bet ar 2017. gada 24. novembra MK rīkojumu Nr. 701 pieņemtais "Valsts pārvaldes reformu plāns 2020"³⁴ liedz VAAD palielināt inspektoru skaitu.

Augu aizsardzība līdzekļu uzglabāšana un iepakojuma likvidēšana. Iepriekšminētie noteikumi nosaka arī obligātas prasības AAL uzglabāšanai – plauktos vai uz paletēm. Par AAL uzglabāšanas vietām aizliegts izmantot degvielas noliktavas, dzīvojamās vai administratīvās telpas, dzīvnieku novietnes, būves, kuras var applūst, un pagrabus, izņemot tos, kas ir būvēti virs zemes. Pirmās reģistrācijas klases AAL uzglabā slēgtā, vēdināmā telpā atsevišķi no pārējiem AAL, kā arī jāievēro citi nosacījumi. Izlietoto AAL iepakojumus līdz to apglabāšanai tur kopā ar AAL un apglabā saskaņā ar normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteikto kārtību. Šo prasību var neievērot, ja izlietotā AAL iztukšoto iepakojumu trīs reizes izskalo ar tīru ūdeni darba šķidruma gatavošanas laikā un skalojamo ūdeni iepilda darba šķidruma tvertnē, – tad izlietotais AAL iepakojums vairs nav uzskatāms par bīstamu atkritumu.

Darbības ar 3. reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļiem. Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 509 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009"³⁵ minēti kritēriji, kuri AAL atļauti lietošanai neprofesionāliem lietotājiem.

AAL neprofesionālai lietošanai reģistrē tad, ja tas ir iepakots tādā iepakojumā, ar kura saturu var apstrādāt ne vairāk par 5000 kvadrātmetru lielu platību, izmantojot AAL minimālo reģistrēto devu, un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un maisījumu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību tas netiek klasificēts kā:

1) akūtas toksicitātes līdzeklis pirmajā, otrajā vai trešajā kategorijā;

2) 1A, 1B un otrās kategorijas kancerogēns;

3) 1A, 1B un otrās kategorijas mutagēns;

4) toksisks reproduktīvajai sistēmai 1A, 1B un otrajā kategorijā utt.

Pamatojoties uz ES Regulu Nr. 1272/2008, kuras prasības attiecībā uz ķīmisko vielu maisījumiem, tostarp AAL, stājās spēkā 2015. gada 1. jūnijā, Latvijā no līdz tam plašam patēriņam pieejamā trešās reģistrācijas klases AAL saraksta tika izņemti 11 cilvēku veselībai bīstami AAL. Līdz ar to ievērojami samazinājās lietoto ķīmisko AAL apjoms mazdārziņu sektorā un to ietekme uz vidi un cilvēku veselību. Reģistrēto AAL skaita samazinājums šajā sektorā ir svarīgs arī tādēļ, ka neprofesionālie AAL lietotāji, kas šos līdzekļus var brīvi nopirkt un lietot, nav apmācīti, un bieži vien tie tiek lietoti nepareizi, neievērojot AAL marķējuma teksta norādes, tādējādi lietotājam apdraudot savu un savu līdzcilvēku veselību un drošību un nodarot ievērojamu kaitējumu videi. Lai palielinātu neprofesionālo augu aizsardzības lietotāju informētību par drošu AAL lietošanu, sagatavoti un tirdzniecības vietās pieejami informatīvi materiāli "10 soļi par drošu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu" un "Kas ir augu aizsardzības līdzeklis?". Minētie informatīvie materiālie arī pieejami VAAD tīmekļvietnē³⁶.

1. AAL tiek lietoti saskaņā ar marķējumu un droši sabiedrībai un videi.

2. AAL glabāšana un to krājumi nerada draudus cilvēkiem un videi.

3. Trešās reģistrācijas klases AAL lietotāji ir informēti par to bīstamību un alternatīvām metodēm kaitīgo organismu ierobežošanai.

4. Tukšais AAL iepakojums, neizlietotie AAL un tvertnes maisījumi tiek likvidēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

5. AAL lietošanas iekārtas tiek tīrītas speciāli šim nolūkam atbilstošās iekārtotās vietās.

LAALRUTA

Indikators

► AAL skaits, kuriem anulēta 3. reģistrācijas klase

► Pārskatītie AAL marķējumi

► Izplatītais pamatvielu brošūru skaits

► Izveidoto biobedru skaits

1999. gadā tika pieņemts Augu aizsardzbas likums³⁸, kura 10. pantā noteikts, ka "AAL lieto, ievērojot norādes marķējumā, Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas (EPPO) noteiktos labas augu aizsardzības prakses principus (publicēti Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā³⁹) un AAL lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos IAA principus un prasības visos tajos paredzētajos gadījumos". Labas augu aizsardzības prakses primārais nosacījums – noskaidrot, vai kaitīgais organisms vispār ir jāierobežo. Ja ir, tad priekšroka dodama alternatīvajām kaitīgo organismu ierobežošanas metodēm, ķīmiskās augu aizsardzības metodes atstājot kā pēdējās. Šie principi ir pamatā arī IAA.

Tiešie pasākumi IAA ieviešanai Latvijā aizsākti jau 2006. gadā, kad EK tika apstiprinātas programmas integrētās augļkopības un dārzeņkopības sistēmas ieviešanai.

Lai augļu un dārzeņu audzētāji varētu saņemt atbalstu par integrēto kultūraugu audzēšanu, pieņemti Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumi Nr. 1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība"⁴⁰. Noteikumi paredz, ka visas tās personas, kas vēlas kultūraugus audzēt, izmantojot IAA metodes, tiek iekļautas Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā. VAAD katru gadu veic reģistrā iekļauto audzētāju kontroli, lai pārbaudītu integrēto audzēšanu un tās atbilstību šo noteikumu prasībām.

Direktīvas 14. pantā un III pielikumā noteiktie IAA pamatprincipi un pamatprasības ir iekļauti Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumu Nr. 1056 (2014. gada 3. jūnijā tajos tika izdarīti grozījumi) nodaļā "Integrētās augu aizsardzības vispārīgie principi un prasības". Minētās nodaļas prasības ir saistošas visiem lauksaimniekiem, arī laukaugu audzētājiem, kas savās saimniecībās izmanto 2. reģistrācijas klases AAL.

No 2013. gada tiek īstenoti lauksaimnieku izglītošanas un informēšanas pasākumi IAA sekmīgai ieviešanai saimniecībās. VAAD kopā ar sadarbības partneriem ir izstrādājis dažāda veida palīgrīkus:

• 25 kultūraugu integrētās audzēšanas vadlīnijas⁴¹;

• izdotas kultūraugu attīstības stadiju (AS) rokasgrāmatas par laukaugiem, dārzeņiem un kartupeļiem un augļaugiem⁴²;

• izdotas deviņas rokasgrāmatas slimību un kaitēkļu noteikšanai⁴³;

• sagatavoti trīs ar integrēto augu aizsardzību saistīti videomateriāli;

• precizēti kultūraugu kaitīguma sliekšņi, kas atvieglo lēmuma pieņemšanu par augu aizsardzības pasākumu īstenošanu⁴⁴;

• no 2014. gada ik gadu tiek izdots informatīvs buklets par aktualitātēm IAA⁴⁵;

• 2014. gadā kā esošās VAAD tīmekļvietnes sastāvdaļa izveidota vietne⁴⁶ informācijas atspoguļošanai par integrēto kultūraugu audzēšanu.

VAAD ik gadu vidēji 25 semināros informē par IAA prasībām, aktualitātēm un ieviešanas mehānismiem. Semināru prezentāciju materiāli pieejami VAAD tīmekļvietnē⁴⁷.

Šobrīd Latvijā saimniecībās IAA prasību ievērošanas uzraudzība notiek ar augu aizsardzības jomas un savstarpējās atbilstības kontrolēm. Saimniecībās jābūt veiktai augšņu agroķīmiskai izpētei vai augšņu analīzēm, ir jāizstrādā mēslošanas plāns, jānodrošina normatīvajos aktos noteiktā augu maiņa, jābūt ieviestai uzskaites sistēmai par laukiem, jāizvērtē AAL lietošanas pamatojums, ievērojot:

• kaitīgā organisma sastopamību konkrētā laukā pirms AAL lietojuma;

• AAL lietošanas brīdī marķējumam atbilstošu kultūrauga un kaitīgā organisma attīstības stadiju, lai AAL lietojums videi un kultūraugam būtu drošs;

• reģistrēta AAL marķējumam atbilstošu lietošanas devu, lietošanas laiku un reižu skaitu un nogaidīšanas laiku.

Lauksaimniecībā, īpaši saistībā ar augu aizsardzības jautājumiem, liela nozīme ir konsultāciju pakalpojumiem, jo tikai 28,4% lauku saimniecību vadītāju (2013. gada dati) ir speciālā augstākā vai vidējā līmeņa lauksaimnieciskā izglītība. Lai iegūtu tiesības konsultēt AAL lietotājus, personām jāiziet apmācība, jānokārto eksāmens un jāsaņem augu aizsardzības konsultanta apliecība, kas to īpašniekiem ļauj sniegt konsultācijas par augu aizsardzību, tostarp IAA, kā arī par kultūraugiem kaitīgo organismu identificēšanu un ierobežošanu.

Viens no IAA pamatprincipiem ir neķīmisku AAL lietošana augu aizsardzības problēmu risināšanā, kad vien iespējams.

Patlaban Latvijas Republikā reģistrēto AAL sarakstā ir iekļauti četri AAL, kas satur mikroorganismus un 47 dzīvos organismus saturoši AAL. Ir vērojama tendence palielināties minēto organismu saturošo reģistrēto AAL skaitam.

Viena no alternatīvām slimību un kaitēkļu ierobežošanā ir pamatvielu lietošana augu aizsardzībā. Pamatvielas ES tiek apstiprinātas saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009 (2009. gada 29. oktobris) par AAL laišanu tirgū, vienlaikus nosakot šo vielu lietošanas nosacījumus (kultūraugi, devas, lietošanas laiki, nogaidīšanas laiki u.c. kritēriji). Pamatvielas nav kaitīgas vielas, tās tirgū netiek laistas kā AAL un kuras tradicionāli izmanto citās nozarēs, piemēram, kā pārtiku, tomēr tās ir noderīgas arī augu aizsardzībā, lietojot vai nu tieši, vai līdzeklī, kas sastāv no šīs vielas un vienkāršas atšķaidītājvielas (piem., ūdens). Pamatvielu klāsts nemitīgi paplašinās, un tās augu aizsardzībā drīkst izmantot ikviens gan bioloģiskajās un integrētajās saimniecībās, gan arī mazdārziņos. Regulāri atjaunota pamatvielu lietošanas tabula atrodama VAAD tīmekļvietnē⁴⁸.

1. Lauksaimnieki ir informēti par IAA prasībām un to ieviešanas mehānismiem.

2. Lauksaimniekiem ir pieejami dažādi palīgrīki, kas atvieglo IAA ieviešanu saimniecību līmenī.

3. Lauksaimnieki ir informēti par alternatīvām augu aizsardzības metodēm.

4. Ir izveidotas demonstrējumu saimniecības, kurās lauksaimnieki praktiski pārliecinās par IAA elementu darbību praksē.

5. Palielinās zema riska vielu reģistrācija.

6. Pieaug pamatvielu lietošanas apjomi, īpaši bioloģiskajās saimniecībās un mazdārziņu sektorā.

7. Mikrobioloģisko un dzīvos organismus saturošo AAL reģistrācija pieaug.

LLKC/

LAAPC/

VAAD

2019. gadā – 8

2020. gadā – 10

2021. gadā – 10

2022. gadā – 10

2023. gadā – 10

Indikators

► Izveidoto demonstrējumu saimniecību skaits

► Demonstrējumu saimniecību lauku dienu apmeklētāju skaits

► IAA semināru skaits

► Tīmekļvietnes noverojumi.vaad.gov.lv apmeklējumu skaits

► Reģistrēto mikrobioloģisko un dzīvos organismus saturošo AAL skaits

► Izdoto konsultantu apliecību skaits

► IAA pamatelementu kontroļu skaits bez būtiskiem pārkāpumiem

► Reģistrēto līdzekļu ar zema nekaitīguma pakāpi skaits

Esošā situācija

Latvijā līdz šim nav specifisku nacionālo indikatoru tiešas AAL lietošanas ietekmes izvērtēšanai, taču Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumi Nr. 175 "Noteikumi par nacionālajiem vides indikatoriem"⁴⁹ nosaka vides indikatorus, kas netieši raksturo vispārējo vides stāvokli valstī, tostarp tos pakārtoti var piemērot, izvērtējot AAL lietošanas ietekmi uz vidi.

Šie noteikumi ietver:

1) bioloģiskas daudzveidības indikatoru – lauku putnu indeksu, abinieku sugu indeksu, sīko zīdītājdzīvnieku sugu indeksu;

2) vides indikatoru attiecībā uz ūdens kvalitāti – to pazemes dzeramā ūdens objektu īpatsvaru, kas nodrošina kvalitātes un nekaitīguma prasībām atbilstoša ūdens piegādi (%), kā arī labas un augstas kvalitātes ūdens objektu īpatsvaru (% no kopējā skaita).

Direktīvā noteikto mērķu sasniegšanu paredzēts vērtēt, izmantojot harmonizētu riska indikatoru, ko izstrādā EK, un to plānots ietvert Direktīvas IV pielikumā. Tomēr, kamēr vienotais riska indikators vēl nav apstiprināts, dalībvalstis var lietot savus spēkā esošos indikatorus. Latvijā kā nacionālie indikatori Direktīvas mērķu sasniegšanas izvērtēšanai tiek izmantoti Rīcības plāna mērķu atsevišķu uzdevumu izpildes rezultāti.

1. Izplatīto AAL darbīgo vielu daudzums uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (turpmāk – LIZ)

Rīcības plānā izvirzītais valsts mērķis, kas Latvijā būtu jāsasniedz, izstrādājot un ieviešot rīcības plānu, ir mazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

ES katru gadu tiek apkopota informācija par gala lietotājiem izplatīto augu aizsardzības līdzekļu apjomu. Šis rādītājs tiek izmantots kā indikators, lai netieši novērtētu AAL lietošanas tendences. Latvijā izplatītais AAL apjoms uz hektāru LIZ ir viens no mazākajiem Eiropā – 0,92 kg/ha, tādēļ rīcības plāns neparedz kvantitatīvu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazinājumu Latvijā. Indikatora attīstības tendences šī rīcības plāna darbības periodā tiks izvērtētas un ņemtas vērā nākamā plānošanas perioda pasākumu izstrādē.

3. attēls. Gala lietotājiem pārdotais AAL darbīgo vielu apjoms kg uz 1 ha LIZ (ES Statistikas biroja dati par 2016. gadu)

2. Pārbaudīto augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu skaits

Latvijā pārbaudīto AAL lietošanas iekārtu skaita augšupejošā dinamika parāda, ka bojātu un nenoregulētu AAL lietošanas iekārtu ietekme uz vidi samazinās. Pēdējos gados VAAD inspektori augu aizsardzības jomas pārbaudēs konstatējuši tendenci, ka daudzas saimniecības iegādājušās jaunas, videi un cilvēku veselībai drošākas AAL lietošanas iekārtas. No visām Latvijā uzskaitītajām AAL lietošanas iekārtām apmēram 40% ir jaunas iekārtas, kas iegādātas pēdējo piecu gadu laikā.

4. attēls. Pārbaudīto AAL lietošanas iekārtu skaits

3. Apmācīto augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoru skaits.

AAL lietošanas operators kā jauna AAL aprites ķēdē iesaistīto personu kategorija tika ieviesta, pārņemot Direktīvas prasības. Līdz grozījumu izdarīšanai saistībā ar AAL lietošanu, ar to atšķaidīšanu un maisījumu gatavošanu lielākoties nodarbojās neapmācītas personas bez speciālām zināšanām, kuru trūkums nereti apdraudēja apkārtējo vidi un cilvēku drošību un veselību. Apmācīto operatoru skaita pieaugums minēto risku būtiski samazina.

4. attēls. Apmācīto operatoru skaits

4. Izsniegto konsultantu apliecību skaits

MK noteikumu Nr. 147 grozījumi⁵⁰ precizēja vēl vienas AAL aprites ķēdē iesaistītās personu kategorijas statusu un nepieciešamo zināšanu apjomu. Jaunā apmācību programma, pēc kuras apgūšanas un pārbaudījuma nokārtošanas tiek izsniegta konsultanta apliecība, ir plašāka un detalizētāka nekā iepriekš, tāpēc pēc jaunās apmācību sistēmas apmācītie konsultanti ir profesionāli zinošāki, un to sniegto konsultāciju kvalitāte ir būtiski paaugstinājusies, tādējādi arī saimniecību lauksaimnieki – konsultāciju saņēmēji – augu aizsardzības jomā būs ar labākām zināšanām.

5. attēls. Izsniegto apliecību skaits konsultantiem

5. Augu aizsardzības līdzekļu skaits, kuriem anulēta 3. reģistrācijas klase

Latvijā mazdārziņu sektors ir nozīmīgs, un šī sektora apsaimniekotāji – mazdārziņu īpašnieki – pēdējos gados bija pieraduši plaši lietot 3. reģistrācijas klases AAL, kuru klāsts vēl pirms dažiem gadiem bija diezgan plašs. Minētajām personām lielākoties nebija zināšanu augu aizsardzības jomā, jo to nepieprasa Latvijas normatīvie akti. Šī zināšanu trūkuma sekas bija nepareiza AAL lietošana.

Lai samazinātu riska faktorus, kas saistīti ar nepareizu AAL lietošanu neprofesionāļu vidū, ir noteiktas striktas drošības prasības 3. reģistrācijas klases AAL reģistrācijai, tāpēc ir būtiski samazinājusies šādu līdzekļu pieejamība plašākai sabiedrībai.

6. attēls. 3. reģistrācijas klases AAL skaits 2012.–2017. gada periodā

6. Integrētās augu aizsardzības semināru skaits

Saskaņā ar Direktīvas 14. pantu dalībvalstīm bija jānodrošina, lai līdz 2014. gada 1. janvārim visi profesionālie AAL lietotāji saimniecībās būtu ieviesuši vispārīgos IAA principus.

Pasākumi saistībā ar IAA Latvijā aizsākti jau 2006. gadā, kad, lai sekmētu vidi saudzējošu intensīvas audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu un nodrošinātu augstas kvalitātes produkcijas ražošanu augļkopībā un dārzkopībā Latvijā, 2006. gadā Eiropas Komisijā tika apstiprinātas programmas integrētās augļkopības un dārzeņkopības sistēmas ieviešanai. Līdzīgas programmas augļkopības un dārzkopības sektorā tiek īstenotas līdz šim brīdim. Atšķirīga situācija ir laukaugu sektorā, kurā iesaistītie lauksaimnieki līdz 2014. gada 1. janvārim, kad dalībvalstīm bija jāievieš IAA, par tādu bija dzirdējuši diezgan maz. Direktīvas 14. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jārada apstākļi, kas nepieciešami, lai ieviestu IAA, nodrošinot, lai profesionālo AAL lietotāju rīcībā būtu informācija un rīki, lai IAA ieviestu saimniecības līmenī. Semināri ir viens no minētajiem rīkiem, kā visveiksmīgāk informēt lauksaimniekus par IAA.

2015.–2018. gadā notika 93 informatīvs seminārs par IAA, un tos kopumā apmeklēja vairāk nekā 1800 lauksaimnieku. Ar katru gadu arvien lielākā lauksaimnieku interese par šādiem semināriem liecina, ka lauksaimnieki kļūst zinošāki un palielinās viņu vēlme savās saimniecībās pēc iespējas efektīvāk ieviest IAA prasības.

7. attēls. Integrētās augu aizsardzības semināru skaits

7. Augu aizsardzības kontroles

Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu VAAD veic AAL lietošanas uzraudzību un kontroli. VAAD kompetencē ir arī valsts uzraudzība un kontrole par normatīvo aktu prasību ievērošanu AAL izplatīšanas jomā, pārbaudot AAL izplatīšanas vietas. Ar abu minēto kontroļu palīdzību tiek nodrošināta Direktīvas ieviešana.

8. attēls Veikto pārbaužu skaits AAL izplatīšanā un lietošanā

1. Samazināt tendences rādītājos, ar kuriem novērtē riska faktorus, kas saistīti ar AAL izmantošanu.

2. Nacionālo riska indikatoru rezultātu analīze.

/LLKC

Pārbaudītas iekārtas

2020. gadā –
700 iekārtu

2021. gadā –
2000 iekārtu

2022. gadā –
2000 iekārtu

2023. gadā –
2000 iekārtu

LAAPC/

VAAD

2020. gadā – 10

2021. gadā – 10

2022. gadā – 10

2023. gadā – 10

Informatīvās kampaņas kopā 3.2.3., 3.3.1., 3.3.14., 3.4.3., 3.8.6., 3.9.9. un 3.9.11. uzdevumam

Finansējums norādīts kopā ar 3.8.1. uzdevumu

Informatīvās kampaņas 3.2.3., 3.3.1., 3.3.14., 3.4.3., 3.8.6., 3.9.9. un 3.9.11. uzdevumam

Informatīvās kampaņas kopā 3.2.3., 3.3.1., 3.3.14., 3.4.3., 3.8.6., 3.9.9. un 3.9.11. uzdevumam

Finansējums norādīts kopā ar 3.3.2. uzdevumu (saskaņā ar VAAD cenrādi)

Informatīvās kampaņas kopā 3.2.3., 3.3.1., 3.3.14., 3.4.3., 3.8.6., 3.9.9. un 3.9.11. uzdevumam

Nepieciešamais papildu finansējums 2021.–2023. gadam tiks iekļauts VAAD pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem 2021.–2023. gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

Informatīvās kampaņas kopā 3.2.3., 3.3.1., 3.3.14., 3.4.3., 3.8.6., 3.9.9. un 3.9.11. uzdevumam

Informatīvās kampaņas kopā 3.2.3., 3.3.1., 3.3.14., 3.4.3., 3.8.6., 3.9.9. un 3.9.11. uzdevumam

ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" projekts Nr 2.2.1.1/17/I/001 "Zemkopības ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu IKT attīstība. 1.kārta"