Vienpadsmit Eiropas valstis Rīgā uz kopdarbu — par attīstību un drošību abpus Baltijas krastiem

Latvijas Ministru prezidents:

...sagaidot Krievijas Federācijas Ministru kabineta priekšsēdētāju Viktoru Černomirdinu

...sagaidot Vācijas Federatīvās Republikas kancleru Helmūtu Kolu

...sagaidot Polijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāju Ježiju Buzeku

...sagaidot Islandes Republikas premjerministru Davidu Odsonu

...sagaidot Norvēģijas Karalistes premjerministru Šelu Magni Bundevīku

...sagaidot Zviedrijas Karalistes premjerministru Jēranu Personu

Latvijas Valsts prezidents:

... sarunā ar Dānijas Karalistes premjerministru Polu Nīrupu Rasmusenu un ārlietu ministru Nilsu Helvegu Petersenu

Vakar, 22.janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) sanāksmes ietvaros Rīgas pilī tikās ar Dānijas Karalistes premjerministru Polu Nīrupu Rasmusenu. Sarunas gaitā pārrunāti divpusējās sadarbības aspekti, ko abas puses novērtēja ļoti pozitīvi, kā arī ES iestāšanās procesa un NATO paplašināšanās jautājumi, ņemot vērā Vašingtonā parakstītās Partnerības hartas nozīmi.

G.Ulmanis uzsvēra, ka Latvija uzskata BJVP par labu praktiskas reģionālas sadarbības organizāciju, jo Baltijas jūras reģiona tālākās attīstības modelis ir ļoti būtisks ne tikai reģionam, bet arī visai Eiropai. Valsts prezidents aicināja īpaši paplašināt sadarbību vides aizsardzības jomā.

Runājot par ES paplašināšanās praktiskajiem aspektiem, G.Ulmanis izteica pateicību Dānijai par tās stingro pozīciju un atbalstu Latvijas centieniem piedalīties vienotās Eiropas veidošanas procesā. Valsts prezidents atzina, ka Luksemburgas ES Padomes lēmums par paplašināšanos ir vēsturisks, kas aptver visas kandidātvalstis un paver iespēju visām kandidātvalstīm sasniegt mērķi ar vienādiem nosacījumiem.

G.Ulmanis atzina, ka Latvija ir apmierināta ar Luksemburgā pieņemto pastiprināto pirmsiestāšanās stratēģiju (PPS), jo katrai kandidātvalstij tiek izstrādāts individuāls PPS elementu saturs atbilstoši tās vajadzībām, ņemot vērā katras kandidātvalsts reformu procesa dinamiku.

G.Ulmanis īpaši uzsvēra: Latvija uzskata par svarīgu priekšnoteikumu, ka ES likumdošanas salīdzināšana ar kandidātvalsts likumdošanu visām kandidātvalstīm būtu jāveic pēc vienādiem nosacījumiem. Latvija Luksemburgas lēmumus uztver kā mudinājumu Latvijai strādāt tā, lai ES Vispārējo lietu padome līdz gada beigām pieņemtu lēmumu par divpusējās Starpvaldību konferences ar Latviju atklāšanu.

Attiecībā uz NATO P.N.Rasmusens uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Latvija paliek uz ceļa, kurš ved uz atvērtām NATO durvīm. “Daļa no šī ceļa ir aktīva dalība programmas “Partnerattiecības mieram” pasākumos,” piebilda P.N.Ras-musens, paužot Dānijas atbalstu šajos procesos.

G.Ulmanis ierosināja tēmu par to, ka Latvija ir uzsākusi nepieciešamos sagatavošanās pasākumus, lai kļūtu par Daudzpusējo investīciju līguma dalībnieci, līdzko tas būs atvērts parakstīšanai OECD (Organizācija ekonomiskajai sadarbībai un attīstībai Eiropā) sastāvā neesošajām valstīm. G.Ulmanis Latvijas vārdā pateicās Dānijai par sniegto palīdzību Daudzpusējo investīciju līguma sarunu sagatavošanā un Baltijas valstu interešu pievienošanās līgumam kontekstā, kā arī par atbalstu Baltijas valstu reģionālās programmas sagatavošanā un izskatīšanā OECD institūcijās. Dānijas premjerministrs apsolīja Dānijas atbalstu šajā jautājumā arī turpmāk.

... sarunā ar Polijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāju Ježiju Buzeku

Vakar, 22. janvārī, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis BJVP sanāksmes ietvaros Rīgas pilī tikās ar Polijas premjerministru Ježiju Buzeku.

Valsts prezidents sveica Polijas valdības vadītāju Rīgā. Sarunas dalībnieki novērtēja Polijas un Latvijas savstarpējās attiecības kā ļoti labas un veiksmīgas. Tikšanās gaitā pārrunāts ES un NATO paplašināšanās temats. Abas puses apsveica Luksemburgas politisko lēmumu par ES paplašināšanas procesa uzsākšanu ar visām Viduseiropas kandidātvalstīm. Tika atzīts, ka līdz ar ES paplašināšanās procesa sākumu Latvijai un Polijai būtu jāvirza abu valstu sadarbība veidā, kas jau tagad paredz visus jautājumus risināt atbilstoši specifikai, kādu prasa gatavošanās dalībai ES. Jāvirza un jāintensificē sadarbība jau tagad, pēc iespējas likvidējot pastāvošās ekonomiskās un institucionālās barjeras, kas traucē abu valstu divpusējā sadarbībā.

Sarunā skarts pēdējais starptautiski aktuālais notikums — ASV un Baltijas hartas parakstīšana. Valsts prezidents atzina šī dokumenta parakstīšanu par secīgu transatlantisko saiti stiprinošu posmu valsts eiroatlantiskās integrācijas veicināšanā. Viņš uzsvēra, ka ļoti svarīga ir hartā minēto jautājumu tālāka realizēšana, kā arī vērsa uzmanību uz dokumenta konkrētību un koncentrētību ikvienā tā punktā.

Atzīstot BJVP sanāksmes lielo nozīmi, G.Ulmanis teica, ka Latvija saskata to kā praktisku instrumentu, lai iesaistītu Krieviju Eiropas ekonomiskajās un politiskajās norisēs. BJVP institūcija ieņem būtisku vietu šī reģiona jautājumu risināšanā un reģiona attīstībā nākotnē.

Skarot Latvijas un Krievijas savstarpējo attiecību attīstību, Valsts prezidents pauda Latvijas puses gandarījumu, ka delegāciju līmenī ir pabeigts darbs pie Līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu. Latvijas puse ir izteikusi gatavību visdrīzākajā laikā līgumu parakstīt un gaida adekvātu soli no Krievijas puses.

... sarunā ar Islandes Republikas premjerministru Davidu Odsonu

Vakar, 22. janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis BJVP sanāksmes ietvaros Rīgas pilī tikās ar Islandes premjerministru Dāvidu Odsonu.

G.Ulmanis pateicās premjerministram par piedalīšanos samitā, uz ko D.Odsons atbildēja, ka Islandei, kas atrodas vistālāk no Baltijas jūras reģiona, piedalīšanās šādā pasākumā ir ļoti nozīmīga.

D.Odsons pastāstīja, ka Islande vēlas saglabāt tikai ES asociētās dalībvalsts statusu, jo to nosaka valsts specifiskā ģeogrāfiskā un ekonomiskā situācija. Islandes ekonomika pamatos balstās uz tās zivsaimniecību, kuras attīstība, iestājoties ES, tiktu plānota tikai Briselē, kas Islandei nav pieņemami. Tai pašā laikā D.Odsons nosauca ES par izcilu savienību, kas ļoti daudz devusi kontinenta attīstībai un arī drošībai. D.Odsons izteica pārliecību, ka visas Baltijas valstis kļūs par ES dalībvalstīm — tas ir tikai laika jautājums.

Abas puses bija vienisprātis par gaidāmās Islandes Republikas prezidenta Olafura Ragnara Grīmsona valsts vizītes Latvijā nozīmīgumu un pauda pārliecību, ka ekonomiskās sadarbības potenciāls starp abām valstīm vēl nebūt nav izsmelts.

G.Ulmanis uzsvēra, ka mazo tautu loma Eiropas nākotnes modeļa veidošanā joprojām pieaug, kas ir svarīgi gan Islandei, gan Latvijai un tuvina abas valstis. Islandē ir 270 000 iedzīvotāju, tikai 3,4 procenti bezdarba un veiksmīga ekonomiskā attīstība. Islande ir NATO dibināšanas dalībvalsts, kurai ir īpašs aizsardzības līgums ar ASV. D.Odsons atzina, ka drošības ziņā Islande ir ļoti labā situācijā.

... sarunā ar Norvēģijas Karalistes premjerministru Šelu Magni Bundevīku

Vakar, 22.janvārī, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Norvēģijas Karalistes premjerministru Šelu Magni Bundevīku.

Tikšanās sākumā Valsts prezidents apsveica Norvēģijas premjerministru ar ierašanos Latvijā. Pārrunāta Norvēģijas un Latvijas savstarpējā sadarbība, atzīstot, ka tā kļūst aktīvāka un plašāka. Norvēģijas premjerministrs uzsvēra, ka Norvēģija piešķir lielu nozīmi attiecību attīstībai ar Baltijas valstīm. Viņš atzīmēja, ka Norvēģija augstu vērtē Norvēģijas karaļpāra gaidāmo vizīti Latvijā, kurai būs svarīga loma savstarpējo attiecību tālākā stiprināšanā. Norvēģijas premjerministrs atzina, ka Rīga un Latvija Norvēģijā kļūst arvien pazīstamākas. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Norvēģijas un Latvijas attiecības padziļinās gan humanitārajā, gan ekonomiskajā, gan citās jomās.

Premjerministrs pauda Norvēģijas izpratni un atbalstu Latvijas vēlmei iestāties ES un NATO. G.Ulmanis uzsvēra, ka ceļā uz NATO Latvijai ir būtiski veidot valsts militāros spēkus atbilstoši NATO standartiem. Š.M.Bundevīks atzīmēja, ka Norvēģija ar lielu uzmanību sekojusi Latvijas valsts prezidenta vizītei ASV un ASV un Baltijas hartas parakstīšanai. Runājot par ASV un Baltijas hartu, G.Ulmanis atzina, ka tas ir reāls, pragmatisks un mērķtiecīgs dokuments, kas atbilst laikmeta garam. Harta ir ASV apliecinājums Baltijas valstīm, ka tas ir ceļš uz ekonomisko, politisko un drošības integrāciju, uz partnerības tālāku padziļināšanu.

Pārrunātas Latvijas un kaimiņvalstu attiecību perspektīvas. Vēršot uzmanību uz intensīva dialoga attīstīšanu ar Krieviju, tika atzīts, ka BJVP ir labs praktiskās sadarbības instruments Krievijas ciešākai integrēšanai Eiropā.

Sarunā tika skarts temats par to, ka Latvija ir uzsākusi nepieciešamos sagatavošanās pasākumus, lai kļūtu par Daudzpusējo investīciju līguma ( MAI – Multilateral Agreement on Investment ) dalībnieci, tikko tas būs atvērts parakstīšanai OECD nedalībvalstīm. Latvija pateicas Norvēģijai par palīdzību Daudzpusējo investīciju līguma sarunu sagatavošanā un Baltijas valstu interešu atbalstu pievienošanās līgumam kontekstā.

Norvēģijas premjerministrs vēlreiz uzsvēra, ka Norvēģijas un Latvijas savstarpējo attiecību stiprināšana ir svarīga Norvēģijas ārpolitikas sastāvdaļa.

Sarunā klāt bija arī Norvēģijas Karalistes vēstnieks Latvijā.

... sarunā ar Zviedrijas Karalistes premjerministru Jēranu Personu

Vakar, 22.janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Personu.

G.Ulmanis atzīmēja, ka Latvijai ir ļoti nozīmīga Zviedrijas skaidrā un konsekventā pozīcija ES paplašināšanas jautājumā un Latvija augstu vērtē Zviedrijas ieguldījumu Luksemburgas ES Padomes darba rezultātos. Valsts prezidents sacīja, ka BALTSEA iniciatīvas lietišķais un politiskais raksturs palīdzēs prakstiski paaugstināt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības un drošības potenciālu. Sniegtā palīdzība un tās saskaņota koordinācija vairos Latvijas iespējas piedalīties starptautiskajās miera operācijās.

G.Ulmanis pauda gandarījumu, ka delegāciju līmenī ir pabeigts darbs pie līguma “Par Latvijas un Krievijas valsts robežu”. “Latvijas puse ir izteikusi gatavību visdrīzākajā laikā līgumu parakstīt un gaida adekvātu soli no Krievijas puses. Tajā pašā laikā jāpiezīmē, ka Latvijas pusei nav pieņemama robežlīguma parakstīšanas tiešā sasaiste ar Latvijas iekšpolitisko jautājumu risināšanu,” sacīja Valsts prezidents. Zviedrijas premjerministrs bija vienisprātis ar G.Ulmani un sacīja, ka Zviedrija ir gatava sniegt savu atbalstu šajā jomā.

Valsts prezidents sacīja, ka šogad Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību plānā ir abu valstu starpvaldību komisijas darba aktivizēšana, abu valstu līgumiskās bāzes pilnveidošana un augstāko amatpersonu vizītes.

J.Persons atzina, ka Baltijas valstīs ir ļoti labvēlīga gaisotne un vide gan attiecībā uz NATO, gan uz ES. Tā ir iespēja, kuru nevajadzētu palaist garām.

Valsts prezidenta preses dienests