2019. gada 12. septembris

VK publicē paziņojumu par līdzdalības iespējām Rīcības plāna izstrādē un diskusiju dokumentu.

Informācija publicēta tīmekļvietnē www.mk.gov.lv un izplatīta sociālajos tīklos

2019. gada 16. septembris

1. atvērtā diskusija par Rīcības plāna izstrādi (VK)

2019. gada 1. līdz 13. oktobris

Iedzīvotāju aptauja:

Ideju talka – Izsaki savu viedokli par atvērto pārvaldību (aptaujas rezultāti)

2019. gada 14. oktobris

2. atvērtā diskusija par Rīcības plāna izstrādi (VK).

6 darbu grupu izveide.

Ziņa par iespēju pieteikties darba grupās tīmekļvietnē www.mk.gov.lv un sociālajos tīklos

2019. gada 14. oktobris līdz 15. novembris

Rīcības plāna apņemšanos izstrāde darba grupās, kurās piedalījās publiskās institūcijas un sabiedrības pārstāvji

2019. gada 5. decembris

Rīcības plāna projekta izsludināšana Valsts sekretāru sanāksmē

Decembris–janvāris

Rīcības plāna oficiālā saskaņošana (atzinumu sniegšana 2019. gada 5.–19. decembris)

2020. gada janvāris

Iesniegt apstiprināšanai MK

1. Publisko iepirkumu un līgumu atklātība

2. Informācijas atklātībai nozīmīgu datu kopu atvēršana

3. Interešu pārstāvniecības un lobēšanas atklātība

4. Atvērtā pārvaldība pašvaldībās

5. Kvalitatīva sabiedrības iesaiste reformu procesos un sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā

6. Korupcijas novēršanas pasākumi

Apņemšanās īstenošanas sākuma un beigu datums

01.01.2020.–31.12.2021.

Atbildīgās institūcijas

Atbildīgās amatpersonas
(vārds, amats, kontaktinformācija)

Anita Krūmiņa, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore, anita.krumina@cfla.gov.lv

Citas iesaistītās puses

Valsts un pašvaldību institūcijas

Sabiedrības pārstāvji

Kādas ir valstij un sabiedrībai nozīmīgās problēmas, kuras risinās šī apņemšanās?

Sabiedrībā vērojama neticība publisko iepirkumu rezultātu godīgumam un lietderīgumam. Šo neticību nostiprina gadījumi, kad iepirkumu veicēji rīkojušies savtīgu mērķu vadīti, par precēm, pakalpojumiem, būvdarbiem samaksāts pārāk dārgi, iegūtā kvalitāte neatbilst cenai. Lai vairotu sabiedrības ticību valsts un pašvaldību institūciju efektīvai rīcībai ar budžeta un Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem, jāmeklē jaunas un iedarbīgas iepirkumu uzraudzības metodes, tostarp veicinot sabiedrības līdzdalību iepirkumu uzraudzībā.

Integritātes pakts ir Eiropā arvien aktīvāk izmantots publisko iepirkumu uzraudzības un korupcijas novēršanas instruments. To atbalsta un popularizē arī Eiropas Komisija. Tās vadībā Integritātes pakts tika ieviests 11 ES dalībvalstīs kā uzraudzības instruments projektiem, kas finansēti ar ES fondu atbalstu.⁸

Ērta un visaptveroša iespējamo risku identificēšana attiecībā uz noteiktiem iepirkumu veicējiem ir nepieciešama gan iepirkumus uzraugošajām iestādēm, lai veidotu uz risku analīzi balstītu pārbaudāmo iepirkumu izlasi, gan sabiedrības pārstāvjiem, lai stiprinātu pilsonisko uzraudzību pār iepirkumu norisi un sabiedrības pieprasījumu valsts un pašvaldību institūcijām uzlabot savu sniegumu publisko iepirkumu jomā. Šobrīd dažādu risku faktoru apkopošana jāveic, manuāli apkopojot informāciju no dažādiem avotiem. Savukārt digitalizējot iepirkumu risku izvērtēšanu, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē publicēto informāciju no iepirkumu paziņojumiem un iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumiem, ieinteresētajām pusēm tiktu dota iespēja vienkopus analizēt informāciju un atlasīt pasūtītājus, kuru iepirkumu uzvedībai pievēršama pastiprināta uzmanība.

Lai arī visi noslēgtie iepirkumu līgumi un to grozījumi tiek publicēti Elektronisko iepirkumu sistēmā www.eis.gov.lv katram iepirkumam izveidotā profilā (līgumu teksti tiek pievienoti .pdf vai .docx formātā), tomēr nav pieejama strukturēta un ērti pārskatāma informācija par iepirkuma līguma izpildi no tā noslēgšanas brīža līdz pilnīgai izpildei. Tas ierobežo uzraugošo institūciju, nevalstisko organizāciju un sabiedrības iespējas iegūt informāciju par faktiskajiem izdevumiem publiskajos iepirkumos, salīdzināt līgumcenas un plānotos un faktiskos līgumu izpildes termiņus, identificēt nepamatotu izdevumu riskus.

Vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir līgumu reģistri, kur vienkopus ir pieejama informācija par noslēgtajiem līgumiem, to grozījumiem un faktisko izpildi, turklāt informācija ir pieejama arī atvērto datu veidā, to publicējot nacionālajos atvērto datu portālos.

Informācija par publisko tiesību līgumiem, kas paredz valsts vai pašvaldību līdzekļu piešķiršanu deleģēto vai ar līdzdarbības līgumu nodoto pārvaldes uzdevumu īstenošanai, nav atrodama vienuviet. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam informācija par deleģēšanas līgumiem un līdzdarbības līgumiem jāpublicē tās iestādes tīmekļvietnē, kas deleģējusi pārvaldes uzdevumu. Tādējādi sabiedrībai ir apgrūtinātas iespējas ērti un vienuviet iegūt informāciju par to, kādi pārvaldes uzdevumi deleģēti privātpersonām, un par deleģēšanas noteikumos paredzētā publiskā finansējuma piešķiršanu. Šīs apņemšanās īstenošanā tiks izmantoti 2018. gadā valsts pārvaldes iestāžu iekšējā audita struktūrvienību veiktā valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas iekšējā audita rezultāti.

Kāda ir apņemšanās?

Lai sekmētu lielāku publisko iepirkumu un līgumu atklātību, tiks veikti šādi pasākumi:

1. Iepirkumu līgumu izpildes aprakstošo datu strukturēta publicēšana

Izmantojot informāciju no Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē publicētajiem paziņojumiem par iepirkumu un iepirkuma procedūru rezultātiem un izmaiņām līgumu darbības laikā un pasūtītāju ievadītos datus par līgumu grozījumiem un to izpildi, izveidot publisko iepirkumu līgumu datubāzi (iepirkumu līgumu reģistru), kurā tiktu apkopota informācija par katru noslēgto līgumu, atspoguļojot sākotnējo līgumcenu (summu, par kādu līgums ticis noslēgts iepirkuma rezultātā) un sākotnējo izpildes termiņu, līguma izmaiņas grozījumu rezultātā (mainīto līgumcenu un izpildes termiņu) un grozījumu veikšanas pamatojumu, faktiski samaksāto līguma cenu, pabeidzot līguma izpildi, un līguma faktisko izpildes termiņu, kā arī līguma laušanas iemeslus, ja līgums ticis lauzts. Līgumu reģistra dati tiktu publicēti un vizualizēti Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un atvērto datu formātā Latvijas Atvērto datu portālā.

Līgumu reģistrā tiks iekļauta tā informācija, kas iegūstama no IUB tīmekļvietnē publicētajiem iepirkumu paziņojumiem. Informācija par tādiem līgumiem, par kuriem nav jāpublicē nekādi paziņojumi, šādi nebūs iegūstama. Tādēļ iespēju robežās saskaņā ar darba grupā izskanējušo priekšlikumu jāizpēta risinājumi un ieguvumi un, ja nepieciešams, jāsagatavo priekšlikumi par publicitātes nodrošināšanu līgumiem, uz kuriem neattiecas likums, jo to līgumcena nesasniedz likuma piemērošanas robežvērtības. Sākotnēji nosakāms, uz kādiem līgumiem un no kādām summām tas būtu attiecināms.

Veidojot šādu datubāzi, ir būtiski aizsargāt ierobežotas pieejamības informāciju, kas ietverta publiskajos iepirkumos, paredzot izņēmumus no vispārējās kārtības, kad šādus publiskos iepirkumus datubāzē neiekļauj.

2. Digitāls iepirkumu risku izvērtēšanas rīks

Digitālais iepirkumu risku izvērtēšanas rīks, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja publicēto informāciju no iepirkumu paziņojumiem, vienkopus atlasīs tādu informāciju kā pārtraukto iepirkumu daļu skaits, izdarīto grozījumu skaits iepirkumu dokumentācijā, cik iepirkumos piedalījies tikai viens piegādātājs, cik bieži izmantotas procedūras, kas nenodrošina konkurenci, vai konstatējams, ka pie attiecīgā pasūtītāja regulāri uzvar vieni un tie paši piegādātāji u. tml. Digitālais iepirkumu risku izvērtēšanas rīks apkopos informāciju arī par to pasūtītāja publicēto iepirkumu paziņojumu skaitu, kuri ir saistīti ar kādu no iepirkuma riska pazīmēm (tā sauktajiem sarkanajiem riska karodziņiem jeb red flags). Ja sasniegts noteikts riskanto rādītāju līmenis, iepirkumus kontrolējošās institūcijas varēs konstatēt, ka pasūtītāja veiktajiem iepirkumiem pievēršama pastiprināta uzmanība.

3. Publisko iepirkumu monitorēšana, izmantojot Integritātes paktu

Analizēt iespējas adaptēt Integritātes paktu Latvijas apstākļiem un sekmēt to, ka publiskajos iepirkumos, tostarp Eiropas Savienības fondu projektu iepirkumos, nejaušā izlases kārtībā tiktu piemērots Integritātes pakts – neatkarīga sabiedriskā labuma organizācija veic publiskā iepirkuma sabiedrisko uzraudzību no iepirkuma dokumentācijas izstrādes brīža līdz iepirkuma līguma pilnīgai izpildei. Tādējādi sagaidāma lielāka atklātība publisko iepirkumu izpildē, kā arī korekta iepirkumu dokumentācijas izstrāde, vienlīdzīgas konkurences nodrošināšana, kā arī likumam atbilstoša iepirkuma rezultātā noslēgtā līguma izpilde.

Analizējot iespējas adaptēt Integritātes paktu Latvijas apstākļiem, izvērtē to, no kādiem iepirkuma sliekšņiem un uz kāda veida iepirkumiem Integritātes pakts varētu būt attiecināms.

Apņemšanās paredz informatīvus pasākumus pašvaldībās par Integritātes paktu, tā izmantošanas iespējām un metodēm, kuros nevalstisko organizāciju pārstāvji ar pieredzi Integritātes pakta īstenošanā nodrošinātu seminārus pašvaldības darbiniekiem, kas saistīti ar publisko iepirkumu veikšanu un uzraudzību, kā arī sabiedrības pārstāvjiem, aktīviem iedzīvotājiem, žurnālistiem u. c. interesentiem. Vietējās pašvaldības iedzīvotāji iegūtu zināšanas, kā veikt viņu pašvaldībā īstenoto publisko iepirkumu uzraudzību, kā arī informāciju par savām tiesībām, lai veiktu šādu uzraudzību. Tādējādi tiktu veicināta iepirkumu uzraudzība, kā arī sabiedrības līdzdalība.

Integritātes pakts ir noteikta publiskā iepirkuma sabiedriskā uzraudzība (monitorēšana). Tas izpaužas kā vienošanās, kas tiek noslēgta starp iepirkuma veicēju, sabiedrisko organizāciju un, ja nepieciešams, citām pusēm, piemēram, iepirkuma konkursa dalībniekiem un konkursa uzvarētāju. Integritātes pakts nav valsts pārvaldes uzdevuma – veikt publisko iepirkumu uzraudzību – deleģēšana. Iepirkumu uzraudzības biroja uzraudzības funkcijas uzraudzīt šo publisko iepirkumu netiek deleģētas un nemainās.

4. Veikt izpēti un veicināt publisko tiesību līgumu (deleģēšanas līgumi, līdzdarbības līgumi un citi līgumi) pieejamību

Apņemšanās pasākums paredz pārskata periodā izpētīt informācijas pieejamību par publisko tiesību līgumiem un izstrādāt un sniegt konkrētus ieteikumus informācijas atklātības nodrošināšanai.

Kā apņemšanās palīdzēs risināt nosauktās problēmas?

Līgumu reģistrs tiks veidots kā ērts rīks līgumu izpildes informācijas publicēšanai, uzraudzībai un izmaksu analīzei, piemēram, dodot iespēju analizēt informāciju par to, kurās nozarēs, resoros vai reģionos līgumcenai ir lielāka tendence palielināties līguma izpildes laikā, kuri piegādātāji parasti neizpilda līgumus par iepirkumā piedāvātajām cenām. Tā kā līgumu reģistrā paredzēts ietvert arī saites uz iepirkuma dokumentiem un publicēto iepirkuma līgumu, tas ļaus arī analizēt, kā iepirkumā izvirzītie noteikumi ietekmē izmaksas un vai pēc līguma noslēgšanas nenotiek līguma nosacījumu maiņa par labu līgumslēdzējam. Lai ieviestu līgumu reģistru, būs nepieciešams veikt grozījumus publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos, kā arī nodrošināt iespēju ērti ievadīt informāciju līgumu reģistrā, kuru pēc tam varētu strukturēti publicēt atvērto datu formātā un vizualizēt digitālajā iepirkumu risku izvērtēšanas rīkā analīzei.

Ņemot vērā risku izvērtējumu, tādas institūcijas kā IUB, CFLA, Valsts kontrole un Konkurences padome varēs veikt attiecīgo pasūtītāju veikto iepirkumu padziļinātu izvērtējumu, analizējot ar attiecīgo pasūtītāju saistīto iepirkumu informāciju, kas vienkopus tiks nodrošināta digitālajā iepirkumu risku izvērtēšanas rīkā. Ievērojot to, ka digitālais iepirkumu risku izvērtēšanas rīks būs brīvi pieejams Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē, tajā apkopoto informāciju varēs analizēt ikviens sabiedrības pārstāvis, ērti un ātri iegūstot informāciju gada griezumā par attiecīgā pasūtītāja veiktajiem iepirkumiem. Informācija būs pieejama lietotājiem vizuāli draudzīgā veidā. Ja nepieciešams, datus varēs lejupielādēt izklājlapu formātā.

Apstākļos, kad sabiedrība aktīvi iesaistās publisko iepirkumu uzraudzībā un valsts vai pašvaldību iestāde nodrošina uzraugiem atklātu piekļuvi informācijai, sabiedrībai ir iespējams uzzināt par publisko iepirkumu lietderību un godīgumu, kā arī to, vai rīcība ar publiskajiem līdzekļiem ir bijusi efektīva. Iedzīvotājiem ir iespējams pārliecināties, ka publiskie iepirkumi noris tiesiski, tādējādi tiek vairota uzticība valsts pārvaldei, savukārt, konstatējot pārkāpumus amatpersonu vai iespējamo kandidātu rīcībā, ir iespējams nekavējoties ziņot atbildīgajām iestādēm un pārtraukt vai novērst publisko līdzekļu nelietderīgu izlietošanu.

Arī deleģēšanas un līdzdarbības līgumi un citi līgumi paredz publiskā finansējuma piešķiršanu deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai un citu darbību veikšanai. Apņemšanās rezultātā tiktu apzinātas sabiedrības iespējas viegli pieejamā un pārskatāmā veidā saņemt informāciju par minētajiem līgumiem, privātpersonām nodotajiem uzdevumiem un piešķirto finansējumu, kā arī sagatavoti ieteikumi par nepieciešamajiem pasākumiem atklātības nodrošināšanai, tostarp par nepieciešamību veikt grozījumus tiesību aktos.

Kāpēc šī apņemšanās atbilst OGP vērtībām?

Apņemšanās atbilst šādām OGP vērtībām:

• atklātībai, jo Līgumu reģistrs sabiedrībai dos iespēju informāciju par interesējošo līgumu (grozījumiem, izpildi) brīvi apskatīt Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un analizēt atvērto datu veidā. Digitālais iepirkumu risku izvērtēšanas rīks sabiedrībai dos iespēju informāciju par interesējošo iepirkumu veicēju apskatīt vizuāli draudzīgā veidā vienkopus vienā rīkā, papildus nodrošinot arī atlasītās informācijas lejupielādi. Integritātes pakta izmantošana veicinās atklātību publiskajos iepirkumos, padarot tieši pieejamu sabiedrības uzraudzībai visu iepirkuma procedūru. Tiks apzinātas iespējamās problēmas saistībā ar deleģēšanas un līdzdarbības līgumu atklātību un sagatavoti priekšlikumi informācijas pieejamības uzlabošanai;

• līdzdalībai, jo Līgumu reģistrs un digitālais iepirkumu risku izvērtēšanas rīks palīdzēs valsts institūcijām, privātajiem uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā piekļūt datiem par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu un būt labāk informētiem par publisko iepirkumu faktiskajiem rezultātiem. Informācijas pieejamība ļaus sabiedrībai iesaistīties iepirkumu uzraudzībā un pieprasīt no pašvaldību vai institūcijas vadības atbildību par neapmierinošu iepirkumu organizēšanas praksi un konkrētu rīcību situācijas uzlabošanai.

Paredzams, ka atklātība un sabiedrības tieša iesaiste publisko iepirkumu uzraudzībā veicinās amatpersonu atbildību par korektu un tiesisku publisko iepirkumu īstenošanu un publisko līdzekļu izlietojumu.

Papildu informācija

Apņemšanās īstenošanai pieejamais vai nepieciešamais finansējums

Publisko iepirkumu līgumu datubāzes izveide tiks nodrošināta no Iepirkumu uzraudzības biroja budžeta vai piesaistot finansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta.

Lai Integritātes pakta īstenošana netiktu finansēta no pasūtītāja vai kandidāta/iespējamā iepirkuma uzvarētāja līdzekļiem, nepieciešams piesaistīt neatkarīgu finansētāju.

"Sabiedrība par atklātību–Delna" iesniegusi projektu, kas var nodrošināt līdzekļus semināriem piecās pašvaldībās. Ja projektu neapstiprinās, līdzekļi būs jāmeklē citur.

Saistība ar citiem dokumentiem

Apņemšanās atbilst Eiropas Komisijas dokumentos noteiktajam aicinājumam dalībvalstīm veidot līgumu reģistrus un citus iepirkumu līgumu izpildes kontroles rīkus un nodrošināt aizvien lielāku iepirkumu atklātību.

Apņemšanās atbilst "Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā MK iecerēto darbību īstenošanai" 38. uzdevumam "Uzlabosim publisko iepirkumu procedūras, paaugstinot to efektivitāti un mazinot korupcijas risku" (nodrošināt, ka vienuviet ir pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem un tajos veiktajiem grozījumiem)

Cita informācija

Nepieciešamas izmaiņas publisko iepirkumu jomas tiesību aktos, kas uzliktu pienākumu pasūtītājam ievadīt līgumu reģistrā datus par līgumu grozījumiem un faktisko līguma izpildi (līgumcena un termiņš), kā arī līguma laušanas pamatojumu

Starpposma mērķis ar pārbaudāmu rādītāju

Sākuma datums

Beigu datums

1. Digitālā iepirkumu risku izvērtēšanas rīka datu atlases metožu aprakstu izstrāde

01.01.2020.

01.03.2020.

2. Izvēlētas pašvaldības un novadīti apmācību semināri par Integritātes paktu (ja pieejams finansējums)

01.01.2020.

01.03.2020.

3. Integritātes pakta īstenošana/ publisko iepirkumu monitorēšana (vai īstenošanas iespēju izvērtējums)

01.03.2020.

31.12.2021.

4. Digitālā iepirkumu risku izvērtēšanas rīka publicēšana

01.03.2020.

01.04.2020.

5. Līgumu reģistrā ievadāmās informācijas pienākuma iestrāde publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos

01.01.2020.

31.12.2021.

6. Līgumu reģistra izstrāde un ieviešana, nodrošinot informācijas ievadi un publicēšanu

01.09.2020.

31.12.2021.

7. Integritātes pakta piemērošanas rezultātu izvērtējums: problēmjautājumu un labo prakšu apkopojums, priekšlikumi tālākai izmantošanai

01.09.2021.

31.12.2021.

8. Līgumu reģistra atkalizmantojamo datu kopu nodrošināšana atvērto datu veidā

01.01.2021.

31.12.2021.

9. Ieteikumi publisko tiesību līgumu (deleģēšanas, līdzdarbības u. c.) pieejamībai

01.09.2020.

01.09.2021.

Apņemšanās īstenošanas sākuma un beigu datums

01.01.2020.–31.12.2021.

Atbildīgā institūcija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Atbildīgā amatpersona
(vārds, amats, kontaktinformācija)

Citas iesaistītās puses

Valsts un pašvaldību institūcijas

Sabiedrības pārstāvji

Kādas ir valstij un sabiedrībai nozīmīgās problēmas, kuras risinās šī apņemšanās?

Latvijas Trešā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna izpildes gaitā tika panāks būtisks progress atvērto datu jomā — izveidots Latvijas Atvērto datu portāls data.gov.lv un publicētas jaunas datu kopas, izstrādātas vadlīnijas atvērto datu publicētāju atbalstam, kā arī prioritāri atveramo datu kopu definēšanā iesaistīti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares pārstāvji.

Šī Rīcības plāna izstrādes gaitā sadarbībā ar sabiedrības pārstāvjiem tika konstatēts, ka atvērto datu veidā joprojām nav pieejamas vairākas informācijas atklātībai būtiskas datu kopas korupcijas apkarošanas, tieslietu, finanšu, budžeta, valsts maksājumu, nodokļu un amatpersonu darbības caurskatāmības jomā. Ja informācija būtu plašāk pieejama atvērto datu veidā, tā dotu sabiedrībai iespēju analizēt datus un iesaistīties valsts pārvaldības procesu uzlabošanā, mazinot korupcijas riskus un veicinot uzticēšanos valsts pārvaldei.

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 10. panta 2.¹ daļai atvērto datu pieeja attiecas tikai uz vispārpieejamu informāciju, līdz ar to, izvērtējot plašākās datu atvēršanas iespējas, tiks ņemtas vērā gan personu datu aizsardzības, gan citu jomu normatīvo aktu prasības, neskaidrību gadījumā lūdzot Datu valsts inspekcijas izvērtējumu.

Kāda ir apņemšanās?

Apņemšanās ir informācijas atklātībai nozīmīgu datu kopu atvēršana, un šīs apņemšanās ietvaros sadarbībā ar datu kopu turētājiem un sabiedrības pārstāvjiem tiks izvērtētas plašākās datu atvēršanas iespējas šādās jomās:

* Nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kur precīzi definēts, cik regulāri un kādā apjomā jāveic informācijas publicēšana, t.sk. izņēmumi un ierobežojumi saistībā ar dažādām datu aizsardzības prasībām saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu, Fizisko personu datu apstrādes likumu, ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu un pārējiem maksājumu un budžeta izpildes jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem).

** Atbilstoši kārtējā gada Likumam par valsts budžetu programmu, apakšprogrammu un ekonomiskās klasifikācijas kodu griezumā.

Pēc datu kopu izvērtēšanas tiks izstrādātas rekomendācijas, katrai datu kopai nosakot datu atvēršanas apjomu, datu atvēršanai nepieciešamās darbības un termiņus, ja nepieciešams, priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, kas nodrošina datu atvēršanu.

Rekomendācijas tiks izstrādātas, ņemot vērā atvērto datu pieejamību katrā jomā un datu atvēršanas plānus, ievērojot personas datu u. c. datu aizsardzības prasības un pasaules labāko praksi attiecīgās jomas datu atvēršanā.

Apņemšanās mērķis ir pēc iespējas plašāka minēto jomu atvērto datu pieejamība.

Kā apņemšanās palīdzēs risināt nosauktās problēmas?

Apņemšanās sākotnēji tiks ieviesta VARAM vadībā, konsultējoties ar iesaistītajām pusēm, lai izstrādātu rekomendācijas datu kopu atvēršanai.

Vairāk atvērto datu veicinās uzticēšanos valsts pārvaldei un dos iespēju ikvienam iesaistīties un pārliecināties par publiskā sektora darbības caurskatāmību.

Kāpēc šī apņemšanās atbilst OGP vērtībām?

Apņemšanās atbilst šādām OGP vērtībām:

• atklātībai, jo paredz plašākas informācijas izpaušanu sabiedrībai, kā arī palīdz uzlabot sniegtās informācijas kvalitāti un informācijas pieejamību;

• atbildībai, jo ir vērsta uz valsts iestāžu atbildību par padarīto un pieņemtajiem lēmumiem.

Papildu informācija

Apņemšanās īstenošanai pieejamais vai nepieciešamais finansējums

Rekomendāciju izveides gaitā tiks izvērtēts, vai datu kopu atvēršana tiks nodrošināta no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vai arī būs nepieciešams papildu finansējums, tostarp, kuru datu kopu atvēršanai tas nepieciešams. Attiecīgi jautājums par nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu skatāms 2021. gada budžeta sagatavošanas procesā.

Saistība ar citiem dokumentiem

Datu atvēršanu pamato informatīvais ziņojums "Latvijas Atvērto datu stratēģija", kas paredz virzību uz principa "atvērts pēc noklusējuma" ieviešanu valsts pārvaldē.

Atbilstība ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem

Datu atvēršana atbilst ANO ilgtspējīgas attīstības 16. mērķim – "Veicināt miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai, nodrošināt taisnīgas tiesas pieejamību visiem un izveidot efektīvas, atbildīgas un iekļaujošas institūcijas visos līmeņos" (16.6. attīstīt efektīvas, atbildīgas un pārredzamas institūcijas visos līmeņos; 16.10. nodrošināt publisku piekļuvi informācijai un aizsargāt pamatbrīvības saskaņā ar valstu tiesību aktiem un starptautiskajiem nolīgumiem)

Starpposma mērķis ar pārbaudāmu rādītāju

Sākuma datums

Beigu datums

1. Datu kopu izvērtējums un rekomendāciju izstrāde

01.01.2020.

31.12.2020.

2. Datu kopu atvēršana

01.01.2021.

31.21.2021.

Apņemšanās īstenošanas sākuma un beigu datums

Iesaistītās puses

Valsts un pašvaldību institūcijas

Saeima, VK, VAS, citas interešu pārstāvniecības/ lobēšanas jomā kompetentās institūcijas

Sabiedrības pārstāvji

"Sabiedrība par atklātību–Delna", Latvijas Senioru kopienu apvienība, Kurzemes NVO centrs, Latvijas Hemofilijas biedrība, biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse"

Kādas ir valstij un sabiedrībai nozīmīgās problēmas, kuras risinās šī apņemšanās?

Ar lobēšanas atklātības tiesisko regulējumu Latvijā tiek strādāts jau aptuveni 10 gadus, tomēr bez būtiskiem praktiskiem rezultātiem.⁹

Līdz šim noticis darbs divos virzienos:

• ar lobēšanu saistīto regulējumu ietvert vienā likumā vai

• ar lobēšanu saistīto regulējumu iestrādāt vairākos normatīvajos aktos.

Attiecībā uz pirmo variantu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) izveidota darba grupa izstrādāja likumprojektu "Lobēšanas atklātības likums". Tomēr 2014. gada 17. februārī likumprojekts tika skatīts un noraidīts MK komitejas sēdē, uzdots izstrādāt priekšlikumus lobēšanas regulējuma iekļaušanai jau esošajos normatīvajos aktos.

Tika aizsākts darbs, lai lobēšanas regulējumu iekļautu šādos tiesību aktos:

• Saeimas kārtības rullis (regulējums attiecībā uz Saeimas deputātu komunikāciju ar lobijiem un trešajām pusēm, kas ietekmē likumdošanas procesu; paredzēt atbildību Saeimas deputātu Ētikas kodeksā),

• Valsts pārvaldes iekārtas likums (iekļaut lobēšanas definīciju),

• likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (lobēšanas ierobežojumi),

• MK instrukcija "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (lobēšanas aktivitāšu norādīšana tiesību akta anotācijā),

• MK noteikumi "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" un "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" (informācijas par lobētājiem reģistrēšana un publicēšana).

Tomēr gan administratīvā, gan politiskā līmenī izpratne nav bijusi vienota, un grozījumi neguva atbalstu. Šobrīd tiek virzīti grozījumi Saeimas kārtības rullī.

2017. gada 9. jūnijā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas konferencē "Lobēšanas regulējuma nepieciešamība Latvijā" tika atzīts, ka regulējums ir nepieciešams, lobēšanai jānotiek atklāti, kā arī svarīgi veicināt lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmību. Konferencē tika diskutēts par dažādiem regulējuma modeļiem, lobētāju reģistriem un citu valstu un starptautisko organizāciju pieredzi. ¹⁰

Sabiedrībā pašlaik valda daudz aizspriedumu par lobēšanu. Tiek uzskatīts, ka lēmumu pieņemšana nav pietiekami caurskatāma un ka lēmumi bieži tiek pieņemti kādu personīgu interešu ietekmē un nav pamatoti vai nav atbilstoši sabiedrības interesēm. Tomēr intereses ir leģitīmas, un tām jābūt saprotamām un atklātām. Ir svarīgi veikt pasākumus, lai tiktu skaidrāk norādīts, kā intereses (biedra, īpašnieka, starpnieka) persona pārstāv.

2019. gada oktobrī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisija izveidoja darba grupu lobēšanas atklātības likumprojekta izstrādei. 2019. gadā Saeimas Analītiskais dienests izstrādāja pētījumu par lobēšanu. Darba grupa uzsāka lobēšanas atklātības likumprojekta izstrādi 2020. gadā. Saeimas darba grupa ir iecerējusi izstrādāt visaptverošu regulējumu, lai veicinātu interešu pārstāvniecības atklātumu dažādos valsts varas atzaros.

Kāda ir apņemšanās?

Apņemšanās ir veicināt pārstāvēto interešu un lobēšanas atklātību šādos virzienos:

• interešu pārstāvniecības (lobēšanas atklātības) regulējuma pilnveide,

• informatīvi pasākumi, tostarp sabiedrībā, lai veicinātu pārstāvēto interešu atklātību un izpratni par ieguvumiem no tās,

• iniciatīva ieviest lielāku atklātību par noteiktu amatpersonu sanāksmēm (atvērtie kalendāri),

• izpratne par lobēšanas atklātību iestādēs (nodarbināto un vadītāju līmenī).

Kā apņemšanās palīdzēs risināt nosauktās problēmas?

Interešu pārstāvniecības (lobēšanas atklātības) likums risinātu ilgstošo vienota lobēšanas atklātības tiesiskā regulējuma trūkuma problēmu. Tiks veicināta atklātība par to, kādu interešu ietekmē tapuši noteikti lēmumi (kādu grupu intereses tika uzklausītas). Tas arī uzlabotu līdzdalības procesu, jo būtu precīzāk un sistemātiskāk jānorāda ne tikai līdzdalības/saskaņošanas dalībnieki, bet arī lobētāji, ar kuriem bijušas tikšanās, kā un kādas tieši intereses persona/organizācija ir pārstāvējusi.

Kāpēc šī apņemšanās atbilst OGP vērtībām?

Apņemšanās atbilst šādām OGP vērtībām:

• atklātībai, jo būs lielāka informācijas pieejamība un skaidrība par pārstāvētajām interesēm;

• atbildībai, jo pieprasīs norādīt sabiedrībai, kādas intereses ietekmējušas lēmumus. Arī personām un organizācijām būs jānorāda, kādas intereses tās pārstāv;

• līdzdalībai, jo tiks sekmēta vienlīdzīga pieeja lēmumu pieņemšanas procesam.

Papildu informācija

Apņemšanās īstenošanai pieejamais vai nepieciešamais finansējums

Apņemšanās tiks īstenota no iesaistītajām pusēm pieejamajiem budžeta līdzekļiem

Saistība ar citiem dokumentiem

Apņemšanās atbilst Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā MK iecerēto darbību īstenošanai 183. uzdevumam "Nodrošināsim interešu pārstāvības atklātību un publiskā sektora informācijas atklātību"

Atbilstība ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem

Atbilst ANO ilgtspējīgas attīstības 16.7. apakšmērķim – "Nodrošināt elastīgu, iekļaujošu, iesaistošu un pārstāvniecisku lēmumu pieņemšanu visos līmeņos"

Starpposma mērķis ar pārbaudāmu rādītāju

Sākuma datums

Beigu datums

Lobēšanas atklātības jautājumi iekļauti vienās Valsts administrācijas skolas mācībās un vienās Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmas mācībās

31.12.2021.

Apņemšanās īstenošanas sākuma un beigu datums

01.01.2020.–31.12.2021.

Atbildīgās institūcijas

Atbildīgā amatpersona
(vārds, amats, kontaktinformācija)

Maija Anspoka, VARAM, Publisko pakalpojumu departaments, maija.anspoka@varam.gov.lv

Jevgēnija Butņicka, VARAM, Reģionālās politikas departaments, jevgenija.butnicka@varam.gov.lv

Kristīne Kinča, Latvijas Pašvaldību savienība, kristine.kinca@lps.lv

Citas iesaistītās puses

Valsts un pašvaldību institūcijas

VK, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, citas pašvaldību institūcijas, VSIA "Latvijas Vēstnesis"

Sabiedrības pārstāvji

Nodibinājums "Sabiedrības līdzdalības fonds" (portāls ManaBalss.lv), Lilita Seimuškāne, Latvijas Universitātes docētāja, biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā", Sabiles aprūpes biedrība "Kalme", Kurzemes NVO centrs, "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS", biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse"

Kādas ir valstij un sabiedrībai nozīmīgās problēmas, kuras risinās šī apņemšanās?

Pašvaldības ir tuvākas iedzīvotājiem nekā centrālās valsts institūcijas, tādēļ daudzās no tām ir uzkrāta vērtīga pieredze, iesaistot sabiedrību pašvaldības attīstības procesos, budžeta plānošanā, organizējot konsultatīvās padomes, iedzīvotāju projektu konkursus vai dokumentu sabiedrisko apspriešanu. Tomēr netiek pietiekami apkopoti labās prakses piemēri, lai dalītos ar tiem. Nesen tika publicēts labās prakses piemēru apkopojums, kurā iekļauti vairāki kvalitatīvi organizēta konsultāciju procesa piemēri.¹¹

Aktuāla problēma, ko būtu lietderīgi risināt šīs apņemšanās ietvaros nākamajos divos gados, ir stiprināt iedzīvotāju līdzdalību pašvaldībās, izglītojot tos par līdzdalības iespējām un stiprinot to spējas līdzdarboties.¹²

Virkne nozīmīgu pasākumu, kas saistīti ar līdzdalību pašvaldībās, tiks īstenoti Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ietvaros, tostarp iecerēts:

• izglītot pašvaldību institūciju pārstāvjus par līdzdalības veicināšanu, abpusējiem ieguvumiem un veidiem,

• sniegt metodisku atbalstu dažādu sabiedrības grupu kapacitātes celšanai par līdzdalības pasākumiem,

• veicināt līdzdalības budžeta ieviešanu pašvaldībās, veicot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.

Līdzdalības budžeta¹³ ieviešana pašvaldībās ir viena no aktualitātēm, par kuru tika diskutēts šī plāna izstrādes gaitā. Līdzdalības budžets šobrīd Latvijā tiek īstenots tikai Rīgas pilsētas pašvaldībā. Līdzdalības budžeta ieviešana arī citās pašvaldībās dotu iespēju iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā par nepieciešamajām izmaiņām pašvaldībā un par pašvaldības finansējuma sadales prioritātēm, iesniedzot projektu idejas un balsojot par tām.

Izstrādājot šo apņemšanos, tika identificēti arī citi virzieni, kā veicināt līdzdalību pašvaldībās. Piemēram, vietējo pašvaldību referendumi ir būtisks sabiedrības līdzdalības instruments. Tie ļauj noteiktam pašvaldības iedzīvotāju skaitam pieteikt kādu jautājumu domes izlemšanai, bet no domes atkarīgs, vai tā īstenos šo lūgumu (analogs regulējums Saeimas kārtības rullī ietvertajam, bet pašvaldību līmenī). Var attīstīt pašvaldību līmeņa kolektīvos iesniegumus un petīcijas.

Šīs apņemšanās ietvaros iecerēts aizsākt atvērto pašvaldību kustību. Tās mērķis ir vairot atvērtību un caurskatāmību pašvaldību darbā. Pašvaldības pēc savas iniciatīvas iesaistās šajā kustībā, apņemoties veikt noteiktas darbības. Atbildīgās institūcijas sadarbībā ar Valsts kanceleju apkopo un popularizē rezultātus. Pašvaldība var pievienoties Atvērtās pārvaldības deklarācijai,¹⁴ veikt aktuālas atvērtību veicinošas pārmaiņas, piemēram, uzlabot informācijas pieejamību par līdzdalību savā tīmekļvietnē (piemēram, uzlabot pašvaldību saistošo noteikumu pieejamību, publiskot darbinieku sarakstu darba grupās, izcelt informāciju par sabiedriskajām apspriedēm, NVO finansēšanas iespējām, iedzīvotāju iesaistes iespējām pašvaldības darbā u. tml.), piemērot šīs apņemšanās ietvaros izstrādāto atvērtības standartu (rekomendācijas) pašvaldībām, ieviest līdzdalības budžetu u. tml.

Līdzīgi kopš 2014. gada analoga Igaunijas Rīcības plāna ietvaros vairākas pašvaldības uzņēmušās iniciatīvu padarīt to darbu caurskatāmāku un iedzīvotājiem pieejamāku.¹⁵

Izstrādājot šo Rīcības plānu, tika identificēta nepieciešamība nodrošināt lielāku pašvaldību saistošo noteikumu pieejamību gan vietējiem iedzīvotājiem, gan arī valstī kopumā, piemēram, komersantiem. Būtu lietderīgi nodrošināt saistošo noteikumu konsolidēto versiju pieejamību pašvaldības tīmekļvietnēs un visu pašvaldību saistošos noteikumus publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un sistematizēt tiesību aktu portālā www.likumi.lv. Tas dotu iespēju ikvienam interesentam salīdzināt dažādu pašvaldību izdoto regulējumu. Piemēram, komersantiem tas varētu būt noderīgs rīks, lai izvēlētos pašvaldību, kurā attīstīt savu komercdarbību.

Kāda ir apņemšanās?

Apņemšanās ir veidot pašvaldībās atbalstošu vidi, kas vērsta uz sabiedrības līdzdalības praktizēšanu un lielāku atklātību. Apņemšanās ietver šādus pasākumus:

1. Mazināt formālismu sabiedrības iesaistīšanā:

• sabiedrības iesaistes labās prakses apkopošana un praktisku sadarbības tīklu izveide,

• atvērtības standartu un rekomendāciju izstrāde pašvaldībām,

• ieteikumu izstrāde, kā iedzīvotājam sagatavoties sarunai ar deputātiem/domi,

• NVO iesaistīšana problēmu risināšanā,

• digitālu līdzdalības formu popularizēšana (piemēram, aptaujas),

• pašvaldību tīmekļvietnēs norādīt kontaktpersonu, kur var saņemt informāciju par sabiedrības līdzdalības iespējām šajā pašvaldībā.

2. Līdzdalības regulējuma un iedzīvotājiem aktuālas informācijas pieejamības uzlabošana pašvaldībās:

• pašvaldības izvērtē iespēju ietvert sabiedrības līdzdalības procesu un jautājumu un ierosinājumu daļu to saistošajos noteikumos,

• pašvaldības izvērtē iespēju pašvaldības domes sēdēs iekļaut "brīvo mikrofonu" iedzīvotājiem ideju izteikšanai, kā arī komiteju sēdēs pirms domes sēdēm iekļaut nolikumā sabiedrības līdzdalības sadaļu,

• ievietot pašvaldību tīmekļvietnēs pašvaldību noteikumu konsolidēto versiju, ne tikai atsevišķus grozījumus,

• nodrošināt, ka visu pašvaldību saistošie noteikumi tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un sistematizēti tiesību aktu portālā www.likumi.lv,

• pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu formātu padarīt iedzīvotājiem draudzīgāku (piemēram, viegli uztverams kopsavilkums vai visa formāta pārskatīšana). Organizēt deputātu izbraukumus pie iedzīvotājiem un pārskatu sniegšanu iedzīvotājiem par padarītajiem un plānotajiem darbiem.

3. Izglītības iniciatīvu sekmēšana par līdzdalību:

• īstenot pašvaldībās iniciatīvas izglītot iedzīvotājus par līdzdalības iespējām.

(3. pasākumu īsteno sasaistē ar 5. apņemšanos)

4. Atvērto pašvaldību kustība:

• ikviena pašvaldība tiek aicināta šī Rīcības plāna ietvaros veikt pasākumus savā pašvaldībā, kuri veicina atvērtību, darbības caurskatāmību, pieejamību iedzīvotājiem un iedzīvotāju iesaisti,

• pašvaldības par savu līdzdalību šajā Rīcības plānā iecerētajos pasākumos un par īstenotajām darbībām aicinātas informēt atbildīgās institūcijas. Valsts kancelejas saņemto informāciju iekļauj ziņojumos par Rīcības plāna īstenošanu un var nodot citām valstīm kā Latvijas labo praksi.

Plānam stājoties spēkā, atbildīgās institūcijas ar Valsts kancelejas atbalstu un sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm izstrādā šīs apņemšanās īstenošanas plānu, kurā precizē atbildību sadalījumu par šajā sadaļā minētajiem pasākumiem.

Kā apņemšanās palīdzēs risināt nosauktās problēmas?

Apņemšanās vairos atvērtību pašvaldībās – atklātību un sabiedrības līdzdalību.

Tiks sniegtas rekomendācijas atvērtības nodrošināšanai pašvaldībām, kā arī pilnveidots pašvaldību iekšējais regulējums, iekļaujot tajā prasības līdzdalības jomā.

Pēc savas iniciatīvas pašvaldības varēs iesaistīties šajā plānā un īstenot aktuālus atvērtības pasākumus.

Apņemšanās ir vērsta uz kvalitatīvas un saprotamas informācijas sniegšanu iedzīvotājiem.

Kāpēc šī apņemšanās atbilst OGP vērtībām?

Apņemšanās atbilst šādām OGP vērtībām:

• atklātībai, jo paredz plašāku informācijas izpaušanu sabiedrībai, kā arī palīdz uzlabot sniegtās informācijas kvalitāti un uztveramību;

• līdzdalībai, jo ir vērsta uz plašāku un efektīvāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā.

Papildu informācija

Apņemšanās īstenošanai pieejamais vai nepieciešamais finansējums

Apņemšanās tiks īstenota no iesaistītajām pusēm pieejamajiem valsts budžeta, pašvaldību budžeta vai organizācijas budžeta līdzekļiem.

Ja ministrijām un citām centrālajām iestādēm pasākumiem, kas ir saistīti ar jaunu digitālu rīku izstrādi, izglītošanas darbu vai atvērto pašvaldību kustības vai praktiskā sadarbības tīkla koordinēšanu, būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, tad jautājums skatāms 2021. gada valsts budžeta projekta un vidēja termiņa budžeta ietvara projekta sagatavošanas procesā.

Saistība ar citiem dokumentiem

Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam

Konceptuālais ziņojums "Par līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā" (izstrādē)

Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (izstrādē)

Atbilstība ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem

Atbilst ANO ilgtspējīgas attīstības 16.7. apakšmērķim – "Nodrošināt elastīgu, iekļaujošu, iesaistošu un pārstāvniecisku lēmumu pieņemšanu visos līmeņos"

Starpposma mērķis ar pārbaudāmu rādītāju

Sākuma datums

Beigu datums

1. Atvērtības standartu un rekomendāciju izstrāde pašvaldībām

01.02.2020.

01.12.2020.

2. Vismaz 3 pašvaldības iesaistās atvērto pašvaldību kustībā

01.03.2020.

31.12.2021.

Apņemšanās īstenošanas sākuma un beigu datums

01.01.2020.–31.12.2021.

Atbildīgā institūcija

Valsts kanceleja

Atbildīgā amatpersona
(vārds, amats, kontaktinformācija)

Inese Kušķe, VK Valsts pārvaldes politikas departaments, inese.kuske@mk.gov.lv

Citas iesaistītās puses

Valsts un pašvaldību institūcijas

Valsts administrācijas skola, VARAM, Tieslietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, KNAB, Sabiedrības integrācijas fonds, Veselības ministrija

Sabiedrības pārstāvji

"Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS", nodibinājums "Sabiedrības līdzdalības fonds" (portāls ManaBalss.lv), biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse"

Kādas ir valstij un sabiedrībai nozīmīgās problēmas, kuras risinās šī apņemšanās?

Pašlaik tiesiskajā regulējumā ir noteikts valsts un pašvaldību institūciju pienākums nodrošināt sabiedrības līdzdalību:

– attīstības plānošanas procesā, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas,¹⁶

– ja projekts varētu ietekmēt kādas sabiedrības daļas tiesības vai tiesiskās intereses,¹⁷

– sabiedrībai svarīgos jautājumos¹⁸.

MK 25.09.2009. noteikumos Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" ir nosaukti posmi, kuros sabiedrību iesaistīt: procesa ierosināšanā, dokumenta izstrādē, ieviešanā, uzraudzībā, novērtēšanā, aktualizēšanā. Tāpat uzskaitīti līdzdalības veidi, kurus var izmantot: darba grupas, konsultatīvās padomes, publiskā apspriešana (laikposms), sabiedriskā apspriede (sanāksme), diskusiju grupas, forumi, rakstisks viedoklis un citas līdzdalības aktivitātes.

Apņemšanās izstrādes darba grupā izskanēja ieteikums pilnveidot regulējumu sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai pašvaldību līmenī, lai ieviestu sabiedrības līdzdalībai nepieciešamos rīkus (piemēram, vietējos referendumus) pašvaldībās.

Rezumējot – šobrīd kopumā līdzdalības regulējums paredz pietiekami plašu sabiedrības līdzdalību.

Problēmas, kas būtu prioritāri risināmas, ir saistītas ar sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu praksē. Līdzdalība praksē valsts un pašvaldību darbā netiek nodrošināta pietiekamā apmērā un efektīvi.

Valsts kancelejas 2018. gada aptaujā "Par sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu darbā" norādītas šādas problēmas: sabiedrība vēlas iesaistīties agrīnā stadijā, valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu informācija par līdzdalības iespējām lielākoties nav savlaicīga, pietiekama un saprotama, trūkst konstruktīvas diskusijas, trūkst atgriezeniskās saites un informācijas par līdzdalības rezultātu, attiecīgi zūd motivācija iesaistīties.

Interesanti, ka pēc gada Valsts kancelejas 2019. gada oktobra aptaujā¹⁹ minētās problēmas daļēji atkārto 2018. gadā konstatēto: informācija par līdzdalības iespējām nav pieejama savlaicīgi un vienuviet, trūkst proaktīvas uzrunāšanas par iesaisti, līdzdalība nav "gribēta", bet drīzāk formāla, trūkst ērtas iespējas viedokļa sniegšanai un jēdzīgi organizēta konsultāciju procesa, iniciatīvu izsekojamības, trūkst atgriezeniskās saites un līdzdalības rezultātu popularizēšanas, iedzīvotāju uzrunāšanai neizmanto skaidru un saprotamu izteiksmi.

Tāpat jāatzīmē, ka nav pietiekami daudz pārliecinošu iedzīvotāju konsultāciju un līdzdalības piemēru pirms kādas no lielajām reformām, jaunu politiku izveidē vai kādu būtisku sabiedrību skarošu pārmaiņu ieviešanā.

Pēdējos 7 gados audzis ministriju un to padotības iestāžu konsultatīvo institūciju skaits – 2018. gadā to bija 170, bet nav analizēts, cik plaši un efektīvi konsultatīvās institūcijas izmanto kā platformu sabiedrības iesaistei.

Problēmas norāda uz izpratnes, rīku, metožu un bieži vien arī kapacitātes un resursu trūkumu gan valsts un pašvaldību institūcijās, gan sabiedriskajās organizācijās tieši praktiskas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai. Noteiktos gadījumos problēma ir arī politiskās gribas trūkums iesaistīt sabiedrību lēmuma pieņemšanā.

Pasaulē ienāk jaunas, inovatīvas līdzdalības metodes. Publiskajā sektorā arvien plašāk izmanto dizaina domāšanu – uz cilvēku centrētus risinājumus, balstoties lietotāju pieredzē un vajadzībās. 2018.–2019. gadā VAS mācību kursā "Publiskā pakalpojuma dizaina mācības. Treneru mācības" 24 dalībnieki no 17 valsts pārvaldes iestādēm apguva dizaina domāšanu. Popularitāti gūst iedzīvotāju apspriedes (deliberation) jeb izlases ceļā atlasītu sabiedrības pārstāvju iesaiste kādas sarežģītas problēmas risināšanā, lai nonāktu līdz kopīgam lēmumam²⁰, iedzīvotāju paneļdiskusijas u. c.

Līdz šim līdzdalības regulējums un esošie rīki ir atbalstījuši kolektīvās līdzdalības formas. Šādas iespējas, piemēram, ir nostiprinātas MK kārtības rullī un NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomē deleģēti pārstāvji no kolektīvām organizācijām. Svarīgi būtu piedāvāt plašākas sadarbības un komunikācijas formas, radot priekšnosacījumus individuālai izpausmei vai rīcībai, kā dēļ nav nepieciešams apvienoties kolektīvās organizācijas formās. Tālab atbalstāmi tādi līdzdalības rīki, kas piedāvā indivīdiem arī individuālas līdzdalības formas un iespējas.

E-vide, portāli un platformas internetā vairo iespējas informēt sabiedrību par iespējām piedalīties projektu apspriešanā un uzzināt par līdzdalības rezultātiem. Pirmajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā palika neizpildīts pasākums – izveidot vietni, kur būtu brīvi pieejama informācija par pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalības iespējām (pasākumiem, diskusijām, sabiedriskajām apspriedēm).²¹ Veiksmīgs piemērs informēšanai e-vidē ir Pārresoru koordinācijas centra publiskās apspriešanas tīmekļvietne par Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2021.–2027. gadam.²²

Iecerēts, ka 2021. gada pirmajā ceturksnī darbu sāks Vienotais tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portāls (TAP portāls). TAP portāls aptvers MK iesniedzamos tiesību aktus – attīstības plānošanas dokumentu projektus, likumprojektus, MK tiesību aktu projektus. TAP portālā varēs uzzināt par konkrētiem jauniem projektiem, līdzdalības iespējām tajos (piemēram, sniegt atzinumu, pieteikties darba grupā), izsekot projekta gaitai un iepazīties ar līdzdalības rezultātiem. Līdz ar to TAP portāls uzlabos informācijas pieejamību par konkrētiem projektiem, ļaujot redzēt projekta gaitā sniegtos priekšlikumus vienuviet. Šiem projektiem būs vieglāk izsekot, tai skaitā piesakoties jaunumu saņemšanai e-pastā par interesējošām politikas jomām vai projektiem.

Līdztekus tam ir citi aktuāli jautājumi, kur sabiedrība var līdzdarboties, piemēram, pašvaldību attīstības plānošanas dokumenti un saistošie noteikumi, Saeimas iniciētie likumprojekti, dažādi iestāžu īstenotie projekti, sanāksmes, izvērtējumi, aptaujas u. c. Tāpat ir dažādas indivīdu, sabiedrisku un privātu organizāciju iniciatīvas, piemēram, CVK reģistrēti likumprojekti (vēlētāju iniciatīvas), kolektīvi iesniegumi pašvaldībās, tādas pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas kā portāls ManaBalss.lv, platformas ParVaiPret.lv vai lemejs.lv u. c.

Ir izveidots portāls "Cilvēks. Valsts. Likums", kas ir daļa no oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" uzturētās valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas. Tā uzdevums ir veicināt sabiedrības izpratni par normatīvajos aktos noteiktajām privātpersonu tiesībām un pienākumiem.

2019. gadā biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" sadarbībā ar Friedrich-Ebert Stiftung biroju Baltijas valstīs izveidoja lietotni "Līdzdalība. Padoms. Aktīvisms." (L.P.A.), kas sniedz pieeju noderīgiem pilsoniskās aktivitātes, sabiedrības līdzdalības un politiskā dialoga resursiem.

Līdzdalības kompleksais raksturs norāda uz virkni citu izaicinājumu, kurus jāturpina risināt. To vidū ir zemā iedzīvotāju iesaiste, nepietiekamā izpratne par līdzdalības nozīmi, kā arī zināšanu un prasmju trūkums līdzdalības plānošanai un nodrošināšanai.

Valsts pārvaldē svarīgi turpināt gan metodiskā atbalsta (tostarp apmācību un vienota līdzdalības standarta), gan jaunu līdzdalības rīku izstrādi. Būtiski ir attīstīt spējas prasmīgi nodrošināt līdzdalību – identificēt iesaistītās puses, noskaidrot to viedokli, prast izvēlēties un izmantot metodes (līdzdalības veidus), kuras konkrētajā projektā vislabāk izmantot, efektīvi sniegt atgriezenisko saiti u. tml.

Būtiski ir dot iespēju pētniekiem iesaistīties sabiedriskajās apspriedēs un citos pasākumos sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, tādējādi veicinot pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu.

Līdztekus tam svarīgi ir mērķtiecīgi īstenot līdzdalību praksē, vairot līdzdalības veiksmes stāstus (labās prakses piemērus) un popularizēt tos.

Vairākās citās valstīs pēdējos gados notikuši līdzdalības atbalsta pasākumi un izstrādātas e-platformas, tostarp Lietuvā un Igaunijā, arī Austrijā, Lielbritānijā, Austrālijā, Itālijā, Jaunzēlandē, Vācijā. Vairākās valstīs izstrādāti līdzdalības (atvērtas politikas) principi vai standarti, Lielbritānijā tie tiek arī testēti. Austrijā Izveidots līdzdalības portāls.²³ Lietuvā nesen uzsāka darbu centrālais portāls saziņai ar valsts iestādēm un līdzdalībai "Epilsonis" epilietis.lrv.lt. Igaunijā darbojas e-konsultāciju platforma www.osale.ee, kuru šobrīd pilnveido atvērtās pārvaldības plāna ietvaros.

Apņemšanās izpildē jāizmanto esošie resursi un rīki, piemēram, ministriju un padotības iestāžu par sabiedrības līdzdalību atbildīgo amatpersonu tīkls²⁴, vienotie valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centri (VPVKAC)²⁵ un valstī jau izveidotie vai topošie portāli. Jāsadarbojas ar NVO, kas saņem publisku finansējumu sabiedrības līdzdalības veicināšanai, tostarp ar Aktīvo iedzīvotāju fondu, kura ieviešana Latvijā jau aizsākta.

Kāda ir apņemšanās?

1. Izpratnes, zināšanu un prasmju veicināšana par sabiedrības līdzdalību:

○ NVO ieguldījuma sabiedrības līdzdalības veicināšanā reģionos izvērtējums SIF atbalstīto programmu un projektu ietvaros un informācijas nodošana NVO par iespējām pieteikt projektus NVO fondā par līdzdalības aktivitātēm (atbildīgais: SIF),

○ līdzdalības nodrošināšanas meistarklases valsts pārvaldes atbildīgajām amatpersonām par sabiedrības līdzdalību (atbildīgais: VAS, līdzatbildīgie: VK, TM),

○ reizi gadā iekļauj VPVKAC darbinieku mācībās informāciju par aktualitātēm sabiedrības līdzdalības praksē un apmāca tos sniegt informāciju iedzīvotājiem par sabiedrības līdzdalību digitālajā vidē. Izvieto aktuālu informāciju VPVKAC tīklā un https://www.latvija.lv (atbildīgais: VARAM),

○ īsteno pasākumus vispārējās izglītības iestādēs, lai jaunatnei izveidotu priekšstatu par to, kas ir sabiedrības līdzdalība demokrātiskā valstī, kādēļ tā ir svarīga un kā to jēgpilni īstenot (atbildīgais: Izglītības un zinātnes ministrija, līdzatbildīgie: pašvaldības un vispārējās izglītības iestādes).

2. Līdzdalības un iedzīvotāju iesaistes labās prakses pilotprojekti:

○ sabiedrības iesaiste visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas izveidē (atbildīgais: Aizsardzības ministrija, līdzatbildīgie: visas ministrijas atbilstoši kompetencei, pašvaldību institūcijas, aizsardzības jomas NVO),

○ veselības aprūpes jomas korupcijas risku novēršana (pateicības dāvanas), iesaistot veselības jomas pārstāvjus un iedzīvotājus, kuri saņem veselības aprūpes pakalpojumus, izmantojot publiskā sektora inovācijas un uzvedības izpētes metodes²⁶ (atbildīgie: Veselības ministrija un KNAB),

Īsteno sasaistē ar 6. apņemšanās pasākumu "Korupcijas risku mazināšana veselības aprūpes sistēmā".

○ komunikācijas pasākumi, lai valsts pārvaldē strādājošie saskaņā ar Diasporas likumu var iesaistīt diasporu lēmumu pieņemšanā, kas to var ietekmēt (atbildīgais: Ārlietu ministrija ar Diasporas konsultatīvās padomes atbalstu).

3. Līdzdalības atbalsta pasākumi un e-līdzdalības rīku izstrāde:

○ ieteikumi efektīvas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai (maturity model) un līdzdalība vizuālās informācijas izstrādē (atbildīgais: VK, ar līdzdalības atbildīgo amatpersonu atbalstu),

○ jaunu, inovatīvu līdzdalības rīku, tostarp līdzdalības portālu, attīstība, izmantojot e-vides iespējas un veicinot sabiedrības iesaisti gan kolektīvā, gan indivīduālā līmenī (atbildīgie: VK, ManaBalss.lv, biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse", SIF, citas institūcijas un organizācijas).

Līdzdalības rīku, tostarp portālu, izstrādi vai pilnveidi e-vidē, ko veic valsts institūcijas un/vai ko finansē ar valsts budžeta līdzekļiem, koordinē un saskaņo ar VARAM, lai izvairītos no dublēšanās ar citiem, analogiem digitāliem rīkiem.

Kā apņemšanās palīdzēs risināt nosauktās problēmas?

Apņemšanās palīdzēs vairot izpratni un zināšanas par sabiedrības līdzdalību un prasmes, kā to nodrošināt. Tiks atbalstīta dalīšanās ar līdzdalības labo praksi (pilotprojekti). Apņemšanās arī paredz standartu, portāla un jaunu rīku izstrādi, lai līdzdalību varētu nodrošināt efektīvāk un mērķtiecīgāk, sasniedzot plašāku sabiedrības daļu un prasmīgāk noskaidrojot sabiedrības viedokli.

Kāpēc šī apņemšanās atbilst OGP vērtībām?

Apņemšanās atbilst šādām OGP vērtībām:

• līdzdalībai, jo ir vērsta uz plašāku un prasmīgāku sabiedrības iesaistīšanu valsts iestāžu darbā un labāku izpratni par līdzdalības nozīmi un ieguvumiem no tās.

Papildu informācija

Apņemšanās īstenošanai pieejamais vai nepieciešamais finansējums

VARAM – valsts budžeta dotācijas VPVKAC darbībai ietvaros, budžeta programma 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti"

Sabiedrības iesaisti visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveides pilotprojektā Aizsardzības ministrija nodrošinās ar esošajiem budžeta līdzekļiem, nepiešķirot pilotprojektam papildu finansējumu.

Veselības ministrija 2020. gadā nosaka pilotprojektā iecerētos pasākumus un tos, kuriem ir nepieciešams papildu finansējums. Jautājums par Veselības ministrijai nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu pilotprojekta īstenošanai 2021. gadā skatāms 2021. gada budžeta sagatavošanas procesā

Saistība ar citiem dokumentiem

Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (izstrādē)

Atbilstība ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem

Atbilst ANO ilgtspējīgas attīstības 16.7. apakšmērķim – "Nodrošināt elastīgu, iekļaujošu, iesaistošu un pārstāvniecisku lēmumu pieņemšanu visos līmeņos"

Starpposma mērķis ar pārbaudāmu rādītāju

Sākuma datums

Beigu datums

1. Izglītojoši pasākumi par līdzdalību atbildīgajām amatpersonām, VPVKAC darbiniekiem un sabiedrības pārstāvjiem reģionos (vismaz 1 mācības katrai grupai)

01.06.2020.

01.06.2021.

2. Īstenots vismaz 1 pilotprojekts

01.01.2020.

31.12.2020.

3. Sabiedrības līdzdalības ieteikumu izstrāde un izvietošana e-vidē, tostarp tai.mk.gov.lv un TAP portālā

01.01.2021.

31.12.2021.

4. TAP skaita procentuāls pieaugums, par kuriem sabiedrības viedoklis ir noskaidrots

Mērījumu veic 2 reizes:

31.12.2020. un

31.12.2021.

Apņemšanās īstenošanas sākuma un beigu datums

01.01.2020.–31.12.2021.

Atbildīgā institūcija

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

Atbildīgā amatpersona
(vārds, amats, kontaktinformācija)

Citas iesaistītās puses

Valsts un pašvaldību institūcijas

Finanšu ministrija, Veselības ministrija, Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, Iekšlietu ministrija

Sabiedrības pārstāvji

"Sabiedrība par atklātību–Delna", Latvijas Pašvaldību savienība

Kādas ir valstij un sabiedrībai nozīmīgās problēmas, kuras risinās šī apņemšanās?

Sabiedrībā un valsts pārvaldē joprojām ir atšķirīga izpratne par korupcijas riskiem, interešu konflikta izpausmēm un pasākumiem, kuri var palīdzēt to mazināt, kā arī atšķirīga attieksme pret dažādiem korupcijas un interešu konflikta izpausmes veidiem. Nepieciešams labāk izprast, kāds atbalsts valsts iestādēm būtu nepieciešams un kādas būtu efektīvas metodes, lai uzlabotu prasmes korupcijas un interešu konflikta novēršanas jomā, lai interešu konflikti tiktu laikus novērsti pirms to iestāšanās un institūcijās palielinātos izpratne par korupcijas riskiem, veicinot sabiedrības uzticēšanos.

Nepietiekami ir korupcijas novēršanas pasākumi sabiedrības veselības aprūpes jomā. KNAB ir veicis šīs jomas korupcijas risku analīzi²⁷. Tomēr darbs nav bijis sistēmisks atsevišķu aktuālu nozares problēmu mērķtiecīgā risināšanā. Izstrādājot šo Rīcības plānu, identificētas vairākas sabiedrībai aktuālās problēmas. Piemēram, ir nepieciešami pasākumi, kas veicinās godīgu un caurskatāmu attieksmi pret vizīti pie ārsta rindas kārtībā, gadījumos, kad rindā parādās brīvas vietas. Nav padziļināti vērtēti iemesli izplatītajām pacientu pateicības dāvanām ārstiem, lai saņemtu pakalpojumu vai labvēlīgu attieksmi, un kā situāciju uzlabot.

Sabiedrībā kā nozīmīga problēma tiek uztverts caurskatāmības trūkums valsts iestādēs, pašvaldībās un pašvaldību uzņēmumos, tostarp par finanšu plūsmām un finanšu izlietojumu. Tas palielina gan interešu konflikta, gan korupcijas riskus, gan arī mazina sabiedrības uzticēšanos.

Aktuāla problēma ir nepietiekama informācijas apmaiņa starp tiesībaizsardzības iestādēm un citām institūcijām. Iestādes ne visos gadījumos tiek informētas, ja kāds nodarbinātais izdarījis pārkāpumu un tam noteikts aizliegums ieņemt amatu vai pildīt amata pienākumus. Tādēļ jāizvērtē nepieciešamība veikt grozījumus normatīvajos aktos. Piemēram, procesa virzītajam likumā noteiktā kārtībā ar lēmuma norakstu jāinformē darba devējs/iestāde par tiem gadījumiem, kad amatpersonām ir uzlikti ierobežojumi vai noteikts aizliegums pildīt amata pienākumus, vai arī par tiem gadījumiem, kad kriminālprocess pret personu ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, kas turpmāk aizliedz ieņemt likumā noteiktu amatu.

Kriminālprocesa likumā ir strikti noteikti gadījumi (247. panta pirmā daļa, 254. pants, 265. panta ceturtā daļa, 481. panta ceturtā daļa un 634. panta ceturtās daļas 4. punkts), kuros par personai piemērotu piespiedu līdzekli vai noteiktu ierobežojumu (aizliegumu) ir jāinformē attiecīgās personas darba devējs.

Kāda ir apņemšanās?

Apņemšanās ir īstenot šādus pasākumus, lai laikus novērstu korupciju un interešu konfliktu:

1. Atbalsts zināšanu veicināšanai valsts pārvaldē un sabiedrībā interešu konfliktu un korupcijas novēršanai, kā arī neiecietībai pret korupciju:

• aptauja un aptaujas rezultātu prezentācija, lai diskutētu par nepieciešamo atbalstu un izpratnes veicināšanas metodēm, piemēram, tādas interaktīvās metodes kā darbnīcas, ceļvedis, iespējas saņemt konsultāciju, dilemmas, audiosaturs (podkāsts),

• veicināt izpratni valsts pārvaldē par interešu konfliktu, izmantojot aptaujā atbalstītās metodes,

• apmācīt uzticības personas vai tālākizglītotājus ētikas jautājumos valsts pārvaldē,

• sabiedrības informēšana par korupcijas sekām un cēloņiem (lietojot inovatīvas metodes).

2. Pasākumi korupcijas risku mazināšanai veselības aprūpes sistēmā:

• īstenot pasākumus, lai mazinātu korupcijas riskus (pateicības dāvanas) veselības aprūpē, iesaistot veselības jomas pārstāvjus un iedzīvotājus, kuri saņem šīs jomas pakalpojumus, izmantojot publiskā sektora inovācijas un uzvedības izpētes metodes,

Īsteno sasaistē ar 5. apņemšanos – sabiedrības līdzdalības pilotprojektu veselības aprūpes jomā.

• ieviest faktisko veselības aprūpes pakalpojumu gaidīšanas laika monitorēšanas sistēmu, kura balstās uz e-nosūtījumu funkcionalitāti.

KNAB sadarbībā ar Veselības ministriju izvērtē, vai šie ir pietiekami risinājumi vai nepieciešami arī citi pasākumi, lai mazinātu minētās sabiedrībai aktuālās problēmas, kas identificētas, izstrādājot šo Rīcības plānu.

3. Veicināt, lai praksē tiek nodrošināta atklātība par pašvaldību un to kapitālsabiedrību iepirkumu procesu un finanšu līdzekļu izlietojumu (tai skaitā meitas uzņēmumu līdzekļu un biedrībām un nodibinājumiem piešķirto līdzekļu izlietojumu) un netiek pieļauta nonākšana interešu konflikta situācijā.

Šis pasākums tiks īstenots, iesaistot pašvaldības un to kapitālsabiedrības, lūdzot sniegt priekšlikumus un labās prakses piemērus. Pasākuma rezultātā tiks sniegti ieteikumi pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām.

4. Darba devēja/iestādes informēšana par to, ka pret attiecīgās iestādes nodarbināto uzsākti un/vai pabeigti kriminālprocesi, kas tam turpmāk aizliedz ieņemt noteiktu amatu vai uzliek noteiktus ierobežojumus:

Šis pasākums veicinās lielāku atklātību valsts pārvaldē par amatpersonu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un ļaus laikus nodrošināt, ka amatpersonas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu un kurām ir noteikts attiecīgs aizliegums, neieņem amatu vai nepilda amata pienākumus, piemēram, nosakot, ka procesa virzītājam ir jāinformē darba devējs par konkrētajiem gadījumiem.

Kā apņemšanās palīdzēs risināt nosauktās problēmas?

Apņemšanās palīdzēs veicināt izpratni valsts pārvaldē un sabiedrībā par interešu konflikta un korupcijas novēršanas aspektiem, lietojot modernas, interaktīvas un inovatīvas metodes. Informējot un izglītojot valsts pārvaldē strādājošos un sabiedrību, tiks mazināti korupcijas riski.

Apņemšanās pasākumi palīdzēs mazināt korupcijas riskus veselības aprūpes iestādēs, veicinot izpratni par korupcijas nepieļaujamību gan iestādes darbiniekiem, gan sabiedrības locekļiem kopumā.

Apņemšanās veicinās caurskatāmu finanšu pārvaldību pašvaldībās, biedrībās, nodibinājumos un kapitālsabiedrībās.

Apņemšanās veicinās atklātību valsts iestādēs, nodrošinot savlaicīgu informācijas apmaiņu par tām amatpersonām, kurām ir noteikts aizliegums pildīt amata pienākumus vai likumā noteiktā kārtībā ir aizliegts turpmāk ieņemt amatu.

Kāpēc šī apņemšanās atbilst OGP vērtībām?

Apņemšanās pilnībā atbilst šādām OGP vērtībām:

• atklātībai, jo veicina sabiedrības informētību par korupciju veicinošiem aspektiem un sniedz lielāku informāciju sabiedrībai par valsts iestāžu darbu;

• atbildībai, jo uzlabo regulējumu un mehānismus, kas ir vērsti uz valsts iestāžu un amatpersonu atbildību par padarīto un pieņemtajiem lēmumiem.

Papildu informācija

Apņemšanās īstenošanai pieejamais vai nepieciešamais finansējums

Apņemšanās tiks īstenota no šim mērķim paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ja ministrijām un citām centrālajām iestādēm pasākumiem interešu konflikta novēršanai, pasākumiem, lai mazinātu sabiedrībai aktuālās korupcijas problēmas veselības aprūpes jomā (izņemot 5. apņemšanos), vai pasākumiem, lai veicinātu caurskatāmāku pašvaldību un to kapitālsabiedrību iepirkumu procesu un finanšu līdzekļu izlietojumu, būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, tad jautājums skatāms 2021. gada valsts budžeta projekta un vidēja termiņa budžeta ietvara projekta sagatavošanas procesā.

Saistība ar citiem dokumentiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes

Starpposma mērķis ar pārbaudāmu rādītāju

Sākuma datums

Beigu datums

1. Valsts pārvaldes darbinieku apmācības

01.01.2020.

31.12.2021.

2. Atbalsts valsts pārvaldes darbiniekiem interešu konflikta un korupcijas jautājumos, izmantojot interaktīvas un inovatīvas metodes

01.01.2020.

31.12.2021.

3. Īstenots pasākums sabiedrības veselības nozarē

01.05.2020.

31.05.2021.

4. Sagatavoti ieteikumi lielākas caurskatāmības nodrošināšanai pašvaldību un to kapitālsabiedrību finansējuma izlietojumā, nepieļaujot nonākšanu interešu konfliktā

01.02.2020.

01.01.2021.

5. Veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz pilnveidot informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm par uzsāktajiem vai pabeigtajiem kriminālprocesiem saistībā ar valsts pārvaldē nodarbinātajiem

01.01.2020.

31.12.2021.