VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta20. janvāra sēdes

Turpinājums no 1.lpp.

Izstrādātajā dokumentā ir jauna tā aizpildīšanas forma, kas attiecas uz ūdensapgādes sistēmu, kā arī kanalizācijas sistēmu tehniskajām pasēm. Šis ir tikai viens no daudzajiem dokumentiem šajā jomā, kas Latviju tuvinās ES prasībām, pavisam šādu normatīvu aktu ir ap 1000.

Tad runāja iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers — par normatīvajiem dokumentiem, kuri saistīti ar patvēruma meklētājiem — bēgļiem Latvijas Republikā:

— Šie noteikumi ir izstrādāti, pamatojoties uz likumu par patvēruma meklētājiem — bēgļiem Latvijas teritorijā. Pirmais dokuments ir par kārtību, kādā bēgļi var izvēlēties dzīvesvietu Latvijā. Te minētas gan valsts tiesības, gan pienākumi, pietiekami liela uzmanība veltīta pašvaldībām, runājot par brīvām dzīvojamām telpām un informācijas sniegšanu pašvaldību lietu pārvaldē. Tiek arī reglamentētas bēgļa izvēles tiesības risināt šos jautājumus. Dokumentā noteikts, ka maksa par komunālajiem pakalpojumiem vai uzturēšanos internātskolās vai pansionātos tiek garantēta no valsts piešķirtā pabalsta bēgļiem. Tas ir diezgan problemātisks jautājums, jo liela daļa Latvijas iedzīvotāju nevar saņemt tādu pabalstu, kāds tiek piešķirts bēgļiem. To nosaka starptautiskās tiesības un ANO rezolūcijas.

Otrs dokuments ir noteikumi, kas skar kārtību, kādā izsniedzami dokumenti patvēruma meklētājiem — bēgļiem. Dokumentu lietošanas un izmantošanas noteikumi paredz normas, kas mūsu valstī bieži tiek pārkāptas, proti, bēgļiem izsniegtos dokumentus ir aizliegts izmantot kā ķīlas vai pieņemt kā ķīlu, kā arī nodot citai personai.

Pēdējais dokuments paredz bēgļu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrācijas kārtību. Jautājumu sadaļā, kas skar noteikumus par bērnu personu apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem un to izsniegšanas kārtību, šodienas MK sēdē tika ieviests labojums — svītrots punkts par pavalstniecību un pilsonību. Tas tika izdarīts, pamatojoties uz dokumentiem, kurus mēs saņēmām ANO pārstāvniecībā Ženēvā saskaņā ar 1957. gada 28. jūlija konvenciju.

Tad runāja kultūras ministre Ramona Umblija — par MK sēdē izskatīto jautājumu par Liepājas teātra nodošanu Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā:

— Tas ir noslēgums zināmam pilotprojektam Latvijā. Ar MK rīkojuma pirmo punktu saskaņā ar likuma par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību 35. pantu, ievērojot Kultūras ministrijas un Liepājas pilsētas pašvaldības vienošanos, atļaut Kultūras ministrijai nodot bez atlīdzības Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā Liepājas pilsētas teātri — valstij piederošu mantu. Liepājas teātra kopējā bilances vērtība ir 340 tūkstoši 660 latu. Liepājas pilsētas pašvaldībai tiek nodota arī kustamā manta, kā arī Liepājas teātra saistības. Pēc vienošanās, kuru Kultūras ministrija parakstīja ar Liepājas domi, tā apņemas pārņemt visas saistības, reģistrēt Zemesgrāmatā nekustamo īpašumu uz Liepājas pilsētas pašvaldības vārda. Liepājas pilsētas pašvaldība neuzņemas vienīgi sociālā nodokļa saistības, kuras ir segusi Kultūras ministrija. Ar to būtībā arī ir noslēgusies Liepājas teātra juridiskā reorganizācija.

Vēl es vēlētos informēt par dokumentu paketi par mecenātisma un sponsorēšanas kārtību, kas jāiesniedz Saeimā līdz 1. martam. Ir izveidota konsultatīvā padome, kurā ietilpst 30 Kultūras ministrijas uzaicinātie cilvēki — gan uzņēmēji, gan dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Pamatojoties uz šo konsultatīvo padomi, tika izveidota darba grupa, kuru vadīja Kultūras ministrijas valsts sekretārs Gaiļa kungs. Pagājušā gada 19. decembrī Kultūras ministrija kopā ar Sorosa fondu, Ekonomikas, Finansu un Tieslietu ministriju sarīkoja semināru, kurā tika izskatīts sponsorēšanas un mecenātisma jautājums.

Tad runāja veselības valsts ministrs Viktors Jaksons — par MK šodien apstiprinātajiem noteikumiem par zāļu un farmaceitisko produktu reģistrācijas kārtību:

— Tas ir dokuments, kurš vērsts uz pacientu interešu aizstāvību, pamatojoties uz Farmācijas likuma 5. pantu un ES direktīvām. Šo normu ieviešana veicinās situācijas stabilizēšanos zāļu tirgū, radot priekšnoteikumus tam, lai zāles vietējā tirgū būtu drošas, efektīvas un kvalitatīvas. Kvalitātes prasību paaugstināšana veicinās vietējo zāļu ražotāju noieta tirgus paplašināšanos Eiropas tirgus virzienā. 90. gadu pirmajā pusē situācija bija diezgan sarežģīta, jo daudzi farmaceitiskie produkti bija nekvalitatīvi. Kamēr attiecīgais medikaments netiks reģistrēts Zāļu aģentūrā, to nedrīkstēs laist tirgū. Lai medikamentu reģistrētu, tam ir jāatbilst vismaz 30 normatīvajām prasībām — tā ir informācija par ķīmisko sastāvu, indikācijām, kontrindikācijām utt. Pēc tam pati Zāļu aģentūra savās labratorijās pārbauda šīs vielas. Medikaments tiek reģistrēts uz pieciem gadiem, tad ir jāveic šī medikamenta pārreģistrācija.

Tad runāja ekonomikas ministrs Atis Sausnītis — par gāzes piegādes un lietošanas noteikumiem:

— Šie noteikumi ir attiecināmi uz gāzes patērētājiem. Pilnīgi jauna nodaļa ir par norēķinu aparātu un skaitītāju tehnisko aprūpi, te iespējami divi varianti: tos var uzstādīt un kontrolēt gan gāzes piegādātājs, gan gāzes patērētājs. Ir sadaļa par gāzes patērētāja pienākumiem un tiesībām. Mainoties ēkas īpašniekiem, jaunais īpašnieks ir atbildīgs par ēkas iekšējās gāzes apgādes sistēmu. Tiešais patērētājs ir atbildīgs par gāzes aparatūras darbību. Ir sadaļa par norēķiniem par izlietoto gāzi. Piegādātāja pienākums tarifu maiņas gadījumā ir ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu stāšanās spēkā par to informēt patērētāju.

Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Valdības namā