Iesniegumi

Par Elvīras Ozoliņas kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3618)

Pamatojoties uz š.g. 13.janvāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Elvīras Ozoliņas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 13.(14.)janvārī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 13.janvāra sēdes protokola nr.41

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Elvīras Ozoliņas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Elvīras Ozoliņas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Elvīru Ozoliņu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Ar izciliem sasniegumiem sportā nesusi Latvijas vārdu pasaulē. Olimpiskā čempione, četrkārtīga pasaules rekordiste, Eiropas čempione, pieckārtīga PSRS čempione. Startējot no Latvijas, izcīnījusi zelta, sudraba, bronzas medaļas PSRS čempionātos. Trīs reizes uzlabojusi Latvijas rekordu šķēpu mešanā. Trīs reizes bijusi Eiropas un trīs reizes pasaules čempione veterāniem, startējot zem neatkarīgās Latvijas karoga. Pasaules un Eiropas rekordu sarakstā veterāniem arī šodien atrodams E.Ozoliņas vārds no Latvijas.

Saeimas deputāti: A.Kreituss, A.Tomašūns,

1998.gada 5.janvārī I.Kreituse, D.Turlais, A.Seiksts

Latvijas Olimpiskā komitela lūdz Jūs izskatīt jautājumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Latvijas sporta veterānei, olimpiskajai čempionei Elvīrai Ozoliņai.

Elvīra Ozoliņa dzimusi Sanktpēterburgā 1939.gada 8.oktobrī. 1967.gadā reģistrēta laulība ar LR pilsoni Jāni Lūsi, no 1969.gada pastāvīgi dzīvo Latvijā.

E.Ozoliņa ir viena no titulētākajām Latvijas vieglatlētēm: olimpiskā čempione XVII vasaras Olimpiskajās spēlēs Romā 1960.gadā; pasaules rekordiste 1960., 1963., 1964.gadā; pirmā sportiste pasaulē, kas šķēpmešanā pārvarēja 60 m robežu; Eiropas čempione 1962.gadā; trīs reizes uzstādījusi Latvijas rekordu.

Savu sportisko karjeru turpina līdz pat šim brīdim, startējot Eiropas un pasaules čempionātos veterāniem, Eiropas čempiones titulu šķēpmešanā izcīnījusi 1992., 1994., 1996.gadā un pasaules čempiones — 1991., 1995., 1997.gadā.

Latvijas Olimpiskā komiteja, ņemot vērā augšminēto ieguldījumu Latvijas sporta, īpaši šķēpmešanas, attīstībā un popularizēšanā, lūdz piešķirt Elvīrai Ozoliņai Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Ar cieņu,—

Latvijas Olimpiskās komitejas

1997.gada 30.decembrī prezidents Vilnis Baltiņš

Pagājušā gadā plašā vieglatlētu saime mūsu valstī svinēja 100 gadu jubileju, un šajā sakarībā Latvijas Vieglatlētikas savienība lūdz Latvijas Republikas Saeimu piešķirt Latvijas pilsonību pirms likumā noteiktā laika vienai no pasaules un Latvijas izcilākajām vieglatlētēm Elvīrai Ozoliņai. Izglītība — augstākā, 1962.gadā beigusi Lesgafta fizkultūras institūtu.

Jau 1960.gada Romas Olimpiskajās spēlēs kļuva par olimpisko čempioni. Četras reizes bijusi pasaules rekordistes godā. 1967.gadā stājās laulībā ar Jāni Lūsi un pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Laikā no 1971. līdz 1973.gadam, startējot no Latvijas Republikas, izcīnījusi sudraba, bronzas un zelta medaļas. Arī patlaban aktīvi piedalās pasaules un Eiropas veterānu kustībā, izcīnot vairākkārtējas čempiones titulus.

No 1970.gada līdz 1971.gadam strādāja par ārstnieciskās fizkultūras metodiķi Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā. No 1971.gada līdz 1975.gadam bija Armijas centrālā sporta kluba instruktore. Strādājot par treneri no 1975.gadam līdz 1978.gadam Augstākās sporta meistarības skolā, viņas audzēkne T.Žigalova kļuva par PSRS čempioni.

Sākot ar 1991.gadu atrodas pensijā. Lojāli noskaņota mūsu valstij, ar latvisku izcelsmi.

Latvijas Vieglatlētikas savienības

1998.gada 5.janvārī prezidents Arnis Lagzdiņš

Autobiogrāfija

Es, Elvīra Ozoliņa, esmu dzimusi Sanktpēterburgā 1939.gada 8.oktobrī. Tēvs — Anatolijs Ozoliņš, miris 1965.gadā. Māte — Zinaida Ozoliņa, mirusi 1986.gadā.

1958.gadā beidzu treneru skolu Lesgafta fiziskās kultūras institūtā Sanktpēterburgā. 1962.gadā pabeidzu Lesgafta fiziskās kultūras institūtu. No 1956.gada līdz 1969.gadam biju sporta instruktore sporta biedrībā “Burevestņik”. 1967.gadā aprecējos un no 1969.gada pastāvīgi dzīvoju Latvijā.

No 1970.gada līdz 1971.gadam strādāju par ārstnieciskās fizkultūras metodisti Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā. No 1971.gada līdz 1975.gadam biju Armijas centrālā sporta kluba sporta instruktore. No 1975.gada beigām līdz 1978.gada vidum strādāju par treneri vieglatlētikā Augstākās sporta meistarības skolā. No 1980.gada līdz 1984.gadam strādāju viesnīcā “Latvija”. Sākot ar 1991.gada marta mēnesi, esmu pensionāre.

Vīrs Jānis Lūsis, dzimis 1939.gadā, treneris (pensionārs). Dēls Dmitrijs Lūsis, dzimis 1965.gadā, autovadītājs. Dēls Voldemārs Lūsis, dzimis 1974.gadā, strādā firmā “I.V.Grupa”.

1998.gada 5.janvārī E.Ozoliņa

Par Nikolaja Fiņenko kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3619)

Pamatojoties uz š.g. 13.janvāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Nikolaja Fiņenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 13.(14.)janvārī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 13.janvāra sēdes protokola nr.41

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Nikolaja Fiņenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Nikolaja Fiņenko kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Nikolaju Fiņenko pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Sarežģītajos 1991.gada augusta notikumos N.Fiņenko profesionālā līmenī organizēja lidostas “Rīga”darbu, vēršoties pret pretspēka (OMON) centieniem paralizēt starptautiskās lidostas darbu. Pašlaik, pildot dienesta pienākumus, prasmīgi sadarbojas ar Interpola struktūrām noziedznieku meklēšanā starptautisko pasākumu organizēšanā lidostā.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, J.Ādamsons, A.Krastiņš,

J.Kaksītis, A.Sausnītis, V.Dinēvičs,

1997.gada 13.novembrī V.Nagobads, V.Boka, L.Tenis, V.Stikuts

Iekšlietu ministrija lūdz Jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu lidostas “Rīga” policijas nodaļas kriminālpolicijas priekšniekam Nikolajam Fiņenko.

Policijas pulkvežleitnants Nikolajs Fiņenko dzimis 1954.gadā Latvijā, Ventspilī, krievs, augstākā juridiskā izglītība 1980.gadā beidzis Latvijas Valsts universitāti.

Laikā no 1980.gada līdz 1994.gadam N.Fiņenko ir dienējis dažādos amatos Latvijas Iekšlietu ministrijas Transporta policijas pārvaldē, iegūstot lielu izmeklēšanas un operatīvās meklēšanas darba pieredzi.

Sarežģītajos 1991.gada augusta notikumos N.Fiņenko profesionālā līmenī organizēja savas daļas darbu, vēršoties pret pretspēka (OMON) centieniem paralizēt starptautiskās lidostas darbu, piedaloties šīs vienības izsūtīšanā no valsts.

Prasmīga sadarbība ar Interpola struktūrām noziedznieku starpvalstu meklēšanā, lietpratīga un precīza atbildīgu starptautisko pasākumu organizēšana un drošības nodrošināšana lidostā “Rīga” pamato Nikolaja Fiņenko pretendēšanu uz Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu.

Ar cieņu, —

1997.gada 24.oktobrī iekšlietu ministrs Z.Čevers

Lidostas “Rīga” policijas nodaļas priekšnieka vietnieku, kriminālās policijas priekšnieku Nikolaju Fiņenko es pazīstu no 1985.gada gan kā studiju, gan kā darba biedru. Policijas pulkvežleitnants N.Fiņenko ir pieredzējis vadītājs un operatīvais darbinieks, augstas kvalifikācijas jurists, kurš devis vērā ņemamu ieguldījumu Latvijas Republikas interešu aizsardzībā.

Laikā no 1991. līdz 1994.gadam Nikolajs Fiņenko vadīja lidostas “Rīga” Transporta policijas daļas darbu. Latvijas Republikas neatkarības laika sarežģītajā politiskajā un sociālajā situācijā viņš pašaizliedzīgi un priekšzīmīgi pildīja Iekšlietu ministrijas vadības un Latvijas valdības īpaši svarīgus uzdevumus, saistītus ar sabiedriskās drošības nodrošināšanu ekstremālās situācijās, atbildīgu personu un delegāciju apsardzi.

1991.gada augusta dienās N.Fiņenko augstā profesionālā līmenī organizēja savas daļas darbu, vēršoties pret OMON noziedzīgajiem centieniem paralizēt starptautiskās lidostas darbību, piedaloties šīs vienības izsūtīšanā no republikas.

Par varonīgu un meistarīgu sevišķi svarīgu uzdevumu veikšanu N. Fiņenko ir saņēmis Iekšlietu ministrijas vadības apbalvojumus, citu valstu kolēģu atzinību.

Prasmīgi N.Fiņenko veic sadarbību arī ar Interpola Latvijas biroju noziedznieku starpvalstu meklēšanā, lietpratīgā un precīzā no citām valstīm izdoto, kā arī Latvijā arestēto noziedznieku izdošanas (ekstradīcijas) procedūras organizēšanā, citos atbildīgos starptautiskos pasākumos.

Uzskatu, ka lidostas “Rīga” policijas nodaļas priekšnieka vietniekam, kriminālās policijas priekšniekam policijas pulkvežleitnantam Nikolajam Fiņenko būtu piešķirama Latvijas pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas labā.

Interpola Latvijas biroja

1997.gada 30.septembrī priekšnieks J.Jasinkevičs

Autobiogrāfija

Es, Nikolajs Fiņenko Nikolaja d., esmu dzimis 1954.gada 14.novembrī Ventspilī, zvejnieka ģimenē.

1972.gadā absolvēju Ventspils 2.vidusskolu. No 1972.gada līdz 1973.gadam strādāju par matrozi uz zvejas kuģa. No 1973.gada līdz 1975.gadam dienēju armijā Liepājas rajonā. No 1975.gada līdz 1980.gadam mācījos Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē dienas nodaļā.

No 1980.gada līdz 1994.gadam ieņēmu dažādus amatus, strādājot dzelzceļa, ūdens un gaisa transporta policijas apakšvienībās. No 1980.gada līdz 1984.gadam biju izmeklētājs LR Transporta policijas pārvaldē. No 1984.gada līdz 1987.gadam — Ventspils ostas policijas nodaļas priekšnieka vietnieks operatīvā darba jautājumos. No 1987.gada līdz 1988.gadam — Transporta policijas pārvaldes lidostas “Rīga” policijas nodaļas kriminālās meklēšanas priekšnieks. No 1988.gada līdz 1991.gadam — Transporta policijas pārvaldes lidostas “Rīga” policijas nodaļas priekšnieka vietnieks. 1991.gada līdz 1994.gadam — Transporta policijas pārvaldes lidostas “Rīga” policijas nodaļas priekšnieks. No 1994.gada strādāju par Rīgas rajona policijas pārvaldes lidostas “Rīga” policijas nodaļas priekšnieka vietnieku, kriminālās policijas priekšnieku.

1987.gadā pabeidzu IeM akadēmijas 1.kursu (Maskavā), 1992.gadā — speciālos kursus cīņā pret terorismu gaisa transporta objektos, ko vadīja speciālisti no ASV, 1997.gadā — speciālos kursus krīzes situāciju atrisināšanā un pārrunu organizēšanā, ko vadīja speciālisti no ASV.

Precējies, man ir divi bērni. Sieva Tatjana Fiņenko (Tkačova) Ivana m., dzimusi 1955.gadā Stavropoles apg., dzīv. Rīgā, inženiere tehnoloģe. Dēls Sergejs Fiņenko, dzimis 1978.gadā Rīgā, Lietuvas Republikas pilsonis, muzikants. Meita Anna Fiņenko, dzimusi 1982.gadā Ventspilī, mācās ģimnāzijā “Zolitūde” 9.klasē. Māte Aleksandra Fiņenko (Jermakova) Vasilija m., dzimusi 1926.gadā Karēlijas — Somijas Republikā, somiete, dzīv. Ventspilī. Tēvs Nikolajs Fiņenko Ivana d., dzimis 1923. gadā Rostovas apgabalā, krievs, dzīv. Ventspilī. Māsa Svetlana Masļečenko Nikolaja m., dzimusi 1947.gadā Ventspilī, dzīv. Rīgā, radiooperatore. Māsa Gaļina Belova Nikolaja m., dzimusi 1949.gadā Ventspilī, dzīv. Rīgā, ārste.

1997.gada 13.oktobrī N.Fiņenko

Par Vjačeslava Koržānova kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3620)

Pamatojoties uz š.g. 13. janvāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Vjačeslava Koržānova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 13.(14.)janvārī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 13.janvāra sēdes protokola nr.41

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Vjačeslava Koržānova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vjačeslava Koržānova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Vjačeslavu Koržānovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Augstas klases profesionālis savā nozarē — Cietumu administrācijas iestādēs. No 1994. gada jūnija, būdams Sardzes pulka komandieris, strauji cēla pulka personālsastāva militāro disciplīnu, paaugstinot Sardzes pulka lomu Latvijas valsts iekšējās drošības nodrošināšanā.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, J.Ādamsons, A.Krastiņš,

J.Kaksītis, A.Sausnītis, V.Dinēvičs,

1997. gada 13. novembrī V.Nagobads, V.Boka, L.Tenis, V.Stikuts

Iekšlietu ministrija lūdz Jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu Sardzes pulka komandierim Vjačeslavam Koržānovam.

Pulkvežleitnants Vjačeslavs Koržānovs dzimis 1951.gadā Latvijā, Smiltenē, krievs, augstākā juridiskā izglītība, 1982. gadā beidzis Vissavienības neklātienes juridisko institūtu. Latvijas iekšlietu sistēmā V.Koržānovs dienē no 1978. gada, galvenokārt vadošos amatos Cietumu administrācijas iestādēs. Ievērojot V.Koržānova organizatora spējas un perspektīvo izaugsmi, 1994.gada jūnijā viņš tika iecelts par Sardzes pulka komandieri. Jaunā komandiera vadībā veiktie organizatoriskie pasākumi un operatīvās darbības strauji cēla pulka personālsastāva militāro disciplīnu, aktivizēja vispārējo un saimniecisko darbību, paaugstinot Sardzes pulka lomu Latvijas valsts iekšējās drošības nodrošināšanā. Augstas klases profesionālis savā nozarē V.Koržānovs, prasīgs un principiāls, ar uzticību un cieņu izturoties pret padotajiem un pastāvīgi rūpējoties par viņiem, ir piemērs morālo un ētisko normu un disciplīnas ievērošanā.

Ar cieņu, —

1997.gada 24.oktobrī iekšlietu ministrs Z.Čevers

Autobiogrāfija

Es, Vjačeslavs Koržānovs, esmu dzimis Latvijas Republikā, Smiltenē, 1951. gada 15. decembrī.

1956. gadā kopā ar vecākiem pārbraucām uz pastāvīgu dzīvesvietu Jelgavā. 1958. gadā iestājos Jelgavas 3. vidusskolā, kuru pabeidzu 1966. gadā. Līdz iesaukšanai armijā strādāju Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā. Pēc dienesta strādāju lokomotīvju depo “Jelgava”. 1977. gadā tiku nosūtīts uz Pečoras HES triecienceltni, kur strādāju par meža cirtēju. 1977. gadā apprecējos ar Svetlanu Kolominskoju, dzimušu 1952. gadā. 1977. gadā iestājos Vissavienības juridiskā institūta neklātienes nodaļā, kuru pabeidzu 1983. gadā.

1978. gadā iestājos darbā IeM sistēmā, kur dienēju līdz šim laikam. Šajā laikā strādāju dažādos amatos cietumu sistēmā: labošanas darbu kolonijas audzināšanas inženieris; ieslodzījuma vietu pārvaldes instruktors; labošanas darbu kolonijas priekšnieka vietnieks; izmeklēšanas izolatora apsardzes un režīma priekšnieks; izmeklēšanas izolatora priekšnieka vietnieks; Ieslodzījuma vietu departamenta rehabilitācijas daļas priekšnieks; IeM Ieslodzījuma vietu departamenta priekšnieka vietnieks. 1994. gada 22. jūnijā tiku iecelts par IeM Konvoja pulka komandieri, bet 1994. gada 15. novembrī par IeM Sardzes pulka komandieri.

Mans tēvs Mihails, Aleksandra dēls, Koržānovs, dzimis 1923. gadā, pensionārs. Māte Lidija, Ļeva meita, Koržānova, dzimusi 1929. gadā, pensionāre. Mana sieva Svetlana Koržānova — mājsaimniece. Ģimenē audzinu 9 gadus vecu dēlu Aleksandru, kurš mācās 4. klasē.

1997. gada 1. septembrī N. Koržānovs