MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Igaunijas Republikā

Finansu ministrs novērtējis 1997. gadu kā veiksmīgu

Lietuvas finansu ministrs Aļģirts Šemeta pagājušo finansu gadu novērtējis kā veiksmīgu. Pēc priekšaprēķiniem 1997. gadā budžeta ieņēmumi ir par 2,3 miljardiem litu lielāki nekā 1996. gadā. Ieņēmumus veicinājusi pastiprināta nodokļu administrēšana, kā arī ekonomikas augšupeja. Turklāt 1997. gadā valsts budžeta izdevumi samazinājušies par 178 miljoniem litu. Arī valsts parāds 1997. gadā samazinājies līdz 14,9% no vidējā kopprodukta.

Pieņemts narkotisko vielu kontroles likums

Lietuvas Seims pieņēmis Narkotisko un psihotropo vielu kontroles likumu, kurš aizliedz Lietuvas teritorijā audzēt, piemēram, opija un eļļas magones, kaņepes, kā arī nosaka šādu vielu konfiskācijas pamatprincipus un soda mērus.

Kompensācijas 1991. gada janvāra upuru piederīgajiem

Lietuvas valdība pieņēmusi lēmumu 1991. gada janvāra notikumos bojāgājušo piederīgajiem - dzīvesbiedriem, bērniem, vecākiem un apgādājamām personām - izmaksāt vienreizējas kompensācijas 1000 litu (1 lits - Ls 0,149). Ja kompensāciju saņems tikai viens ģimenes loceklis, viņš saņems 1800 litu, bet 1000 litu saņems arī tie, kuri janvāra notikumos tikuši smagi ievainoti vai sakropļoti.

Lietuvai būs pirmās joslas laiks

Valdība nolēmusi no šīgada 29. marta Lietuvā ieviest pirmās joslas laiku, kāds ir reglamentēts lielākajā daļā Eiropas valstu. Arī Lietuvā šāds laiks bija spēkā līdz 1940. gadam. 50 padomju okupācijas gados Lietuvas laiks vienādots ar Maskavas, bet no 1990. gada Lietuvā tika ieviests t.s. otrās jeb Austrumeiropas joslas laiks (kāds ir arī Latvijā, Igaunijā, Somijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Moldovā un citur). Lietuvas teritorijā ietilpst abas laika joslas - pirmā (ap 1/5 valsts teritorijas) un otrā (atlikušās 4/5). 29. martā, pārejot uz vasaras laiku, Lietuvā pulksteņu rādītāji netiks pagriezti, bet rudenī, atgriežoties pie ziemas laika, tie tiks pagriezti par vienu stundu atpakaļ. Tādējādi Lietuvā stāsies spēkā pirmās jeb Viduseiropas joslas laiks.

1998.gadā paredz bezdarba palielināšanos Lietuvā

Paredzams, ka 1998.gadā Lietuvā no jauna tiks izveidotas vairāk nekā 14 000 darbavietu, bet likvidētas ap 26 000 darbavietu. Tiek plānots, ka tādējādi bezdarbs Lietuvā palielināsies no 6,4% (1997.g.) uz 7,1 procentu. Domājams, ka vairāk darbavietu tiks izveidotas vidējos un mazajos uzņēmumos, bet lielie uzņēmumi plāno vairāk darbavietu likvidēt, nevis radīt no jauna. Lietuvas darba biržas vadība domā, ka pie viņiem darba meklējumos 1998.gadā varētu griezties ap 230 000 bezdarbnieku.

V.Adamkus uz ASV pēdējo reizi devies ar ASV pasi

Svētdien, 18. janvārī, jaunievēlētais Lietuvas prezidents Valds Adamkus devies uz ASV privātbraucienā. Tā kā V. Adamkum joprojām ir ASV pilsoņa pase, ASV vēstniecība Viļņā, kur viņš griezās, lai saņemtu Lietuvas pilsoņiem nepieciešamo vīzu, atteicās viņam to izdot. Tādēļ V. Adamkus uz ASV devies ar ASV pasi, bet, atgriezies no turienes, personīgi atdos to ASV vēstniekam Lietuvā Džeimsam Svihartam. Pases atdošana aizkavējusies tādēļ, ka Dž. Sviharts pašlaik neatrodas Lietuvā.

ASV V. Adamkus vispirms vēlas nokārtot personīgas dabas jautājumus - noorganizēt savas dzīvesbiedres Almas Adamkuvienes 94 gadus vecās slimās mātes aprūpi, Čikāgā esošās privātmājas pieskatīšanu u.tml. Bez tam V. Adamkus plāno uzstāties vairākās ASV televīzijas un radio pārraidēs, sniegt intervijas ASV presei.

Lietuvā jaunais prezidents kopā ar kundzi paredz atgriezties 28. janvārī.

Komunisti aizgāja uz biznesu

Pētījumi rāda, ka viena trešdaļa no 1986.gadā ievēlētās Igaunijas Komunistiskās partijas CK pēc valstiskās neatkarības atgūšanas pārgājusi uz biznesa struktūrām. Pēc Tartu universitātes politologa Jiri Rūsa datiem, biznesā darbojas 34 procenti no augstajiem kompartijas līderiem, pirms vienpadsmit gadiem, bet no 1990.gadā ievēlētās partijas CK - vairāk nekā puse.

Pēc Rūsa apgalvojuma, iepriekšējās nomenklatūras pievēršanās biznesam bija neizbēgama. "Cilvēki bija spiesti mainīt savus uzskatus, kad mainījās režīms, un viņiem jau arī nebija alternatīvas, jo pa partijas līniju viņi neko vairs nevarēja darīt", raksta Rūss.

Rūss uzskaita četrus cēloņus kāpēc bijusī komunistu elite sākusi nodarboties ar biznesu:

1) bizness bija neitrāla darbošanās, kas nodrošināja stabilu dzīvi;

2) bijusī elite varēja biznesā sekmīgi izmantot vecos sakarus, tā gūstot zināmas priekšrocības konkurences cīņā;

3) nodarbošanās ar biznesu - arī zināmā mērā - rehabilitēja komunistus līdzcilvēku acīs;

4) biznesa pasaulē nav intereses par politisko pagātni. Tur svarīgi tikai tas, vai tev ir sekmīgs bizness vai nē, pagātne nevienu neinteresē.

Rūss min arī "veco kadru" nemitīgās caursišanas spējas un pēctecību. Jaunajai elitei pietrūkstot profesionālisma.

Vecās elites ievērības cienīgas šīs caursišanas spējas padara fakts, ka 90 procentiem 1986.gada CK locekļu bija vismaz 50 gadu. Tātad iznāk, ka vecumam nebija nozīmes, lai uzsāktu ko jaunu. Pazīstamākie no 1986.gada komunistiskās elites ir toreizējais CK sekretārs Indreks Toome (54 gadi), gaļas un piena pārstrādes ministrs Tīts Keuhkna (55 gadi) , darba ministrs Viljars Veskiveli (68 gadi), Plāna komitejas priekšsēdētājs Gustavs Tinsbergs (68 gadi) un Ministru padomes priekšsēdētājs Bruno Sauls (65 gadi).

Par privātīpašumu tagad cīnās arī kādreizējais Igaunijas PSR kara komisārs Romets Kindmā IKP pēdējais priekšsēdētājs Enns - Arno Sillari un IKP ideoloģiskais sekretārs Reins Ristlāns.

1986.gadā Igaunijas KP 19.kongresā CK ievēlētie 135 biedri:

Cittautiešu integrēšanās ir labprātīga

Igaunijas premjerministrs Marts Sīmans apgalvoja, ka neigauņu integrācija Igaunijas sabiedrībā ir brīvprātīga un šajā ziņā valsts neizmantos nekādas piespiedu metodes. "Tieši tādēļ mēs saucam to par cittautiešu iekļaušanos sabiedrībā, nevis par asimilēšanos," teica Sīmans, uzstājoties radio. "Lieta grozās ap neigauņu labprātīgu iekļaušanos Igaunijas dzīvē, kas notiek bez jebkādas piespiešanas. Krievs joprojām paliks krievs, un baltkrievs - baltkrievs," piebilda Sīmans.

Valdība uzsāks izskatīt priekšlikumus par izmaiņām pilsonības likumā, pēc kura pilsonību varēs iegūt visi Igaunijas valstī dzimušie bērni un viņu vecāki, ja viņi Igaunijā pastāvīgi ir nodzīvojuši vismaz piecus gadus.

Materiāli "Latvijas Vēstnesim":

par Lietuvu - Evija Liparte,

Par Igauniju - Katrīna Ducmane