Vienpadsmit Eiropas valstis Rīgā uz kopdarbu — par attīstību un drošību abpus Baltijas krastiem

Vakar, 22.janvārī, Rīgā ieradās Baltijas jūras valstu padomes valdību vadītāju 2. sanāksmes dalībnieki

Latvijas Valsts prezidents:

... sarunā ar Dānijas Karalistes premjerministru Polu Nīrupu Rasmusenu

... sarunā ar Polijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāju Ježiju Buzeku

... sarunā ar Islandes Republikas premjerministru Davidu Odsonu

... sarunā ar Norvēģijas Karalistes premjerministru Šelu Magni Bundevīku

... sarunā ar Zviedrijas Karalistes premjerministru Jēranu Personu

Latvijas ārlietu ministrs par valstu vadītāju tikšanos

Vakar pēcpusdienā Ministru prezidents Guntars Krasts sagaidīja Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) dalībvalstu valdību vadītājus.

Bet BJVP Rīgas sanāksmes preses centrā, kas iekārtots Žurnālistu jeb Reiterna namā, tikmēr notika pirmais šī foruma īssaiets, kurā savu viedokli par Rīgas sanāksmi žurnālistiem izklāstīja ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

“Ne pirmskara, ne pēckara Latvijas Republikas vēsturē vēl nav noticis tik vērienīgs pasākums kā Baltijas jūras valstu valdību vadītāju sanāksme Rīgā,” ārlietu ministrs Valdis Birkavs teica žurnālistiem, uzsverot, ka Rīgas sanāksme devusi iespēju satikties 11 BJVP valstu valdību vadītājiem, lai apmainītos viedokļiem par Baltijas jūras reģionālo sadarbību XXI gadsimtā. Valdis Birkavs uzsvēra, ka Baltijas jūras valstu padome kopš 1992. gada ir pulcējusi visus reģiona spēkus plašā spektrā, ieskaitot Eiropas Komisiju un Baltijas biznesa sabiedrību, lai apspriestu efektīvākos ceļus demokrātijas institūtu atbalstīšanai, sadarbībai ekonomikas un dabas aizsardzības jomās, kā arī cilvēku aizsardzībā. “Rīgas sanāksme būs vērtīgs ieguldījums šīs tradīcijas attīstībā,” teica V. Birkavs. “Latvija ir lepna, ka var dot ieguldījumu šo sakaru uzturēšanā un attīstīšanā.”

Viņš arī uzsvēra, ka “sanāksmei vajadzētu stiprināt un tas arī stiprinās kontaktus starp reģiona valstu valdībām un biznesa aprindām”.

“Ir dabiski sagaidīt, ka Baltijas jūras valstu augstāko pārstāvju klātbūtne līdz ar Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības prezidējošās valsts Lielbritānijas augsto pārstāvju klātbūtni pasvītro Eiropas integrācijas attīstības milzīgo potenciālu, kura jau notikusi Baltijas valstīs kopš neatkarības atjaunošanas un kura jau iezīmējusi virkni atrisinātu jautājumu,” teica ministrs Birkavs.

V.Birkavs atzīmēja, ka dažu Baltijas jūras padomes valstu valdību vadītāji, piemēram, Vācijas Federatīvās Republikas un Krievijas Federācijas valdību galvas Helmūts Kols un Viktors Černomirdins, Rīgā ierodas pirmoreiz, un izteica cerību, ka viņu pirmā pieredze mūsu valstī “sekmēs sapratni, kas ir pamats sadarbībai un aktīvākai iesaistīšanai reģionālajos projektos”.

Ārlietu ministrs minēja arī faktu, ka BJVP saiets laika ziņā notiek tūlīt pēc ASV un Baltijas valstu hartas parakstīšanas, uzsverot, ka šis dokuments “pasvītro nepieciešamību noteikt Baltijas valstu vietu Eiropas drošības sistēmā.”

Vēl V.Birkavs uzsvēra, ka BJVP Rīgas sanāksme fokusēs uzmanību uz Eiropas Savienības integrāciju un paplašināšanas procesu pēc Luksemburgas tikšanās. “BJVP forums piedāvā unikālas iespējas, lai uzaicinātu uz plašāku sadarbību Krieviju, īpaši ziemeļrietumu reģionus,” atzīmēja ārlietu ministrs. Viņš pauda viedokli, ka BJVP Rīgas tikšanās dos arī būtisku ieguldījumu kopīgā cīņā pret organizēto noziedzību.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša'” jautājumu, kāds būs Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu lielākais ieguldījums no Rīgas sanāksmes, ārlietu ministrs teica:

“Mēs dzīvojam laikā, kad nošķirta attīstība ir mazāk sekmīga, nekā plaša reģionāla attīstība. Šī plašā reģiona attīstība noteikti sekmēs arī Baltijas valstu attīstību. Daudzi jautājumi, kurus mēs risinām Baltijas jūras valstu reģionā, mums ir jāatrisina arī tāpēc, lai mēs kļūtu Eiropas Savienības dalībvalstis. Piemēram, ekonomiskā sadarbība, izglītība, cīņa ar organizēto noziedzību. Tas būs liels ieguldījums Baltijas valstu labā. Taču mēs, protams, izmantosim visas iespējas, lai gūtu konkrētu labumu mūsu valstu attīstībai.”

Atbildot uz ārvalstu žurnālistu jautājumiem, V.Birkavs teica, ka sanāksmes laikā nav paredzēts parakstīt kādus Latvijas un Krievijas dokumentus. Ministrs uzsvēra, ka daudzi starpvalstu līgumi gan ir sagatavoti, taču šajā sanāksmē premjerministrs Černomirdins būs koncentrējies uz reģionālo sadarbību. “Es to apsveicu, jo šī ir laba iespēja iesaistīt Krieviju plašākā sadarbībā,” teica V.Birkavs, paužot pārliecību, ka nozīmīgi Latvijas un Krievijas dokumenti tiks parakstīti visai drīz pēc BJVP tikšanās.

“Galvenais sanāksmes mērķis ir nolīdzināt atšķirības starp Baltijas jūras nevienlīdzību starp austrumu un rietumu krastiem,” teica V.Birkavs. “Es domāju, tai jābūt stabilai attīstībai — soli pa solim.” Viņš arī piebilda, ka Baltijas jūras valstu padome nav forums, kas varētu aizstāt līdzdalību Eiropas Savienībā vai kādā citā organizācijā. “Foruma mērķis ir padarīt šo reģionu vēl stabilāku un plaukstošāku,” teica ārlietu ministrs.

V.Birkavs arī atzina, ka pagaidām vēl grūti precīzi nosaukt visas valdību vadītāju divpusējās tikšanās. “Mēs cenšamies izkārtot, cik vien iespējams, tikšanās, taču laiks ir ļoti īss.” Viņš arī informēja, ka ir ieplānota kanclera Helmūta Kola un trīs Baltijas valstu premjerministru tikšanās, kā arī kanclera Kola tikšanās ar Valsts prezidentu Ulmani.

“Latvijas vēsturē sen nav bijis tik intensīvs ārpolitikas mēnesis kā šis, varbūt tikai mūsu valsts neatkarības atzīšanas sākumā, “pēc preses konferences improvizētā sarunā ar oficiālajā tikšanās laikā visai pasīvajiem Latvijas žurnālistiem teica Valdis Birkavs. “Diviem lielajiem notikumiem — ASV un Baltijas valstu hartai un šai BJVP sanāksmei būs ietekme uz nākamā gadsimta attīstību šajā reģionā.”

Vaicāts par sanāksmes sākumu, ministrs atbildēja optimistiski: “Pagaidām viss rit gludi, un domāju, tā ies arī turpmāk, jo mūsu cilvēki strādā “līdz pakritumam”, protokola šefam es šodien ieraudzīju sirmus deniņus, kā vakar vēl nebija. Pats galvenais, ka ieradušies visi “galvenie spēlētāji”. Vesela “futbolkomanda” — vienpadsmit premjerministri plus Tonija Blēra pārstāvis — viņa vietnieks un EK prezidents Žaks Santērs. Es domāju, šovakar notiekošā neformālā diskusija dos jaunas idejas, kā tas bija Visbijā — arī tur neformālajā daļā diskusijas ritēja visai intensīvi un ar radošu pieeju. Rīt, domāju, mēs faktiski definēsim pamatnostājas Baltijas reģiona attīstībai nākamajam periodam. Tas ir ļoti svarīgi. Man liekas, memorands par to, ar kādiem nosacījumiem Baltijas jūras reģions var attīstīties un iegūt labklājību, ir ļoti svarīgs dokuments. Visu vienpadsmit valstu biznesa cilvēki pie tā ir pamatīgi pastrādājuši. Viņi ir definējuši 78 priekšlikumus, kas tiks prezentēti arī ministru prezidentiem. Tie dod iespēju 15–20 gadu laikā paaugstināt ekonomisko attīstību vismaz desmit reizes.”

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors