pirms notikuma

Par Baltijas jūras valstu premjerministriem Rīgā

Šā gada 22. un 23.janvārī Rīgā tiksies Baltijas jūras valstu padomes premjerministri, lai apspriestu:

1. Ekonomisko sadarbību

• ES paplašināšanās,

• sadarbības nostiprināšana starp Krieviju, ES dalībvalstīm, asociētajām valstīm, Norvēģiju un Islandi,

• investīciju politika un starptautisko finansu institūciju loma,

• enerģētikas tirgus un dabas gāzes tirgus attīstība;

2. Augstāko izglītību un valsts pārvaldes un administrācijas spējas

• Eirofakultātes loma un turpmākā attīstība,

• izglītības loma valsts administrācijas reformā ceļā uz ES,

• sadarbība starp universitātēm;

3. Organizētās noziedzības apkarošanu.

Par Baltijas jūras valstu padomi

1992.gadā Dānijas un Vācijas ārlietu ministri uzaicināja uz Kopenhāgenu kolēģus no Baltijas jūras reģiona, lai izveidotu Baltijas jūras valstu padomi — BJVP.

BJVP ir reģionāla organizācija, kurā pašlaik ietilpst 11 dalībvalstis — Latvija, Dānija, Zviedrija, Somija, Norvēģija, Islande, Igaunija, Lietuva, Vācija, Polija, Krievija un Eiropas Komisija. Galvenās sadarbības sfēras ir demokrātisko organizāciju atbalstīšana, izglītība, sadarbība ekonomikā, vides jautājumi un kodoldrošība, ar nolūku veicināt reģionālo stabilitāti un labklājību.

Šobrīd BJVP prezidentūru vada Dānija, bet no 1998.gada jūnija padomes vadību pārņems Lietuva.

BJVP katru gadu rīko ārlietu ministru sanāksmes. Iepriekšējā, 6. ārlietu ministru sanāksme noritēja Rīgā 1997.gada 2. un 3.jūlijā. Ikgadējās sanāksmes nodrošina diskusiju iespēju un sekmē koordināciju starp dalībvalstīm. BJVP ārlietu ministru sanāksmju starplaikos Vecāko amatpersonu komiteja (VAK) notur regulāras sēdes. Turklāt BJVP ir izveidojusi trīs darba grupas, kas aptver galvenās sadarbības sfēras.

1994.gada maijā BJVP izveidoja Eirofakultātes Rīgā, Tērbatā un Viļņā, lai atbalstītu Baltijas universitāšu centienus uzlabot ekonomikas, likumu un politiskās zinātnes studiju programmas. Darbības plānā ietverta arī Kaļiņingradas universitāte. Eirofakultātes sniedz nozīmīgu ieguldījumu valstu politikas un ekonomikas attīstībā. Turklāt Eirofakultāte palīdz ES kandidātvalsīm stiprināt valsts pārvaldes un administrācijas spējas.

Visbeidzot, 1994.gadā tika izveidota demokrātisko institūciju un cilvēktiesību komisāra (pilnvarotā) amats, kura pārziņā ir arī nacionālo minoritāšu tiesības. Pilnvarotais sadarbojas ar BJVP demokrātisko institūciju atbalsta darba grupu, īstenojot ieteikumus un rekomendācijas.

Padome ir galvenais forums, kas apvieno Baltijas jūras valstis, lai izvērstu un padziļinātu reģionālo sadarbību. Padomi atbalsta daudzas citas Baltijas reģiona organizācijas, ieskaitot Ziemeļvalstu padomi, Baltijas jūras valstu starpreģionālo konferenci (BJVSK), Baltijas pilsētu savienību, Baltijas jūras reģiona sadarbības parlamentāro konferenci utt.

1996.gada maijā Visbijā notika pirmā dalībvalstu valdību vadītāju sanāksme. Tās dalībnieki apspriedē uzsvēra reģionālās sadarbības dinamisma pieaugumu un tā nozīmi. Valdību vadītāji vienojās nākotnē turpināt šādu sanāksmju tradīciju. Nākošā sanāksme būs Rīgā 1998.gada 22. un 23.janvārī, Dānijas prezidentūras laikā. Sagaidāms, ka sanāksme dos jaunu impulsu un virzienu reģionālajai sadarbībai.

BJVP un tās dalībvalstīm ir nozīmīga loma ciešākas sadarbības veicināšanā ar Krieviju, kā arī ES paplašināšanas procesā. BJVP un tās dalībvalstis sniedz atbalstu jaunu tirdzniecības ierobežojumu atcelšanā un novēršanā, kā arī investīciju un ekonomiskās sadarbības veicināšanā reģionā.

1996.gadā ES Komisija prezentēja Baltijas jūras reģiona iniciatīvu ( The Baltic Sea Region Initiative ). Šis dokuments iezīmē ES nākotnes politiku un darbību reģionā un cenšas noteikt līdzekļus, lai veicinātu stabilitāti, demokrātiju un ekonomisko attīstību. Iniciatīvas īstenošana ir nozīmīgs padomes darbības virziens.

BJVP ārlietu ministru sanāksme Kalmārā 1996.gada jūlijā apstiprināja trīs darbības programmas. Darbības programmas aptver galvenās sadarbības sfēras, atzīmējot tuvākās nākotnes mērķus. Vecāko amatpersonu komiteja seko izpildei, un trīs darba grupas pēta praktiskās iespējas, lai sasniegtu darbības programmā minētos mērķus. Izpildes process ietver plašu reģionālo organizāciju un institūtu iesaistīšanu.

BJVP arvien lielāku uzmanību velta Baltijas jūras subreģionālajai sadarbībai. Šajā kontekstā partnerattiecību attīstība starp BJVP un BJVSK ir īpaši nozīmīga, kā piemēru minot kopīgās pūles jaunu pārrobežu sadarbības iniciatīvu attīstībā.

BJVP uzskata organizētās noziedzības apkarošanu par vienu no prioritārajiem uzdevumiem. Paredzams, ka nākošās sanāksmes laikā 1998.gada janvārī Rīgā valdības vadītāju iepriekšējā Visbijas sanāksmē izveidotā darba grupa iegūs atjaunotu mandātu, lai turpinātu tās darbību. Nesen nodibinātie kontakti starp robežkontroles vadītājiem nodrošinās ciešāku sadarbību nākotnē.

Lai atbalstītu prezidentūras pienākumu pildīšanu un lai nodrošinātu uzkrātās pieredzes saglabāšanu un sadarbību starp prezidentūrām, BJVP apspriež ideju izveidot pastāvīgo sekretariātu. Nākošajam sekretariātam būtu jāpilda centrālā loma, lai apkopotu un izplatītu informāciju par BJVP aktivitātēm un reģionu kopumā.

BJVP dalībvalstis atzīst, ka Eiropas reģionālā sadarbība ir maksimāli nozīmīga un perspektīva. Tā dod ieguldījumu turpmākai Eiropas integrācijai un lielākai stabilitātei. Tādēļ BJVP atbalstīja daudzus jaunus subreģionālus ierosinājumus, kuri tika ierosināti Eiropā pēdējo gadu laikā.

Viens no BJVP mērķiem ir nodrošināt, lai sadarbība palielinās ne tikai subreģionos, bet arī starp subreģioniem. Šajā sakarā nepārprotama ir EDSO loma kā visas Eiropas organizācijai.

ĀM preses centrs