Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātās deputātes! Labrīt, godātie deputāti un klātesošie! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Latvijas Valsts karoga ienešanai lūdzu piecelties! (Zālē ienes Latvijas valsts karogu, un skan Latvijas valsts himna).

Cienījamās deputātes, godājamie deputāti, klātesošie! Pēc vairāk nekā pusgada neliela pārtraukuma mēs esam pulcējušies atkal atjaunotajā un rekonstruētajā Latvijas Republikas Saeimas sēžu zālē. Te ir ieguldīti lieli tautas līdzekļi, izdarīts liels darbs, lai uzlabotu Latvijas valsts parlamenta darbu, lai mēs varētu strādāt ērtāk, ražīgāk un vairāk valsts labā. Es gribētu jums šodien novēlēt, sākot 1998.gada ziemas sesiju, lai mūsu darbs ritētu ražīgāk, lai mēs domātu vairāk par mūsu vēlētājiem, iedzīvotājiem un par valsti, bet mazāk par savām grupu, partiju vai personīgajām interesēm. Es novēlu visiem sekmes un labus panākumus. Un tagad, godātie kolēģi, lūdzu reģistrēsimies. Lūdzu ievietot identifikācijas kartes balsošanas sistēmā un lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Reģistrējušies ir 66 deputāti.

Godātie kolēģi, pirms izskatām Saeimas Prezidija akceptēto darba kārtību, jāizdara arī izmaiņas ierosinātajā darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz svītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības 3.punktu — likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai kāds deputāts vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Komisija to atsauc, lēmums pieņemts. Trešais darba kārtības jautājums tiek svītrots. Citu priekšlikumu par izmaiņām un grozījumiem šīsdienas darba kārtībā nav. Sāksim izskatīt akceptēto darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.439 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas pensijām” . Vai kāds deputāts vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām. Piedodiet, par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 5. Pieņemts. Lūdzu noteikt termiņu otrajam lasījumam. Vai ir kādi priekšlikumi deputātiem? Sociālo un darba lietu komisija. Kuprijanovas kundze, lūdzu!

L.Kuprijanova (DPS). Es lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 15.februāri.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, 15.februāris. Vai ir iebildumi pret minēto datumu — 15.februāris? Tātad tas neatbilst Kārtības ruļļa prasībām, ir nepieciešams noteikt termiņu ne ilgāku par 15 dienām.

L.Kuprijanova. Es lūdzu piedošanu, tad līdz 30.janvārim lūdzu iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 19.janvāris... 30.janvāris. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” . Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”” . Prezidijs ierosina deputātu Nagļa, Druvas, Rubuļa, Putniņa un Ločmeļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu, Lujāna kungs!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Tā kā es nebiju ierakstījis, tad es šajā gadījumā gribu runāt nevis par, bet pret, jo, ja mēs izlasīsim uzmanīgi šo priekšlikumu, ko piedāvā kolēģi, tad te ir viena rindiņa, un tas ir — izmantot citu preču reklāmai tabakas izstrādājumu preču zīmi. Un šajā gadījumā, man liekas, konflikta situācija vai konflikta jautājums, ko kolēģi tādēļ arī rosina, it kā šo labojumu šim likumam ir vai nu firmas “Camel” vai “Marlboro”. Un redziet, cienījamie kolēģi, ir tā, ka tā ir firmas zīme, un tā tiek pielietota gan “Camel” somām, zābakiem, un es diez vai, es domāju, vai mēs ar šo likumu, šajā likumā ir jāiekļauj tas, ka firmām ir liegtas iespējas strādāt ar savu tiešo firmas logo zīmi. Un tādēļ es aicinātu šajā gadījumā šo iniciatīvu neatbalstīt, un ir drīzāk jāpaskatās varbūt kādā reklāmas likumā, kur mēs jau esam citos skatījušies, bet nevis šajā, jo nedrīkst aizliegt, jo tad mēs arī ierobežosim koncerna tiesības, ka varbūt pēkšņi “Davidov” vai kāda cita firma nolems arī ražot cigaretes vai vēl kaut ko, un līdz ar to viņiem firmas logo nebūs iespējams pielietot, jo tas tiks kvalificēts kā tabakas izstrādājuma tieša reklāma. Es aicinu balsot pret šo iniciatīvu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Prieks pirmo reizi runāt no šīs tribīnes un pie tam par tabaku. Es vienkārši uzkāpu apstrīdēt Modra Lujāna viedokli, jo Modrim Lujānam šoreiz tiešām nav taisnība. Visādā ziņā tabakas firmas reklāma, kas tiek izmantota kā preču zīme, ir paredzēta vienīgi tabakas reklāmai un lai palielinātu smēķējošo skaitu. Cits jautājums ir par to, ka nebūtu mērķtiecīgi šobrīd atkal kārtējo reizi atvērt vaļā likumu, jo es domāju, ka tas mums patērēs milzīgi daudz spēka, enerģijas un šo labo zāli mēs pierunāsim pilnu ar tukšām, nevajadzīgām runām. Šajā gadījumā es nemēģinu kādu aģitēt noteikti balsot par šī likuma atvēršanu, bet es vēlos oponēt Modrim Lujānam un teikt, ka viņam šoreiz tiešām nebija taisnība, viņa teiktajam.

Sēdes vadītājs. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 42, atturas — 15. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums — Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav, runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Fizisko personu noguldījumu garantiju likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par īres valdi” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums “Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par apdrošināšanas līgumu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Veldres, Mauliņa, Kazāka un Grīnberga iesniegto likumprojektu “Latvijas lauksaimniecības palātas likums” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu pieteicies runāt deputāts Odisejs Kostanda, kustība “Latvijai”. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! 1997. gada 29. novembrī zemnieku Saeima pieņēma rezolūciju par Lauksaimniecības palātas nodibināšanu, kurā aicināja apstiprināt Latvijas Republikas Saeimā likumprojektu par Lauksaimniecības palātas izveidošanu līdz 7. Saeimas ievēlēšanai. Tāpēc Tautas kustība “Latvijai”, Zīgerista partija, iesniedz šo attiecīgo likumprojektu un mēs aicinām par to balsot, jo Latvijā šobrīd ir vesels bars dažādu zemnieku organizāciju, kas darbojas stihiski un neapvieno savus pūliņus mēķtiecīgā darbībā. Tāpēc ir nepieciešama Lauksaimniecības palāta, kas varētu apvienot pašreiz sadrumstalotās organizācijas. Ir redzams, ka to, kas pats par savām interesēm necīnās, neviens no malas aizstāvēt nevarēs, ir jābūt spēcīgai Lauksaimniecības palātai, lai zemnieki zinātu, ka ir ietekmīga organizācija, kas profesionāli aizstāv to intereses, kas var panākt, lai valsts vara lēmumus pieņem arī laucinieku labā.

Vai tad nejēdzības ar apšaubāmas kvalitātes liellopu gaļas un arī cūkgaļas masveida ievešanu Latvijā nav vēl pārliecinājušas valstsvīrus, politiķus par Lauksaimniecības palātas nepieciešamību? Vai par to neliecina arī nejēdzības ar graudu iepirkšanu 1997. gada rudenī un tā tālāk? Tam ir jādara gals, bet to nevarēs izdarīt, kamēr lauksaimniekiem nebūs spēcīgu organizāciju — lauksaimniecības palātu.

Turpretī rietumvalstīs lauksaimniecības kameras un līdzīgas zemnieku organizācijas darbojas gandrīz jau simts gadus. Lauksaimnieku pašpārvaldes organizācijas ir Francijā, Vācijā, Austrijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā, arī Polija to gatavojas izveidot, bet mūsu kaimiņi lietuvieši nesen parlamentā jau pieņēma likumu par Lietuvas lauksaimniecības kameru.

Ja gribam, lai Latvijā būtu plaukstoša un stabila lauksaimniecība, tad ir arī Saeimā jālemj par Latvijas lauksaimniecības palātas likumu. Šī palāta veicinātu lauku pašpārvaldes attīstību, pārstāvētu zemnieku intereses valsts intitūcijās un ārzemēs, piedalītos likumprojektu izstrādāšanā, iepirkuma cenu un kvotu noteikšanā, subsīdiju sadalē, veicinātu specializētu saimniecību attīstību, kooperāciju, lauku amatniecību, rūpētos par lauksaimniecības produkcijas noieta tirgus paplašināšanos gan Austrumos, gan arī Rietumos un tā tālāk.

Tāpēc aicinām visas partijas balsot par šo likumprojektu, sākt strādāt komisijās pie tā pilnveidošanas, lai ar konkrētu darbu, ar konkrētu rīcību, nevis tikai vārdos atbalstītu lauksaimniekus un nevis tikai priekšvēlēšanu laikā stāstītu, cik ļoti dažādas partijas, lūk, mīl zemniekus. Šis balsojums šoreiz nav par to, lai atbalstītu vai neatbalstītu frakcijas “Latvijai” likumdošanas iniciatīvu, šis balsojums skaidri parādīs kaut ko citu, tas parādīs visiem Latvijas lauku cilvēkiem tās partijas un tos deputātus, kuri ir vai nu par, vai pret lauksaimniekiem, un to lauksaimnieki atcerēsies rudenī 7. Saeimas vēlēšanās. Lūdzu pārvariet beidzot partiju savstarpējo ķildošanos un balsojiet visi par šo likumprojektu un tātad par labāku nākotni laukiem un līdz ar to visai mūsu tautai un mūsu Latvijas valstij.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt pret? Nevēlas. Vai ir vajadzība balsot? (No zāles deputāts M.Lujāns: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu, tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 12, atturas — 47. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Golubova, Bekasova, Lujāna un Staša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu pieteicies runāt ir Juris Dobelis, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šī projekta nodošanu komisijām, jo, pirmkārt, pats personu loks, par kuru šeit runā, ir neskaidrs, tas ietver gan dzimšanu Latvijā vai kaut kādu dzīvošanu starplaikā, pie tam vēl uzrādīts — it kā bijis pierakstīts Latvijas teritorijā. Līdz ar to tas radīs ļoti daudz neskaidrību. Protams, šeit iesaistīsies tiesu sistēma. Labi pazīstot visādas īpatnības šīsdienas tiesu sistēmā, būs vēl vairāk neskaidrību. Protams, jo mazāks bomzis, jo lielākas iespējas būs legalizēties šeit Latvijā. Tas arī ir skaidrs, kam ir vajadzīga šāda šīsdienas neskaidrība. Kam tas ir vajadzīgs? Tāpat mums ir pārāk daudz šodien problēmu, kuras mums sagādā pati naturalizācija, kuras mums sagādā pilsoņu un nepilsoņu faktu reģistrācija, attiecības Latvijā, tad mēs vēl gribam radīt liekus sarežģījumus, absolūti liekus sarežģījumus vēl ar cilvēku kategoriju, kuri pat kā tādi īsti nav noteikti.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Par vēlas runāt Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Gribu jums paziņot, ka Latvijas Republikā tagad ir vairāk nekā 6 000 cilvēku, kam praktiski nav likumīga personību apliecinoša dokumenta. Un šeit es gribu oponēt Dobeļa kungam, ka tie cilvēki atrodas Latvijas teritorijā likumīgi, jo viņiem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Latvijas teritorijā no janvāra mēneša viņi nevar ceļot uz ārzemēm, bet no aprīļa arī nevarēs saņemt ne pabalstus, ne kādus sūtījumus no ārzemēm un tā tālāk.

Gribu piebilst, ka Ministru kabinets jau akceptēja līdzīgu, pavisam nesen līdzīgu likumprojektu, un, atbalstot piedāvāto piecu deputātu likumprojektu, mēs tikai paātrināsim sakārtošanas, personīgo dokumentu sakārtošanas procesu. Lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 30, atturas — 26. Lēmums nav pieņemts, un likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Iebildumu arī nav? Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par informāciju par ārvalstu likumiem un tās papildu protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Iebildumu arī nav? Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt par šo jautājumu deputāts Jānis Bunkšs, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (LC). Cienījamā Saeima! Sagatavotais likumprojekts “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums” galvenokārt ir veltīts valsts pārvaldes darba pārkārtošanai, respektīvi, šajā likumā galvenā vērība un galvenais saturs ir saistīts ar jaunas sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes izveidošanu, kā arī ar šīs padomes izpildinstitūcijas funkciju atbildības noteikšanu un tamlīdzīgi.

Tālāk šis likums skar lielu pašvaldību atbildībā pašlaik esošo pienākumu daļu. Tādēļ es lūdzu Saeimu noteikt, ka par šā likumprojekta tālāku virzību atbildīga ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret deputāta Bunkša priekšlikumu — noteikt par atbildīgo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Deputātiem iebildumu nav. Esam akceptējuši. Vēl runāt pieteikusies deputāte Inese Birzniece, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

I.Birzniece (LC). Labrīt, Prezidij un godājamie kolēģi! Tā kā anotācijā šajā likumprojektā ir daudz minētas Eiropas Savienības normas, vajadzētu nodot Eiropas lietu komisijai kā vienai no komisijām, kas izskatīs šo jautājumu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai deputāti neiebilst Birznieces kundzes priekšlikumam — nodot šo likumprojektu arī Eiropas lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas bataljonu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Tūrisma likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Konkurences likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu arī vēlas runāt deputāte Inese Birzniece, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

I.Birzniece (LC). Paldies! Tā kā Eiropas lietu komisija bija ļoti aktīvi iesaistīta, pārstrādājot un pieņemot Konkurences likumu, tad es vēlos izteikt priekšlikumu, ka Eiropas lietu komisijā izskatīt arī grozījumus Konkurences likumā.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu, ka likumprojekts tiek nodots arī Eiropas lietu komisijai? Iebildumu nav. Vēlas runāt Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šajā likumā ir skartas normas, kas attiecas uz civilprocesu jautājumiem, un arī citi juridiskie jautājumi tiek skarti, tādēļ es lūdzu kā otru komisiju noteikt arī Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret deputāta Kaksīša priekšlikumu — nodot to arī Juridiskajai komisijai, piedodiet, noteikt to par atbildīgo, vai tikai nodot jūsu komisijai? Paldies! Iebildumu deputātiem nav.Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Normunds Pēterkops, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (TB/LNNK). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Piedāvāju likumprojektam “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” kā atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Pirmkārt, tāpēc, ka dzīvojamais bloks ir šobrīd Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kompetencē. Šodien mēs tā kā nodevām likumprojektu gan par īres valdēm, gan par dzīvojamo māju privatizācijas jautājumiem un vairākiem citiem jautājumiem, ko tieši risina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Otrkārt, šis grozījums tieši skar valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības jautājuma risinājumu par dienestu dzīvojamo telpu. Uzskatu, ka šis jautājums būtu jāskata Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgai komisijai. Lūdzu par to Saeimu nobalsot!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi? Vēlas vēl runāt deputāts Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es iebilstu pret šādu priekšlikumu. Saeimas darbā, pirmkārt, ir savas tradīcijas, un mums ir zināms, kas ir atbildīgās komisijas par to vai citu likumprojektu. Tas ir, pirmkārt, Juridiskā komisija ir atbildīga par šī likumprojekta izstrādi un arī visu laiku ir par tālākajiem grozījumiem kā atbildīgā komisija. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Jautājums jau šeit nav par to, kā regulēt dienesta dzīvokļus. Jautājums ir par to, būt vai nebūt dienesta dzīvoklim.Valdība ir nobalsojusi un iesniegusi šo likumprojektu par to, ka dienesta dzīvokļiem turpmāk nebūt. Un tas ir viss tas jautājums, kas šeit ir. Tas ir juridiskais jautājums.

Visbeidzot es gribu teikt, ka jau kādu pusgadu atpakaļ, kad tika apspriesti vairāki jautājumi saistībā ar šo likumprojektu, tad faktiski Juridiskā komisija jau toreiz izdiskutēja šos jautājumus un jau toreiz bija gatava piedāvāt šādu projektu, taču mēs atturējāmies no tā, nezinot valdības viedokli kopumā. Tādēļ es lūdzu atstāt kā atbildīgo komisiju Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, paldies! Izlemsim jautājumu balsojot. Vispirms balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par to, ka par likumprojektu atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija. Kaksīša kungs šo viedokli atbalstīja. Ja tas iegūs vairākumu, tad balsosim par nākamo. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātiem izteikt savu attieksmi par to, ka atbildīgā komisija par šo likumprojektu ir Juridiskā komisija. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 12, atturas — 13. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Vai kolēģiem kopumā par vadošajām komisijām iebildumu nav? Nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi? Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, mēs esam izskatījuši mūsu darba kārtības pirmo sadaļu.

Sākam izskatīt otro — Amatpersonu ievēlēšana un apstiprināšana. 22.darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Lolitas Laures iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi” . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Dokuments nr. 3581. Juridiskā komisija izskatījusi priekšlikumu, ko iesniedzis tieslietu ministrs. Liepājas rajona tiesas administratīvā tiesnese Lolita Laure, kuru Saeima apstiprināja 1996.gadā, ir izteikusi vēlēšanos strādāt par tiesnesi Liepājas tiesā, vienlaikus atbrīvojot viņu no Liepājas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija to ir uzklausījusi, atbalstījusi un iesaka arī Saeimai balsot par attiecīgo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds deputāts vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 2, atturas — 11. Lolita Laure iecelta par Liepājas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Liepājas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Nākamais darba kārtības jautājums no trešās sadaļas — Saeimas deputātu pieprasījumi. Saeimas deputātu Čerāna, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Kostandas, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam un ekonomikas ministram Atim Sausnītim par valdības veikumu sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 2.marta lēmumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” spēkā stāšanās kārtību” 6.punktā uzdoto. Dokumenta numurs jums ir uzrādīts.

Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Diemžēl mums, Čerāna kungs, piedodiet, vai kaut kādu tehnisku iemeslu dēļ vai kā, debatēs jūs nebijāt motivācijai pieteicies. Man te saka priekšā, ka Čerāna kungs esot pieteicies debatēs jau rudens sesijā. Tātad pirms mēneša. Dodam vārdu deputātam Čerānam.

K.Čerāns (TKL). Paldies, Čepāņa kungs! Augsti godātie deputāti! Šis ir pieprasījums, kurš saistās ar ļoti būtisku jautājumu, un tas ir par to, kādā veidā mūsu valstī ir notikuši privatizācijas procesi. Privatizācijas process, neapšaubāmi, ir bijis viens no pamatprocesiem, tas joprojām ir viens no pamatprocesiem mūsu valsts pārejā no sociālisma plānsaimniecības uz brīvā tirgus ekonomiku. Ir ļoti svarīgi, lai šie procesi notiktu likumīgi un tajos tiktu ievērota gan likuma vara, gan arī sabiedrības intereses.

Šeit ir konkrēts gadījums, ka saskaņā ar Valsts kontroles konstatētiem datiem, konstatētiem faktiem ir situācija, kad ir notikušas masveida pretlikumības valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijā, tas ir, konkrēti to uzņēmumu privatizācijā, kuri ir privatizēti saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu”. Šā likuma spēkā stāšanās kārtība ir noteikta attiecīgā lēmumā, ko pieņēmusi vēl Augstākā padome, un šā lēmuma 6.punktā ir virkne prasību valdībai izstrādāt un apstiprināt gan metodiskos norādījumus nomas un izpirkuma maksas aprēķināšanai, iznomājot valsts un pašvaldību īpašumu, gan arī valsts un pašvaldību uzņēmumu nomas parauglīgumu un parauglīgumu nomai ar izpirkšanu, kā arī kārtību, kādā rīkojamas izsoles un aizklātu piedāvājumu konkursi valsts un pašvaldību uzņēmumu nomai un nomai ar izpirkumu. Un arī metodiskie norādījumi, piedāvājumi atlasei valsts un pašvaldību uzņēmumu nomas un nomas ar izpirkumu izsolēs ar pretendentu atlasi un aizklātu piedāvājumu konkursos. Tātad valdībai bija jāizstrādā vesela virkne dažādu tiesību aktu, kuros šis process ir sakārtojams. Diemžēl šie tiesību akti nav tikuši izstrādāti, un līdz ar to tiek minēts pat skaitlis, ka ir 220 uzņēmumi, tātad visi uzņēmumi, kas ir šādā veidā privatizēti, tie ir privatizēti faktiski prettiesiski. Un tas ir pats minimālais, ko vajadzētu darīt un ar ko vajadzētu faktiski sākt. Tas ir Saeimas Pieprasījumu komisijai — iedziļināties šajā problēmā, uzaicināt cilvēkus no Valsts kontroles un uzaicināt arī valdības pārstāvjus, kas pakomentētu, kāpēc šādi lēmumi nav pieņemti. Tā atbilde, kas šeit ir rakstiski sagatavota, tā tikai runā par Ekonomikas ministrijas rīcību, bet pašas valdības rīcība, kāpēc nav pieņemts, kāpēc valdība nav politiski pieņēmusi šādus lēmumus, šādas motivācijas atbildē nav, un es domāju, ka šeit tieši būtu jāizvērtē šo amatpersonu politiskā atbildība, kas ir bijuši politiskajā līmenī un kas nav pieņēmuši jau ministrijas sagatavotus dokumentu projektus, kas sakārtotu šo privatizācijas procesu.

Konstatējums šajā brīdī ir ļoti vienkāršs. Ir bijuši pat ministriju sagatavoti dokumenti, kas šo procesu varētu sakārtot, bet valsts augstākās politiskās amatpersonas, valdības pārstāvji attiecīgā laikā nav pieņēmuši, vienkārši nav apstiprinājuši šos dokumentus, tātad nav bijusi šī politiskā griba, un līdz ar to tieši šo valdības pārstāvju, konkrēti ministru rīcības dēļ, ir pieļautas šīs nelikumības privatizācijas procesā. Tas būtu jautājums, kas būtu izvērtējams gan šobrīd Pieprasījumu komisijā, gan arī pēc tam, ja nepieciešams, veidot Saeimas izmeklēšanas komisiju un ļoti rūpīgi noskaidrot, kādā veidā šo tiesiskumu mēs varam atjaunot un arī konstatēt pilnīgi konkrēti to, kuras amatpersonas ir atbildīgas par to, ka šāda situācija ir veidojusies, darot to zināmu arī sabiedrībai. Es lūdzu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs . Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas deputātu Čerāna, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Kostandas, Veldres, Kazāka, Kušneres, Valdmaņa pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam, ekonomikas ministram Atim Sausnītim sniegt paskaidrojumu par Energoapgādes regulēšanas padomes rīcību 27.11.97., apstiprinot palielināt maksimālo dabas gāzes cenu” . Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šis pieprasījums ir radies sakarā ar to, ka maksimālā dabas gāzes cena ir palielināta rūpnieciskiem patērētājiem un tajā skaitā arī siltuma uzņēmumiem, un līdz ar to šie siltuma uzņēmumi ir spiesti palielināt siltuma tarifus, un tas vistiešākā veidā skar tos cilvēkus, kas izmanto šo siltuma uzņēmumu pakalpojumus. Ņemot vērā to, ka iepriekš atsūtītajā atbildē, tas ir, ko deputāti ir saņēmuši, un paldies par šo atbildi, ir izanalizēta situācija par to, kāda ir šī gāzes cena privātajiem patērētājiem. Un tur šī situācija, paldies Dievam, ir cita. Bet šī problēma, kura pastāv tieši ar rūpnieciskajiem patērētājiem, tā nav skarta. Būtu lūgums nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai un tur šeit izvērtēt tomēr un arī izanalizēt šos motīvus šai cenas palielināšanai un arī to, kādā veidā valdība redz to, kā tiem cilvēkiem, kam ir šādā veidā konkrēti pasliktinājies viņu sociālais stāvoklis, kādā veidā tiktu nodrošināta zināma sabalansēta kompensācija. Paldies!

Sēdes vadītājs . Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Veldres, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Kazāka, Kušneres, Valdmaņa pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam, izglītības un zinātnes ministram Jurim Celmiņam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Anatolijam Gorbunovam par valdības atbildību par Salaspils Kodolpētniecības centra tālāko likteni. Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šis pieprasījums skar problēmu, kas ir izveidojusies tepat, Rīgas tuvumā, ar Salaspils atomreaktoru un ar to, kas ar šo atomreaktoru notiks tālāk. Jo pastāv divi alternatīvi ceļi, kādā veidā varētu šo atomreaktora tālāko funkcionēšanu nodrošināt, tālāk šīs problēmas risinājumu nodrošināt, un viens no tiem ir nodrošināt pilnvērtīgu atomreaktora tālāku funkcionēšanu un arī tajā veicamus gan zinātniskus darbus, gan arī praktiskas izstrādnes, realizējot dažādus komerciālus projektus. Un otrs variants ir īstenot šī atomreaktora likvidāciju. Problēma, kāpēc šeit parādās pieprasījums un kāpēc deputāti to noformēja, tas ir tāpēc, ka valdība šajā brīdī neuzņemas atbildību ne par vienu, ne par otru no šī atomreaktora tālākiem likteņiem. Jo gan šī tālākā funkcionēšana, gan arī likvidācija prasa ievērojamus līdzekļus, un patiesībā šie līdzekļi netiek piešķirti no valdības ne vienam, ne otram mērķim. Un tad ir jautājums — kam būtu tālāk jānotiek ar šo kodoldegvielu, kas atrodas Salaspilī? Un ja nevienu faktiski neinteresē un šīs valsts augstākās politiskās amatpersonas neinteresē tas, kas ar to tālāk notiks.

Šai problēmai ir vēl viens aspekts, un tas ir saistīts tieši ar nepieciešamību nodrošināt atomreaktoru un ar to saistītās zinātniskās iestādes, Salaspils Kodolpētniecības centra tālāku funkcionēšanu, jo ir skaidrs, ka šāds atomreaktors ir zināmā mērā unikāls arī starp līdzīga tipa ierīcēm un uz tā var realizēt tādus projektus, pilnīgi komerciālus, kuri varētu dot konkrētu labumu gan tiem cilvēkiem, zinātniekiem, kas tur strādā, gan arī sabiedrībai kopumā. Tāpat viņā ir iespējams realizēt dažādus medicīniska rakstura projektus, gatavot medicīnisko aparatūru, un diemžēl tās tendences, kuras šobrīd vairāk ir vērstas uz šī atomreaktora likvidāciju, kas prasa faktiski ne mazākus līdzekļu ieguldījumus kā šī darbības turpināšana. Diemžēl tas arī visām šīm iecerēm un visām šīm iespējām pārvelk svītru. Ir skaidri redzama virknes valsts amatpersonu pretdarbība tam, lai šis atomreaktors turpinātu savu darbu, tajā skaitā nedodot atļauju pilnīgi konkrētu, iespējamu projektu realizācijai voluntārā kārtā. Visi šie jautājumi būtu izvērtējami, pieaicinot gan paša Kodolpētniecības centra pārstāvjus, gan arī atbildīgās valsts amatpersonas. Es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka pašā Kodolpētniecības centrā šī problēma tiek uztverta ļoti nopietni, un tas ir jautājums par viņu nākotni, un šī Kodolpētniecības centra kolektīva pilnsapulce viennozīmīgi iestājas par šīs darbības turpināšanu, lai varētu tikt arī šajā iestādē turpināta zinātniskā darbība. Bet kas ir pats minimums — ir jānodrošina valsts atbildība par drošību šeit, un diemžēl šobrīd nav pārliecības, ka tas šādā veidā arī notiks. Tāpēc arī šis deputātu pieprasījums. Es lūdzu to nodot Pieprasījumu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Veldres, Zelgalvja, Grīnberga, Kazāka, Kušneres, Valdmaņa, Ozoliņa pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam, iekšlietu ministram Ziedonim Čeveram, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam par tiesiskās kārtības atjaunošanu uzņēmumā “Runo–Ozolaine” (SIA “Etalons” filiāle) Bauskas rajona Vecsaules pagastā . Motivācijai pieteicies Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir pieprasījums, kurš skar vienu zināmā mērā konkrētu uzņēmumu, un zināmā mērā arī tas ir saistīts ar vienu konkrētu problēmu, kuru valdības pārstāvji apzīmē kā konkrētu civiltiesisku strīdu. Bet iemesli, kāpēc šeit tiek veidots deputātu pieprasījums, ir tādi, ka šis konkrētais gadījums parāda tās problēmas, kuras pastāv mūsu valstī. Un proti, to, ka reāli netiek aizsargāts uzņēmējs un reāli netiek aizsargāts investors. Situācijas vēsture un problēmas vēsture ir izveidojusies tādā veidā, ka, lūk, ir bijis sekmīgi strādājošs uzņēmums, kurā viens no partneriem un ne tas partneris, kurš ir nodrošinājis šīs investīcijas šī uzņēmuma attīstībai, ir ar patvaļīgu rīcību atteicies no savas tālākas līdzdalības šajā uzņēmumā, līdz ar to izjaucot arī šī uzņēmuma darbību. Protams, mēs varam runāt par to, ka šie jautājumi visi ir kārtojami tiesas ceļā, bet problēma ir tā, ka pat tajā gadījumā, ja šī tiesa lems par labu šim cilvēkam, kurš ir ieguldījis šīs investīcijas, ka arī pat tajā gadījumā šis cilvēks, viņš reāli būs zaudējis ļoti daudz. Faktiski viņš būs zaudējis visus savus ieguldījumus. Jo mēs zinām, ka šis tiesas process — tas ir ļoti ilgstošs, un arī advokātiem šeit ir jāmaksā ļoti lielas naudas.

Un patiesībā var konstatēt to, ka mums reāli valstī nepastāv konkrēti mehānismi, kādā veidā aizsargāt uzņēmēju un investoru pret, varētu teikt, patvaļu, un diemžēl šajā konkrētajā gadījumā šī patvaļa un šī patvaļīgā rīcība arī ar šī cilvēka izdarītajiem ieguldījumiem, diemžēl šajā gadījumā tai arī parādās zināma politiska pieskaņa, kad jautājums ir par to, teiksim, ka šajā konkrētā gadījumā šīs patvaļas organizētājs ir bijusi PSRS militārpersona, bet cilvēks, pret kuru šī patvaļa ir vērsta, tas ir latviešu zemessargs. Un patiesībā tātad no tiesiskā viedokļa šeit it kā nebūtu izšķirība, kurš pret kuru kādā veidā ir vērsies, bet, ja mēs domājam par mūsu nacionālo valsti, tad es domāju, ka arī šāds nacionāls moments, ka mēs redzam, ka mūsu pašu latviešu tiesības netiek aizsargātas, var būt par papildu stimulu tam un tam būtu jābūt par papildu stimulu, lai mēs, apzinoties šo problēmu, to virzītu tālāk. Tāpēc arī te ir šis deputātu pieprasījums, un tomēr gribētu to pēc būtības izanalizēt, arī izanalizējot, kādas iespējamas likumdošanas izmaiņas varētu būt vajadzīgas, lai šo situāciju šeit sakārtotu. Un problēmu vēl vairāk saasina tas fakts, ka atsevišķas valsts institūcijas, kā piemēram, ģenerālprokuratūra ir uzskatījusi par vajadzīgu vispār neatbildēt uz cilvēku iesniegumiem, un tas jau nu šādā situācijā ir ārpus jebkādas kritikas. Es aicinu un lūdzu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Paldies! Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas deputātu Lujāna, Deņisova, Mauliņa, Valdmaņa, Čerāna, Kostandas, Ozoliņa, Rubina, Veldres, Golubova un Urbanoviča pieprasījums aizsardzības ministram Tālavam Jundzim par Valsts aizsardzības koncepciju . Vārdu motivācijai lūdz Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Jautājums ir pietiekami svarīgs. Es domāju, ka jūs arī daudzi skatījāties televīzijas raidījumus, kurā cienījamais kristīgais demokrāts Tālavs Jundža kungs kopā ar mūsu armijas virsvadoni Ulmaņa kungu abi divi cītīgi raudāja par to, ka armijai nav finansējuma. Protams, es varu priecāties par jebkura ministra asprātību, viltību un tajā skaitā arī māku piemānīt Latvijas Republikas Saeimu. Es paskatījos, cienījamie kolēģi, iepriekšējo gadu Aizsardzības ministrijas ieņēmumus. Un es varu secināt, ka salīdzinoši pret 1997.gadu, kad apmēram tika izdalīti 22,5 miljoni latu aizsardzības spēkiem, 1998.gadā ir pieaugums, tas ir, 23 miljoni latu. Tikai mēs aizmirsām vienu mazu niansi, ko arī Jundža kungs mums nav nekad teicis, ka pagājušā gadā aizsardzības spēkiem bija pakļauti arī robežapsardzības spēki, šajā gadā vairāk nav. Līdz ar to, cienījamais Jundža kungs ir ieguvis vismaz aptuveni 2 miljoni latu ekonomiju, un uz kopējā budžeta fona runāt par to, ka aizsardzības spēkiem nav finansiāls pieaugums, kad Jundža kungs deklarē par to, ka jāsamazina bruņoto spēku skaitliskais sastāvs, tā ir klaja, klasiska demagoģija. Un tad rodas jautājums šim pieprasījumam. Un es ceru arī, ka cienījamais Tabūna kungs neuzskatīs, ka šajā gadījumā šis ir opozīcijas joks, šis ir nopietns jautājums. Tāpat es arī ceru, ka Kārlis Jūlijs Druvas kungs, kristīgais demokrāts, neslēps sava kolēģa Jundža kunga izdarības un šo jautājumu nopietni iztirzās un nosūtīts šo jautājumu kā pieprasījumu.

Un te vēl ir papildu tādi momenti, ka līdz šai dienai, cik es zinu, nav atvērts finansējums jaunajā budžeta gadā daudzām aizsardzības spēku struktūrvienībām, un arī šīs aizsardzības struktūrvienības nezina, vai notiks štatu samazinājums, kā viņi funkcionēs šajā gadā. Līdz ar to var uzskatīt par klasisku Aizsardzības ministrijas, tajā skaitā arī Jundža kunga, neizdarību vai apzinātu kaut kāda veida sabotāžu. Tāpat man ļoti interesētu, kad būs koncepcija. It kā ir kāds slepens dokuments, nesen Ministru kabinetā pieņemts, vai šis slepenais dokuments ir Valsts aizsardzības koncepcija vai tā nav. Tādēļ es gaidu, lai uz mūsu pieprasījumu Pieprasījumu komisija nopietni izskatītu šo jautājumu, tāpat arī izskatītu šo slēpto ekonomiju, ko Jundža kungs ir radījis, un attiecīgi kā šī nauda, kas ir izveidojusies kā slēptā ekonomija, tiks izmantota. Un es ceru, ka šī nauda netiks tikai izmantota, kā kristīgam demokrātam Jundzim varbūt būtu pie dvēseles tuvāk, tikai kapelāna korpusa veidošanai, jo es domāju, ja Latvijai būs grūti brīži, ar Dieva vārdiem vien nepalīdzēs, tādēļ es ceru no Tabūna kunga vienreiz nopietnu attiecību pret deputātu pieprasījumiem un nestāstīt vēlreiz anekdotes par to, ka tas ir bijis Saeimas joks. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais, godātie kolēģi, ir Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Veldres, Kazāka, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Lujāna un Valdmaņa pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Anatolijam Gorbunovam, vides valsts ministram Indulim Emsim un labklājības ministram Vladimiram Makarovam . Lūdz vārdu motivācijai deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Saeimas deputāti pieprasa pārtraukt apkārtējai videi un, konkrēti, Rīgā Tvaika ielai pieguļošā mikrorajona iedzīvotāju veselībai kaitējošo firmas “Man–Tes” darbību un nekavējoši nodrošināt sanitāro un citu normu ievērošanu firmas darbā. Situācija ir izveidojusies tāda, ka firma “Man–Tes” pārvadā bīstamas kravas, tas ir, naftas produktus pa dzelzceļu, kas atrodas tuvāk par pieciem metriem no dzīvojamās mājas. Kaut gan tajā pašā laikā jebkur valstī pastāv noteikti standarti, kas nosaka, ka šāds dzelzceļš vispār drīkst no dzīvojamās mājas atrasties ne tuvāk par 50 metriem. Un šādā veidā tiek klaji ignorēti jebkādi sanitārie un drošības normatīvi un faktiski tiek pārkāptas to cilvēku tiesības, kas dzīvo šajā namā, uz drošu un neapdraudētu dzīvi un arī uz tādu dzīvi, kuru netraucē gan dažādi trokšņi, gan vibrācijas, ko izraisa šis dzelzceļa atzars. Varētu būt dažādi mēģinājumi risināt šo problēmu citā veidā, bet šoreiz konkrētā gadījumā ar firmu “Man–Tes” situācija ir tāda, ka šis dzelzceļa atzars, tas tiek ekspluatēts mājas tuvumā jau vairāk nekā četrus gadus. Un pastāv mūsu valstī pilnīgi konkrēti dienesti, kuri ir atbildīgi par šo normu ievērošanas nodrošināšanu. Un tāpēc mēs arī lūdzam paskaidrot, kādas valsts vai pašvaldību amatpersonas ir atbildīgas par to, lai Tvaiku ielas rajonā netiktu pieļauta tādu inženiertehnisko būvju ekspluatācija, kas neatbilst valstī noteiktiem standartiem, tātad ir šādas amatpersonas un tomēr godātie ministri lūdzu noskaidrot, kuras ir šīs amatpersonas. Un kad un kā šīs amatpersonas tiks sodītas par dienesta pienākumu nepildīšanu. Un arī kādu sodu ir saņēmusi firma “Man–Tes” par standartiem neatbilstošu dzelzceļa ekspluatāciju, pārvadājot pa to bīstamas kravas četru gadu ilgā laika periodā.

Otrs punkts pieprasījumam ir par amatpersonām valsts un pašvaldību institūcijās un dienestos, kas ir devušas savu piekrišanu firmas “Man–Tes” termināla Tvaika ielā 7a ekspluatācijas uzsākšanai, kur šis dzelzceļa atzars nav vienīgā problēma ar firmu “Man–Tes”, un šis kaitējums apkārtējai videi tiek radīts arī ar pašu naftas produktu pārkraušanu. Un ir jautājums, kādā veidā tiks nodrošināta šo amatpersonu atbildība par apkārtējā mikrorajona dzīves kvalitātei, kā arī viņu veselībai nodarītiem kaitējumiem.

Un visbeidzot centrālā problēma šeit ir cilvēks, un jautājums ir par to, kad Latvijas Republikas valdības ministri noorganizēs vispārēju novērtējumu par to, kāds kaitējums ir radies cilvēku veselībai firmas “Man–Tes” termināla Tvaika ielā 7a darbības rezultātā. Un kad šiem cilvēkiem tiks nodrošināti trešo personu darbības, konkrēti, firmas “Man–Tes”, netraucēti un mierīgi dzīves apstākļi? Tātad pagaidām ir tikai masveidu sūdzības par to, ka šāds kaitējums nepārtraukti tiek nodarīts, bet atbildīgas valsts institūcijas — tās neuzskata par vajadzīgu veikt vispārēju situācijas analīzi un tālāku konkrētu rīcību. Un tad rodas jautājums, vai firma “Man–Tes” ir tā, kura vada šo ministriju darbību un nosaka šo ministriju darbību, vai tomēr tās ir sabiedrības un cilvēku intereses. Es saprotu šīs firmas “Man–Tes” saistību ar dažādiem politiskiem spēkiem, bet tas nedrīkstētu nekādā gadījumā būt par iemeslu šādai klajai cilvēktiesību pārkāpšanai un valsts institūciju akceptam šai pārkāpšanai. Es lūdzu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Un vēl ir viens Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam un ekonomikas ministram Atim Sausnītim par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru . Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Mūsu valstī, domāju, absolūtais vairākums cilvēku būs guvis iespaidu par to, ka mūsu valstī īstenotajā privatizācijas procesā pastāv būtiskas nelikumības un dažādi būtiski pārkāpumi. Un tāpēc arī gan sabiedrībā, gan no atbildīgām valsts amatpersonām ir izskanējušas domas par to, ka būtu nepieciešams atbrīvot no amata gan Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Nagļa kungu, gan arī visu Privatizācijas aģentūras valdi. Es domāju, ka šādus izteikumus — tos var vērtēt, no vienas puses, kā tādus populistiskus, ņemot vērā to, ka reālā rīcība šiem izteikumiem nav sekojusi. Es saprotu arī to, ka opozīcijas deputātu pieprasījums ne obligāti ir tas pēdējais stimuls un tas vienīgais izšķirošais moments, kāpēc šāda Nagļa kunga atbrīvošana no amata varētu tikt īstenota.

Tomēr es aicinātu šīs atbildīgās amatpersonas ieklausīties šajā pieprasījumā un šajā viedoklī un arī pilnīgi konkrēti rīkoties. Un kas mūs pamudināja šo pieprasījumu iesniegt tieši šajā brīdī, tad tie ir fakti, kuri ir atklājušies par Privatizācijas aģentūras lomu 3 miljonu afērā, kura notika starp “Latvenergo” un Lihtenšteinas firmu un banku “Baltija”. Es gribu atgādināt to, ka “Latvenergo” jau šajā laikā bija valsts privatizējamais valsts uzņēmums un atradās Privatizācijas aģentūras valdījumā, un ir kļuvis pilnīgi skaidrs, ka šī 3 miljonu afēra nebūtu iespējama, ja nebūtu bijušas vairākas, skaitā trijas, vēstules no Privatizācijas aģentūras, kas balstītas uz trijiem valdes lēmumiem par to, ka Privatizācijas aģentūra akceptē šo darījumu. Šīs vēstules bija kopskaitā trīs, pirmā no šīm vēstulēm deva principiālu akceptu tam, ka šis 8 miljonu pārskaitījums no “Latvenergo” notiek, kurā, kā mēs zinām, tālāk tika šie 3 miljoni pa ceļam nozagti, uzliekot dažus nosacījumus privatizējamam uzņēmumam “Latvenergo”. Diemžēl “Latvenergo” šos nosacījumus izpildījis netika, bet, neskatoties uz to, sekoja nākamais Privatizācijas aģentūras valdes lēmums, kas atļāva īstenot šo pārskaitījumu. Neskatoties uz to, ka nebija izpildīta Privatizācijas aģentūras prasība informēt “Latvenergo” padomi un rīkoties saskaņā ar “Latvenergo” statūtiem. Tātad šeit Privatizācijas aģentūra ir klaji nolaidīgi izturējusies, un tas ir vismīkstākais iespējamais secinājums attiecībā uz šo pārskaitījumu no “Latvenergo” puses.

Otrs moments — un tā ir trešā vēstule no Privatizācijas aģentūras valdes, kuru arī parakstījis Nagļa kungs, tāpat kā abus pārējos valdes lēmumus, par to, ka atļauj “Latvenergo” ņemt šo 5 miljonu kredītu, lai būtu iespēja visus šos 8 miljonus nomaksāt vienā reizē. Tātad arī šeit pastāv šīs Privatizācijas aģentūras akcepts tam, ka var ņemt šo kredītu, lai varētu šīs visas saistības nokārtot vienlaicīgi un līdz ar to arī šos 3 miljonus vienlaicīgi nozagt. Un tātad mēs varam secināt, ka šīs Privatizācijas aģentūras vadības loma ir bijusi vismaz nolaidīga, un diemžēl mēs varam redzēt arī tālākus iespējamus citus secinājumus.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas, Čerāna kungs.

K.Čerāns. Jā, paldies. Es aicinu nodot Pieprasījumu komisijai.

Sēdes vadītājs. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ... Godātie kolēģi, kurš no deputātiem ir ziņotājs par 28. darba kārtības jautājumu? Ziņotāja nav.

Skatām nākamo. 29. — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību”” . Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentiem nr. 3296 un 3521. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 9. decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību”” un konceptuāli to atbalstīja, un arī lūdz jūs atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Uldis Veldre, frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (TKL). Ļoti godātie kolēģi! Es ceru, ka šajā gadā mēs spēsim pieņemt labākus un taisnīgākus likumus. Es ilgi nerunāšu, bet es tomēr gribu atgriezties pie tiem vārdiem, kurus es teicu iepriekšējā sesijā un kurus diemžēl es nepabeidzu. Tie būs vārdi no Bībeles divas minūtes, un es lūdzu visus deputātus ieklausīties, jo tur ir runāšana par to, kādiem mums ir jābūt, lai mēs neatkārtotu tās kļūdas, kas ir pielaistas daudzus, daudzus gadu simtus, jāsaka, pat vairāk.

“Bēdas tiem, kas izdod netaisnus un viltīgus likumus, un rakstu pratējiem, kas liek izsludināt savos rakstītos lēmumos kaitīgus tiesiskus noteikumus, lai grozītu tiesu nabagajiem un laupītu tiesības manas tautas cietējiem. Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu. Kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu. Nav taisnīguma viņu gaitās. Viņi ies tikai līkus ceļus. Kas pa tiem staigā, tas nepazīst miera. Ak, mana tauta! Tādēļ taisna tiesa mums paliek sveša un taisnība mūs nesasniedz. Mēs gaidām gaismu, bet redzi, te ir tumsa. Mēs taustāmies gar sienām kā akli un gāzelējamies nemaņā, it kā mums nebūtu acu. Mēs rūcam kā lāči un vienmēr dūdojam kā baloži. Gaidām glābšanu, bet tā paliek tālu no mums, jo tā ir taisnība, nostumta pie malas, un taisnīga rīcība pilnīgi ir izzudusi. Uzticība grīļojas kaut kur tirgus laukumā, bet godīgums nekur neatrod ielejas. Atkrituši mēs esam no tā kunga. Mēs neklausījām mūsu Dievam, jo mūsu pārkāpumu ir pārāk daudz. Viņa priekšā mēs smējāmies par dievbijību, mēs daudzinājām bezdievību un melus un paužam to no visas savas sirds. Ak, mana tauta! Tāpēc tu ēdīsi, bet nebūsi paēdusi. Nodosies miesas kārībām, bet nevairosies, jo tu necienī to kungu.”

Godātie kolēģi! Mēs šodien apspriežam likumu “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību”. Manas domas ir tādas, ka mēs pārāk daudz labojam vecos padomijas likumus, izmainām vienu pantu, otru, kaut ko stiķējam, un mana doma tomēr būtu, ka būtu bijis vajadzīgs gan jauns likums par civilo aizsardzību, kas ietu kopsolī ar likumu par valsts aizsardzību, par policiju un vēl ar citiem likumiem. Tad būtu tā, ka tie likumi arī darbotos.

Šajā sakarībā es gribu pateikt, pret ko man ir iebildumi iesniegtajā likumprojektā. Iebildumi ir tādi, ka viss tiek nodots ugunsdzēsības, glābšanas dienesta pārziņā. Visa vadība. Mana doma ir tomēr, ka civilo aizsardzību vai faktiski rīcību katastrofu vai ekstremālās situācijās vajag vadīt iekšlietu ministram un tai jābūt pastāvīgai komisijai, citās valstīs, teiksim, Ukrainā, ir ministrija, bet es domāju, ka mūsu apstākļos noteikti labi būtu, ka tieši pakļauts iekšlietu ministram, viņam ir pakļauts arī Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, jo kas iznāk — padomju laikā katrā kolhozā, katrā pagastā bija vairākas ugunsdzēsības mašīnas, kolhozos, sovhozos, iestādēs bija civilās aizsardzības formācijas. Tādas pašlaik ir tikai Ventspilī, tur, kur bagāti uzņēmumi, un pārējās vietās ir ļoti trūcīgi.

Es runāšu šajā kontekstā par savu rajonu. Es esmu ļoti pateicīgs bijušajam iekšlietu ministram Dainim Turlajam, jo mūsu rajonā ļoti maz ir ugunsdzēsēju mašīnu, un mēs ugunsgrēkos izmantojam savus karavīrus, mēs esam piedalījušies ar mobilo strēlnieku bataljonu neskaitāmos ugunsgrēkos gan savā rajonā, gan aiz tā robežām. Un šajā sakarībā Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārvalde gribēja vienu kaujas mašīnu aizsūtīt uz Rīgu apmainīt pret vieglo automašīnu priekš Rīgas. Es aizbraucu ar lūgumu pie ministra kunga, Turlā kunga, un viņš šo mašīnu nodeva mobilo strēlnieku bataljonam, mēs sagatavojām, faktiski, pareizāk sakot, ugunsdzēsības, glābšanas dienests sagatavoja četras komandas, un ļoti sekmīgi piedalījāmies ugunsdzēsības glābšanas darbos. Un tajā pašā laikā cik neiznāk karavīriem, zemessardzei piedalīties gan cilvēku meklēšanā, gan daudzās, daudzās citās tādās ekstremālās situācijās.

Un man nepatīk tas, ka te iznāk tajā likumā tā, ka jāsasauc... jāizsludina ārkārtas stāvoklis, teiksim, vai plūdi vai kaut kas, un to dara Ministru kabinets, un pēc tam iznāk... ja pēc likuma viss ir nodots Glābšanas un ugunsdzēsības dienestam, tad iznāk it kā, ka Ministru prezidents ir pakļauts, varbūt pat iekšlietu ministrs zem Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

Un vēl man ir būtisks iebildums, ka pilnīgi ir noņemta rajonu atbildība. Rajonos tie cilvēki zina, kā rīkoties, un, teiksim, Alūksnes rajonā es vadīju... mums saucās savādāk, jo mums nebija neviena cilvēka, kas par civilo aizsardzību atbild, atbild rajona padomes priekšsēdētājs, tā bija sieviete, Jurčas kundze, tādēļ es to darbu veicu. Un šajā sakarībā es gribu pateikt, ka svarīgākais ir tas, lai būtu normāli sakari. Mēs zinām, ka ideāli sakari ir mežrūpniekiem, tagad — ceļu vīriem, arī Zemessardzei, bet tajā pašā laikā katrs darbojas savā frekvencē, un nekas labi nesanāca. Mēs no bankas “Baltija”... vārdu sakot, par parādiem dabūjām sešas radiostacijas, radījām divus pastāvīgus civilās aizsardzības koordinācijas vai katastrofu centrus un ļoti labi darbojamies. Bet tajā pašā laikā lika armijai vienu raidstaciju novākt... armijas daļām, jo nevarot būt rajona, teiksim, katastrofu centrs karaspēka daļā. Un es domāju, ka pašlaik svarīgākais būtu tas, lai būtu kopēji sakari, lai, teiksim, varētu arī katastrofu gadījumos ieiet mežrūpniecības sakaru sistēmā, ieiet ceļu daļu sakaru sistēmā, bet tagad iznāk, ka katrs darbojas it kā par sevi. Un es domāju, ka arī pārējie, varbūt citi uzstāsies. Mana doma ir tāda, vai nevajadzētu šo likumu sagatavot drusciņ pamatīgāk, konsultēties gan ar pašvaldībām, jo pašlaik pašvaldībām nav nekādu uzdevumu, uzdots tikai Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Piemēram, Alūksnē, divas... faktiski trīs mašīnas...

Sēdes vadītājs. Veldres kungs, lūdzu, runājiet par likumprojektu.

U.Veldre. Jā... labi, es tūlīt beigšu. Mans priekšlikums, ka vajadzētu to likumu sagatavot reālāku un tad viņu sākt apspriest, jo ne par velti ir sakāmvārds — lāpīts plīst divreiz vai desmitreiz. Mans priekšlikums būtu reālu likumu sagatavot, jo man, piemēram, tas nav pieņemams. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu... Tā, piedodiet... Druvas kungs komisijas vārdā nevēlas neko teikt? Tad lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu. Par — 69, pret — 1, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, Druvas kungs, jūsu apsvērumus par otrā lasījuma termiņiem.

K.J.Druva. Es vēlētos 25. janvāri kā datumu.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 25. janvārim? Iebildumu deputātiem nav. Paldies.

Godātie kolēģi! Pirms pārtraukuma ir trīs paziņojumi. Andrim Tomašūnam, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Tomašūns (LC). Cienījamie Latvijas Republikas Saeimas deputāti, kas ir Norvēģijas—Latvijas deputātu sadarbības grupā! Lūdzu tūlīt starpbrīdī uz piecām minūtēm Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Edgaram Bānam, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija, paziņojums par komisijas sēdi.

E.Bāns (DPS). Lūdzu Tautsaimniecības komisijas deputātus 12.30 komisijas telpās otrajā stāvā uz nelielu sēdi.

Sēdes vadītājs. Un Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Pimkārt, es gribētu atgādināt Baltijas asamblejas Komunikācijas komitejas locekļiem, ka šodien 17.00 sākas Baltijas asamblejas Komunikācijas komitejas sēde, un otrkārt, es lūgtu sekretariātu izdarīt labojumu vienā no balsojumiem, es jūtos pagodināts, ka mani ir pieskaitījuši pie “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedriem, bet es oficiāli paziņoju, ka es neesmu pat gatavojies izskatīt priekšlikumu par iestāšanos šajā partijā. (No zāles: “Ļoti slikti!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms pārtraukuma gribu jūs informēt, ka pagājušā gada nogalē pēc rudens sesijas beigšanās mūsu kolēģim Andrim Saulītim 20. decembrī palika 35 gadi. Kaut ar novēlošanos, bet sveicam viņu! (Aplausi.)

Godātie kolēģi, tieši Ziemassvētku dienā mūsu kolēģim Raitim Apalupam palika 55 gadi. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Un tieši šodien, 15. janvārī, mūsu kolēģim Ervidam Grinovskim paliek 73 gadi. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Es lūdzu tagad reģistrēties. Un tā kā reģistrācija ir domāta kvoruma konstatēšanai par algas izmaksu, lūdzu izņemt un ievietot identifikācijas kartīti, reģistrāciju šādā veidā. Lūdzu, izņemiet identifikācijas kartīti un pēc tam ievietojiet to atpakaļ ligzdā. Tā ir reģistrācija kvorumam. Lūdzu reģistrācijas rezultātus un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt tās rezultātus.

Godātie kolēģi! Es ceru, ka mūsu tehniskie darbinieki izdomās, lai šo procedūru padarītu nedaudz ātrāku, tā ir tehniska lieta, es domāju, ka tehnika ar to tiks galā.

Paldies, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu ieņemsim vietas sēžu zālē! Turpinām izskatīt akceptēto darba kārtību. Izskatām 30.darba kārtības jautājumu pēc pašreizējās numerācijas. Likumprojekts “Dzelzceļa likums” . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jānis Ābele. Lūdzu!

J.Ābele (LC). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3522. Likumprojekts “Dzelzceļa likums” otrajam lasījumam. Sākam izskatīt likumu pa pantiem. 1.pants. Ir Juridiskā biroja 1. priekšlikums. Atbildīgās komisijas slēdziens ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 2.priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas atzinumam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 3.priekšlikums. Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par Juridiskā biroja priekšlikumu un 4. priekšlikumu — atbildīgās komisijas priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 5.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Arī šis priekšlikums daļēji ir atbalstīts un ietverts...

Sēdes vadītājs. ... tātad precizēts 4.panta redakcijā 11.priekšlikumā. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 6.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 7.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 8.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu nav.

J.Ābele. Tas bija par pirmo pantu. 2.pantā priekšlikumu nav. 3.pants. 10.priekšlikums. Atbildīgā komisija — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ābele. 11.priekšlikums. 4.pants. Atbildīgā komisija. Tātad izteikt 4.pantu šādā redakcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 4.panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav.

J.Ābele. 12.pants. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 5.pants. 13.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 14.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 5.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ābele. 15.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 16.priekšlikums. Atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 6.pants. 17.priekšlikums, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Ābele. 18.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Jānis Kazāks, frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (TKL). Dārgie kolēģi! Šeit mums vajadzētu tomēr mazlietiņ iedziļināties lietas būtībā. Tā, īsi sakot, vajadzētu saprast, ko mēs galu galā no šā likumprojekta vēlamies. Šeit, ja lasa šo 2.apakšpunktu, tad redzam, ka visu pārvaldes infrastruktūru pārvadātājus nosaka satiksmes ministrs. Es domāju, ka viņš varbūt varētu apstiprināt, bet tas ir tiešais darbs valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš”. Tā ka es domāju, ka šeit šajā momentā noteikti vajadzētu pieņemt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Es pieprasu balsojumu arī.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk debatēs runāt deputāti nevēlas. Komisijas vārdā — Ābeles kungs.

J.Ābele (LC). Tātad šajā priekšlikumā šis jautājums ir arī skatīts atbildīgās komisijas priekšlikumā. 18.priekšlikums. Pirms balsojam, es aicinu godājamos deputātus izlasīt abus priekšlikumus un izdarīt izvēli.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu nr. 17 dokumenta 7.lappusē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 4, atturas — 16. Nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu atkārtoti... 51. Jā, atvainojamies! Tātad 51 deputāts piedalās balsošanā. Par — 31, pret — 4, atturas — 16. Priekšlikums ir pieņemts. Nebalso diemžēl 30 deputāti.

J.Ābele. 18.priekšlikums. Nobalsots jau.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, tālāk!

J.Ābele. 7.pants. 19.priekšlikums. Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 21.atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 20. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele. 21. priekšlikums. Atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 7.panta redakcijai piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 8.pants. 22. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Ābele. 23.priekšlikums. Atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Ābele. 9.pants. 24.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ābele. 25. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Daļēji atbalstīts un iestrādāts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti, ļoti būtisks. Tātad jautājums ir par to, no kādiem finansu avotiem tiks uzturēts tātad valsts dzelzceļš. Precīzi sakot, kā likumā rakstīts: “ir publiskas lietošanas infrastruktūra”. Kas uzturēs? Likumprojekta autori ir ielikuši pavisam jaunu lietu šajā likumā. Ja šobrīd dzelzceļa infrastruktūru uztur akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, tad likumprojekta autori ir ielikuši normu, kas uzliek pienākumu uzturēt nevis pārvaldītājam, kas šobrīd ir “Latvijas dzelzceļš”, šo atbildību uzliek valstij. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir jāuztur nevis valstij, bet tai personai, kurai valsts ar Saeimas likumu, kā mēs nobalsojām pirms brīža, ir deleģējusi tiesības uzturēt dzelzceļa publiskas lietošanas infrastruktūru, kā arī gūt peļņu un ienākumus. Tādēļ arī, godātie kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina noteikt, ka par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un finansēšanu atbildīga ir valsts dibināta akciju sabiedrība, kas atbilst iepriekš nobalsotajam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Pēteris Elferts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atšķirība starp Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un atbildīgās komisijas atbalstīto redakciju atšķiras pēc tā, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina, ka atbildīga ir valsts dibināta akciju sabiedrība. Mūsuprāt, nevajadzētu ierobežoties tieši ar šādu uzņēmējdarbības formu. Tāpēc arī, kad bija iepriekšējais balsojums, tas bija 17.priekšlikumā, tāpēc faktiski nevajadzēja atbalstīt to priekšlikumu, jo šeit bija tieši šī uzņēmējdarbības forma — valsts akciju sabiedrība noteic, ka tieši šādam uzņēmumam vajadzētu to pārvaldīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans, satiksmes ministrs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Redziet, ja mēs skatāmies tā, kā skatās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tad pēc šādas analoģijas valsts autoceļus vajadzētu uzturēt nevis valstij, bet tiem, kas pa tiem brauc.

Vieglo mašīnu, kravu pārvadātājiem, vieglo automašīnu īpašniekiem un tā tālāk. Šī jau ir šī Eiropas filozofija un visas civilizētās tirgus ekonomikas filozofija, ka mēs nodalām operatoru no ceļa. Un, jā, es jūs saprotu, Lagzdiņa kungs, jūs domājat, ka kaut kāda viena valsts akciju sabiedrība pārvaldīs visu publisko. Var gadīties, ka tās būs vairākas. Tieši tāpat, kā valsts autoceļus pašlaik pārvalda dažādas struktūras. Un varbūt ar laiku, un tā tas arī ir Anglijā, tā tas arī ir Vācijā, var gadīties, ka kaut kāda daļa pārvalda privāti. Piemēram, posmu no Lietuvas robežas, kas iet caur Vaiņodi uz Liepāju. Šo posmu varētu pārvaldīt varbūt pašvaldību akciju sabiedrība. Par to jau ir ievadītas sarunas. Liepājas brīvā ekonomiskā zona un viss tas posms, tas ir atsevišķs atzars 60 kilometru garš, kurš varētu tikt pārvaldīts. Tā ka mēs nevarētu šeit ielikt tādu aizbīdni, kas mums neļaus manevrēt šādā ziņā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Lagzdiņš. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Godātais ministra kungs! Es daļēji varu piekrist jūsu argumentācijai par to, ka mēs varbūt esam nobalsojuši bez diskusijām, varbūt mazliet nepārdomāti priekšlikumu par 17.pantu. Bet jebkurā gadījumā, ja pārvaldītājs būs pašvaldība vai privāto tiesību subjekts, vai valsts akciju sabiedrība, mēs nevaram 9.panta otrajā daļā ierakstīt, ka par uzturēšanas un attīstības finansēšanu ir atbildīga valsts un tikai un vienīgi valsts. Tādēļ arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai bija šāds priekšlikums, kas faktiski saskan ar iepriekš nobalsoto. Bet katrā gadījumā, pat pieņemot jūsu modeli, jūsu ierosināto, mēs nevaram ierakstīt, ka tiek finansēts tikai un vienīgi no valsts budžeta un par to ir atbildīga valsts. Un pārvaldītājs, vai tā būtu privātpersona, privāto tiesību subjekts, uzņēmējsabiedrība, vai tā būtu pašvaldība vai valsts uzņēmējsabiedrība, ka nefinansēt šīs lietas. Tas, manuprāt, ir ārkārtīgi smags slogs budžetam un ārkārtīgi liela pretimnākšana šīm struktūrām. (No zāles: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābeles kungs!

J.Ābele (LC). Tātad šo īso diskusiju es aicinu izšķirt ar balsošanas palīdzību. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — izteikt 9.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā. Teksts jums ir redzams. Par šo priekšlikumu balsojam vispirms. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

J.Ābele. Ejam tālāk. 10.pants. Šeit 26.priekšlikums. Juridiskais birojs. Priekšlikums atbalstīts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 26. un 27.priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 11.pants. Priekšlikumu nav. 12.pants. 28.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 29.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 13., 14.pants. 13.pantā priekšlikumu nav. 14.pantā priekšlikumi ir. 30.priekšlikums. Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts 31. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 30. un 31.priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Ābele. 32.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts atbildīgās komisijas 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 32. un 33.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 15.pants. 34.priekšlikums. Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts 35. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 34. un 35.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 36.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 37.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 16.pants. Priekšlikumu nav. 17.pants. Priekšlikumu nav. 18.pants. 38.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele. 39.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvladības komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 40.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 19.pants. 40.priekšlikums. Atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 20.pants — 41.priekšlikums. Juridiskais birojs. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim redakcionālajam precizējumam. Pieņemts.

J.Ābele. 42.priekšlikums — komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele. 43.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Ābele. 44.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Komisija nolēma šo te 5.panta daļu vispār izslēgt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Lagzdiņš. Frakcija “Latvijai”. Lūdzu, piedodiet, Lagzdiņa kungs, frakcija “Latvijas ceļš”!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu nopietnību, jo šis priekšlikums ir ļoti svarīgs. Tātad pirmajā lasījumā mēs pieņēmām normu, kas nosaka, ka jaunu vai iepriekš slēgtu pārbrauktuvju un pāreju ierīkošana un aprīkošana tiek veikta par ieinteresētās puses līdzekļiem. Tātad, ja padomju laikos tika slēgtas un arī tagad tiek slēgtas pārbrauktuves uz dzelzceļiem, kuras šķērso mazie ceļi, un tagad, atjaunojot zemniekiem īpašuma tiesības, šie jaunie saimnieki ir ieinteresēti šīs pārbrauktuves atjaunot, tad faktiski saskaņā ar šo normu, ko mēs pirmajā lasījumā pieņēmām, tas būtu jāveic par zemnieku un ieinteresēto pušu līdzekļiem. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja izslēgt no šīs normas vārdus “vai iepriekš slēgtu”, tas nozīmē, ka iepriekš slēgtu pārbrauktuvju atjaunošana notiktu par valsts vai attiecīgās uzņēmējsabiedrības, kas apsaimnieko attiecīgo infrastruktūras objektu, līdzekļiem. Kādas sekas ir, ja mēs šo normu izslēdzam? Tas nozīmē, ka šis jautājums paliek nereglamentēts, un faktiski saskaņā ar Civillikumu pienākums finansēt slēgtu pārbrauktuvju atjaunošanu ir ieinteresētajai pusei. Faktiski, izslēdzot šo normu, mēs aizskaram zemes īpašnieku intereses. Šeit nav runa par jaunu pārbrauktuvju, bet par iepriekš slēgtu pārbrauktuvju atjaunošanu. Es aicinātu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk debatēs pieteikušies nav. Vēl ir pieteicies Pēteris Elferts, — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Lagzdiņa kungs! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību 20.panta 6.apakšpunktam. Tur ir teikts “Pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanu, aprīkošanu, aplaukošanas un slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets”. Līdz ar to jautājums tiek atrisināts. Bet nav šis precīzi, teiksim, tā daļa, jaunu un iepriekš slēgtu pārbrauktuvju un pārejas aprīkošana tiek veikta par ieinteresētās puses līdzekļiem. Tātad nebūs tikai par to, ka varētu būt arī cits modelis. Bet šo modeli noteiks, saskaņojot ar Ministru kabineta noteikumiem, kas ir paredzēts šajā 6.apakšpunktā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābeles kungs!

J.Ābele (LC). Diskusija noskaidroja, ka runa par pāreju slēgšanu vai aprīkošanu, ierīkošanu ir atrunāta tā saucamajā pēc jaunās redakcijas 6.apakšpunktā. Tātad lūdzu izšķirt šo problēmu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — svītrot 20.panta piektajā daļā vārdus “vai iepriekš slēgtu”. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, man šķiet, ka nav kvoruma. Piedodiet. Ir. Par — 33, pret — 4, atturas — 14. Pieņemts.

J.Ābele. Ejam tālāk! 45.priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt par 45.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele. 46.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam — svītrot 20.panta astoto daļu? Piekrīt deputāti. Paldies, pieņemts.

J.Ābele. 21.pants. Priekšlikumu nav. 22.pants. Priekšlikumu nav. 23.pants. 47.priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 24.pants. 48.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 49.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 50.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 51.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 25.pants. Priekšlikumu nav. 26.pants. Atbildīgās komisijas izteikts priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 27.pants. 53.priekšlikums. Juridiskais birojs. Šeit Juridiskais birojs piedāvā izvēli. Atbildīgā komisija nolēma atbalstīt pirmo variantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam, ar kuru tiek atbalstīts Juridiskā biroja 1.variants šajā labojumā? Paldies! Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ābele. 28.pants. Priekšlikumu nav. 29.pants. Priekšlikumu nav. 30.pants. 54.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Ābele. 55.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav par šo atzinumu. Pieņemts.

J.Ābele. 56.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 56.priekšlikumu? Nepiekrīt. Debatēs pieteicies deputāts Jānis Kazāks, frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (TKL). Dārgie kolēģi! Izlasiet, lūdzu, šo 3.apakšpunktu vēl vienu reizi, un tad jūs redzēsiet, ka šeit ir notikusi pretruna. Konkrēti, lasu — citēju: “Tās sastāvā ir valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija”. Es atzīmēju šo vārdu “augstākā”. Pēc tam tālāk nāk “un tai pakļauts izpildaparāts. Dzelzceļa administrācijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets”. Tātad izrādās, ka tā nav tomēr tā augstākā, ka virs šīs dzelzceļa administrācijas ir vēl tomēr Ministru kabinets. Tātad es piekrītu Juridiskajam birojam, ka jāņem ārā šis vārdiņš “augstākā”, un tad šis teksts ir loģisks. Šeit ir prasība tikai pēc viena vārda, lai izsvītrotu šo vārdu “augstākā”, un es atbalstu Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, 55. priekšlikumu mēs atbalstījām, līdz ar to par 56. priekšlikumu atkrīt tālākas diskusijas. Vai piekrīt deputāti? (No zāles: “Jā, jā!”) Paldies! 57.priekšlikumu skatām.

J.Ābele (LC). 57.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 58.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas slēdziens— neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 58.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 59.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgās komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt svītrot 30.panta 5.daļu. Pieņemts.

J.Ābele. 60.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas slēdziens — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Jānis Kazāks pieteicies debatēs, — frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Kazāks (TKL). Dārgie kolēģi! Nu šeit ir kaut kas līdzīgs tam, es domāju konkrēti Jāni Lagzdiņu, ka šeit ir jāmaina tomēr “vēlētās iestādēs” ar “vēlētām institūcijām”. (No zāles: “Slēdzam ārā vispār!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti runāt nevēlas. Komisijas vārdā — lūdzu, Ābeles kungs.

Tātad, godātais Ābeles kungs, kolēģi, izskatām 58.priekšlikumu. Juridiskais birojs ierosina svītrot 30.panta 5.daļā vārdu “vadītāji”, komisija to ir nolēmusi neatbalstīt. Protestē pret to deputāts Kazāks.

J.Ābele (LC). Tātad liekam uz balsošanu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, bet, tā kā 59.punkts ierosina svītrot 30.panta 5.daļu, tad mums ir vispirms jābalso. Godātie kolēģi, nav pieņemts 59., mums par to ir jābalso, tātad lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 59.priekšlikumu — svītrot 30.panta 5.daļu, un ja tas netiks atbalstīts, tad lemsim jautājumu par 58.priekšlikumu. Godātie kolēģi, bija kolēģi, kas tam nepiekrita, tāpēc es lieku to uz balsošanu. (No zāles: “Visi jau piekrita.”)

J.Ābele. Par sesto daļu iet runa. Par sesto daļu... 55.daļa ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. 60. un 61.priekšlikums mums arī ir jāskata tādā pašā kopsakarībā, bet mēs tagad izlemsim par 58. un 59., mēs to neesam, kolēģi, vēl izlēmuši. Tātad jāizlemj ir 59., tas ir radikālāks, ierosina svītrot. Es gribētu, lai deputāti par to nobalso, jo daži deputāti protestēja pret to. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 59.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 8, atturas — 7. Pieņemts. Līdz ar to 58.nav skatāms. Tagad, godātie kolēģi, skatīsim tādā pašā kopsakarībā 60.un 61.priekšlikumu. 61.priekšlikumā arī ir ierosināts svītrot 30.pantā sesto daļu, bet 60.priekšlikumā ir tikai dažas izmaiņas. Lūdzu vai ir vajadzība balsot vai piekrītam komisijas atzinumam par 30.panta 6.daļas svītrošanu? Piekrītam jeb prasa balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Labi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Par ko jābalso?”) Balsojam 61.priekšlikumu svītrot 30.panta sesto daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 6, atturas — 7. Pieņemts. Lūdz ar to 60.priekšlikums nav skatāms. 62. — lūdzu!

J.Ābele. 62.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums un slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst atbildīgās komisijas priekšlikumam. Pieņemts.

J.Ābele. Tātad 63.priekšlikums. Deputāts Indulis Emsis. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 32.pants. Priekšlikumu nav. 33.pants. 64.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionālajam labojumam 33.panta pirmajā daļā. Pieņemts.

J.Ābele. 65.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 66.priekšlikums. Atbildīgā komisija un slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 33.panta ceturtās daļas 3.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 67.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 68.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 69.priekšlikums. Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 70.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 69. un 70.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 71.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Ābele. 72.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele. 73.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Ābele. 74.priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele. 35.pants. 75.priekšlikums. Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 76.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 75. un 76.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 36.pants. Priekšlikumu nav. 37.pants. Priekšlikumu nav. 38.pants. Priekšlikumu nav. 39.pants. Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts un iekļauts 78.atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 79.priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 40.pants. 80.priekšlikums. Deputāts Emsis, tātad daļēji atbalstīts, iestrādāts 82. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 80., 81. un 82.priekšlikumiem? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 41.pants. 83.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas slēdziens — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 83.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Piekrīt.

J.Ābele. 84.priekšlikums. Deputāts Emsis. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Ābele. 85.priekšlikums. Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 86.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti par komisijas slēdzienu par 85. un 86.priekšlikumu iebildumus neceļ. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. Pārejas noteikumi. 87.priekšlikums. Juridiskais birojs un komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. Tātad likumprojekta priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu kolēģus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 5. Nebalso — 21 deputāts. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

J.Ābele. Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 22. janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu? Nav? Lūdzu, Kazāka kungam ir citi priekšlikumi?

J.Kazāks (TKL). Dārgie kolēģi! Mans priekšlikums ir pagarināt šo laiku, jūs saprotiet visi, kas ir iepazinušies ar šo likumprojektu, ka šeit galvenā runa ir par kravu pārvadātājiem un aizmirsta viena liela nodaļa — par pasažieru pārvadājumiem. Tāpēc lūdzu pagarināt šo laiku un visiem cītīgi sagatavoties, jo mani uzskati ir tādi, ka šajā likumā vajadzīga viena liela nodaļa, kur ir atzīmēts, kādā veidā mēs pārvadāsim pasažierus. Tāpēc mans priekšlikums ir — līdz 10. februārim.

Sēdes vadītājs. Paldies! Varbūt vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Izšķirsim jautājumu balsojot. Balsosim Kazāka kunga priekšlikumu par 10. februāri — priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Kazāka priekšlikumu par priekšlikumu iesniegšanu uz trešo lasījumu — 10. februāri. Komisija ierosina 22. janvāri. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 6, atturas — 11. Pieņemts šis priekšlikums. 10. februāris. Paldies!

J.Ābele (LC). Esam izskatījuši likumprojektu. Paldies visiem par darbu, it sevišķi tiem, kuri piedalījās aktīvi debatēs!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Nīderlandes Karalistes valdības līgumu par savstarpējo administratīvo palīdzību atbilstošā muitas likumu piemērošanā un muitas pārkāpumu aizkavēšanā, izmeklēšanā un novēršanā” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Andris Rubins. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godājamais Prezidij! Deputāti! Pirmkārt, es gribu pateikt paldies par labo zāli. Ļoti labi strādāt arī tehniskajiem darbiniekiem.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, lūdzu, runājiet par lietu.

A.Rubins. Paldies! Runāsim par lietu. Ir iesniegts likumprojekts, un Ārlietu komisija lūdz atbalstīt to kā steidzamu. Likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Pasaules muitas organizācijas ieteikto 1996. gada sadarbības tipveida modeli, līguma mērķis ir attīstīt un sekmēt starptautisko sadarbību muitas jomā, kas balstīta uz noteiktu līgumisko bāzi un vispāratzītiem principiem. Ārlietu komisija lūdz, pirmkārt, atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izlemsim šo jautājumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Rubins. Paldies! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu, un balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu. Par — 61, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. (Starpsauciens: “Bravo!”)

A.Rubins. Ir priekšlikums... ir daži redakcionāli precizējumi, kas ir iesniegti no Ārlietu komisijas, un ir priekšlikums atbalstīt šos redakcionālos precizējumus 1. pantā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs vēl neesam vienojušies par to, vai likumprojektu izskatīsim otrajā lasījumā.

A.Rubins. Tad ir lūgums...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs likumprojektu izskatām tūlīt otrajā lasījumā? Iebildumu nav. Paldies! Tātad, lūdzu, Rubina kungs, pa pantiem.

A.Rubins. Paldies! Ir redakcionāli precizējumi 1. pantā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt redakcionālajiem precizējumiem 1. pantā? (Starpsauciens: “Jā!”) Paldies! Piekrīt. Pieņemts.

A.Rubins. Ir redakcionāli precizējumi 2. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt redakcionāliem precizējumiem arī 2. pantā? (Starpsauciens: Jā!”) Paldies! Pieņemts.

A.Rubins. Un ir vēl redakcionāli precizējumi 3. pantā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

A.Rubins. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā un par likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu.

A.Rubins. Leopold...

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, jūsu vietā neviens cits balsot nedrīkst. Ja jūs esat aizmirsis savu identifikācijas karti paņemt uz tribīni, tad jūs būsit nebalsojis.

A.Rubins. Atvainojos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret un atturas nav. Pieņemts likums.

A.Rubins. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Romas konvenciju par izpildītāju, fonogrammu, producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Ārlietu komisija lūdz atbalstīt dokumentu nr. 3510 — likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumus par otrā lasījuma izskatīšanas termiņiem vai priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

A.Rubins. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 23.janvārim.

Sēdes vadītājs. Līdz 23. janvārim. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

A.Rubins. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Latvijas Republikas Advokatūras likums”” . Pirmais lasījums. Parlamentārās izmeklēšanas komisija. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Mauliņš. Piedodiet... un aizmirsu papildināt, ka mums ir arī alternatīvais likumprojekts ar tādu pašu nosaukumu, kuru iesniedz Juridiskā komisija. Un Mauliņa kungs laikam runās komisijas vārdā. Lūdzu, Mauliņa kungs!

J.Mauliņš (TKL). Es runāšu par abiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Mauliņš. Godātie deputāti! Kā jau priekšsēdētājs teica, ir divi likumprojekti par Advokatūras likuma grozījumiem. Un pirmais... abi divi ir pirmajā lasījumā. Tas ir Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Andreja Panteļējeva iesniegtais ar numuru 3390 un 3478.

Šeit ir Juridiskās komisijas negatīvais atzinums ar motīvu, ka šis labojums praktiski neko neizmaina, tikai novērtējumu sarežģī. Un tāpēc komisijas atzinums ir negatīvs, un lūdzu deputātus izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Debatēs pieteicies Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es gan domāju, ka noziņos arī par alternatīvo, un es nezinu, vai par alternatīvo nedomā ziņot Juridiskās komisijas priekšsēdētājs...

Es gribēju izteikties par abiem šiem priekšlikumiem, un es varētu arī analizēt 6. pantu un visas tā septiņas daļas, kurās būtībā jau ir norādīts vismaz četras reizes, ka, sniedzot juridisko palīdzību, tikai advokāts darbojas, un pēc tam viņam ir liecības jāsniedz par to, kas ir ārpus juridiskās palīdzības, un mēs savā komisijas darbā esam sadūrušies ar to, ka diemžēl advokāti, it īpaši sākuma stadijā, traktēja savus pienākumus kaut kādā bezizmēra laika periodā, ka viņi varēja it kā ne par ko nerunāt, vienalga, pat iznāk, ka gandrīz vai pirms tikšanās ar savu klientu. Nu tagad būtībā situācija ir nedaudz izmainījusies, jo ir parādījušies arī mūsu komisijas darbā tādi fakti un notikumu salikums laikā, kas diemžēl no šo advokātu puses liek viņiem pašiem traukties gan uz komisiju, gan arī uz prokuratūru. Bet nu varbūt tas ir par vēlu.

Es gribētu piekrist un lūgt aicināt deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu, kaut gan to laikam vēl nelika priekšā. Es biju pierakstījies debatēs... varbūt... es domāju, ka abus divus liks priekšā, tāpēc es gan komisijas locekļus, kas izmeklē šo 3 miljonu jautājumu, gan pārējos deputātus gribētu aicināt balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo tas ir gan stingrāks, gan loģiskāks. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Mums pa priekšu vajadzēja laikam arī nobalsot, vai mēs Juridiskās komisijas projektam dodam steidzamību, jo pagaidām īsti labi nav saprotams, par ko mēs diskutējam, vai par Izmeklēšanas komisijas projektu, vai mēs diskutējam par Juridiskās komisijas projektu, kuram, kā es saprotu, steidzamība vēl nav piešķirta.

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu šinī gadījumā arī atbalstīt Juridiskās komisijas projektu. Protams, mēs šeit saskaramies, ka tas arī nav ideāls, jo pēc būtības jau būtu jārada atsevišķs likums, kurā varētu precizēt šos principus — ja kāda persona, kurai ir tiesības strādāt ar tomēr diskrētu informāciju, iesaistās savā veidā kaut kādā noziedzīgā darbībā... jo šeit man kādēļ to gribas norādīt, ka mums arī Izmeklēšanas komisijas materiāli... tas jau būtu kā padomju laika turpinājums. Tālāk būtu jāiztaisa medicīnas likumā, ka, ja ārstu izsauc pie izmeklētāja kā liecinieku, viņam obligāti ir jādod fakti par slimnieka slimības stāvokli un visu pārējo. Un tāpat vajadzētu arī vēl pieslēgt mācītāju un tas man atgādina, cik es atceros savā laikā, kad man arī bija — pa priekšu pie izmeklētāja padomju laikā uzaicināja kā liecinieku, lai es pats noliecinu pret sevi, jo es dodu parakstu par nepatiesu liecību došanu, un pēc tam attiecīgi pat manu liecību varētu izmantot pret mani jau kā pret apsūdzēto. Un šinī gadījumā arī ar advokātiem mēs varam saprast to, ka Panteļējeva kungs ļoti demokrātiski grib atrisināt un piespiest advokātus sākt runāt. Bet es nevaru aizmirst to, ka pēc šīs miljonu lietas būs citi advokāti, un jebkurš slinks izmeklētājs vai prokuratūtas darbinieks, kas negribēs veikt normālu izziņas darbību, viņš vienkārši pavēlēs uz šī likuma normas pamata, ko Panteļējeva kungs piedāvā, lai viņš dod liecības par savu klientu. Jo it sevišķi tā kā Panteļējeva kungs piedāvā, tad lai viņš, advokāts... es tā izteikšos tautiski... nostučī savu klientu, kas viņam ir devis informāciju. Es brīnos par Panteļējeva kunga demokrātijas apziņu. Varbūt es saprotu, pēc tam, pēc miljonu lietas izskatīšanas, kur “Latvijas ceļš” ir apsolījis, ka nu tautai jādod mazs prieciņš, jāatrod ir vainīgie, tad mēs pieņemsim lēmumu, ka šī norma vairāk nestrādās, bet es uzskatu, ka mēs nedrīkstam, un es brīnos, kā šāds priekšlikums no demokrātiskā “Ceļa” puses varēja parādīties. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu uz doto brīdi atbalstīt Juridiskās komisijas projektu, un otrajā lasījumā, protams, vēl būs jāpiestrādā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, atļaujiet izskaidrot situāciju. Tas, ka mums ir alternatīvais likumprojekts bez komisijas iesniegtā, tādas situācijas mums ir bijušas, bet to, ka vienu no alternatīvajiem komisija vēlējās atzīt par steidzamu, tāda situācija nav bijusi. Bez tam Mauliņa kungs savā ziņojumā nelūdza pirms debatēm balsot par alternatīvā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Tādēļ rīkosimies tā: apspriedīsim abus vienlaicīgi, balsosim vispirms par pirmo, un, ja to noraidīs, tad balsosim par alternatīvā likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

J.Mauliņš. Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Esmu 3 miljonu latu izmeklēšanas komisijā, un nāk asara pēc asaras, šad tad smiekli, bet tie smiekli nav prieka smiekli. Latvijas slavenākais advokāts, kas raksta grāmatas, iet pie prokurora un prasa padomu, ko ar šādu lietu varētu darīt. Tur nekāda nozieguma nav. Viņš it kā meklēja, kā varētu nozagt juridiski pareizi. Tā kā mūsu tauta tiek apzagta. Kā juridiski pareizi apzagt mūsu tautu. Viņš it kā neatrod, bet tie 3 miljoni latu tiek nozagti tā kā tā, un viņš dabū 300 000 latu honorāru.

Es tā pusnopietni teicu advokātam Supem, kurš stāstīja, ka viņam iznākuši šķēršļi tāpēc, ka viņš nezināja, vai viņš būtu ar mieru dalīties pusmiljona latu honorārā par to, ka viņš divas draudzīgas puses savedīs kopā. Saprotiet, tas pusmiljons latu honorāra būtu godīgi nopelnīts. Godīgi nopelnīts, ne manā valodā, bet it kā mūsu juku, juku valstī. Tikai tur varētu būt tādas summas godīgi nopelnītas par tautas mantas izšķērdēšanu. Par pāris stundu darba pusmiljons latu! Tādu summu pasaules visslavenākie advokāti visbagātākajās valstīs neuzskatītu par godīgu.

Mēs šeit tagad ar steidzamību lāpīsim kaut kādu pantu. Ar steidzamību. Neizprazdami, ka advokātam ir kaut kāda morālā atbildība pret savu valsti, pret savu tautu, pret savu klientu, pret darījumu, pret savu laiku, pret savu kolēģi, pret visu ko. Neviens no šiem grozījumiem neuzrunā fundamentālo lietu, ka vislielākie zagļi, bet it kā likumīgi zagļi Latvijā kopā ar advokātu, jo viņi paņem un sadala mūsu zemi. Visas mūsu bagātības iet caur advokātu kantoriem un tad, lūk, brīnums, ka mēs nevaram atrast tādus muļķus, kas ir dabūjuši savu juridisko grādu, kas ies un būs tiesneši Latgalē. Mēs it kā nesaprotam, ka viņš aiziet par tiesnesi Latgalē. Tad zini, viņam tas kukulis jāņem, ja viņš gribētu drusciņ būt saviem kolēģiem līdzīgs, lai varētu vismaz viņus uzcienāt ar vakariņām. Viņam ir jāņem kukulis. Mums tas Advokatūras likums ir fundamentāli jāpārstrādā. Advokāts nedrīkst ņemt vairāk par savu stundu algu kā varbūt simts minimālās algas. Ka viņam ir jāpierāda, ko viņš darījis stundu sarakstā, ko it kā konsultantam vajadzētu darīt. Bet mēs šeit ar steidzamību kaut ko darīsim.

Es mūsu komisijai skaidroju, kā šos blēžus, es viņus saucu par blēžiem, jo pēc manas izpratnes tas ir blēdis, kas par pāris stundām sev paņem pusmiljonu latu jeb 300 000 latu. Viņiem nav atļauts nevienā civilizētā pasaulē slēpties dēļ tā, ka viņi nedrīkst izpaust to, ko viņi negrib izpaust. Viss, kas no mūsu Saeimas bija vajadzīgs, bija paskaidrojums likumā, ka mēs nekad nebijām domājuši, ka šos pantus varētu tā lietot, un tā tos nedrīkst lietot! Un visiem šiem četriem advokātiem būtu jānāk un jāskaidro jeb jāiet tūlīt cietumā. Bet to mēs gan negribam darīt.

Katru dienu “Panorāmā”, katru otro dienu lielākajās avīzēs pirmajās lapās ir mūsu godājamie blēžu ķērāji, un visas jaunākās ziņas un visas tās ziņas ir sliktas. Stendzenieks nedabūja tikai vienu garantiju, bet četras! Un katrai no tām četrām ir atsevišķs notāra numurs. Tikai viena no tām četrām zīmēm ir bankā “Baltija”, par ko kaut kādi būs jāizkārto. Bet Maskavas “Intertek” bankā ir vēl divi. Un vēl kaut kur ir viens. Un neviens no mūsu valstsvīriem — prokuroriem vai valsts pārstāvjiem Ventspils ostā vai kā — nav anulējis vai pat mēģinājis anulēt nevienu no šiem darījumiem.

Tanī pasaules malā, kurā es augu, un es ticu, tas ir visā pasaulē, ja ir kāds darījums un ja to nenoliedz, pat ja to ir darījis cilvēks, kas nav pilnvarots, ja tas darījums ir zināms un paliek lietā, tad tas paliek lietā. Bet tagad, gadus vēlāk, mēs vēl neesam ar mieru sākt anulēšanas procesu pret šīm garantijām. Bet visas šīs spēlītes, tās garantijas un tas viss, ko mēs likumīgi atļaujam, ir advokātiem, ko sarīties, ir lēmējiem — varturiem kļūt bagātiem. Mēs nevienu nekur neatradīsim! Ja mēs atradīsim, tas būs kaut kāds ierēdnis, kas ir klausījis kādam citam ierēdnim. To cilvēku mēs nozīmēsim, un to cilvēku mēs sodīsim. Bet tie cilvēki, kuri slēpa no tautas, uzspieda “Latvenergo” padomei, ka nedrīkst par šo lietu skaļi runāt, tie cilvēki staigā. Tie cilvēki, kas atnāca no “Latvenergo” uz izmeklēšanas komisiju un stāstīja, ka viņi neesot parakstījuši darba līgumu, ka viņi neesot saņēmuši algu. Neviens viņus nesauc pie atbildības par to, ka viņi Saeimas komisijā melo. To mēs nedarām. Bet katru dienu tauta redz, cik godīgi ir tie “Latvijas ceļa” pārstāvji un bijušais “Latvijas ceļa” iekšlietu ministrs, cik godīgi viņi ir, jo viņi meklē, cik skaļi un skaisti viņi meklē! Un atrod tikai vēl un vēl un neko neatrod. Teātris, draugi, teātris! Mūsu tauta tiek apzagta. Mēs šeit atkal ar steidzamību kaut ko varonīgu darīsim. Strīdēsimies starp diviem variantiem, un neviens no tiem neder. Advokāts, kas pieprasa vairāk nekā 50 vai 100 minimālās algas par vienas stundas darbu, zina, ka viņš dara noziedzību. Viņu vajadzētu ne tikai izmest no Advokatūras kolēģijas, bet tūlīt ielikt cietumā. Tikai par tādu uzdrīkstēšanos vien.

Kolēģi, mēs zinām, kāpēc tas teātris notiek. “Latvenergo” valde ir atlaista, “Latvenergo” padome ir atlaista, un liela daļa no “Latvenergo” ierēdņiem ir iebaidīti. Ja viņi attaisīs muti par to, kas īsti notiek, ka mēs taisāmies pārdot “Latvenergo” par 24 000 000 latu saviem draugiem lielākoties sertifikātos, tad “Latvenergo” par 24 000 000 miljoniem jūs neko tur nevarētu uzbūvēt. “Latvenergo” ir 10 miljardu latu vērts, bet to nozags, un es to saucu par zagšanu. Metiet mani ārā, lūdzu! Tie kungi, kas taisās to it kā par 92 000 000 novērtēt, tad ziniet, 63 000 000 kaut kādam siltumam un 25 tur un tur, un paliek 24 000 000, ko it kā tauta dabūs par to, ko mans tēvs uzsāka.

Mans tēvs bija atbildīgs par Ķeguma uzbūvēšanu par 24 000 000 latu, jūs pat tur nevarat iet peldēties. Tādi hesi maksā miljardu katrs. Mūsu tautu vienkārši izzags un izzags, bet spēlēs teātri. Mēs godīgi kaut ko meklējam, bet neko neatrodam. Ar steidzamību mums tagad izdarīs tā, ka mēs nevarēsim runāt par lietām. Mēs esam pieņēmuši visādus likumus. To Advokatūras likumu pārskatīsim, šīs imunitātes ministriem vai kādiem citiem nedrīkst būt! Ja viņi kļūst bagāti, tad ir jāsaprot, tad tas lielāko daļu ir negodīgi. Un nespēlēsim šos teātrus! Sargāsim to, kas mums ir. Mums vēl šodien “Latvenergo” pieder. Eiropas Savienība nav prasījusi, es atkārtoju: Eiropas Savienība nav prasījusi, vai mēs privatizējam pat vienu no mūsu stratēģiskajiem objektiem, bet tā privatizācija ir klaja zagšana. Vairāku miljardu vērtu mantu mēs par vairākiem desmitiem miljoniem sertifikātos atdosim. Un tajā pašā laikā tie vadoņi, kas tur viscentrālāk spēlē, tie klanās televīzijas priekšā un saka: “Skat, cik godīgs es esmu! Skat, ko es atklāju!”

Kuģniecības aiziet, “Latvenergo” aizies, un tad tās blēņas, ka Latvijas tautai ies labāk. Privatizācijas aģentūra zina, ka viņa atlaidīs 10 000 strādnieku šogad, bet mums iešot labāk. Privatizācijas aģentūra atņems latviešiem darbu. Ar mūsu nodokļu likmēm tas tiek darīts, un mūsu ministri un Valsts prezidents stāsta mūsu tautai kaut kādas pasakas, ka valstī iet labāk. Sāksim nopietni strādāt šajā svētajā zālē! Neko ar steidzamību, un to advokatūras pantu pataisīsim tādu, ka advokāts nevarēs pelnīt vairs 100 minimālās algas vienas stundas darbā, kur viņam ir jāatklāj viss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu atvainoties ziņotāja vārdā, kas nepilnīgi pateica, kas viņam bija jāpasaka ziņojuma reizē. Tātad tiek izskatīts, šī ir viena lieta, kas tiek izskatīta šajā situācijā, un tiek izskatīts gan Parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegtais, gan alternatīvais — Juridiskās komisijas iesniegtais likumprojekts. Ja nu reiz ziņojuma laikā ir palaists garām termiņš, ka ir balsojums par steidzamību, tad es komisijas vārdā šo steidzamību neuzturu.

Iepriekšējais runātājs daudzreiz pieminēja šo steidzamību, un nu iznāk tā, ja mēs gribam, kaut ātrāk, lai Parlamentārajai komisijai būtu vieglāk strādāt, tad tas ir slikti. Ja to mēs darītu ilgāk, atkal būtu slikti. Grūti jau ir izdabāt. Bet, kā jau es teicu, es komisijas vārdā neuzturu šo steidzamību.

Es domāju, ka šobrīd jums pirms balsošanas būtu jāizšķiras par to, kurš no likuma projektiem ir pilnīgāks, kurš ir juridiski korektāks, kurš tiešām risina, ja ne atrisina, to problēmu, kura ir radusies ar dažu advokātu izturēšanos, kad viņi tika uzaicināti sniegt liecības vai nu pirmstiesu institūcijās, vai arī attiecīgajā komisijā. Es domāju, ka šī situācija, kas veidojas, praktiski nav tik daudz saistāma ar Advokatūras likumu, cik tā ir saistāma ar viena vai otra cilvēka attieksmi — gan pilsonisko, gan attieksmi tajā amatā esot, kurā viņš vienā vai otrā brīdī ir.

Runājot par likumprojektiem. Es, protams, aicināšu jūs atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo un būtu pateicīgs, ja Parlamentārās komisijas pārstāvis, es nezinu, vai Kreitusa kungs bija pilnvarots teikt, ka viņš pozitīvāk skatās uz Juridiskās komisijas izstrādāto un tādēļ noņem šo, bet būtu labāk, ja Parlamentārā komisija atsauktu šo savu likumprojektu. Protams, varētu jau tikt iesniegti priekšlikumi turpmākajos lasījumos.

Tātad jautājums ir... Es arī drusku pēc būtības. Ko tad piedāvā Parlamentārā komisija? Parlamentārā komisija piedāvā risināt jautājumu atkarībā no tā, kā klients ir teicis advokātam. Vai viņš uztic šo savu informāciju kā noslēpumu, vai viņš vienkārši izpauž kaut kādu informāciju. Un tikko viņš ir teicis katrā vārda galā, ka tas ir noslēpums, tā advokāts ir saistīts ar šo savu klienta gribu, un tā arī tas notiks. Viņš teiks: “Es par to nerunāšu, jo, sniedzot juridisko palīdzību, es šo informāciju esmu saņēmis no klienta kā noslēpumu.”

Un, savukārt, kas tad tiek piedāvāts Juridiskās komisijas alternatīvā? Piedāvāta tiek norma, nevis labot jau spēkā esošo normu, kas ir Advokatūras likuma 6.panta 2.punktā, bet papildināt jau minēto pantu ar tādu tekstu, kāds ir jūsu rīcībā esošajā 3479. dokumentā. Proti, tāda advokāta rīcība ir atzīstama par nelikumīgu, kura ir vērsta uz to, lai mācītu klientu. Tā es nosaukšu vienkāršā sarunvalodā, lai mācītu klientu uz nelikumīgu darījumu realizēšanu, un tā vairs nav atzīstama kā juridiskā palīdzība, bet kā nelikumīga rīcība. Es domāju, ka šāds risinājums būtu gan universālāks, gan arī tuvāk tai konkrētajai problēmai, kāda praksē ir radusies. Protams, es gribu teikt arī to, ka viena radusies problēma — tāpat kā viena bezdelīga vēl nenes pavasari, tā arī viena problēma nevarētu būt par pamatu izmaiņām likumā. Jo Advokatūras likuma sūtība un būtība ir arī tā, ka katrs cilvēks un mūsu sabiedrība virzās uz to, kur katrs ir potenciāls advokāta klients, katrs, griežoties pie advokāta pēc juridiskās palīdzības, būtu pārliecināts, ka tā saruna, kura būs ar zvērinātu advokātu, protams, ja tā nepārkāpj šīs robežas, kuras ir tagad noteiktas, papildinot projekta 6.panta ceturto daļu, tad tās tiks saglabātas un netiks izpaustas, jo pretējā gadījumā, ja mēs šīs garantijas nedodam cilvēkam, kas tiek Advokatūras likumā saukts par klientu, tad viņam nekad nav nekādu garantiju, ka neatradīsies tikpat negodīgs cilvēks, kurš izpaudīs šīs ziņas viņa konkurentam vai vēl kaut kādai citai personai.Tātad klientam arī ir jābūt garantijām, ka viņa uzticētās ziņas tālāk nedrīkst izpaust. Šim likumam ir jābūt kā sargam, pirmkārt, lai advokāts tiešām būtu godprātīgs. Un, no otras puses, lai klients varētu uzticēt savas problēmas advokātam tāpat kā ārstam uzticas slimnieks, kā mācītājam uzticas ticīgā persona, kas pie viņa griezusies. Tādēļ es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, un, kā jau teicu, neuzturu steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Runās deputāts Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Pirmkārt, es nesapratu, Kaksīša kungs, ja viņš neuztur steidzamību kā komisijas loceklis, es katrā ziņā tomēr gribētu, lai tā steidzamība tomēr tiktu nobalsota par priekšlikumu. Ja tas tiek noņemts komisijas vārdā, tad tas ir cits jautājums. Es nesapratu, vai tas ir kā personīgs viedoklis vai kā komisijas viedoklis. Skaidrs. Es katrā ziņā tomēr uzskatītu mūsu komisijas vārdā, ka steidzamība būtu nepieciešama. Es domāju, ka starp pirmo un otro lasījumu varētu lietas sakārtot. Ja tas vairs nav balsojams, tad tas ir izšķirams sēdes vadītājam.

Īsumā varbūt. Es gribētu teikt, pirmā lieta ir, ka pēc būtības šie abi divi priekšlikumi nav alternatīvi. Pēc būtības viņi, pirmkārt, attiecas uz dažādām likuma sadaļām, un, otrkārt, viņi īstenībā viens otru papildina. Tāpat es uzreiz gribētu atzīmēt, ka uz šobrīdi faktiski ne viens, ne otrs priekšlikums pilnībā neatrisina problēmu. Es domāju, ka pamatdarbs īstenībā būs jāizdara starp pirmo un otro lasījumu vai starp pirmo un otro, un trešo lasījumu. Tas ir viens, ko es gribētu teikt.

Otrs, ko es gribētu teikt. Es uzskatu par nepareizu to interpretāciju, ka nedrīkst likumu mainīt, balstoties uz vienu specifisku precedentu. Es domāju, ka īstenībā tas ir pilnīgi normāli, ka, tieši balstoties uz konkrēto precedentu, mēs nolemjam, ka kaut kas esošajā likumdošanā nav kārtībā un kaut kas ir jālabo. Un ar šādu precedentu konkrēti mūsu komisija šodien ir saskārusies, proti, ka pašreizējā esošā redakcija, kas aizliedz nopratināt vai pieprasīt no advokāta informāciju kā lieciniekam par faktiem, kas viņam ir kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību, tāda ir šī brīža interpretācija. Šī interpretācija faktiski neļauj uzdot jautājumus, būtiskus jautājumus, advokātiem, un šī pašreizējā redakcija jau pārāk plaši interpretē jēdzienu “juridiskā palīdzība”. Tikai paradoksālu piemēru jums pateikšu. Faktiski tā, kā šī redakcija konkrēti šobrīd tiek izmantota “Latvenergo” izmeklēšanas lietā, advokāti interpretē kā juridisko palīdzību gandrīz vai ne tikai konkrētās darbības, kas ir saistītas ar klientu, bet vispār viņi atsakās atbildēt par jebkurām darbībām, ko viņi ir veikuši šajā laikā. Par darbībām, kas varētu varbūt tieši būt nesaistītas ar šo klientu.

Un mēs nonākam pie paradoksa, ka, piemēram, ja es kā advokāts sniedzu kādai personai x juridisko palīdzību un tajā laikā tajā pašā telpā notiek noziegums, tad es pasaku, ka es neko neliecināšu par to, ka es redzēju šo noziegumu, jo es to esmu redzējis tāpēc, ka tajā laikā es esmu sniedzis juridisko palīdzību. Un tā tas tiek interpretēts, ka tas ir sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu. Varbūt šī ir nedaudz ekstrēma interpretācija, bet katrā ziņā tā ir saskatāma. Un pašreizējā redakcija to pieļauj. Arī pasaules praksē, cik man zināms, nav absolūta aizlieguma nopratināt vai uzdot jautājumus advokātiem. Ir dažādas prakses. Amerikas Savienotajās Valstīs, ar kuras pieredzi man nācās iepazīties, ir prakse, ka eksistē speciāls tiesnesis, kurš nosaka, uzklausot apsūdzības argumentus, uzklausot, protams, arī, aizstāvības argumentus, kurš nosaka, kurā sadaļā advokātam ir jāliecina un kurā sadaļā nav. Mums šāda instrumenta nav. Un līdz ar to mēs nonākam zināmā strupceļā. Strupceļā, kas ir diemžēl arī ieprogrammēts Juridiskās komisijas priekšlikumā, kaut arī jāsaka vēlreiz, ka tas kā nealternatīvs noteikti būtu arī atbalstāms, un acīmredzot jādomā, kā pie šīs redakcijas pastrādāt.

Bet problēma ir tā, ka Juridiskās komisijas priekšlikumā ir rakstīts, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstamas advokāta nelikumīgas darbības klienta interesēs. Problēma ir tā, kas kvalificē šo nelikumīgo darbību un kurā brīdī un kā līdz šai kvalifikācijai nonākt. Ja klientu ir iespējams nopratināt kā liecinieku un, izejot no tā, sākt kvalificēt, vai viņa darbības ir bijušas vai nav bijušas nelikumīgas, tad advokātu nav iespējams nopratināt, un tāpēc jautājums — kurā brīdī var sākt kvalificēties viņa darbība kā nelikumīga? Jo, ja šobrīd mēs pielietotu šo punktu, tad vienkārši advokāts pateiktu: “Piedodiet man, vēl nekur nav kvalificēts, ka attiecīgā darbība ir nelikumīga, tāpēc es par to vispār nerunāšu.” Un prokuratūra netiek līdzi šai kvalifikācijai.

Es gribētu vēl piezīmēt vienu punktu, ka pašreizējā redakcija faktiski ir arī diskriminējoša pret advokātiem, jo nostāda viņus samērā īpatnējā situācijā. Ja konkrētajā lietā, par kuru ir ierosināta krimināllieta, klients vai jebkurš cits var tikt nopratināts kā liecinieks un pēc tam kļūt vai nekļūt par apsūdzēto, tātad ir stadija, kur zināmā mērā var tikt sniegti paskaidrojumi prokuratūrai. Prokuratūra var pieprasīt, var tikt noskaidrota klienta loma, tad advokāta gadījumā šis likums faktiski izslēdz advokātam iespēju paskaidrot vai interpretēt savu darbību un nostāda advokātu diskriminējošā lomā, ka viņam izkrīt viens posms. Advokāts ir vai nu tāds, kuram vispār nevar uzdot jautājumus, vai arī advokāts uzreiz ir tāds, kam konkrēti pašam ir izvirzīta apsūdzība. Jau konkrētā kriminālā apsūdzība. Un pret viņu tiek pielietotas sankcijas no prokuratūras puses. Izkrīt tas starpposms, kurā advokāts kā liecinieks varētu izskaidrot vai paskaidrot savas darbības motīvus un zināmā veidā interpretēt tās likumību un nelikumību. Klients to var darīt. Advokāts nē. Līdz ar to prokuratūra objektīvi tiek virzīta uz situāciju, ka tā ir spiesta izvirzīt apsūdzību advokātam, lai vispār varētu sākt viņu nopratināt. Protams, tad iestājas iespēja advokātam jau nerunāt kā apsūdzētajam, bet tās ir bišķiņ citas attiecības jau un cits, protams, psiholoģiskais aspekts.

Vēl viens moments, kas attiecas par mūsu redakciju. Mēs pašlaik arī nonākam paradoksālā situācijā. Konkrētajā gadījumā, kad klients vēlas, lai advokāts runā, bet advokāts nerunā. Tieši no šejienes ir radusies arī mūsu redakcija. Vēl vairāk. Klients varbūt pat uzskata, ka advokāta klusēšana viņam sāk kaitēt. Un, neskatoties uz to, advokāts atsakās runāt, jo viņš uzskata, ka viņš sniedz juridisko palīdzību. Vai tiešām mēs varam pieļaut tādu paradoksālu situāciju, ka advokāta klusēšana tiek pacelta absolūtā līmenī pat situācijā, kad tā ne tikai sāk traucēt izmeklēšanai vai kavēt izmeklēšanu. Te varētu runāt par pušu sacensību un par to, ka objektīvi to vajadzētu nodrošināt, bet pat situācijā, kad tas sāk kaitēt klientam. Ne tikai klientam. Mēs zinām konkrēto gadījumu, kad advokāta klusēšana sāk kaitēt ne tikai klientam, bet citām personām. Piemēram, tā pati slavenā “Patrona” vēsture, kad viena advokāta klusēšana vai skaidrojuma nesniegšana faktiski sāk kaitēt citiem cilvēkiem, kaut vai tiem, kuri tiek minēti, teorētiski Patrona lomas izpildītājam. Tātad mēs nonākam pie dīvainas situācijas. Starp citu, tikai tie apstākļi noveda pie tā, ka pēc tam it kā advokāts šinī sadaļā sniedza liecību. Līdz tam viņš to atteicās darīt. Tātad mēs redzam, ka kaut kas pašreizējā redakcijā nav kārtībā. Mums ir tiešām jāprecizē, pirmkārt, attiecības ar klientu. Otrkārt, mums ir tomēr jādod iespējas izmeklēšanai uzdot jautājumus advokātam tad, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka viņa darbības varētu būt nelikumīgas. Šeit ir tā problēma, kas varbūt saistīta ar Juridiskās komisijas redakciju. Kur ir pateikts kategoriskā formā, un šī kategoriskā forma būs noteikti tā, varēs pastāvēt advokāti un teikt — vispirms pierādiet, ka tā ir bijusi nelikumīga darbība, mana nelikumīga darbība interesēs, un pēc tam es kaut ko par to runāšu.

Es gribētu teikt vēlreiz to, ko es iesāku. Es uzskatu, ka šobrīd abas redakcijas viena otru papildina. Protams, mums it kā nav iespēju nobalsot par abām. Līdz ar to nobalsos par vienu, jebkurā gadījumā tas atvērs likumu. Jāstrādā pie abām redakcijām abās sadaļās tālāk. Un acīmredzot es atzīstu, ka tās abas nav ideālas un abas neatrisina uz šobrīdi esošo problēmu. Bet es domāju, ka mēs varētu pietiekami ātri un operatīvi kopējiem spēkiem, piedaloties juristiem, piedaloties varbūt arī Advokātu kolēģijai, prokuratūras pārstāvjiem, atrast nepieciešamo risinājumu Advokatūras likumā un izdarīt nepieciešamos labojumus. Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu iesniegto. Ja gadījumā mūsu iesniegtais tiek noraidīts, tad atbalstīt Juridiskās komisijas iesniegto, jo, atkārtoju vēlreiz, tā nav alternatīva, un abi tie ir papildināmi un pilnveidojami. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad likumprojekta apspriešanu turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad es lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu! Māri Rudzīša kungu es lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr tiek gatavota izdruka, varbūt mēs varam vienoties pēc 35.jautājuma — likumprojekts “Grozījums Farmācijas likumā” — iekļaut to jautājumu, par kuru mums nebija ziņotāja “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”. Te ir sešu deputātu iesniegums. Labi, lemsim to pēc pārtraukuma.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Vladilens Dozorcevs, Andrejs Krastiņš, Juris Dobelis, Juris Sinka, Andrejs Panteļējevs, Kārlis Leiškalns, Ģirts Valdis Kristovskis, Pēteris Keišs, Edvīns Inkēns, Pēteris Apinis, Leonards Teniss, Ernests Jurkāns, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Ervids Grinovskis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 43 deputāti. Lūdzu nervozu zvanu! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 55 deputāti. Turpinām debates apspriežamajā jautājumā. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Es nebūtu nācis otro reizi par šito jautājumu runāt, ja man nelikās tik smieklīgi un tik grūti, jo tūlīt pēc manīm uznāca uz tribīnes mūsu labi pazīstamais Kaksīša kungs un stāsta, ja viņš to dara agrāk, tad ir slikti ar steidzamību, ja viņš dara vēlāk, tad arī ir slikti. Un tāpēc viņš par steidzamību neuztur. Bet kur tā teātra spēle? Vienalga, ko mēs šodien darīsim, viņam nebūs atpakaļejošs spēks. Atpakaļejošs spēks šitanī jautājumā būtu bijis, ja mēs būtu skaidri un gaiši paskaidrojuši, ka tā to likumu nevar locīt. Un tad, kad sākas runa, kā to likumu var skaidrot, Advokātu kolēģija bija mūsu pusē, bet saproti, paprasi mafioziem, vai tad patiešām par šito varētu viņus likt cietumā, un atļauj viņiem domāt, konsultēties, un droši, kā jūs redzat, nav vainīgi, viņiem ķerties klāt nevar. Un tad mēs nolēmām šeit laikam kaut kādu nolīgšanu starp mūsu augstiem vīriem, kad šitie prezidenti un ministru prezidenti, un citur tur padomdevēji, ka šitās naudiņas pelna pusmiljonu latu pusstundu darbā, ka šitie goda vīri, ka viņiem nevienam nav jāiet cietumā, viņam nevienam nav nekā jāskaidro. Un tā mēs ienesam to domu, kad mums šito iepriekšējo likumu, kas ir nepilnīgs, ir jālāpa.

Nu labi, tik tālu es varēju nociesties, tad atnāk godājamais Panteļējeva kungs un skaidro, ka, zini, Kaksīša kunga ielāps ir labs ielāps, tas lāpa vienā vietā, viņa ielāps un labs ielāps, tas lāpa kaut kur citur. Mīļie kolēģi, tā lāpīšana ir goda prātā, tajā lāpīšanā ir izprasts, kas ir likuma gars, to mums vajadzēja paskaidrot, tā lāpīšana nav lūgt Advokātu kolēģiju pēc tam, kad tur ir 800 tūkstoši vai cik tur latu nopelnīti viņu starpā, vai nu viņiem par to būtu jāliecina. Un padomājiet vēl, draugi, tur tā lāpīšana nav, viņi vienmēr atradīs, kāpēc tur vajadzētu jaunu ielāpu un vēl vienu jaunu ielāpu. Es biju mazs puisis, biju zem 20 gadu, kad man paskaidroja, ka vienalga, cik labi rakstīts, var caur katru likumu, caur katru līgumu izbraukt cauri ar smago mašīnu, ja to policists atļaus. Un mūsu policija šeit, Saeimā, Panteļējeva kungs tagad atkal skaidro amerikāņu prezidentus. Blēņas. Amerikāņu senāta komiteja paņem prezidenta sievu, pirmā imunitāte, prezidentu advokātu, otrā imunitāte, un ir baigais skandāls — Vaitvotera. Tur nekādas imunitātes, tur meklē tos papīrus, raka, un skandāli, un nezin ko, bet mēs šeit stāstām kaut kādus pekstiņus, lai tauta tic, ka mēs patiešām kaut ko meklējam. Draugi, mēs neko nemeklējam. Mūs ir Eiropas Padome nosaukusi kā ļoti korumpētu valsti ļoti augstos līmeņos. Stendzenieka kungs finansēja visas mūsu partijas, vismaz tādi ir Šķēles kunga draudi, ka Stendzenieka kungs tur ir starp viņiem, it kā finansēja visas partijas, arī Vienības partiju, tikai ne Tautas kustību “Latvijai”. Un tāpēc, negaidot nekādu apvērsumu, viņi pārņēma varu, un mēs šeit nevienu no iekšējiem neaiztiksim, bet ko mēs ar to izmeklēšanas komisiju esam izdarījuši, esam sabaidījuši visus, kas kaut ko par “Latvenergo” zina. Un tā ir tikai spēle un mūsu tautas miljardi ir izzagti. Mums trūkst izpratnes, sirdsapziņas, ja gribat, tikumības, taisnības izjūtas, šeit tikai blēņas. Mums šeit nesen, žēl, ka Tabūna kungs un...

Sēdes vadītājs . Valdmaņa kungs, jūsu runas laiks beidzies.

G.Valdmanis. Es gribētu pusminūti vairāk, lai nobeigtu domu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par pusminūtes papildlaika piešķiršanu deputātam Valdmanim. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 13, atturas — 6.

G.Valdmanis . Līdzīgā situācijā pagājušā Saeimas sanāksmē es neprasīju balsojumu, tiku izslēgts uz divām sēdēm, un tas jautājums tika nodots Pieprasījumu komisijai, kura nolēma, ka tā to lietu neskatīs. Sūtīs atpakaļ, un mēs šeit sēdē pārrunāsim, tas nav noticis, bet Tabūna kungs teica, ka tāds tiesnesis, kas nedara savu darbu, tad viņš nav tautai vajadzīgs kā tiesnesis. Tabūna kungs, jūs neesat vērts deputāta goda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Otro reizi.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Diemžēl man arī jāsaka, ka es nebūtu nācis runāt otro reizi, bet ir noticis pārpratums, un Panteļējeva kungs kļūdās tanī apstāklī, ka man nebūtu bijusi taisnība, noņemot steidzamību. Es to darīju tādēļ, ka Kārtības rullis neatļauj mums lemt par steidzamību tad, kad jau ir uzsāktas debates, tas ir jādara pirms debatēm, un tātad citas izejas vairs nav.

Otrs. Ja runā par to, ko Panteļējeva kungs teica par slepenību, un nedrīkstētu ziņot, acīmredzot tas ir teikts tādēļ, ka Panteļējeva kungs nezina, ka Krimināllikumā, Kriminālkodeksā ir noteiktas normas, par ko ir noteikti jāziņo jebkuram, tanī skaitā arī advokātam.

Treškārt. Par nelikumību vai par to, kā te ir ierakstīts Juridiskās komisijas variantā “nelikumīgas darbības”. Tam ir savs kritērijs, tam ir kritērijs, un mēs paši labi zinām, paši esam par to balsojuši, var būt ierosināta krimināllieta par šīm darbībām, tas ir viens kritērijs. Otrs kritērijs ir uzsākt kriminālvajāšanu. Ja pieņemtu tādu variantu, ka tikai ir aizdomas uz nelikumīga pamata, tad iznāk tā, ka 90% vajadzētu un varētu pratināt advokātus, un šajā daļā nu gan es gribu piekrist Valdmaņa kunga teiktajam, kad te ne tik daudz ir likuma problēma, cik ir godprātības problēma un amata izpildes problēma, atbildība un gods, cilvēciskais gods šā amata priekšā. Ar amatu es saprotu arī advokatūru. Paldies!

Sēdes vadītājs . Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Man tagad jāsaka tā, es nenāktu runāt, ja nebūtu otrreiz runājis Kaksīša kungs. Es gribētu pievērst godāto Saeimas deputātu uzmanību tam, ka tas ir pirmais precedents 6.Saeimas darbības laikā, kad vienam likumprojektam, ko iesniegusi viena komisija, nav steidzamības, un otram likumprojektam ir steidzamība. Ja mēs būtu par steidzamību nobalsojuši pirms debašu atklāšanas, tad steidzamība attiektos gan uz vienu, gan uz otru un tikpat labi varēja attiekties uz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegto likumprojektu, ja tas tiktu pieņemts, nevis pieņemts Juridiskās komisijas. Šis gadījums tātad pierāda to, ka ir jāveic labojumi un papildinājumi Saeimas Kārtības rullī, kas paredz arī šādus gadījumus un kas nosaka kārtību, kā jārīkojas šādos gadījumos. Tāpēc es lūgtu deputātus ievērot un arī sēdes vadītājam pieturēties pie tā, ko viņš teica šeit no savas vietas, ka vajadzētu šajā gadījumā, tā kā tā ir pirmā reize, vispirms nobalsot par pirmo, ja to nepieņem, tad balso par steidzamību un otro. Arī pats Kaksīša kungs, pirmajā reizē uzstājoties, aicināja sēdes vadītāju izšķirt, kā rīkoties.

Otrs moments, kam es gribētu pievērst uzmanību. Mums vēl tomēr ir jābūt skaidrībai, vai tas ir tikai komisijas vadītāja viedoklis, vai ir bijusi komisijas sēde, un Juridiskā komisija ir atsaukusi steidzamību savā sēdē ar protokola ierakstu, un līdz ar to šis jautājums vispār vairāk zālē nebūtu risināms.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt deputātiem, ka ir lūgums atbalstīt steidzamību Juridiskās komisijas likumprojektam, ja netiks pieņemts Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likumprojekts. Un pārdomāt pēc iespējas ātrāk, kā šādu situāciju atrisināt Kārtības rullī, lai šeit no tribīnes vairāk par to nebūtu jādiskutē. Un it īpaši vēl arī tāpēc, ka šajā gadījumā steidzamību nosaka pati situācija, jo, ja arī šeit Saeimā deputāti turpinās vilkt garumā jautājumus, kas ir saistīti ar 3 miljonu lietas izmeklēšanu, tas vēl vairāk graus Saeimas un arī Saeimas izveidotās komisijas autoritāti Latvijas iedzīvotāju acīs.

Sēdes vadītājs . Godātie deputāti, vairāk neviens debatēs pieteicies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Mauliņa kungs. Atvainojiet, Mauliņa kungs ir saslimis. Juris Kaksītis — komisijas priekšsēdētājs.

J.Kaksītis (DPS). Jā, es piekrītu, cienījamie kolēģi, Kreituses kundzes teiktajam, ka šis ir radies precedents zināmā mērā, kaut gan tāds gadījums var būt, ka viena komisija uzskata steidzamības nepieciešamību un otra neuzskata, bet, ja nu šeit šis precedents ir radies, acīmredzot būtu taisnīgāk to izšķirt ar balsojumu, un, ja Saeima piekritīs, tad es varu pateikt tiešām: es nerunāju komisijas vārdā, jo komisijas sēde nav bijusi un lēmums nav pieņemts, es runāju, izejot no Kārtības ruļļa normām, kur, acīmredzot jūs visi man piekritīsit, tā arī ir pateikts, ka par steidzamību balso pirms debašu uzsākšanas. Nu varbūt zināmā mērā ziņotājs neuzsvēra, neakcentēja, un tā tas notika... Tātad, ja cienījamā Saeima neiebilst, tad es aicinu sēdes vadītāju balsot tādā secībā par likumprojektu, proti, par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegto likumprojektu, ja tas tiks atbalstīts, tad attiecīgi darbs notiek, par pamatu ņemot šo likumprojektu, un komisijai jau nebūs liegtas tiesības arī izteikt savu priekšlikumu un varbūt pat vēl uzlabotā variantā, bet, ja tas netiktu atbalstīts, tad acīmredzot, ja jums nav iebildumu pret to, tad rīkoties tā, kā lika priekšā Kreituses kundze, ka nobalsot vispirms par steidzamību alternatīvajam likumprojektam un pēc tam arī, es ceru, bez debatēm nobalsot par tā atbalstīšanu vai neatbalstīšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to balsošanas secību, kādu minēja Kaksīša kungs? Sēdes vadītājs arī pievienojas domām par šo secību, tāpēc lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu, un kā pirmo lūdzu balsot par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Latvijas Republikas advokatūras likums”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegto likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 7, atturas — 24. Šis likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Tagad lūdzu balsot par to, lai atzītu alternatīvo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Kaksītis. Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas un otrā lasījuma izskatīšanas termiņiem, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis . Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 23. janvārim un noteikt izskatīšanas termiņu galīgajā lasījumā 29. janvāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosauktajiem termiņiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 6 deputātu iesniegumu: “Lūdzam iekļaut šīs sēdes darba kārtībā neizskatīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” trešajam lasījumam un izskatīt pēc darba kārtības 35. jautājuma — likumprojekta “Grozījums Farmācijas likumā”.” Vai deputātiem ir iebildumi pret šo 6 deputātu iesniegumu? Par vai pret neviens runāt nevēlas? Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Militārpersonu izdienas pensiju likums” . Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

L.Kuprijanova (DPS). Kolēģi, mēs strādājam ar dokumentu nr. 3197. Šis ir Militārpersonu izdienas pensiju likums, es domāju, ka par šo jautājumu pietiekami daudz jau ir runāts un spriests, tās ir speciālās pensijas militārpersonām. Šodien no rīta mēs jau atbalstījām tādas pašas pensijas iekšlietu darbiniekiem, tādēļ es negribētu kavēt jūsu uzmanību un aicinātu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Šeit ir parakstījuši 10 deputāti šo steidzamību, bet Juris Dobelis un Aida Prēdele savus parakstus ir atsaukuši. Līdz ar to ir 8 paraksti un jautājums par steidzamību nav izskatāms. Tātad atklājam debates acīmredzot. Runās Paulis Kļaviņš, LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es ļoti nožēloju, ka mēs atsaucām steidzamību, respektīvi, mūsu kolēģi to izdarījuši, viņi varbūt nezina sakarības, kāpēc šim likumprojektam vajadzēja būt jau sen izskatītam. Aizsardzības ministrija šo projektu bija izstrādājusi jau jūlijā un iesniedza Kabinetam. Ministru kabinets iesniedza Saeimai 2. oktobrī šo likumprojektu, te tas gulēja šinī augstajā namā un gaidīja uz nezin ko. Tagad mēs esam tādā stāvoklī sakarā ar pensiju likuma maiņu, ka šiem cilvēkiem, kam pienāktos militārpensija šinī gadā, februārī vienkārši pensiju nebūs, un tā nav nedz Aizsardzības ministrijas vaina, nedz Ministru kabineta, bet tā ir Saeimas atbildība. Tā iemesla dēļ bija vajadzīga šodien steidzamība. Un diemžēl, ja kolēģi domā citādi, tad lai viņi mēģina mums pateikt, kādā veidā būtu atrisināms šis pensiju izmaksas jautājums Aizsardzības ministrijas attiecīgajiem darbiniekiem, kas šogad iet pensijā, un vairāk tur nav ko teikt. Viņš, protams, jāvirza tālāk, tas ir skaidrs.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija, kā referents ārpus kārtas.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Lai nebūtu neizpratne, es gribētu paskaidrot. Neviens neko vēl nav nokavējis. Ja likums būtu pieņemts novembrī, decembrī, nekas nemainītos, jo šinī likumprojektā ierakstīts, ka tas stājas spēkā no 1998. gada 1. janvāra, un es gribētu pievērst uzmanību Druvas kungam, ka 10. un 11. pantā ir paskaidrots, kā tiek piešķirtas pensijas. Un pensijas tiek piešķirtas 3 mēnešus pēc tiesību iestāšanās.

Tātad jebkurā gadījumā, ja būtu pieņemts 1. janvārī, pensiju ir piešķirt tiesības no 1. janvāra, iesniedzot ne vēlāk kā 1. aprīlī dokumentus, un cilvēki saņem pensiju no 1. janvāra, un, cienījamie kolēģi, ejot normālā kārtībā līdz 1. aprīlim, mēs noteikti to pieņemsim. Tādēļ par to jautājumu nebūtu jāsatraucas, neviens cilvēks bez šīs pensijas nepaliks atbilstoši iesniegtajam likumprojektam. Paldies!

Sēdes vadītājs . Uldis Veldre, frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (TKL). Godātie kolēģi! Es tomēr domāju, ka vajadzētu atbalstīt šo likumprojektu, jo mēs visi zinām, ka virsniekiem armijā, un mums viņu nav nemaz tik daudz, ir viszemākās algas, ja neskaita medmāsas un skolotājus. Un šajā pašā laikā varētu pateikt arī to, ka bataljona komandieris drusku vairāk par simts latiem saņem, un neaizmirsīsim arī, ja aiziet tagad pensijā, ir varbūt kādi 10–15–20, kas tiešām ir daudz ko darījuši Latvijas armijas labā, un viņi ir atteikušies no divreiz lielākas pensijas, un es domāju, ka vajadzētu atbalstīt. Dabiski, labāk būtu bijis, ja būtu pieņemts par pensijām vienlaicīgi visos jautājumos. Mans lūgums būtu — atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS). Cienījamie kolēģi, es laikam arī mazliet nesaprotu šo kārtību. Varbūt es arī jums mazliet pastāstīšu, kādā secībā mēs nokļuvām, kur mēs esam gan ar vienu pensijas likumu, gan ar otru.

Patiešām Aizsardzības ministrija iesniedza pirmo pensijas likumu, ja nemaldos, kaut kur novembra mēnesī, varbūt pat agrāk. Kļaviņa kungs saka, ka septembra mēnesī, un Sociālo un darba lietu komisijas vārdā mēs nolēmām gaidīt Iekšlietu ministrijas pensijas likumu. Tagad izrādās, ka Iekšlietu ministrijas pensijas likums ir pieņemts 81. panta kārtībā un Aizsardzības ministrijas pensijas likums vēl joprojām nav pieņemts. Man pašlaik Kuprijanovas kundze stāsta, ka it kā varēšot saņemt arī militārpersonas ātri pensijas. Es laikam šo procesu neesmu izpratis, varbūt ka Kuprijanovas kundze nāks atpakaļ pie tribīnes un mums izstāstīs... Katrā gadījumā es vēlētos redzēt, ka abas institūcijas saņem pensiju vienlaicīgi. Un, ja pieprasa, ka mums vajadzētu kaut kādā veidā iet atpakaļ uz steidzamību priekš militārpersonu pensijām, tad tā arī vajadzētu darīt. Es laikam vienkārši nesaprotu, kāpēc šobrīd ir radusies šī starpība, jo mēs labi saprotam, ka gan vienai ministrijai, gan otrai ministrijai cilvēki iet pensijā un viņiem tomēr vajadzētu saņemt kaut kādu pabalstu. Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītājs . Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs esam nonākuši līdz absurdam, ka vienas valdības pozīciju veidojošie deputāti savā starpā diskutē, kāds likums ir pirmais. Manuprāt, absurds jau slēpjas tajā apstāklī, ka vajadzēja... bija nepieciešams Ministru kabinetam sagatavot vienotu pensijas likumu, kurš apmierinātu gan Aizsardzības, gan Iekšlietu ministriju, un šeit nebūtu nekādu problēmu tāpēc, ka gan Aizsardzības, gan Iekšlietu ministrijas darbinieki saņēma pensijas, pamatojoties uz 1995. gada pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Un es nesaprotu, kāpēc ir radusies tāda situācija, ka viens likumprojekts noguļ komisijā, un tie paši deputāti no Kristīgo demokrātu frakcijas neko nav darījuši, lai pasteidzinātu tā virzīšanu tālāk uz Saeimas plenārsēdi. Kur tad ir tā problēma?

Un ko es negribētu pieļaut. Nav nekādas steidzamības, ka šodien mums uzreiz jāpieņem šis te likums ļoti ātri. Šie likumi ir ļoti nopietni, lai nedod Dievs, ka mēs pieļautu kļūdas. Un nevienam cilvēkam šodien nav jāpiešķir pensijas. Ja kādam arī būs jāpiešķir, tad tās pensijas tiks piešķirtas, balstoties uz iepriekšējiem noteikumiem.

Es piedāvāju normālu variantu, normāli apspriest un izdiskutēt šo te pensijas likumu visos trijos lasījumos, lai mums būtu izdiskutēts, tikko kā mēs pieņemsim šo likumu otrajā lasījumā, ja atzīsim to par steidzamu. Pēc mēneša atkal Ministru kabinets iesniegs labojumus šajā likumā. Kā to mēs jau visu laiku izjūtam uz savas ādas. It sevišķi to, kas ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, tad mēs redzam, ka, tikko kā ir pieņemts viens likums, pēc mēneša Ministru kabinets iesniedz atkal grozījumus šajā likumā. Tāpēc es piedāvāju iet normālu ceļu un normāli izdiskutēt visus šā likuma pantus, lai, nedod Dievs, nepieļautu kļūdas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dainis Turlais, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

D.Turlais (DPS). Cienījamie deputāti! Es domāju, ka zālē nav tāda, kas šaubītos par to, ka karavīriem, zemessargiem, kas kalpo valstij un godam ir pildījuši šo pienākumu vairāk nekā 20 gadus, ir jāsaņem izdienas pensija. Acīmredzot par šo es ceru, ka visi tam piekrīt. Bet nelaime ir tā, ka laba ideja ar labu mērķi, nekvalitatīvi sagatavota, var radīt nevis labumu, bet, taisni otrādi, var radīt problēmas. Aizsardzības ministrija ar zināmu analfabētismu pēdējā laikā izceļas ļoti spilgti, un arī šeit parlamentārā sekretāra ziņojums vēlreiz to apliecina, jo runa jau nav par Aizsardzības ministrijas darbinieku pensijām, Aizsardzības ministrijas darbinieki neatšķiras no jebkuras citas mūsu valsts ministrijas darbiniekiem. Runa ir par karavīru pensijām. Par zemessargu pensijām. Tas arī skaidri ir jādefinē likumā. Tādēļ es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā un lūgt komisijas, kuras ir atbildīgas par šā likuma saturu, nopietni strādāt, lai šis likuma gars un saturs atbilstu tam, uz ko tas ir vērsts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nāku runāt tikai tādēļ, ka aicinu pārtraukt šo runāšanu par steidzamību vai pieņemšanu parastajā kārtībā. Ķersimies pie jautājuma apspriešanas pēc būtības, jo, kā šeit jau iepriekš teica, šodien ir 81.panta kārtībā atbalstīts arī otrs likumprojekts. Šobrīd tie ir valdības noteikumi. Atbildīgā komisija, izskatot tālāk parastajā kārtībā, būs tiesīga, un būs iespējas apvienot vienā likumprojektā šīs normas, un, manuprāt, nav nekādu bažu, jo, ja jūs paskatāties pēc būtības normas, arī šim termiņam nav nekāda negatīva iespaida uz to faktisko stāvokli, ja ir runa par to, kas ir noticis, kā mēs respektējam to, kas ir noticis trīs mēnešus iepriekš. Tādēļ lūdzu nekavēsim laiku, nepārliecināsim tikai par šo steidzamības pamatotības pieprasījumu vai nepamatotību, bet runāsim pēc būtības! Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš — otro reizi.

P.Kļaviņš (LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Es tomēr atļaušos vienu minūti jūsu dārgā laika paņemt, lai kategoriski iebilstu pret tādu nostādni, it kā kristīgie demokrāti ir atbildīgi par to, ka kāds likumprojekts guļ Sabiedrisko lietu komisijā un netiek virzīts uz priekšu. Viņš negulēja pie kristīgajiem demokrātiem, nedz arī pie Zemnieku savienības frakcijas. Viņš bija laicīgi izstrādāts, un tad, kad Iekšlietu ministrija ar savu projektu netiek uz priekšu, kavējas, kavējas, un līdz ar to arī mūsu projektu nesniedz uz priekšu, beigās mēs esam vainīgi. Redz, kas par loģiku! Skaisti!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā Kuprijanovas kundze nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu jūsu apsvērumus par otro lasījumu.

L.Kuprijanova (DPS). Paldies, kolēģi. Par cik šodien mēs jau pieņēmām tādu lēmumu, ka uz otro lasījumu “Iekšlietu ministrijas pensijas” ir noteikts 30.janvāris, es lūgtu arī šim likumprojektam iesniegšanas termiņu noteikt 30.janvāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt ieteiktajam termiņam 30.janvāris? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 35. pēc pašreizējās numerācijas. Likumprojekts “Grozījums Farmācijas likumā” . Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr. 3558. Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus otrajam lasījumam likumprojektam “Grozījumi Farmācijas likumā”, kuri ir apkopoti tabulā. Pirmajā priekšlikumā komisija ir precizējusi likuma nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt precizēt likumprojekta nosaukumu “Grozījumi Farmācijas likumā”. Pieņemts.

A.Požarnovs. 1. ir deputāta Požarnova priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Šajā gadījumā es gribu teikt sekojošo. Kaut arī komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, proti, par atļaujām, kuras izsniedz farmācijas firmām, kad tās nodarbojas ar zāļu izpēti, taču pēc mūsu diskusijām vēlāk jau, kad komisija izskatīja, mēs konstatējām, ka šī redakcija ir mazliet neprecīza, tādēļ es atsaucu savu priekšlikumu, un ir laiks uz trešo lasījumu to iestrādāt precīzākā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Paldies! Tātad tas vairs nav skatāms, jo deputāts savu priekšlikumu atsauc. Paldies! Lūdzu tālāk!

A.Požarnovs. 2. ir deputāta Požarnova priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Šajā gadījumā es gribu nedaudz pastāstīt par lietas būtību. Tad, kad mēs skatījām Farmācijas likumu un pieņēmām pirmo reizi, notika arī karstas debates par šo jautājumu — par pilsoņiem un nepilsoņiem. Tad debatēs uzstājās labklājības ministrs Makarova kungs un ļoti precīzi pamatoja, ka lielākajā daļā valstu nepilsoņiem nav tiesību atvērt savu aptieku, bet, par cik šā likuma struktūra bija tāda, ka visi trīs jautājumi: tiesības uz specialitāti, tiesības uz amatu un tiesības būt aptiekas īpašniekam, viss tika saistīts ar sertifikātu, tad, protams, šie trīs jautājumi tika skatīti vienlaicīgi. Toreiz Saeima atbalstīja to, ka iestrādāja nepilsoņiem ierobežojumus.

Pieņemot šo likumu pirmajā lasījumā un atbalstot izmaiņas 58.pantā, nosakot, ka nepilsoņi var iegūt profesionālo sertifikātu, ir vienlaicīgi noņemti trīs ierobežojumi. Ir noņemts ierobežojums uz profesiju, noņemts ierobežojums uz amatu un noņemts ierobežojums būt par aptiekas īpašnieku. Tādēļ es uzskatīju par nepieciešamu, ja gadījumā Saeima lemj, tad par katru šo ierobežojumu noņemšanu vai atstāšanu lai Saeima nobalso atsevišķi. Tādēļ arī tapuši šie priekšlikumi. Proti, otrais, trešais un sestais priekšlikums attiecas uz amata ierobežojumu un piektais priekšlikums attiecas uz ierobežojumu būt par aptiekas īpašnieku. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Runās Pēteris Tabūns, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu, kuru komisija ir noraidījusi. Lūk, apsvērumi. Es runāju arī tad no Saeimas tribīnes par šo likumprojektu, kad mēs to apspriedām pirmajā lasījumā. Es aicināju jūs iedziļināties lietas būtībā un neļaut nepilsoņiem strādāt visos amatos farmācijā. Diemžēl balsojums toreiz bija savādāks, bet šobrīd es domāju, ka sabiedrībā ir notikusi diezgan nopietna diskusija arī speciālistu starpā, farmācijas speciālistu starpā, un ne tikai farmācijas. Mēs zinām, ka Saeimas apritē ir arī grozījumi Advokatūras likumā, kur ir mēģinājums dot iespējas strādāt nepilsoņiem arī advokatūrā. Lūk, advokātu nostāja arī tagad ir skaidra, ka nedrīkst to pieļaut. Es gribu atgādināt, ka Farmaceitu biedrības valde ir atbalstījusi, izskatot savā valdes sēdē šo Požarnova kunga iesniegto priekšlikumu Saeimā, un valde uzskata, ka tikai Latvijas Republikas pilsoņi var ieņemt aptiekas vadītāja, zāļu lieltirgotavas atbildīgā farmaceita amatus un tikai Latvijas pilsonis var saņemt licenci — atļauju aptiekas atvēršanai. Tātad darbībai. Turklāt Farmaceitu biedrības valde uzsver, ka, izdarot Požarnova kunga ierosinātos grozījumus likumā, netiek ierobežots nepilsoņiem ar farmaceita izglītību strādāt farmaceitu praksi aptiekās un zāļu lieltirgotavās, kur nav nepieciešams farmaceitu kvalifikācijas sertifikāts.

Farmācijas likums ir vērsts uz to, lai garantētu pacientu, tas ir, Latvijas iedzīvotāju, drošību un novērstu riska faktorus, par ko mēs ne reizi vien esam runājuši, kuri saistīti ar zāļu izplatīšanu Latvijā un minēto pantu papildināšanu ar pilsonības normu pastiprinātu iedzīvotāju drošību zāļu iegādē. Tiek atgādināts, ka sertificēts farmaceits, kurš var ieņemt aptiekas vadītāja un zāļu lieltirgotavas atbildīgā farmaceita amatu, kā arī ir tiesīgs saņemt licenci aptiekas atvēršanai, ir saistīts ar lielu riska faktoru, jo viņš uzņemas galveno atbildību zāļu — narkotisku un psihotropo vielu izplatīšanā Latvijā. Tādēļ iepriekš minētos amatus var uzticēt tikai valstij pilnīgi lojāliem farmācijas speciālistiem, tas ir, Latvijas Republikas pilsoņiem. Tā uzsvērts Farmaceitu biedrības valdes vēstulē jums, cienījamie Saeimas deputāti.

Tagad es gribu atgādināt, vai mēs esam droši, ka visi, kuri saņems šīs tiesības, kuri gribēs darboties farmācijā attiecīgajos amatos, ir lojāli Latvijai. Nē, nav lojāli Latvijai! Es gribu atgādināt, ka ne visi nepilsoņi, es gribu teikt, pat lielākais vairums, nav lojāli Latvijai.

Es gribu jums atgādināt ne visai sen laikrakstā “Diena” publicēto filozofijas doktora Viļņa Zariņa atgādinājumu par nepilsoņiem, lai mēs nepilsoņus patiešām nesamestu, kā viņš saka, “vienā katlā”. Nepilsoņi būtu sadalāmi divās daļās vismaz. Tie ir imigranti, kuri ieradušies Latvijā, mācās savas jaunās mītnes zemes valodu, cenšas iepazīt vēsturi, tradīcijas, kultūru un tā tālāk. Un kolonisti — ieceļotāji, kuri nicina zemi, kura viņus baro, cenšas tai uzspiest savu valodu un savas tradīcijas. Mēs tagad gribam dot iespēju strādāt farmācijā absolūti visiem, nepārliecinoties par šo cilvēku lojalitāti. Bet kāds ir lojalitātes noteikšanas mehānisms? Vienīgais lojalitātes noteikšanas mehānisms šobrīd Latvijā ir pilsonība. Latvijas pilsonība. Tātad jāsaņem Latvijas pilsonība, un tad var darboties farmācijā. Lūk, ko vajadzētu ievērot.

Es gribētu atgādināt, ka diemžēl starp šiem nepilsoņiem visvairāk ir sastopams likumpārkāpēju. Čevera kungs, es labprāt gribētu, ka jūs kādreiz izdarītu savā ministrijā tādu uzskaiti, cik tad likumpārkāpumu veic nepilsoņi un pilsoņi. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Cik ir no “Tēvzemei un Brīvībai”, negribi uzskaitīt?”) Un šobrīd es ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka nepilsoņi likumus, Latvijas likumus pārkāpj krietni, krietni vairāk. Lūk, tāpēc dot iespēju strādāt visiem bez izņēmuma cilvēkiem, nepilsoņiem, farmācijā ir vienkārši nepieļaujami. Un tā nav nekāda demokrātijas apspiešana, tā ir pavisam demokrātiska pazīme, un es gribētu atgādināt, ka tā nav arī farmaceitu vai arī juristu, advokātu vēlēšanās nobīdīt pie malas savus konkurentus it kā, nepilsoņus. Es domāju, ka tā tas nav. Tas ir vienkārši normāli. Normālā demokrātiskā valstī nepilsoņu tiesības un pilsoņu tiesības ir tomēr atšķirīgas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Nagobads (DPS). Godāto priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es runāšu vienlaicīgi par visiem četriem Andreja Požarnova priekšlikumiem, kas ir minēti šajā likumprojektā. Tas ir 2., 3., 5. un 6. Un pietiekami asi, jo tāda ir mana pārliecība. Otrkārt, labi pazīstot ārstu Požarnovu, es netieku skaidrībā, vai tāda ir Latvijas ārstu biedrības prezidenta pārliecība, vai tomēr tas ir politisks partijas pasūtījums.

Godātie “tēvzemieši”! Deklarācijā par pašreizējo Ministru kabineta iekārtu, ieceres darbību pirmajā rindkopā ir teikts, ka valdību veidojošās frakcijas ir uzņēmušās politisku atbildību, lai turpinātu demokrātijas, pilsoņu, valsts drošības stiprināšanu, tautsaimniecības uzplaukumu un tautas labklājības pieaugumu. Iekļaušanās Eiropas Savienībā un nacionālās kopienas valsts netraucēta un stabila attīstība ir galvenie mērķi, kādus ir izvirzījusi šī valdība. Kā jums šķiet, vai šie četri daktera Požarnova priekšlikumi atbilst deklarācijas garam un sekmē mūsu tuvināšanos Eiropā, par ko deklarācijā ir minēts gandrīz 30 reizes, vai tomēr otrādi — attālina mūs no šī mērķa? Apstākļos, kad arī jūsu partija ir piekritusi uzsākt sabiedrībā diskusiju par naturalizācijas procesu, kad Latvijas ārstu biedrības prezidents ir uzklausījis pietiekami asu kolēģu kritiku par to, ka politiska persona nav vēlama sabiedrības radībā, tiek izdarīti šādi priekšlikumi likuma grozījumos. Mana pārliecība ir, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Seiksta kungs, iesniegdams priekšlikumus grozījumā likumā, vadījās tieši, citu motīvu vadīts, tas ir, lai mudinātu saskaņu, nevis šķelšanos mūsu sabiedrībā. Mēs visi esam saņēmuši Eniņa kunga, tas ir, Latvijas farmaceitu biedrības priekšsēdētāja, vēstuli vai izrakstu no valdes sēdes, kas cenšas mūs pārliecināt un atbalstīt daktera Požarnova priekšlikumus. Manikā ārstu, atklāti sakot, nepārliecina šī vēstule, jo es nekādi negribu piekrist viedoklim, ka provizors, kas ir aptiekas īpašnieks, vadītājs, tajā skaitā arī veterinārās aptiekas vai lieltirgotavas, ir sabiedrībai bīstamāks nekā ārstniecības iestādes īpašnieks, ķirurgs, zobārsts. Tādēļ es viennozīmīgi aicinātu sabiedrības vienotības vārdā tomēr šos grozījumus šajā likumā noraidīt un neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Ir jautājums — būt vai nebūt. Vai būt mums pilsoņiem, kas mēs cienām savu valsti, sevi un savus pilsoņus. Un vai ir nozīme vārdam “pilsonis”. Šķiet, ka tam ir liela nozīme, jo pilsonis uzliek ne tikai pienākumu, bet vārds “pilsonis”, tas ir arī gods tam, kas ved šo vārdu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Un es varu piekrist Nagobada kungam, ka šeit tiešām ir jautājums arī par vārdu “demokrātija”. Jā, Eiropas Savienība un šī straujā tieksme iekļūt šajā savienībā brīžiem rada aizdomas, kāpēc tas tā būtu tik steidzīgi vajadzīgs. Pie tam ne īpaši sagatavotiem, ne īpaši pārliecinātiem, ne arī uzklausījuši pilsoņu, tātad mūsu tautas vairākuma domas.

Ļoti interesanti, Nagobada kungs, kā jūs skaidrosiet, ka šī pati Eiropas Savienības valsts piešķir kompensāciju par nacisma nodarīto tautām, bet šķiro šīs tautas pēc nacionālās piederības. Tātad ir precedenti, kas liek šaubīties vai liek vismaz domāt par demokrātijas, šī vārda nozīmi, izpratni. Cienīsim sevi! Cienīsim valsti un cienīsim tās pilsoņus!

Šodien ir grūti būt pārliecinātam, ka mēs cienām sevi, ka mēs cienām valsti un cienām tās pilsoņus — iedzīvotājus. Es nerunāšu par iepriekšējo runātāju izteiktajām domām, ko viņi saistīja ar advokātu klusēšanas zvērestu vai likuma pantu, kas liedz viņam atklāt acīmredzamu noziegumu, kurā ir nešaubīgi iesaistījušies šie cilvēki. Bet ir zināms, ka pašreiz Latviju plosa (un arī budžets nesaņem naudu) nabadzība, ne tikai tādēļ, ka mums nav spējīgu cilvēku, kas varētu veidot jauno Latvijas valsti. Bet mūsu valsti kā plūdos slīcina kontrabanda. Mēs labi zinām. Spirta kontrabanda, ka ienāk cisternas ar spirtu un aiziet pāri robežai ar ūdeni. Mēs zinām, ka garāžas ir pilnas ar cigaretēm miljonu vērtībā. Notiek pārtikas kontrabanda. Ja es apmeklēju veikalu, pārtikas veikalu un palūdzu preču pavadzīmi, kur ir rakstīti 4 kilogrami šo pārtikas produktu, bet noliktavā atklājas, ka ir 24 kilogrami, tad tas liecina, cik liela ir šī kontrabanda, kāds procents ir kontrabandai, cik daudz aiziet garām mūsu valsts kasei.

Ieroču, naftas produktu kontrabanda, narkotisko vielu kontrabanda. Latvija ir tranzītvalsts, tajā skaitā arī kontrabandas precēm vai produktiem. Viens no izdevīgākajiem kontrabandas veidiem, varbūt bīstamākajiem, bet arī ienesīgākajiem ir narkotisko vielu kontrabanda. Un ja mēs šo narkotisko vielu kontrabandu mēģinātu šodien ar savu balsojumu kaut mazliet pakļaut kontrolei, jo, lūk, gan aptiekas vadītājs, gan lieltirgotavas vadītājs, ja viņš tomēr ir pilsonis, mēs varam cerēt, ka viņam ir šāda pārliecība, ka viņam vajadzētu aizstāvēt šo valsti, šos cilvēkus, pilsoņus un visus tos, kas atrodas mūsu valstī, pretojoties vismaz sava amata pēc šai narkotisko vielu kontrabandai.

Atrodoties aptieku vadītāja amatā vai tālāk lieltirgotavas vadītāja amatā vai vismaz kā licencēts farmaceits, ja tas būtu pilsonis, būtu tomēr lielāka pārliecība, un man šī pārliecība ir, ka pilsonis varētu tomēr labāk nodrošināt kontroli pār šo zāļu vai šo psihotropo vielu un narkotisko vielu iedarbību, kustību no ārvalsts uz lieltirgotavu vai aptieku un tālāk patērētājam. Un lai tas būtu slimais cilvēks, pacients, nevis narkotiku lietotājs.

Tādēļ es aicinu padomāt. Un šeit nav principiāls jautājums par demokrātiju vai par kaut kādu nepilsoņu tiesību ierobežošanu. Mēs ļoti sirsnīgi viņus pieņemam un uzņemam. Un daudzās lieltirgotavās, kur gan ir izdevība bijusi būt, es dzirdu tikai krievu valodu. Tas varbūt ir Valodas likums, varbūt tā ir īpaši cieņas neizrādīšana valsts valodai, atbalstīt visus šos Požarnova kunga iesniegtos priekšlikumus. Un ja mēs domātu par naturalizācijas jēgu vai šiem procesiem, kas pašreiz rit vai, pareizāk varbūt būtu teikt, nerit, ka nav tik liels pieplūdums pilsonības rindās. Tad arī tiem, kas aizstāv šo vai kas aicina neatbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu kā Nagobada kungs un varbūt Urbanoviča kungs un vēl vairāki kungi — mēs to tūlīt izjutīsim, jo tas varētu veicināt kustību vai darbību pilsonības iegūšanai. Tas veicinātu valodas mācīšanos, tas veicinātu vēlmi izprast mūsu likteņa gaitas, tas veicinātu pilsonības iegūšanu. Jo par aptiekāriem un lieltirgotavās jau strādā galvenokārt nepilsoņi un ļoti daudzi. Tie pāris pilsoņi, kas tur ir, tie arī runā valsts valodā. Es ļoti ceru, ka mēs pareizi sapratīsim, ka cieņa pret sevi, cieņa pret valsti un cieņa pret mūsu pilsoņiem varētu izpausties, atbalstot Požarnova kunga priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (LNRP, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šeit es gribētu atgādināt, kā radās šie ierobežojumi. Savā laikā, Augstākās padomes laikā, jau sākās šīs diskusijas un iepriekšējās Saeimas laikā. Tātad šie ierobežojumi radās sakarā ar to, ka PSRS teritorijā pastāvēja augstskolas, kur, piemēram, medicīnisko izglītību varēja iegūt, kur nebija jāprot latīņu valodas termini. Mēs zinām, ka tajā laikā arī ļoti daudzus diplomus varēja iegūt par naudu. Un tad mums nebija šis aizsardzības mehānisms. Nebija pieņemts likums par sertifikāciju, nebija parakstīts Eiropas līgums. Tagad situācija ir radikāli pretēja. Un šeit man ir jautājums “Tēvzemei un Brīvībai”. Vai “Tēvzemei un Brīvībai” vēl joprojām ir kolektīvais Eiropas kustības biedrs? Ja viņi ir vēl šis Eiropas kustības biedrs, tad ir divas iespējas — vai nu izslēgt Tabūna kungu un Požarnova kungu no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, vai šai “Tēvzemei un Brīvībai” izstāties no Eiropas kustības. Jo Eiropas līgums neparedz farmakoloģijā to profesiju aizliegumu, ar kuru Eiropas Savienības pilsoņi nevarētu strādāt. Es varu atgādināt. Tur ir tikai tādas lietas kā infrastruktūra, ostas infrastruktūra, azartspēles, teiksim, un dažas citas — sprāgstvielu ražošana, bet tieši otrādi. Eiropas Savienības direktīvu skaitā ir septiņas regulējamās profesijas, tā saucamās, regulētās profesijas un farmakoloģija ir viena no šīm septiņām profesijām, kur ir jāievieš vienotie standarti Eiropas Savienības valstīs un asociētajās valstīs, tātad tieši otrādi. Sertifikāts, šis profesionālās darbības sertifikāts, ir tas, kas atrisina šo jautājumu.

Un es domāju, ka šeit... Te ir arī zināmā mērā taisnība, jo nenoliegsim, ka Latvijā ir ļoti daudz mediķu, kuri ir, teiksim, šos diplomus nopirkuši savā laikā, Padomju savienības laikā, no Aizkaukāza kādreizējām republikām un tā tālāk, bet tas ir sertifikācijas jautājums. Un es domāju, ka uz trešo jautājumu — Požarnova kungam to vajadzētu iesniegt, to pašu ideju paturot, drusciņ savādākā veidā, kā tas ir jānoformē, es domu saprotu ļoti labi, un es arī šo domu atbalstu kā tādu, bet tā ir pilnīgi neprofesionāli uzrakstīta, un tā ir smieklīga pašreizējā situācijā, jo igauņiem, piemēram, lietuviešiem un mums ir jābūt vienādiem standartiem farmakoloģijā, un līdz ar to mēs nevaram aizliegt, piemēram, igaunim vai lietuvietim atvērt Latvijā aptieku, tāpat kā neviens nevar aizliegt latvietim atvērt šo aptieku Igaunijā vai Lietuvā, ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī asociētajās valstīs. Līdz ar to tas ir tikai standartizācijas jautājums, cits jautājums, protams, ir, par pārejas periodu te var runāt, bet tad tas arī ir jāiesniedz attiecīgi uz trešo lasījumu, jo mums nav ieviesta šī vienotā apmācību sistēma farmakoloģijā, kas ir viena starp šīm septiņām profesijām, kamēr mēs to neesam izdarījuši, protams, mēs varam te runāt par pārejas periodiem un tā, bet tad, piedošanu, vajag profesionāli šo priekšlikumu iesniegt. Šādā veidā tas ir pilnīgi neprofesionāls, tas degradē, un mēs tikai iekulsimies nepatikšanās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidij! Uzstājās speciālisti Eiropas lietās, bet, kā jūs dzirdējāt, tad te bija runa, ka profesijas aizlieguma esošajā redakcijā nav. Tātad profesija nav aizliegta, ir aizliegts amats, es runāju par konkrēto pantu, un nākamais — ja mēs runājam tikai par nepilsoņiem šā vārda izpratnē, ko mēs visi saprotam par nepilsoņiem, tad te nebūtu arī liels strīds, kaut arī es piekrītu Ozoliņa kungam, ka tas, teiksim, nestimulē nepilsoņu kļūšanu par pilsoņiem. Nestimulē viņu lojalitātes izrādīšanu šai valstij. Bet te ir runa vispār par jebkuru farmaceitu, kam ir profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, tātad jebkuru uz šīs zemeslodes. Un tieši šis labojums, ka tikai pilsoņi, kaut cik sakārto šo likumprojektu, jo mūsu ir maz, pārsimts farmaceitu, ja viņus ielaiž šajā aptieku tīklā, kas ir milzīgs bizness, dabiski, neizmainīs, bet, ja ielaiž pasaules farmaceitus, aiz kuriem stāv lielās firmas, lielie miljoni, tas izmainīs šo situāciju, un gan mūsu pilsoņiem, gan nepilsoņiem kļūs pavisam savādāka dzīve. Es domāju, ka tā nekļūs labāka dzīve. Un es domāju, ka kolēģa iebildumi un Nagobada kunga iebildumi nav īsti korekti, jo Ārstu biedrība ir uzstājusies, ārsti izteikuši savu viedokli, un partijas vārdā tad jau vairāk runā Nagobada kungs, nevis Požarnova kungs. Un tātad Ārstu biedrība ir oficiāla organizācija, ko šajā valstī atbalsta, un daži opozicionāri šai biedrībai nevar izmainīt situāciju. Es domāju, priekš visiem Latvijas farmaceitiem, arī nepilsoņiem, kas tuvākajā laikā cer kļūt par pilsoņiem, šis labojums ir ļoti labs un pareizs. Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es varbūt mazliet atkārtošos — to, ko teica Ozoliņš, bet pēdējā laikā visa mūsu valsts sabiedrība top musināta uz to un pievērsta uzmanība, ka nenotiek pietiekoši straujos tempos naturalizācija un tā tālāk, it sevišķi kreisi noskaņotās partijas, kas sēž no manis kreisā pusē, jā, izņemot Lambergu. Es domāju, cienītie kolēģi, es arī esmu par to, ka vajadzētu nepilsoņiem pilnvērtīgi naturalizēties un ieiet šīs valsts sabiedriskajā apritē, bet pašreiz, ja mēs noņemam pat tās minimālās piepūles, kas viņiem būtu jāizrāda, lai viņi apliecinātu savu lojalitāti pret Latvijas valsti, mēs ar dāsnu roku to atceļam, tas pats farmaceits principā, ja viņam ir iespējas tagad iegūt Latvijas pilsonību, viņš to vienkārši neņems, jo tā nav pilnīgi vajadzīga. Viņš principā atrodas pat vēl nedaudz labākā stāvoklī nekā Latvijas pilsonis, un viņš nekad to nedarīs, viņš nemācīsies valodu, jo tagad jau tie, atvainojiet, man tie kreisie saka un prokrieviski noskaņotās partijas saka, ka valodas eksāmens viņiem esot par grūtu, viņiem esot par daudz naturalizācijas nodeva jāmaksā, ka viņu nabaga kabata ciestu un tā tālāk. Lai gan tajā pašā laikā mums ir jādzird, ka visa ekonomika faktiski atrodas, lielākā daļa, nepilsoņu rokās. Es domāju, tās svētīgās lietas labā, lai šie nepilsoņi tiešām varētu pilnvērtīgi integrēties mūsu sabiedrībā, lai viņi apgūtu mūsu valodu, lai viņi kļūtu tiešām par lojāliem Latvijas valsts pilsoņiem, tad tomēr, man šķiet, būtu jāatbalsta Požarnova kunga priekšlikums, un, Nagobada kungs, Požarnovs šeit nepārstāv Latvijas ārstu biedrību un kā prezidents, viņš pārstāv savus vēlētājus, un, man liekas, nav sevišķi korekti šeit no tribīnes to paziņot, ka it kā viņš aizstāvot kādas sabiedriskās organizācijas jeb, tieši otrādi, neaizstāv sabiedrisko organizāciju intereses, jo vairāk tādēļ, ka farmaceiti, kā jūs pats to ļoti labi zināt, nemaz Ārstu biedrībā neieiet. Es lūdzu deputātus atbalstīt Požarnova priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Z.Čevers (DPS). Labdien, cienījamo Prezidij! Labdien, cienījamie kolēģi! Es īpaši runāt negribēju, bet, klausoties divus manus kolēģus — Tabūna kungu un Vidiņa kungu, es tā arī gudrs netiku. Viens saka, ka nepilsoņi mūs baro, otrs saka, ka mēs barojam nepilsoņus. Bet, runājot par lietas būtību, diezgan bieži mēs esam saskārušies ar paradoksālām situācijām, īpaši ausīs man griež, ka par atsevišķām tēmām sāk runāt mediķi, kuriem ir viens Hipokrāta zvērests — palīdzības sniegšana. Es domāju, ka tā uzstāšanās, par ko runāja Tabūna kungs, neatbilst drusku īstenībai, jo visu kontrolē ne īpašnieks, bet tas, kas vada konkrēto aptieku, bet kādas zāles drīkst ievest, ko tirgot, tirgo un lemj divas citas institūcijas, kas atrodas labklājības ministra pakļautībā, vai nu Farmakoloģijas departaments, vai Zāļu aģentūra. Viņi nosaka visu, ko drīkst tirgot, kā drīkst tirgot. Runājot par šo farmakologu lojalitāti, es domāju, ka noteikti, ja gadījumā izsaka tādu priekšlikumu, tas būtu interesants diskusijai, ka mēs sāktu runāt, vai tie, kas ražo zāles, arī ir lojāli pret Latvijas pilsoņiem, jo es neesmu pārliecināts, ka, tās zāles ražojot Krievijā, Vācijā vai Anglijā, viņiem ir izsniegts sertifikāts par lojalitāti pret Latvijas pilsoni.

Otrs moments — demokrātiskā valstī katram cilvēkam ir tiesības apmeklēt tos ārstus, tās aptiekas, kurus cilvēks gribētu apmeklēt. Cik es esmu pamanījis, pagaidām neviens no daudziem runātājiem īpašus lojalitātes pārbaudes sertifikātus, kuri Latvijas valstī pagaidām, cik man zināms, neeksistē, nav pieprasījis ne no viena ārstējošā ārsta, ne aptiekā, viņš vienkārši iet un pērk zāles. Šī diskusija rodas šeit.

Par lojalitāti, vispār man patīk, ka no šīs tribīnes runā par lojalitāti, par pilsoņiem, par pilsoņu darbu, bet es neizprotu, ka cienījamie kolēģi — kā Vidiņa, tā Tabūna kungs, ar visu cieņu pret jums, jums vārdi atšķiras no darbiem. Jūsu pašu kolēģi darbā pieņem un daudzas atbildīgas amatpersonas vada nepilsoņi, kāpēc tad pēc jūsu vārdiem šī politiskā tendence netiek ieturēta starp jūsu partijas biedriem — ministriem? Kāpēc netiek piedāvāts kaut kāds darbs, kāpēc netiek pārbaudīta lojalitāte?

Un vēl viens. Diezgan bieži lieto šo vārdu “lojalitāte”. Latvijas valstī zagšana, laupīšana, viss pārējais, ko veic, lai arī cik tas nebūtu patīkami vai nepatīkami konstatēt, runā par to, ka to dara diezgan bieži arī pilsoņi. Vai to var nosaukt par lojalitāti, vai šobrīd mēs varam piedāvāt jautājumu par pilsonības atņemšanu šiem cilvēkiem, kas savu lojalitāti pierāda, pārkāpjot likumu? Mēs šos jautājumus nerisinām, bet, runājot par to, kā attīstīties vienai vai otrai uzņēmējdarbībai, būtībā faktors, tas, ko teica cienījamais Leopolds Ozoliņš, jā, patiešām sabiedrību, tāpat kā mani personīgi, uztrauc narkotiku izplatīšanās. Tā ir ļoti smaga tēma, bet es neesmu vēl dzirdējis arī pēc operatīviem materiāliem, ka narkotiku izplatīšanās Eiropā un pasaulē notiktu caur aptiekām. Nav tādu faktu. Tie ir īpaši virzieni, kuri diezgan bieži ir atkarīgi no ģeogrāfiskā izvietojuma, no ekonomiskās situācijas un no viena vai otra militāra sasprindzinājuma vienā vai otrā reģionā. Jā, tā ir tā realitāte.

Un otrs moments, kas ir diezgan būtisks. Diezgan bieži tiek piesauktas dažādas sabiedriskās organizācijas, nepiesauksim sabiedriskās organizācijas, runāsim par likuma burtu, tieši par likuma burtu, vai tas ir ierobežojums vai nav ierobežojums, un vēl viena — pati būtiskākā lieta. Mēs esam nonākuši ne šīs Saeimas vainas dēļ interesantā paradoksālā situācijā, mēs runājam par cilvēku kategoriju trīs aspektos. Trīs — tā vismaz Eiropas Savienība vēlas no mums dzirdēt, lai mēs neaizmirstu nevienu iedzīvotāju, kas dzīvo Latvijā, bet parasti no šīs zāles runā par diviem aspektiem — Latvijas Republikas pilsonis un nepilsonis. Es gribētu pateikt — vēl ir bezvalstnieks, un diezgan bieži to runā mani kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”, ka vairāk pasaulē diskutē par tēmu, kādas tiesības ir un kādas tiesības nav tieši bezvalstniekiem. Mums ir interesants statuss ļoti daudziem cilvēkiem mūsu valstī, pat runājot par tādiem, par kuriem mēs līdz pat šim brīdim neesam atrisinājuši, kas mūsu likumdošanas vakuuma dēļ palikuši bez reģistra atzīmes, un viņus nav kur izsūtīt, un visas tās tukšās sarunas par lojalitāti — to var pārbaudīt tikai ekstremālās situācijās un ar darbu. Tikai ar darbu, un ja cilvēks savā profesijā, konkrēti aptiekā, strādā pēc labākās sirdsapziņas, ja nelatvietis, būdams nepilsonis, ārstē pilsoņus arī no “Tēvzemei un Brīvībai”, tad tā ir viņa augstākā lojalitāte, jo viņš strādā, viņš kalpo tautai un tai valstij, kurā viņš dzīvo. Bet, ja mēs ejam vēl dziļāk, tad patiešām vajag pieņemt īpašu likumu, lai būtu pilnīgas simtprocentīgas garantijas Latvijas pilsoņu veselības stāvoklī — uz katras tabletes īpašu zīmogu “lojāla tablete latvietim”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Boka (DPS). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es mēģināšu ļoti īsi. Pirmkārt, es gribu pateikt, ka nekādā gadījumā es negribu nosaukt vairs nevienu uzvārdu, jo sist pa spēlētāju un nevis pa bumbu — tā nav godīga rīcība, un es aicinu to arī turpmāk nedarīt nevienam. Es gribētu aicināt padomāt vispār par aizlieguma būtību. Vai aizliegums liecina par stiprumu vai par vājumu? Manā uztverē aizliegums liecina par vājumu. Un mēs jo vairāk tiražējam šādas aizliegumu normas... vai tas liecina par mūsu valsts stiprumu vai par vājumu? Vai ar to mēs raksturojam sevi nākotnē kā stipru valsti vai kā vāju?

Nākošais. Par likumu un par lojalitāti. Tātad mēs šeit pieņemam likumu. Un tanī pašā laikā diskutējam par lojalitāti. Tad, šo likumu arī izpildot, mēs skatīsimies par lojalitāti? Likumu izpildīt lojālie cilvēki būs tiesīgi, bet nelojālie nē? Nākošais. Es būtībā šajā amatu aizliegumā saskatu to pašu, ko mēs esam apsprieduši un būtībā arī noraidījuši. Tā ir slēpta lustrācija caur amatiem, tā ir profesionālā lustrācija, ko mums piedāvā. Ja mēs to kopumā esam noraidījuši, tad tagad mēģinām šo ideju realizēt caur atsevišķiem amatiem. Nu atteiksimies no tā! Tas nav perspektīvs virziens.

Un visbeidzot. Es domāju, ka nevajag diskutēt par likumu un jaukt to ar kādu citu likumu. Diskutēsim par pilsonību, un esmu ļoti priecīgs, ka visas frakcijas šobrīd iesaistās diskusijā par pilsonību. Tas ir ļoti labi. It kā mēs citur esam pasludinājuši, ka mēs par pilsonību atsakāmies runāt. Nu tātad mēs esam sākuši runāt par pilsonību. Nu bet tad runāsim un atvērsim Pilsonības likumu. Kāpēc mums jādiskutē šodien par pilsonību, pieņemot Farmācijas likumu? Un tad, kad mēs runāsim par pilsonību, par ko mēs runāsim — par zāļu izplatīšanu Latvijā? Tā ka es aicinu noraidīt šos priekšlikumus kā neperspektīvus un būtībā pašlaik šķeltnieciskus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Mans vārds daudzkārt tika pieminēts, tāpēc es atnācu otrreiz. Čevera kungs, kurš kuru baro Latvijā — pilsoņi vai nepilsoņi — tad es jums atbildēšu, ka latvieši — mūsu tēvu tēvi, mātes — ir mācējuši sevi pabarot un mācēs bez jebkura palīdzības. Taisni otrādi. Tur nav ko vairs debatēt. Latvieti nevajag mācīt strādāt.

Un Kiršteina kungs ko... viņš arī pieminēja manu vārdu un pārējos “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK cilvēkus. Kiršteina kungs diemžēl ir tā saslimis ar šo Eiropas Savienības bacili, vai viņam ir aizmiglojušās acis, ka viņš vairs nesaprot neko, kas notiek Latvijā. Un es ieteiktu, Kiršteina kungs, jums aizbraukt biežāk vai ilgāk palikt Norvēģijā un pazvejot foreles, tad varbūt tur jums radīsies kaut kāda lielāka sapratne par visām lietām. Jo tik ļoti aizstāvēt šo vienotību ar šiem 700 000 nepilsoņu... Cilvēki, mīļie! Nagobada kungs, Bokas kungs un Čevera kungs un tā tālāk... Uz ko jūs aicināt? (No zāles: “Uz Farmācijas likuma pieņemšanu.”) Uz Farmācijas likuma pieņemšanu... Cik tālu mēs tā aiziesim? Ja runājam par šiem amata aizliegumiem, tad amatu aizliegumi pilsoņiem latviešiem pastāv aizvien. Diemžēl. Taisni otrādi. Nevis nepilsoņiem, bet pilsoņiem, jo padomju piecdesmit okupācijas gados amatu aizliegums latviešiem ir bijis milzīgs, un tas diemžēl praksē pastāv, lai gan teorētiski nepastāv. Paņemiet, paskatieties, kas strādā ostās, kuģniecībā, “Ventspils naftā” un tā tālāk... dzelzceļā un daudzās citās vietās. (Starpsauciens: “Policijā!”) 90% tur strādā, jā, arī policijā... nepilsoņi, viņiem ir šīs priekšrocības, ir jāpanāk, lai beidzot pilsoņiem latviešiem būtu vienādas tiesības, bet šeit tiek aizstāvēti... tieši otrādi. Nu atjēdzaties taču vienreiz!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš — otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Vēlreiz.... Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Godātā Demokrātiskā partija “Saimnieks”! Skaisti vārdi. Demokrātija. Saimnieks. Un tomēr es atļaušos precizēt gan Čevera kunga teikto, gan Bokas kunga, mana cienījamā kolēģa, teikto. Čevera kungs, ja jūs atceraties, tad Latvijā ražoto narkotiku ceļš sākās Latvijā, bet tālāk uz vairākām valstīm nonāca tieši vairumtirdzniecībā, zāļu lieltirgotavās ar nosaukumu “Remantadīns”, un Bokas kungam es gribētu teikt, ka aizliegums liecina par vājumu. Jā, es piekrītu. Bet, Bokas kungs, vai tad pašreiz mūsu valsts nav vāja? Vai mēs spējam nosargāt mūsu bagātības, mūsu Dieva doto Inčukalna gāzes krātuvi, tas ir katls, tas ir rezervuārs zemē, kas ir izveidojies, un mēs domājam, kam viņu pārdot un par ko, un ne vienmēr par dārgāko. Ja mēs nevaram Dieva dāvanu — Daugavas ūdens straumi — nosargāt un nepārdot viņu, kur griezīs par velti turbīnas, bet peļņa ies ārpus mūsu valsts robežām, ja mēs nevaram aizsargāt savus cilvēkus pret tuberkulozes izplatītājiem un katrs cīnītājs gandrīz vai tiek uzskatīts par ienaidnieku, kas mēģina sākt šo cīņu, ja mēs nevaram aizsargāt savu tautu no masveida slepkavībām, no pašnāvībām, no patrona un Čubarova... piedodiet, mēs esam vāja valsts. Es aicinu cienīt sevi, savu valsti un pilsoņus un nobalsot par... un balsot par ārsta Požarnova priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins — otro reizi.

A.Kiršteins (LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Vēl es gribētu atgādināt, tajā skaitā arī Tabūna kungam... ka.... Tabūna kungs, es rūpējos tikai par jūsu veselību galvenokārt. Un ja jums vajadzēs tabletītes, teiksim, pret galvassāpēm, vai jūs nedzersiet tabletes tikai tāpēc, ka tās būs ražotas ASV vai Zviedrijā? Un ja jūs lietosiet šīs zāles, teiksim, kas ir ražotas Zviedrijā, tad jūs acīmredzot atteiksities pirkt, ja, piemēram, šīs aptiekas īpašnieks būs zviedrs... Tabūna kungs, es neesmu Eiropas kustības biedrs. Eiropas kustības kolektīvais biedrs ir “Tēvzemei un Brīvībai”. Es neesmu saslimis ar šo slimību, ja es uzskatu, ka Eiropas Savienība ir tikai līdzeklis, nevis galamērķis, kā ir ierakstīts Valdības deklarācijā. Tas ir viens.

Nākošais. Vidiņa kungam es gribētu dažus vārdus pateikt. Mēs ar Vidiņa kungu... es atzīšos nelielā noslēpumā, taisījām operāciju pie vienas dakteres, kura strādā ASV—Latvijas kopuzņēmumā, kura īpašnieki nav latvieši, bet ASV pilsoņi, viņi ir šeit ieguldījuši milzīgu naudu un tehnoloģiju un tā tālāk. Redziet, kas par lietu. Tātad acīmredzot šeit nav svarīga konkurence, mums ir jāaizstāv un jārada likumi, lai Latvijas pilsonis būtu vesels, lai Latvijas pilsonis un iedzīvotājs varētu konkurences ceļā izvēlēties starp tām zālēm un starp tām aptiekām, kuras iesaka viņam ārsts, kuru kvalifikācija atbilst pasaules standartiem. Un man jāsaka diemžēl, ka mums ir vairāk jāstrādā pie tā, lai tieši latviešu farmakologi iegūtu to izglītību, kāda ir Eiropas Savienībā.

Un pats pēdējais. Būsim šeit godīgi. No kurienes nāk šis konkurences spiediens? No kurienes nāk medikamenti? Tabūna kungs, nebaidieties, šie medikamenti nenāk no Kaukāza kalniem, pārsvarā šie medikamenti Latvijā ienāk no Vācijas, no Zviedrijas, no ASV, no Izraēlas, no citām attīstītām valstīm.

Es vēlreiz saku: ja šie medikamenti noveco, tas ir sertifikācijas jautājums, mēs sajaucam šeit divas lietas. Mums ir jāpatur prātā viena lieta, mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir jāsaņem pasaulē labākā produkcija. Jūs taču, Tabūna kungs, neesat pret to? Un vai tiešām jūs domājat, ka, ja zviedri vai vācieši spēj iztaisīt kvalitatīvas zāles, tad viņi nespēs savā aptiekā tās pārdot? Nu tas taču ir naivi! Ja jūs uzskatiet, ka latvietis ir tik nevarīgs, ka viņš nevar konkurēt... Es, piemēram, neuzskatu, es domāju, ka latvietis ir izglītots, ka latvietis ir konkurētspējīgs, un jebkurā situācijā latvieši būs vairākums šajā profesijā, bet mēs nevaram ierakstīt likumā, kā jūs šeit gribat pateikt, jūs visu laiku runājiet par nepilsoņiem. Tad izlasiet likumu. Tur ir teikts, ka jābūt ierakstītam — Latvijas pilsonim. Tāpēc es saku... tātad rakstām godīgi: Latvijas un Eiropas Savienības pilsoņi, un es jūs atbalstīšu. Bet jūs taču, Tabūna kungs, piekritīsiet, ka jūs atbalstāt Eiropas līgumu? Nu tur diemžēl nav tā pateikts, ka Eiropas Savienības pilsoņi nevar kaut kādā veidā strādāt Latvijā, ja viņi spēj saražot kvalitatīvākus medikamentus, un diemžēl viņu medicīniskā izglītība pašreiz ir ļoti kvalitatīva. Ja jūs to pierādīsiet... Bet es aicinu vienkārši netērēt laiku šeit, risināt šos jautājumus ar sertifikāciju un pagaidām šajā lasījumā noraidīt šo Požarnova kunga priekšlikumu kā neatbilstošu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Požarnova kungs. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB/LNNK). Pēc šīm debatēm es tomēr gribētu pateikt dažus komentārus. Augsti godātais Nagobada kungs! Paņemiet, lūdzu, stenogrammu! Es savā runā nevienu nesaucu ne par noziedznieku, ne par eņģeli un vispārībā nerunāju par lojāliem un nelojāliem cilvēkiem. Es runāju tikai par vienu lietu, proti, debatēs... pirmajā lasījumā visi uzstājās debatēs un runāja, ka ir jānoņem ierobežojums uz profesiju. Arī šobrīd Kiršteina kungs saka, ka Eiropas Savienība neparedz uz farmāciju profesijas ierobežojumu. Bet, ja iziet cauri tāda redakcija, kāda ir pirmajā lasījumā pieņemta, tad tiek noņemti vienlaicīgi trīs ierobežojumi: profesija, amats un tiesības uz aptiekas īpašumu. Ja gadījumā Saeima noraidīs šos te priekšlikumus, tad vismaz būs sirds mierā par to, ka tiešām Saeima tā domā. Tad mēs varēsim skaidri un gaiši pateikt, ka Saeima ir noņēmusi ar balsojumu un noņēmusi tādu un tādu ierobežojumu, bet visādā ziņā mēs būsim godīgi pret sevi, un mēs zināsim, ka, runājot par vienu, mēs neesam noņēmuši pavisam kaut ko citu, ka tur nav pagājuši garām kaut kādi divi vai trīs zemūdens akmeņi.

Un pats beidzamais. Ārstu biedrības pieminēšana vispār ir šajā jautājumā, es domāju, pilnīgi garām, tas ir tikpat nekorekti, es domāju, kā, ja es tagad izietu ārā no šīs zāles un dotu intervijas presei, ka, lūk, viena slimokase vai slimokases savienības viedoklis ir tāds un tāds. Tāpēc es aicinātu izšķirt jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Požarnova priekšlikumu — papildināt 38. pantu aiz vārda “kas” ar vārdiem, tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 38, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Požarnovs. Trešais, deputāta Požarnova priekšlikums ir analoģisks. Tas attiecas uz amata ierobežojumu ieņemt lieltirgotavās atbildīgā farmaceita amatu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo deputāta Požarnova priekšlikumu? Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Požarnova priekšlikumu — papildināt 46. panta 1. daļu, tālāk kā tekstā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 38, atturas — 12. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. Ceturtais. Deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Priekšlikums ieved lielāku skaidrību pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, jo, ja paliek pirmā lasījuma redakcija, tas nozīmē, ka sertificēt profesijā var nepilsoņi, kuriem ir tiesības uz nepilsoņa pasi. Nu sertifikācijas komisijas uzdevums nav analizēt, vai viņam ir tiesības vai nav tiesības, deputāta Seiksta priekšlikums pasaka skaidri: kuram ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. Piektais. Deputāta Požarnova priekšlikums. Tas attiecas uz tiesībām ieņemt nepilsonim... nu, vārdu sakot, tiesības būt par aptiekas īpašnieku. Un komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (No zāles: “Jābalso!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Požarnova priekšlikumu — aizstāt 59. pantā 1. punktā vārdus, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 37, atturas — 13. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. Un sestais ir deputāta Požarnova priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi, un tas attiecas arī uz amata ierobežojumu ieņemt veterinārajās aptiekās aptiekas vadītāja amatu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Droši vien arī tas ir jābalso. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Požarnova priekšlikumu — papildināt 59. panta 2. daļu pēc vārdiem, un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 40, atturas — 11. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Debates mēs esam beiguši, par ko tika paziņots... Jūs nebijāt pieteicies, Ozoliņa kungs... Bez tam jūs divas reizes jau esat runājis, un Kārtības rullis trešo reizi jums aizliedz runāt. Kārtības rullis: otrajā un trešajā lasījumā var runāt tikai pa punktiem, ko jūs arī darījāt... Lūdzu rezultātu! Balsošanas režīmu un rezultātu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu kopumā otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 9, atturas — 9. Pieņemts. Lūdzu, Požarnova kungs, apsvērumus par trešo lasījumu.

A.Požarnovs. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 15. februārim.

Sēdes vadītājs. Līdz 15. februārim. Vai deputātiem nav iebildumu? Kuprijanovas kundzei ir iebildumi.

L.Kuprijanova (DPS). Tā kā šim likumprojektam ir tikai tāda tipa... teiksim, šo nepilsoņu un pilsoņu debašu veida priekšlikumi, es domāju, ka mēnesis nav vajadzīgs, lai vēlreiz atkārtotu visu šo procedūru, tādēļ es ierosinu termiņu 30. janvāri.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir kādi termiņi? Nav. Balsojam 15. februāri. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 32, atturas — 9. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek nākamais priekšlikums — 30.janvāris. Paldies! Pārtraukums līdz 15.30. Viens paziņojums Rudzīša kungam. Lūdzu!

M.Rudzītis (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Latvijas—Krievijas parlamentu sadarbības grupas dalībniekus lūdzu uz piecām minūtēm...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā mēs septiņas minūtes pārstrādājāmies, tad sāksim darbu 15.35.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, turpināsim sēdi. Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatīsim darba kārtības 28.jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts — Jānis Ābele.

J. Ābele (LC). Augsti godājamais Prezidija priekšsēdētāj! Augsti godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3559. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” trešajam lasījumam. Par likumprojektu ir saņemti divi priekšlikumi. 1.priekšlikums pie 3.panta, piedodiet, pie 5.panta, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, ir redakcionāla rakstura, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu? Aizstāt 5.pantā vārdu “intereses” ar vārdiem “interešu aizstāvībai”. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. 2.priekšlikums pie 3.panta. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru atbildīgā komisija nav atbalstījusi, bet es gribu pirms balsojuma paskaidrot, ar ko atšķiras šis priekšlikums no komisijas izpaustās domas. Tad, kad šis likumprojekts aizstāv nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājus, proti, zemniekus, viņu intereses tajā gadījumā, ja par viņu piegādāto produkciju uzņēmumi, kuriem šī produkcija piegādāta, nespēj samaksāt. Tad pēc atbildīgās komisijas iestrādātajiem punktiem zemnieki par šo produkciju samaksu saņem kā piektie pēc svarīguma pakāpes. Bet Juridiskā biroja iesniegtajā labojumā jeb ierosinājumā ir prasīts piemērot likumu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, tad šeit zemnieku samaksa par šo piegādāto produkciju tiek atbīdīta 8., 9. vai 10.pozīcijā. Šeit ir principiāla izšķiršanās, kā mēs atbalstām tieši šīs produkcijas ražotājus, un tāpēc es arī, balsojot par šo priekšlikumu, tātad atbalstīt vai neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, es uzticos jums. Tātad balsosim par šo priekšlikumu. Komisija to neatbalstīja. Es pasvītroju vēlreiz.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteicies Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! It sevišķi juristi Saeimā! Es jūs gribu nedaudz brīdināt par to, kādā formā atbildīgā komisija ir iestrādājusi šo normu. Es nepretendēju uz to, es varbūt varu arī kļūdīties, taču es domāju, ka korektāks tomēr ir Juridiskā biroja piedāvājums, jo tas likums, uz kuru atsaucas Juridiskais birojs, tomēr ir prevalējošā norma šajā gadījumā, un ja šajā likumā atbildīgā komisija sāk nedaudz paplašināt šos noteikumus, kas saistīti ar maksātnespēju, tad tas manā skatījumā ir bīstami. Bīstami tādēļ, ka mēs šodien pieņemam šo likumu, gatavojamies pieņemt šo likumu trešajā lasījumā un neko mainīt vairs nevaram. Manā skatījumā precīzāka ir tā norma, kuru ir piedāvājis Juridiskais birojs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Jevgēnijs Zaščerinskis, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamie deputāti! Norēķinu kārtību pēc būtības nosaka divi likumi. Viens likums, kas saistīts ar likumu par maksātnespēju. Ja jau ir izsludināts maksātnespējas likums, un gadījumos, kad uzņēmums normāli strādā, maksātnespēja nav izsludināta, bet ir, teiksim, vairāki kreditori iesnieguši prasību, un tiesa prasību ir atzinusi, tad paceļas jautājums: kādā secībā šo prasību uzņēmumam būtu jāatmaksā?

Pašreizējais priekšlikums, kuru atbalstīja komisija, pēc būtības nav ne komisijas, ne citu deputātu priekšlikums. Tas ir Ministru kabinetā apstiprinātais priekšlikums, kas jau bija iesniegts uz pirmo lasījumu, un es domāju, ka Ministru kabinetā tas jautājums ir aprobēts no visām pusēm, tāpēc lūdzu, lai nebūtu zemniekam jābūt tam, kurš pirmais sniedz tiesā prasību par maksātnespēju un iet pēc maksātnespējas likuma tā, kā paredz Juridiskā biroja priekšlikums, tomēr akceptēt Ministru kabineta un Saeimas komisijas apstiprināto un atbalstīto redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Roberts Dilba, LZS, KDS frakcija. Lūdzu!

R.Dilba (LZS, KDS). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šeit, protams, var būt juridiskas nianses, kuras var dažādā veidā traktēt un, protams, var arī pierādīt, ka var rasties problēmas. Bet jāņem vērā ir tas, ka pie pašreizējās situācijas, pie mūsu šīs līdzšinējās prakses, dzīvē reālās prakses, kas ir izveidojusies, ka visi tie, kas piegādā produkciju, viņi ir pakļauti šim, tā teikt, valstiski nostādītajam reketam. Tas ir, pārstrādātāji praktiski nesamaksā un nekas viņus neierobežo, neviens likums nenosaka. Līgumus arī viņi paši diktē produkcijas ražotājiem, viņi ieraksta, un viņi ir spiesti, paši ražotāji ir spiesti pakļauties vienkārši jeb parakstīt tos līgumus par to, kad un kā varēs samaksāt.

Ja mēs šajā pārejas periodā, kamēr sakārtosies, kamēr civilizēsies visa sistēma mūsu valstī, neierakstīsim šīs normas, tad tomēr, ja saimnieciski kaut kādas problēmas pārstrādātājam rodas, tad ražotājiem ir vismaz trešajā kārtā priekšroka saņemt par savu produkciju samaksu, tad tagad tas ir iespējams, tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt šo mūsu komisijas priekšlikumu un aicinu balsot par to.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābeles kungs.

J.Ābele (LC). Tātad jūs visi dzirdējāt trīs prominentu kungu uzstāšanos. Es aicinu balsot un atbalstīt komisijas priekšlikumu. Noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim attieksmi pret Juridiskā biroja priekšlikumu — ierosina izteikt 6.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi nav. Balsojam par Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 28, atturas — 8. Nav pieņemts.

J.Ābele. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Vēl jānobalso kopumā, Ābeles kungs!

J.Ābele. Piedodiet!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 4, atturas — 2. Pieņemts.

J.Ābele. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Nebalso 34 deputāti. Nākamais darba kārtības jautājums — neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi. Lēmuma projekts “Par Meijera Marguļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Meijera Marguļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” un pieņēma pozitīvu lēmumu. Komisijai šo pozitīvo lēmumu palīdzēja pieņemt šeit dotais pamatojums, uzsverot to lielo ieguldījumu, ko Marguļa kungs ir veicis Latvijas medicīnas attīstībā, it īpaši pasvītrojot viņa devumu sirds operācijas tā sauktās sausās metodes izstrādē, kā arī iekšējo orgānu transplantācijas metodikas pilnveidošanā un realizācijā Latvijas valstī.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds no deputātiem vēlas runāt apspriežamajā jautājumā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Atkārtojiet, lūdzu zvanu! Atkārtojiet balsošanas režīmu!

Lūdzu deputātus piedalīties jautājuma izlemšanā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 5. Meijers Margulis uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par Ināras Truhanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Latvijas Republikas Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Ināras Truhanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, un komisija atbalsta šo Saeimas lēmuma projektu.

Cienījamie deputāti! Jums ir priekšā dokumenti, kuros ir pamatots arī, kāpēc Ināra Truhanova ir izvirzīta Latvijas pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem, un es jums gribētu šeit pievērst īpašu uzmanību tam, ka viņa ir atraitne. Tātad viņas vīrs ir veicis ne tikai dienesta pienākumus. Viņš ir veicis šos pilsoņa pienākumus, zaudējot savu dzīvību, aizsargājot Latvijas pilsoņus.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo lēmuma projektu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 2. Ināra Truhanova ir uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izvērtētu akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm, galaziņojums”. Komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (TB, LNNK). Augsti godātais Prezidija locekļi! Augsti godātie deputāti! Komisija ir tikusies 11 komisijas sēdēs, un tajās ir darbojušies deputāti Balodis, Māris Vītols, Martijans Bekasovs, Kuprijanovas kundze, Aristids Lambergs, Panteļējevs un Elmārs Zelgalvis. Visas šīs komisijas sēdes ir bijušas atklātas. Mēs esam aicinājuši arī preses pārstāvjus. Esam aicinājuši arī deputātus, kas bija parakstījuši šo dokumentu. Ādamsona kungam jo īpaši esam izteikuši aicinājumu, lai viņš nāk uz mūsu komisiju. Tikai viņš atnāca vienreiz, kad mēs viņu aicinājām speciāli.

Gribu teikt tā, ka jūs varat iepazīties ar šo dokumentu, kura nr. ir 3571. Es varbūt kā komisijas vadītājs pastāstīšu saviem vārdiem par komisijas darbu. Pirmkārt, mēs kā galveno uzdevumu stādījām komisijai, kas jau ir pateikts nosaukumā, šo banku privatizācijas likumību un atbilstību valsts interesēm. Un varbūt nepētījām tik daudz, kāpēc šīm bankām ir radušies zaudējumi, kam tās ir devušas kredītus un kas tos ir devis. Jo kopā ir izsniegts vairāki tūkstoši kredītā, un mēs to vienkārši nespējam izdarīt. Par pamatu mēs esam ņēmuši Valsts kontroles materiālus, pēc kuriem arī esam tālāk veikuši šo pārbaudi. Un varbūt es atsevišķi pastāstīšu par “Unibanku” un par “Krājbanku”.

Galvenie pārmetumi par “Unibankas” privatizāciju ir tas, ko ir konstatējusi Valsts kontrole, ka otrā akciju laidiena personālakcijas pārdošanas atlaide ir segta no Latvijas Bankas 1993.gada deviņu mēnešu peļņas, un tas ir pretrunā ar likumu. Mēs šo faktu esam lūguši pārbaudīt prokuratūrai, kura ir atzīmējusi — jā, ka tas fakts ir nelikumīgs. Tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka pēc Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 10.aprīļa noteikumiem nr.142 “Par valsts un pašvaldības uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībās” tika legalizēta personālakciju izlaide valsts akciju sabiedrībās un ka šie paši dati un Ministru kabineta noteikumiem nr.135 “Grozījumi likumā “Par Valsts un pašvaldību īpašumu objekta privatizāciju””, šī likuma 2.pantā iekļauta vadības privatizācijas metode, kas paredz kapitāldaļu pārdošanu izpildinstitūciju locekļiem. Tādā veidā ar novēlošanos šī nelikumī- gā rīcība tika legalizēta. Un līdz ar to vairāk nav pamata ierosināt krimināllietu.

Valsts kopumā ir ieguldījusi 30 miljonus “Unibankas” rehabilitācijas programmā, izlaižot valsts parādzīmes. Pagājušajā gadā valsts ir beigusi savus maksājumus, un tie vairs nebūs jāizdara no “Unibankas”, un gribu teikt, ka “Unibankas” rehabilitācijas programma ir bijusi viena no veiksmīgākajām banku rehabilitācijas programmām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, jo pagājušā gada beigās vēl tika pārdodas vienīgās no Latvijas uzņēmuma akcijām, Ņujorkas un Londonas biržā daļa no valsts akcijām, par kuru arī tika saņemta veiksmīga cena. Un šobrīd ienākumi no valsts daļas pārdošanas ir lielāki.

Vēl vispār nav pabeigta valsts daļas pārdošana galīgi. Bet būs lielāka nekā šie 30 miljoni, kurus savā laikā ir ieguldījusi valsts šīs bankas rehabilitācijas programmā. Un tādēļ komisija uzskata, ka šīs bankas rehabilitācijas programma ir bijusi atbilstoša valsts un sabiedrības interesēm.

Mazliet grūtāk ir ar Latvijas Krājbankas privatizāciju. Latvijas Krājbankas privatizācija ir sākta, man liekas, vismaz mans uzskats ir tāds, ka nav bijusi veiksmīga, atrodot partneri, kas pievienojas Krājbankai. Tā ir apvienotā Baltijas banka, kurai pašai bija diezgan mazs statūtkapitāls. Mazliet lielāks par miljonu. Un tādējādi viņa nespēj būtiski iespaidot ar savām finansēm krājbankas atveseļošanu. Tajā pašā laikā man jāpiekrīt arī Ādamsona kungam, kaut gan mūsu skaitļi ne vienmēr sakrīt, bet valsts ir ieguldījusi Krājbankas rehabilitācijā vispirms visas filiāļu ēkas un ēkas Rīgā, kurām pat nav novērtējuma. Tad 2,8 miljoni bankas pamatkapitālā. Līdz 1998.gada 1.janvārim valsts par parādzīmēm, to procentiem, apkalpošanu ir samaksājusi no budžeta 33,8 miljonus. Saskaņā ar līgumu valstij vēl būs jāmaksā 24 miljonu parādzīmju pamatsumma, tas ir 6 miljoni katru gadu. 1998.gadā, 1999., 2000. un 2001.gadā. Bez tam plus šai summai nāk vēl procentu maksājumi. Tātad, kopā saskaitot visas šīs summas, mēs redzam, ka veidojas ap 62 miljoni liela summa, ko valsts ir ieguldījusi Krājbankas rehabilitācijā. Bez tam gribu atzīmēt, ka vēl šodien nav aprēķināta tā summa, ko Krājbanka ieguvusi, realizējot tai iedalītās specializētās kvotas privatizējamos uzņēmumos. Jo šis process ir tikai sācies. Jūs redzat, tālāk dokumentos šeit ir arī parādīta tabuliņa, kur ir Privatizācijas aģentūra šīs kvotas iedalījusi un kādā daudzumā šajos uzņēmumos. Un ir pārdotas tikai, ir veikta viena — valsts akciju sabiedrības, jau privatizētās sabiedrības “Staburadze” akciju pārdošana caur aģentūru. Tāpēc mēs vēl nevaram pateikt, cik daudz tas būs naudas izteiksmē, kad beigsies visa šī akciju realizācija. Tādēļ gribu arī teikt, ka nav bijis veiksmīgs bankas darbinieku iepriekšējais darbs, jo valstij bija jāsedz gandrīz 10 miljoni neveiksmīgo kredītu. Mēs uzskatām, ka tas nav komisijas darbs — vajāt šos cilvēkus, kas ir izsnieguši šos kredītus, jo prokuratūrā ir krimināllietas pret sešiem cilvēkiem. Kā zinām, tad Lindes kungs jau ir notiesāts ar brīvības atņemšanu. Tas ir pirmais gadījums, kad kāds sēž par Krājbankas izsaimniekoto naudu. Bet arī bankas vadība šajos gados ir atguvusi tikai nepilnus 200 000 latu. Tas nav pat viens procents. Un tādēļ arī komisija uzskata, ka arī jaunās bankas vadības darbība nav visai sekmīga un pie privatizācijas viņiem nevajadzētu dot 20% bankas akciju par sertifikātiem, kā to sākotnēji bija iecerējusi Privatizācijas aģentūra. Un mēs domājam, ka tam nevajadzētu būt vairāk nekā par 5%.

Tāpat arī komisija uzskata, ka nevajadzētu samazināt valsts īpašumā esošās Krājbankas daļu mazāku par 51%, kā tas ir šobrīd. Līdz rehabilitācijas programmas beigām, kas būs 2001.gadā, lai varētu arī uzskatīt šo banku par veiksmīgu, jo komisijas viedoklis bija tāds. Ja šī nauda tagad arī no valdības, visa atlikusī summa tiks bankai saņemta ātrāk, tad mums nav nekādas garantijas, ka bankas darbība arī turpmāk būs sekmīga un ka nepaliks vairāk kā 50 miljoni tā summa, kas ir iedzīvotāju noguldījumi bez seguma.

Ir arī par vēlu veikt kādu citu darbību un apturēt šo Krājbankas rehabilitāciju, jo lielākā summa jau no valsts ir šajā bankā ieguldīta. Tas bija jādomā, pirms sākt šo rehabilitācijas programmu. Tādēļ arī mēs lūdzam, lai Saeimas lēmumā atzītu par pareizu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumības un atbilstības valsts un sabiedriskajām interesēm izvērtēšanas darbību un apstiprināt gala ziņojumu.

2.punkts. Ministru kabinetam izskatīt iespēju pārskatīt Finansu ministrijas un akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” 1996.gada 28.decembrī noslēgto līgumu un turpmākos “Latvijas Krājbankas” rehabilitācijas programmas izpildē paredzētos līdzekļus ieguldīt kā valsts ieguldījumu akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” pamatkapitālā. Izbeigt minētās komisijas darbību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Runās Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu tomēr deputātus neatbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu, kurš skan, ka atzīt par pareizu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai darbību un apstiprināt galaziņojumu.

Ja mēs paskatāmies, kas tad ir galaziņojumā — noslēguma secinājumi un priekšlikumi, komisijas viedoklis par akciju sabiedrību “Latvijas Unibanka” privatizācijas likumību ir pozitīvs. Komisijas viedoklis par akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību ir pozitīvs. Par kādu pozitīvismu mēs varam runāt un vispār diskutēt? Manā uztverē ir, ka šī komisija, kura ir strādājusi pie ļoti nopietnas problēmas, lai izvērtētu abu banku privatizācijas likumību, nav tikusi galā ar saviem pienākumiem. Tik tiešām nav izvērtējusi visus aspektus. Nav arī nopietni prasījusi no prokuratūras, kāpēc prokuratūra ir tik “bezzobaina”, kā rezultātā man arī radās iespaids, ka arī komisija ir parādījusi šajā gala ziņojumā savu principialitātes trūkumu un “bezzobainību”.

Bet mazliet atgriezīsimies vēsturē. Lai mēs varētu nopietni izprast visas šīs te kopā sasaistītās problēmas. Jā, Baloža kungam ir taisnība, viņš vairākas reizes mani ir aicinājis, un vienu reizi es esmu ieradies šajā komisijas sēdē. Bet atcerēsimies, labi, ka jūs ar savu balsojumu man liedzāt strādāt kā pilntiesīgam komisijas loceklim šajā komisijā. Un ar savu darbu apliecināt tos faktus, kuri bija nākuši dienas gaismā. Bet tagad paskatīsimies, kādā veidā tad tika veidota akciju sabiedrība “Unibanka”. Faktiski šī banka tika nodalīta no Latvijas Bankas un pārņēma visus tā sauktos sliktos kredītus. Diemžēl komisija nav analizējusi šo tā saucamo slikto kredītu portfeli un nav arī iesniegusi parlamentam situācijas analīzi. Vai faktiski ir pastāvējuši šie sliktie kredīti, vai viņi nekad nav dabā eksistējuši? Mani aprēķini rāda, ka apmēram līdz 75% tā saucamo slikto kredītu vispār nav eksistējuši dabā. Tādā veidā tika likti pamati visai šai afērai. Sanāca neliels cilvēku grupējums un vienojās, kādā veidā var uztaisīt biznesu ne no kā, faktiski nozogot šo naudu no valsts budžeta. Un tad izdomāja pārtaisīt PSRS laikā piešķirtos limitus, pārveidot tos kā sliktos kredītus un par šo kredītu apkalpošanu saņemt arī procentmaksājumus no valsts budžeta un arī saņemt apmaksu par šo pašu kredītu apkalpošanu.

Un konkrēts piemērs ir “Dzintarā”. “Dzintars” 1989.gadā saņēma no PSRS, tātad no Maskavas centrālās bankas, mērķlimitu 189 miljonu PSRS rubļu apmērā, bet no šī limita “Dzintars” neizmantoja nevienu kapeiku. 1993.gadā šis limits, kurš vispār nekad netika izmantots, tiek pārvērsts Unibankā par slikto kredītu, un par to no valsts budžeta tiek maksāti procenti, un tiek maksāts arī par šī kredīta apkalpošanu, kā jau es teicu, šis kredīts nekad nav eksistējis dzīvē. Un arī līdz šim brīdim notiek dažādi tiesas darbi, kur “Dzintars” mēģina pierādīt, ka nekad nav ņēmis šo kredītu. Kā es jau teicu, kopējā summa apmēram sastāda tādu neeksistējošu kredītu līdz 75%.

Tagad paskatāmies naudas izteiksmē, ko ir zaudējis valsts budžets šajos gados? 1995.gada laikā no valsts budžeta Unibanka un Krājbanka saņem 63,2 miljonus latu. 1996.gada laikā no valsts budžeta Unibankai un Krājbankai tiek pārskaitīti 98,3 miljoni latu. Kopā tas sastāda 171 miljonu latu. Kur ir palikusi šī nauda? Arī šodien, uzstājoties televīzijā, es teicu, ka tā ir elementāra valsts budžeta naudas atmazgāšana, kad valsts budžeta nauda tiek legalizēta kādam privātās kabatās. Un es nekādi nevaru piekrist tiem secinājumiem, kurus ir izdarījusi šī komisija. Vai ir iespējams iedomāties, ka kādas darbības rezultātā kāds biznesmenis var iegūt peļņu, kura sastāda... kura ir rakstāma ar četriem cipariem? Ja atcerēsimies marksisma pamatlicējus, marksisma—ļeņinisma pamatlicējus, tad Markss savā laikā rakstīja, ka nav tāda nozieguma, kuru neizdarīs kapitālists, ja viņam ir iespēja iegūt peļņu 12—15% apmērā. Bet kādu peļņu ir ieguvusi Unibanka, veicot vienu vai otru apšaubāma rakstura darījumu saistībā ar akcijām, kad akcijas darbiniekiem tiek pārdotas par sertifikātiem un pēc neilga laika šīs akcijas valsts banka atpērk jau par latiem? Ja runājam procentos, tad tas sastāda apmēram peļņu 1000%, visas pārējās afēras, ja mēs runājam par neeksistējošiem kredītiem, tad peļņu sastāda vismaz 1500%. Dabiski, ka nav tādu noziegumu, uz kuru neiet šie tā sauktie biznesmeņi, lai īstenotu šos darījumus dzīvē. Iespējams, ka komisijai ir traucējis būt objektīvai tas, ka savā laikā Andris Šķēle, kurš pagājušā gadā visu laiku bija Ministru prezidents, savā laikā bija arī Unibankas padomes priekšsēdētājs un ilgu laiku bija arī Unibankas padomes sastāvā. Iespējams, tas ir traucējis komisijai būt pietiekoši objektīvai. Paskatāmies un, kā es jau teicu, šeit ir arī Valsts kontroles atzinums, kurš, manuprāt, ir daudz objektīvāks nekā Ģenerālprokuratūras atzinums.

Tagad pāriesim mazliet un padiskutēsim par Krājbanku un par to situāciju, kāda ir izvērtusies Krājbankā. Arī to, kas skar Krājbankas privatizāciju, un visi tie darījumi, kas saistīti ar Krājbanku, Valsts kontrole ir atzinusi ļoti daudzus pārkāpumus. Pagājušā gada sākumā tika publicēti Valsts kontroles materiāli par to, ka no Krājbankas nezināmos neceļos ir pazuduši vismaz 6 miljoni latu. Šie materiāli tiek nosūtīti Ģenerālprokuratūrai, bet Ģenerālprokuratūra līdz pat šim brīdim nav uzskatījusi par nepieciešamu ierosināt krimināllietu. Tātad šeit tik tiešām jārunā par to, ka arī Ģenerālprokuratūra nebija ieinteresēta nosaukt īstās vainīgās amatpersonas. Par procentu maksājumiem. Galaziņojumā tiek arī minēts, ka veiksmīgas darbības rezultātā dividendēs valsts par 1995.gadu ir saņēmusi 274 289 latus un 1996.gadā — 331 889 latus.

Nu, tik tiešām, ja mēs runājam par to, ka dažām bankām tiek pārskaitīti simtiem miljoni latu, tad pāris simts tūkstoši vai pat miljoni — nu nav žēl laikam atdot valsts budžetam atpakaļ. Tā būtu tāda kā neliela pateicība vai neliela dāvana. Procentu maksājumus no valsts budžeta Unibanka 1994.gadā ir saņēmusi 3,4 miljoni latu apmērā. 1995.gadā — 4,1 miljonu latu apmērā. Tajā pašā laikā tās peļņa pirms nodokļiem 1994.gadā bija 2,8 miljoni latu. 1995.gadā — 3,8 miljoni latu. Tātad no valsts budžeta tīri piešķirtajiem līdzekļiem, procentu ienākumiem banka ir pazaudējusi 0,9 miljoni latu, tātad faktiski pie visām šīm dotācijām, kuras ir bijuši milzīgas Unibankā, viņi ir strādājuši ar zaudējumiem, bet, neskatoties uz to, ka arī tajā laikā Unibanka vēl ir valsts pārraudzībā, tā piešķir saviem darbiniekiem, četriem darbiniekiem, 200 tūkstošu latu prēmiju, par kādiem panākumiem? Par to, ka ir slikti strādājuši?

Šeit varētu daudz diskutēt par tām nelikumībām, kuras ir bijušas vienā un otrā bankā. Gribu atgādināt arī kā pozitīvu piemēru to, ka, tikko kā sāka darboties šī komisija, Krājbankas vadība bija spiesta lauzt līgumu ar tā saucamo LKB centru, kur firmas vadībā faktiski strādāja tikai viens cilvēks un arī firmas sastāvā bija tikai viens cilvēks, bet Krājbanka bija tai nodevusi apmēram 3 tūkstošu kredītlīnijas. Tātad teorētiski pat nav iespējams pieļaut, ka šī firma kādreiz būtu spējīga piedzīt kaut vai vienu kredītu. Pēc tam, pateicoties komisijas darbībai, šie kredīti tika atgriezti atpakaļ Krājbankai, bet, runājot arī par šiem kredītiem, varbūt atkal iemesls tam, kāpēc komisija un prokuratūra ir bijušas pietiekoši “bezzobainas”, ir cits. Tas, ka atsevišķi politiķi arī Krājbankā ir ņēmuši kredītus un vēl līdz šai baltai dienai nav tos atdevuši. Pie tam ņēmuši kredītus, ieķīlājot vienu un to pašu ēku septiņas reizes, tātad septiņas reizes attiecīgās amatpersonas būtu jāsauc pie kriminālatbildības. Bet komisija nav uzskatījusi par vajadzīgu arī šīs amatpersonas pieminēt. Un nav uzskatījusi par vajadzīgu dot savu vērtējumu Ģenerālprokuratūras darbībai.

Šodien mēs ar savu akceptu, pieņemot iesniegto lēmuma projektu, gribam legalizēt nelikumīgas darbības vienā un otrā bankā. Mēs gribam arī legalizēt to pašu principu, pret kuru bieži vien no šīs tribīnes kaisli iestājās mūsu godātie juristi. Kā tas var būt? Vai tiešām kādam likumam vai Ministru kabineta noteikumiem var būt atpakaļejošs spēks? Ja darījums ir bijis nelikumīgs 1994.gadā, tad kādā veidā tas var kļūt likumīgs 1996.gadā? Un tas top realizēts ar Ministru kabineta noteikumiem, kurus pieņem bijušā Ministru prezidenta Andra Šķēles vadībā. Cienījamie kolēģi, pirms balsojuma es lūgtu jūs tomēr rūpīgi izsvērt, par ko jūs balsojat. Un mans lūgums tomēr būtu pārdomāt balsojuma motīvus un noraidīt doto lēmuma projektu, nosūtīt atpakaļ komisijai vai arī nodot Budžeta un finansu komisijai, kura, izrādās, strādā daudz efektīvāk, kā arī iepriekšējā G—24 komisija, lai mēs tik tiešām varētu beidzot nosaukt lielākos afēristus, lai mums nebūtu jākaunās skatīties mūsu līdzcilvēkiem acīs un lai mūs neapmētātu diemžēl bieži vien pamatoti ar dubļiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Balsosim Saeimas lēmuma projektu, kurš jums ir izklāstīts dokumentā nr.3571 un ar kuru jūs iepazīstināja komisijas priekšsēdētājs Baloža kungs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 17, atturas — 17. Lēmums nav pieņemts. (Starpsauciens: “Jaunu komisiju!”)

Godātie kolēģi, tad šai komisijai — acīmredzot deputātiem ir jāizlemj, vai mēs pagarinām šīs komisijas darbu, nosakot kādu citu termiņu, vai atkārtoti izvirzām šo jautājumu uz apspriešanu, vai saskaņā ar Kārtības rulli veicam kādu citu attiecīgo darbību. Pašlaik lēmums pieņemts nav. Lūdzu tad Kārtības rullī noteiktajā kārtībā virzīt šo lietu tālāk.

Godātie kolēģi! Ir saņemts vēl viens, desmit deputātu parakstīts, deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam sakarā ar veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem. Tā kā motivācijai neviens no iesniedzējiem pieteicies nav, nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums — no 5. sadaļas 39. — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” . Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS ).Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3591. Es gribētu atgādināt cienījamajiem deputātiem, ka visi trīs likumprojekti, gan šis, gan nākamie divi, ir saistīti ar jaunu policijas kontroles veidu kā papildu sodu, ko tiesa var uzlikt. Un tādēļ jūs redzēsiet grozījumus gan Kriminālkodeksā, gan Procesa kodeksā, gan arī Sodu izpildes kodeksā. Bet šobrīd sāksim izskatīt grozījumus Latvijas Kriminālkodeksā.

Pirmais grozījums ir 4. lapā, kur Aizsardzības un Iekšlietu komisija piedāvā... Iekšlietu komisija piedāvā jaunu redakciju 72. pantā, un jums šī redakcija ir redzama jums priekšā esošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu, kuru tā ir izteikusi, — izteikt likumprojekta 5. pantu šādā redakcijā: 5.72. aizstāt sankcijā vārdus, un tālāk kā tekstā. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Tas ir pieņemts.

K.J.Druva. Un nākošais grozījums ir pārejas noteikumos, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma, un es jums izlasīšu pārejas noteikumus šādā redakcijā: ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 279, un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Atgādinu, ka tas ir izsniegtā un izskatāmā dokumenta 13. lappusē. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas ieteikto un pieņemto pārejas noteikumu tekstu? Redakcija izklāstīta dokumenta 14. lappusē. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Tas ir pieņemts.

K.J.Druva. Paldies! Tas arī ir viss šinī grozījumā, un es lūdzu deputātus balsot un atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 3. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Šobrīd strādāsim ar dokumentu nr. 3592. Jūs redziet, ka otrajā lapā ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — aizstāt 370.prim pantā 1. daļā vārdu “cietuma” ar vārdiem “brīvības atņemšanas iestādēm”. Šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — aizstāt 370.prim panta 1. daļā vārdu, un tālāk kā tekstā? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais grozījums ir — izteikt 370. prim panta 3. daļu jums priekšā redzamajā redakcijā. Šo grozījumu komisija pieņēma, un aicinu arī jūs šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies! Tas ir viss grozījumā uz trešo lasījumu. Tagad es lūdzu deputātus atbalstīt šos likumprojekta grozījumus trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — 3. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — l ikumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Tagad strādāsim ar dokumentu nr. 3593. Arī šis grozījums ir trešajā lasījumā, un uz trešo lasījumu nav neviens papildu grozījums iesniegts, tādēļ lūdzu tagad nobalsot un pieņemt šo grozījumu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Debatēs pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

K.J.Druva. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi”. Otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot otrajā lasījumā “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi”, jo nekādi deputātu iebildumi laika posmā starp pirmo un otro lasījumu nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav? Iebildumu deputātiem arī nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma...

Godātie kolēģi! Es lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Piedalījušies tikai 43 deputāti. Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es gaidu jūsu ierosinājumus, pareizāk sakot, komisija gaida līdz 20.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 20.janvāris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” . Otrais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Arī par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi neesam saņēmuši nekādus iebildumus, tāpēc aicinu balsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Debatēs deputāti arī nav pieteikušies. Iebildumu nevienam nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

Dz.Ābiķis . Es lūdzu 20.janvāri.

Sēdes vadītājs . Vai deputāti piekrīt minētajam termiņam — 20.janvāris? Piekrīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Universitātes Satversmi” . Otrais lasījums. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi, līdzīgi kā par iepriekšējām divām augstskolām es aicinu atbalstīt arī otrajā lasījumā Latvijas Universitātes Satversmi.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti... Piedodiet, ir pieteikusies deputāte Ilga Kreituse, bet otrajā lasījumā, kad mēs apspriežam likumprojektu pa pantiem... Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Mēs pašlaik, godīgi sakot, nekorekti veicam šo likumprojektu izskatīšanu, jo mēs neizskatām Satversmi, mēs izskatām likumprojektu, kas saucas “Par Latvijas Universitātes Satversmi”, un tajā ir tikai divi panti. Mēs jau neizskatām Satversmes būtību, un deputātiem nemaz nav iespējas Satversmē iesniegt labojumus pantiem, jo mēs izskatām dokumentu nr. 3379, nevis to, kas tam ir pievienots tālāk. Tas ir tāpat kā ar starptautiskajiem līgumiem, kad mēs izskatām Ārlietu komisijas sagatavoto likumprojektu par tā ratificēšanu vai neratificēšanu un nelabojam starptautiskā līguma iekšējo saturu. Šinī gadījumā ir tieši tāpat.

Tā kā man bija likumprojekts, kas ir uzrakstīts no diviem pantiem, ko ir iesniegusi komisija, šajos divos pantos man nav nekas labojams, bet pret Satversmes iekšējo būtību man ir iebildumi par vairākiem pantiem — gan par pensiju aprēķināšanu profesoriem, kur ir ierakstīts, ka Ministru kabineta noteiktā vidējā profesora alga. Es nezinu Ministru kabineta normatīvos aktus, kas noteiktu profesoru vidējo algu. Man ir iebildumi arī pret citiem pantiem, kas būtu koriģējami Satversmes saturā, bet es saprotu, ka mēs apspriežam likumprojektu, kas sastāv no 1. panta un no 2. panta, un balsojam par šo likumprojektu tā, kā tas ir formulēts, nevis par atsevišķiem pantiem Satversmē.

Līdz ar to vispārībā šo likumprojektu izskatīšana trijos lasījumos un spriešana pa pantiem, manuprāt, ir neloģiska, jo te ir analoģija ar starptautiskajiem līgumiem. Un nevienam deputātam, starp citu, nav tiesību labot Universitātes Satversmi pantu būtībā. Līdz ar to arī vispār priekšlikumu iesniegšanas laiks un šāda formulēšana, ka mēs iesniedzam labojumus Universitātes Satversmē, ir nepareizi. Pēc būtības nepareizi. Mēs varam labot šo 1. un 2.pantu. Tāpēc tas būtu arī jāvirza tāpat kā starptautiskie līgumi divos lasījumos, iespējams, pat vienā sēdē.

Sēdes vadītājs . Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi, formāli taisnība ir Kreituses kundzei, jo tiešām Universitātes Satversmi mēs izskatām, nu ja tā varētu teikt, 1:1 un faktiski tik tiešām formāli priekšlikumi it kā nav skatāmi laikā starp lasījumiem, bet tomēr pirms satversmju izskatīšanas mēs esam arī konsultējušies vienmēr ar Juridisko biroju, diemžēl procedūra ir tāda, ka arī Universitātes Satversme ir, atkal es saku — formāli, jāpieņem trijos lasījumos. Tāpēc, ja attiecīgi par tekstu Kreituses kundzei ir iebildumi, tad es domāju, ka komisija rīkosies tādējādi, jo tiešām tas ir paredzēts, ka bez saskaņošanas ar pašu Universitātes senātu mēs labojumus izdarīt nevaram, mēs gaidām no Kreituses kundzes iebildumus, uzaicināsim arī attiecīgus Universitātes senāta pārstāvjus un tad arī mēģināsim vienoties par to, lai Kreituses kundzes iebildumi tiktu apspriesti Universitātes senātā. Un, ja senāts to akceptēs, tad arī mēs būsim tiesīgi ieviest šos labojumus arī šeit Universitātes Satversmē uz trešo lasījumu.

Ja Universitātes senātam būs cits viedoklis, tad mēs, protams, varam izteikt savu attieksmi, tikai balsojot, un vai nu pieņemt šo tekstu, kāds tas ir, vai arī kopumā šo tekstu noraidīt. Tā ka būtībā procedūra pārkāpta nav. Ir ievērotas procedūras formalitātes, un es aicinu otrajā lasījumā atbalstīt un tālāk rīkoties tā, kā es jau šeit stāstīju.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 5. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

Dz.Ābiķis . Es piedāvāju 20.janvāri, un es lūgtu arī Kreituses kundzi iesniegt komisijai savus apsvērumus, un es apsolu, ka uzaicināsim uz komisiju gan jūs, gan arī Universitātes pārstāvjus, lai varētu kopīgi šos konfliktu situāciju atrisināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 20.janvāris? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” . Pirmais lasījums. Juridiskā komisija. Komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (DPS). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3306. Šis dokuments ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ir saistīti ar pārtikas preču aizsardzības pārkāpumiem un ar veterināro noteikumu ievērošanas saistītiem pārkāpumiem. Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un nolēmusi to pirmajā lasījumā atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav... Piedodiet, ir kvorums. Par — 56, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, Bišera kungs, jūsu apsvērumus par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

I.Bišers. 24.februāris. Janvāris, atvainojiet!

Sēdes vadītājs . Vai ir iebildumi pret minēto termiņu — 24.janvāris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” . Pirmais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Bišers.

I.Bišers (DPS). Strādājam ar dokumentu nr.3491. Arī šis ir Ministru kabineta iesniegts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Un šie grozījumi ir saistīti ar mūsu pieņemto likumu “Par cīņu pret netīrās naudas atmazgāšanu”. Šeit paredz administratīvos sodus par neziņošanu par neparastiem finansu darījumiem un reģistrācijas un pārbaudes noteikumu pārkāpšanu. Juridiskā komisija pirmā ir ierosinājusi pirmajā lasījumā atbalstīt minēto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

I.Bišers. Tāpat 24.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir piecu deputātu parakstīts iesniegums, kuri lūdz izskatīt 49.darba kārtības jautājumu, tas ir, likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” , pēc tagad izskatītā — 46. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Vai ir iebildumi? Arī nav. Paldies! Tad skatām 49.darba kārtības jautājumu. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (DPS). Strādājam ar dokumentu nr.3527. Arī tas ir Ministru kabineta akceptēts un iesniegts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šie grozījumi ir saistīti ar Valsts metroloģiskās inspekcijas darbību. Juridiskajai komisijai bija dažas problēmas, bet tā uzskatīja, ka pirmajā lasījumā šis likumprojekts ir pieņemams, lai varētu izdarīt tad debates par dažiem momentiem un tad to izlemt jau tālākajos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — arī nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

I.Bišers. Arī šeit ir priekšlikums — 24.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim priekšlikumam neiebilst. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas valsts himnu” . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Strādājam ar dokumentu nr.3589. Tas ir likumprojekts “Par Latvijas valsts himnu” otrajā lasījumā. Pie 1.panta priekšlikumi nav iesniegti. Pie 2.panta priekšlikumi nav iesniegti. Pie 3.panta priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, miniet tikai tos, kuri ir iesniegti.

I.Bišers. Man Kārtības rullis spiež ziņot par visiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Bišers. 4.pantā ir iesniegts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ierosina papildināt 3.punktu ar vārdiem “pēc attiecīgās ārvalsts himnas izpildīšanas”. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu ne pēc būtības, bet uzskatīja, ka ne tāpēc, ka viņa iebilst pēc būtības, bet uzskatīja, ka dažādi protokola jautājumi nav ieliekami likumā. Tāpat kā nākošajā gadījumā arī šeit ir dažādi protokola jautājumi, kas var tikt risināti dažādā kārtībā, saskaņojot ar attiecīgām valstīm, un tad nebūtu jāregulē šie starptautiskie diplomātiskie protokoli, nebūtu jāreglamentē ar Latvijas Republikas likumiem. Tāpēc mums šeit ir svarīgi pateikt, ka šajā gadījumā šī himna ir obligāti izpildāma. Bet kādā kārtībā, kurā vietā un pie kādiem apstākļiem — mēs uzskatām, ka tur likumā nevajadzētu ielaisties tik sīki.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Šķiet, ka Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs vismaz neiebilst. Paldies! Pieņemts komisijas atzinums.

I.Bišers. Tālāk 5.pants. Priekšlikumi nav iesniegti. Ir priekšlikums, atkal Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — papildināt ar jaunu 6.pantu, kas noteiktu, kādā kārtībā valsts himnu atskaņo ārvalstu teritorijā. Arī šeit tāda paša iemesla dēļ Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Tas ir pieņemts. Paldies!

I.Bišers. Par 6.pantu priekšlikumi nav iesniegti. Par 7.pantu priekšlikumi nav iesniegti. Un par pārejas noteikumiem priekšlikumi nav iesniegti. Tāpēc es aicinu tagad nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par — 66, pret — nav, atturas — arī nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

I.Bišers. Komisija ierosina 24.janvāri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas ierosinājumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas valsts ģerboni” . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3590, tas ir likumprojekts “Par Latvijas valsts ģerboni” otrajā lasījumā. Izskatām to pa pantiem.

1.priekšlikums ir jau par pašu nosaukumu, kuru deputāts Jānis Lagzdiņš ierosina izteikt šādā redakcijā: “Valsts ģerboņa likums”. Juridiskā komisija neatbalstīja, jo uzskatīja, ka būtu nepieciešams visus trīs likumus par valsts simboliku, tas ir, par valsts karogu, valsts ģerboni un valsts himnu, izteikt maksimāli vienādā redakcijā. Tā kā karogs ir pieņemts, himnu mēs tikko nobalsojām, es domāju, ka būtu jāsaskaņo arī šinī ziņā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāts Lagzdiņš, es saprotu, ka savu priekšlikumu noņem. Paldies!

I.Bišers. Tālāk deputāts Lagzdiņš ierosina visā likumā vārdus “Latvijas valsts ģerbonis” aizstāt ar vārdiem “valsts ģerbonis”. Juridiskā komisija tādu pašu iemeslu pēc neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies! Arī deputāts Lagzdiņš piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam, un citi deputāti arī piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

I.Bišers. Tālāk ir pie 1.panta divi deputāta Lagzdiņa priekšlikumi. Pirmais ir papildināt tekstu pēc vārda “valsts” ar vārdu “oficiālajiem”, tātad valsts ģerbonis ir viens no Latvijas Republikas valsts oficiālajiem simboliem. Arī šeit vienveidības dēļ mēs ierosinām, Juridiskā komisija neatbalstīja, jo pārējos likumos tā nav, un mēs arī domājam, ka visi valsts simboli ir oficiālie un nav neoficiāli simboli.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies! Tie ir pieņemti.

I.Bišers. Otrs priekšlikums ir par to, ka papildināt šo pantu ar otro daļu šādā redakcijā, kādā jums ir teikts, ko šis ģerbonis simbolizē un ko tas izpauž. Juridiskā komisija pēc ilgākas apspriešanas neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam arī par šo priekšlikuma daļu. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Pie 2.panta ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums — sakārtot mazliet savādāk šo pantu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir divi deputāta Lagzdiņa priekšlikumi pie 3.panta. Pirmais ir priekšlikums pie pirmās daļas — pēc “piecstarainas” ielikt vārdu “zelta”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Otrais priekšlikums ir — izteikt ceturto daļu šādā redakcijā. Komisija apspriedusi, daļēji pieņēmusi un iestrādājusi jaunā redakcijā, kas ir lasāma 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir divi pašas Juridiskās komisijas priekšlikumi, ko tā ir iesniegusi pēc konsultācijām ar Valsts heraldikas komisiju. Pirmais jautājums, ka mazais valsts ģerbonis ir vairogs, kas dalīts un apakšējā daļā skaldīts. Tas ir komisijas priekšlikums, ko viņi, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim atzinumam, priekšlikumam. Pieņemts.

I.Bišers. Un tālāk dažas citas izmaiņas pirmās daļas otrajā teikumā. Kuru komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums — pārvietot līdzšinējo 10.pantu kā 4.pantu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Bet pie šī panta ir vēl viens deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kur noteikt, ka valsts ģerbonis lietojams un izmantojams tikai tā simboliskajā nozīmē, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš to noņem. Paldies! Tiek pieņemts komisijas atzinums.

I.Bišers. Tālāk ir 4.pants, kuru deputāts Lagzdiņš ir ieteicis pieņemt jaunā redakcijā, dodot visa šī panta jaunu redakciju. Komisija to neatbalstīja, jo tas, pēc komisijas domām, iet pretī likuma koncepcijai un lielā valsts ģerboņa līdzšinējai lietošanas praksei. Lielais valsts ģerbonis Latvijas Republikas pastāvēšanas pirmajā periodā tika izmantots ļoti ierobežotos gadījumos un ļoti ierobežotā skaitā amatpersonu. Tās bija valsts pirmās personas. 1990.gadā šī prakse tika paplašināta un ar to mums ir jārēķinās, bet mēs tomēr gribējām saglabāt principus, un katrā ziņā, ka to varētu izmantot tikai valsts augstākā vara, tas ir, prezidents, valdība, Saeima un dažas Saeimai tieši pakļautas institūcijas, ko ievēlē Saeima, kas ir neatkarīgas no šīm augstākām institūcijām, kā Valsts kontrole, Satversmes aizsardzības birojs un Latvijas Banka. Bet tajā pašā laikā mēs kategoriski nepiekritām, ka to varētu izmantot ierēdņi, kaut tā būtu Valsts kanceleja, Ministru kabinets vai Saeimas kanceleja un citas kancelejas, kur to lieto ierēdņi. Tāpēc deputāta Lagzdiņa priekšlikumu mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem deputāta Lagzdiņa priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk bija deputāta Bišera priekšlikums, ko komisija neatbalstīja, un sakarā ar to deputāts Bišers to neuztur.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iesim tālāk!

I.Bišers. Un komisijai bija priekšlikums — izteikt 9.punktu šādā redakcijā, tas ir, ietverot Satversmes aizsardzības biroju.

Sēdes vadītājs. Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kur viņš izteic visu 5.pantu jaunā redakcijā. Komisija neatbalstīja, un tagad tas ir izteikts attiecīgi atbilstoši jau esošam balsojumam par iepriekšējo pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Arī deputāts Bišers savu priekšlikumu neuztur, jo komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ejam tālāk!

I.Bišers. 6.pants. Ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Tas ir pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums — papildināt ar jaunu pantu, kādam nolūkam ir izmantojams valsts ģerbonis. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 7.pants. Deputāts Lagzdiņš ierosināja izslēgt 7.panta 3., 4., 5., 7., 8.daļu, kas ir saistīts ar viņa iepriekšējiem priekšlikumiem, kuri netika atbalstīti, un tāpēc tos neatbalsta komisija šajā pantā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Čevera priekšlikums par valsts robežzīmēm, kā izmantot, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 8.pantā priekšlikumu nav. Tālāk ir 9.pants, kur ir bijušā kultūras ministra Pīka priekšlikums, kuru komisija principā atbalstīja, iestrādājot šī panta tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Pīka kunga priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Un deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Tātad līdzšinējais 10.pants saskaņā ar deputāta Lagzdiņa priekšlikumu ir pārvietots uz 4.vietu, un tas šeit vairāk neatrodas. 11.pantā priekšlikumu nebija. 12.pantā priekšlikumu nebija. 13.pantā priekšlikumu nebija. Un bija priekšlikums pie pārejas noteikumiem — mainīt datumu, bet, tā kā ir izbeidzies arī šis termiņš, mēs komisijā uzskatām, ka nebūtu vērts šobrīd mainīt šo priekšlikumu, un noņemam šo priekšlikumu, un noteikt šo termiņu jau trešā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti šādam komisijas priekšlikumam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Apsvērumus lūdzu, Bišera kungs, par trešo lasījumu.

I.Bišers. Lūdzu 24.janvāri kā datumu, līdz kuram iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumi pret nosaukto termiņu nav. Paldies! Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Būtu ļoti labi, ja mēs šodien, pirmo ziemas sesijas dienu, izskatītu visus darba kārtības jautājumus. Vai varam to darīt? Nākamais jautājums — likumprojekts “ Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Otrais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Dilba.

R.Dilba (LZS, KDS). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Izskatāmais dokuments ir 3609, un šeit ir atbildīgās komisijas priekšlikums par formulējumu attiecībā uz labības tirgu... Latvijas labības tirgus un valsts labības rezerve, kas tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — izteikt pirmo rindkopu šādā redakcijā? Tālāk kā tekstā. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

R.Dilba. Un nākošais ir atbildīgās komisijas... 12. panta 1. daļu izteikt attiecīgā redakcijā, kas tiek atbalstīts arī komisijā. Lūdzu arī atbalstīt jūs.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav pret 12. panta 1. daļas redakciju? Paldies. Pieņemts.

R.Dilba. Vairāk nekādu citu priekšlikumu nav. Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā... otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

R.Dilba. Paldies! Priekšlikumi līdz 23. janvārim šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Un pēdējais darba kārtības jautājums — patstāvīgais priekšlikums — lēmuma projekts “Par Vladimira Capuna uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Vladimira Capuna uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisija, uzklausot Capuna kungu un viņa rekomendētājus, pieņēma negatīvu lēmumu un neatbalstīja Vladimira Capuna uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Jums ir sagatavoti visi dokumenti, kur ir aprakstīts gan Vladimira Capuna dzīves gājums, gan arī viņa darba vietas, tātad Iekšlietu ministrija, “Interpegro” un pašlaik arī darbs Juridiskajā dienestā, tā ka deputātiem ir izlemjams tālākais liktenis par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs ir pieteicies runāt Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Čevera kungs, vai jums vajag 15 minūtes? Nē?

Z.Čevers (DPS). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Burtiski pāris dienas atpakaļ man bija izdevība par Vladimiru Capuna kungu runāt arī ārpus izskatāmās darba kārtības Pilsonības komisijā, un es izteicu ļoti dziļu nožēlu, ka komisija ir pieņēmusi tādu noraidošu attieksmi pret Capuna kungu. Neiet runa par to, ka viņš ir šodien pensionārs. Iet runa par to, ko viņš darīja tad, kad strādāja Iekšlietu ministrijas struktūrā, un diezgan bieži es esmu jūsu priekšā kāpis tribīnē un saucis atsevišķus policijas vai tanī laikā milicijas darbiniekus. Vladimirs Capuna kungs bija viens no tiem vīriem, uz kuru varēja paļauties tanī pietiekoši grūtajā brīdī, kad risinājās janvāra un augusta notikumi. Tā bija reālā situācija, arī tanī naktī no 20. uz 21. datumu, kad faktiski lielajā Rīgas pilsētas Galvenajā policijas pārvaldē milzīga atbildības nasta gūlās uz tanī laikā vienīgajiem vadītājiem, kas varēja kontrolēt vairāk vai mazāk milicijas struktūrvienību pakļautību. Tanī laikā es biju milicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, un tanī naktī Vladimirs Capuns bija atbildīgais dežurants par pārvaldi. Un toreiz veidojās pietiekoši sarežģītas situācijas, kas skāra Ministru kabinetu, jo tieši tanī naktī bija armijas reālais uzbrukums, ja tā varētu pateikt, Ministru kabinetam. Tā bija sarežģīta situācija, tur vajadzēja operatīvi strādāt, un tanīs dienās tieši tāpat kā janvāra dienās Vladimirs Capuns pierādīja savu lojalitāti, tāpat kā pierādīja visi viņa padotie apakšvienības darbinieki. Neviens no viņiem nepārgāja pučistu pusē. Es aicinu jūs atbalstīt Capuna kungam pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Runās Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

J.Vidiņš ( TB/LNNK) Cienījamie kolēģi! Ja lojalitātes izpausme ir sevišķs nopelns Latvijas valsts labā, tad mums jāuzņem, man liekas, desmitiem tūkstoši pilsoņos, tanī skaitā arī Krievijas pilsoņi, kuri arī gribētu un kuri cīnījās par Latvijas neatkarību daudz aktīvāk nekā atsevišķi pārstāvji no padomju laika represīvajiem orgāniem.

Bet ļoti cienījamais Ziedoni Čevera kungs! Es nezinu, kaut kāda pilnīgi nieze no jūsu puses nāk pēdējā laikā, lai mēs izskatītu šos pilsonības jautājumus visiem bijušajiem miličiem. Un visinteresantākais, ka nākošajā sēdē mums arī ir jau divi kandidāti. Un tur, izrādās, jau ir kāds 85. un 87. gads, kad nebija milicija, bet bija jau policija... tanīs datos tas ir teikts. Ziniet, Čevera kungs, es, protams, cienu jūs un apbrīnoju jūsu nopelnus Latvijas neatkarības izcīnīšanas gaitā, kad jūs bijāt Rīgas milicijas priekšnieka vietnieks politiskajā darbā, ja es nemaldos, bet tas nenozīmē, ka visi jūsu padotie bija tādi paši. Ja mēs atceramies Rīgas pārvaldes miliču sanāksmi, kura, man šķiet, izsvilpa Vazni jeb svilpošana katrā ziņā tur notika... un tagad izrādās, ka viņi visi ir bijuši kvēli cīnītāji par Latvijas neatkarību. Nu sliktākajā gadījumā viņi ir bijuši lojāli. Un izrādās, ka viņi kārtīgi cīnījušies pret OMON, un viņi ir veidojuši transportmiliciju, un viņi ir veidojuši miliciju jeb policiju Rīgas lidostā un tā tālāk, un tā tālāk. Atklāti runājot, es negribu šeit palikt rupjš, bet man nāk jums... man rodas jums jautājums: velns parāvis, kas mani 1988. gadā grāba ciet? Vai tie bija miliči? Vai tie nebija miliči? Katrā ziņā miliči viņi bija, bet tad, kad mani pratināja, tad tie bija KGB, un tad tie krimiķi, izrādījās, bija milicijas kriminālizmeklēšanas virsnieki, pārģērbušies, protams, par krimiķiem, un izturēšanās arī bija tāda pati. Es atceros šos jaukos cilvēkus, kas mani mikroautobusā solīja iemācīt divu stundu laikā krieviski. Nu man... lai Dievs dod... bet ja Ati Lejiņu... es domāju, ka šie bija tiešām ģeniāli vīri.

Katrā ziņā, cienītie kolēģi! Es domāju, ka lojalitāte tomēr nav tas kritērijs, par ko mums būtu jādāvina Latvijas pilsonība pa kreisi un pa labi. Un tamdēļ es šoreiz un arī nākošā sēdē avansveidā lūdzu tomēr atbalstīt šoreiz šīs komisijas slēdzienu un nedot pilsonību viņam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers — otro reizi.

Z.Čevers (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es nezinu... es domāju, klausoties šo runu, ko tikko ļoti spīdoši teica Vidiņa kungs kā mediķis... mana sieva nokļūst tādā diezgan impozantā situācijā, jo par manu niezi var zināt tikai mana sieva, Vidiņa kungs...

Otrs moments. Kāds sakars ir jūsu diagnozei ar šo izskatāmo jautājumu? Patiešām, ne viss mūsu pagātnē ir bijis viennozīmīgi balts vai melns. Par to sēdi, ko jūs runājāt, par to slaveno milicijas darbinieku sēdi, cik es atceros, no Augstākās padomes uzstājās Silārs. Es gribētu uzsvērt — Silārs uzstājās. Uzstājās Čevers... un es tanī laikā nebiju vienkāršs milicijas darbinieks, es biju komisārs, politdarbinieks, un, tieši varbūt pateicoties tam, ļoti daudzi procesi Rīgas pilsētā tika regulēti drusku savādāk, jo tā zināmā veidā tanī momentā bija vara. Vladimirs Capuns bija viens no tiem, kas nepakļāvās tam pūlim, kas bija tur, interfrontiski noskaņotais, un tieši Vladimirs Capuns vadīja transporta milicijas pārvaldi. Viņš bija tas, kas nosargāja šo sadalīšanos. Viņš bija tas, kas palika Latvijas Republikas pusē, pretēji tam, kā izveidoja Antjufejevs no Transporta milicijas atsevišķu atkritēju nelielas daļas pakļaušanos Maskavai. Nedrīkst visus bāzt vienā maisā. Tāpat kā nevar visu pagātni bāzt vienā maisā un, es atvainojos, manipulēt ar miliciju un visu pārējo. Lēmumus par to, ko darīja milicijas darbinieki tanī laikā, pieņēma komunisti, un daudzi sēdēja atbildīgos amatos, un viņi pieņēma tos lēmumus, to, ko darīja milicijas darbinieki. Nebāzīsim visus vienā maisā! Katram ir savi nopelni Latvijas priekšā. Es necenšos sevi parādīt par īpašiem nopelniem, bet klusēt un nerunāt par tiem cilvēkiem, uz kuriem es savā laikā tāpat kā ļoti daudzi klātesošie varējām balstīties?

Es gribētu atgādināt visiem Augstākās padomes, Tautas frontes deputātiem, kas sēž šeit zālē, atcerieties, lūdzu, to pietiekoši smago situāciju! Es griežos arī pie “Tēvzemei un Brīvībai”. Arī daudzi no jums ir saņēmuši palīdzību, kā jūs izsakāties, diezgan bieži no “spitālīgās milicijas”. Arī daudzi esiet glābti no čekas pagrabiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Rubina kungs noņēma savu vēlmi. Liepas kungs, lūdzu! Profesor, bet, cik nu var, lakoniski!

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas, ka pilsonības jautājumā mūsu valstī ir nesakārtotība, manuprāt, nevienam šaubas nerada. Viena no spilgtākajām šīs nesakārtotības izpausmēm ir pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem. Par šo jautājumu es divas reizes jau esmu uzstājies no šīs augstās tribīnes un esmu aicinājis ieklausīties pamatprincipos, kad šī piešķiršana būtu realizējama tiešām sevišķos izņēmuma gadījumos. Un vēlreiz atkārtošu tos divus pamatprincipus. Tie ir tad, ja attiecīgais cilvēks ir sevi pierādījis neatkarības atgūšanas laikā. Un otrs princips, ja cilvēks, riskēdams ar savu dzīvību vai veselību, ir glābis kāda cita līdzcilvēka dzīvību vai veselību. Tie ir divi principi, kurus es varu atbalstīt jebkurā laikā.

Un tagad, ja kāda frakcija izvirza kādu kandidātu par to, ka viņš neatkarības atgūšanas laikā patiešām ir iestājies par Latvijas neatkarības atgūšanu, tad tas atbilst vienam no šiem principiem. Pirmajam principam. Jautājums ir cits. Vai mēs varam ticēt šīs frakcijas izvirzītajam cilvēkam, šīs frakcijas izvirzītajam, teiktajam, ka attiecīgā kandidatūra ir bijusi un iestājusies atbilstoši par mūsu valsts neatkarību. Ir precedenti.

Un precedents, atbilstoši kuram es arī uzstājos no šīs tribīnes, un tas bija, kad LNNK frakcija savā laikā izvirzīja atbilstošu kandidātu par viņas nopelniem neatkarības atgūšanā — par karogu aušanu un izplatīšanu tanī laikā, kad par šiem jautājumiem sūtīja uz Sibīriju. Es iestājos, ka šai personai un personībai ir jāpiešķir pilsonība par īpašiem nopelniem. Mēs noticējām toreiz šīs frakcijas ieteikumiem, neskatīdamies un nemeklēdami īpašus pierādījumus.

Tagad ir analoģisks gadījums. Es domāju, ka nav iemesla neticēt arī šajā gadījumā, ka šī kandidatūra ir iestājusies par Latvijas neatkarību, tāpēc, būdams par to, lai ievērotu konsekvenci šajā gadījumā, ja es toreiz balsoju par pilsonības piešķiršanu, gribu paskaidrot, ka arī šajā gadījumā man nav iemesla atkāpties no šiem principiem. Tie ir divi svēti principi manā skatījumā, un mums ir jābūt konsekventiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vladilens Dozorcevs. (Zālē troksnis un izsaucieni.) Es, godātie kolēģi, laiku vairs neuzstādīšu, jo es redzu, ka apelēt pie godprātības ir veltīgi. Lūdzu!

V.Dozorcevs (TSP). Cienījamie kolēģi! Es nekavēšu jūsu laiku. Es divos vārdos gribu izteikt divas būtiskas lietas. Pirmais. Kad kaut kāds, teiksim, neofīts vai cilvēks, kurš nevar ne rakstīt ne lasīt, kaut kādā avīzē raksta par to, ka jāizstrādā kaut kādi kritēriji pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem, nu to var vēl ciest, bet kad to dara profesors, es jau sāku šaubīties vispār, kas notiek, vai viņš nesaprot, ka te ir divi milimetri līdz absurdam. Mēs jau tūkstoš reižu apspriežam šo problēmu savā komisijā, ka nav kritēriju, tā ir arī norma, un ka kritēriji nepastāv, tad pastāv žūrijas princips, vairāk nekas. Un tas tiek realizēts. Tas ir viens.

Otrs. Par to, ko pateica Vidiņa kungs. Vidiņa kungs, jūs nezinat ne šo cilvēku, jūs nepazīstat Capunu, jūs nebijāt tajā sapulcē, jūs nebijāt tur. Tad, kad bija jāiet uz kongresa māju, kur bija šī lielā sapulce, tikai mēs ar Dinēviču bijām spiesti tur aiziet un tur sēdēt, bija ļoti neērti starp automātiem. Un tad, kad mēs nācām atpakaļ, tad mūs pavadīja trīs cilvēki, garantējot mūsu drošību, un viens no tiem bija Capuns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Komisijas vārdā — Kreituses kundze. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Tā kā šādi jautājumi komisijas sēdē tiek izskatīti slēgti, tad šinī gadījumā es jūs arī neinformēšu, kāpēc komisija ir pieņēmusi tādu lēmumu. Varu jums tikai pateikt, ka sēdē piedalījās 11 cilvēki un balsojuma rezultāts bija negatīvs. Tālākais viss ir jūsu rokās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 9, atturas — 5. Lēmums ir pieņemts. Vladimirs Capuns uzņemts Latvijas pilsonībā.

Godātie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar indentifikācijas kartītēm, kuras pēc reģistrācijas rezultātu nolasīšanas lūdzu neaizmirst paņemt līdzi! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Kartīte pie reģistrācijas ir jāizņem un tad enerģiski jāievieto kontaktligzdā. Apiņa kungs, ar dūri ne!

Kamēr tiek gatavota izdruka, es gribu Prezidija vārdā pateikties visiem par ļoti ražīgu, kā mums šķiet, šodienas darbu. Paldies, godātie kolēģi, es ceru, ka jūs pamazām un mēs kopā pieradīsim pie jaunās tehnikas un būs arvien mazāk pārpratumu. Paldies jums!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Modris Lujāns, Dobelis Juris, Sinka Juris, Tabūns Pēteris. Es ļoti atvainojos, ka man tagad ir jālasa otrādi, jo man nāk ar uzvārdiem pa priekšu. Pētersons Aleksandrs, Grīnblats Guntars, Leiškalns Kārlis, Kristovskis Ģirts Valdis, Inkēns Edvīns, Teniss Leonards, Atis Sausnītis, Rāzna Jānis, Grinbergs Ojārs, Gannusa Gunta, Edgars Bāns, Andris Ameriks arī ir. Bekasovs Martijans, Golubovs Aleksandrs, Kreituse Ilga, Aivars Guntis Kreituss, Rubins Andris, Mauliņš Jānis, Kušnere Janīna, Grīnbergs Edmunds, Veldre Uldis, Zelgalvis Elmārs, Grinovskis Ervids, Ločmelis Ādolfs, Gredzens Viesturs, tu esi, jā. Zīle Roberts. Paldies, cienījamie!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, 15.janvāra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā Saeimas sēde 22.janvārī pulksten 9.00. Paldies! Uz redzēšanos!