ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas ekonomika: šodien, reformās, rīt. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.01.1998., Nr. 18/19 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31290
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
nozaru ziņas
Latvijas ekonomika: šodien, reformās, rīt
No Ekonomikas ministrijas 1997.gada ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību
Saturā
1. Tautsaimniecības ekonomiskā stāvokļa īss raksturojums
2. Ārējā ekonomiskā vide
3. Ekonomiskā un sociālā attīstība
4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika
5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas
6. Rekomendācijas uz ekonomisko izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai
3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums
3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika
Iestāšanās PTO, kuras līgumos ietvertie pamatprincipi ir tirdzniecība bez diskriminācijas, aizsardzība ar tarifiem, tirdzniecības vides stabilitāte un godīga konkurence, ir viena no valdības deklarētajām prioritātēm, kuras īstenošana Latvijai nodrošinās virkni ieguvumu:
- PTO dalībvalstu (šobrīd 131) tirgus pieejamību Latvijas uzņēmējiem uz vislielākās labvēlības režīma un nacionālā režīma nosacījumiem, kas veicinās Latvijas eksportu un palielinās tirdzniecības īpatsvaru nacionālajā kopproduktā (OECD prognozētais IKP pieaugums pēc iestāšanās PTO - 0,5-1,5% gadā);
- Latvija kā PTO dalībvalsts būs tiesīga savu ekonomisko interešu aizstāvībai izmantot arī PTO šķīrējtiesu, kura izskata dalībvalstu ar tirdzniecību saistītus strīdus un risina tos saskaņā ar PTO līgumos noteiktajām normām. Šāda prakse dod iespēju arī ekonomiski mazām valstīm ietekmēt lielvalstu tirdzniecības politiku, ja tā tiek realizēta nekorekti attiecībā pret pirmajām;
- sekmīgu tirdzniecības attiecību veidošanu ar valstīm ar dažādu ekonomiskās attīstības pakāpi un Latvijai nelabvēlīgu ekonomisko politiku. Ņemot vērā to, ka arī Krievija un citas NVS valstis ir pievienošanās procesā PTO, dalība šajā organizācijā garantēs stabilitāti ekonomiskajās attiecības ar šobrīd lielāko tirdzniecības partneri Krieviju, kā arī ar citām NVS valstīm;
- ekonomiskās un tirdzniecības sadarbībai labvēlīgas vides esamību, kura veicinās ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai.
3.4. Investīcijas
3.4.1. Investīciju un uzkrājumu vispārīgs raksturojums
Par tautsaimniecības attīstības iespējām liecina investīciju apjomi.
Investīciju objekti var būt kā finansu, tā materiālie aktīvi. Atkarībā no tā investīcijas var iedalīt finansu un nefinansu investīcijās. Finansu investīcijas ir naudas ieguldījumi vērtspapīros, aizdevumi, kredīti citam uzņēmumam utt. Nefinansu investīcijas ir ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi (ieguldītie līdzekļi derīgo izrakteņu izpētē, kompjūteru programmās, mākslas un literāro darbu oriģinālos utt.), ieguldījumi pamatlīdzekļos (iegādei, uzlabošanai vai izveidošanai pašu spēkiem) un ieguldījumi apgrozāmo līdzekļu palielināšanā.
Ieguldījumus pamatlīdzekļos sauc arī par kapitālieguldījumiem. Tā ir investīciju noturīgākā daļa, kas nodrošina ražošanas apjomu un efektivitātes pieaugumu. Pārējām investīcijām ir nenoturīgāks raksturs, tās ir mobilākas, un to peļņas avots tādā vai citādā veidā ir ienākumi, kas gūti ar investīcijām pamatlīdzekļos. Tāpēc no stabilas, sabalansētas un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes viedokļa šajā sadaļā tiek raksturotas galvenokārt nefinansu investīcijas pamatlīdzekļos.
Centrālā statistikas pārvalde savāc un apkopo informāciju par nefinansu investīcijām pamatlīdzekļos un ilgtermiņa nemateriālos ieguldījumos (skatīt 3.16. tabulu).
Pēc ievērojamā investīciju samazinājuma reformu sākumposmā pēdējos gados, sākot ar 1994. gadu, investīciju apjomi palielinās. Par to liecina arī operatīvie dati par 1997. gada pirmo pusgadu, kad nefinansu investīciju apjoms sasniedza 254,4 milj. latu un palielinājās salīdzinājumā ar 1996. gada pirmo pusgadu par 48 procentiem.
Nefinansu investīciju apjomi Latvijā* 3.16. tabula
| 1991 | 1992 | 1993 | 1994 | 1995 | 1996 | |
| procentos pret iepriekšējo gadu | 69 | 44 | 60 | 103 | 114 | 151 |
| procentos pret 1990. gadu | 69 | 30 | 18 | 19 | 21 | 32 |
* Bez ieguldījumiem apgrozāmos līdzekļos
Tomēr jāatzīmē, ka pašreizējos apstākļos ļoti grūti precīzi apkopot (aprēķināt) investīciju apjomus pamatlīdzekļu daļā: daudzie valsts uzņēmumi bankrotē vai tiek likvidēti, pārdod savus pamatlīdzekļus citiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai jaunizveidotiem uzņēmumiem par līgumcenām, kuras nereti neatbilst to faktiskajai vērtībai, līdz ar to statistika nevar precīzi uzskaitīt pamatlīdzekļu pārpirkšanas un nodošanas plūsmas. Tāpēc ievērojama nefinansu investīciju pieauguma daļa jāattiecina uz summām, kuras iegūtas pārpirkšanas un nodošanas operācijās, mainoties īpašniekam vai saimnieciskai struktūrai.
Latvijas Statistikas institūtā veikts speciāls aprēķins, lai varētu salīdzināt rādītājus par 1990. gadu un 1996. un 1997. gadu, izslēdzot tās izmaiņas, kas radušās pēc īpašnieka un saimnieciskās struktūras maiņas. Pēc šī aprēķina investīciju apjoms 1996. gadā salīdzinājumā ar 1990. gada apjomu sastādīja tikai 26,3% (3.16. tabulā esošo 32% vietā). Vēl lielāka atšķirība rodas pārrēķināto datu dinamikā par 1997. gada pirmo pusgadu salīdzinājumā ar 1996. gada pirmo pusgadu - koriģētie nefinansu investīciju apjomi pieauguši tikai par 15,3%, nevis par 48%, kā minēts iepriekš.
Nefinansu investīciju veidu dinamika šajā periodā atspoguļota 3.17. tabulā.
Visstraujāk pieauga investīcijas tehnoloģiskās mašīnās un iekārtās, bet jāatzīmē, ka to uzskaitē tiek ietverti arī transporta līdzekļi, kuru pieaugums šajā periodā bija vislielākais.
Nefinansu investīciju dinamiku sadalījumā pa atsevišķām īpašuma formām raksturo dati 3.18. tabulā.
3.17. tabula
Nefinansu investīciju struktūra un dinamika pa to veidiem*
(procentos)
| Struktūra | Pieaugums | ||
| 1996.g. | 1997.g. 1.pusg. | 1997.g.1.pusg./1996.g.1.pusg. | |
| Ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi | 2,6 | 5,8 | 23,5 |
| Dzīvojamās ēkas | 0,5 | 0,5 | -55,8 |
| Citas ēkas un būves | 25,6 | 15,2 | -29,6 |
| Tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas | 44,7 | 53,0 | 43,3 |
| Pārējie pamatlīdzekļi | 26,6 | 25,5 | -23,6 |
| Kopā | 100,0 | 100,0 | 15,3 |
* Latvijas Statistikas institūta novērtējums bez investīcijām apgrozāmos līdzekļos
3.18. tabula
Nefinansu investīciju struktūra un dinamika pa īpašuma formām*
(procentos)
| Struktūra | Pieaugums | ||
| 1996.g. | 1997.g. 1.pusg. | 1997.g.1.pusg./1996.g.1.pusg. | |
| Valsts īpašums | 24,7 | 18,4 | -29,1 |
| Pašvaldību īpašums | 6,6 | 8,5 | 142,9 |
| Privātīpašums | 2,8 | 17,4 | 8,3 |
| Ārvalstu juridisko vai fizisko personu īpašums | 6,7 | 6,4 | -0,9 |
| Jauktais īpašums ar valsts kapitāla līdzdalību | 34,5 | 26,0 | 12,9 |
| Jauktais īpašums bez valsts kapitāla | 4,3 | 23,0 | 39,3 |
| Pārējie | 0,4 | 0,3 | 0,0 |
| Kopā | 100,0 | 100,0 | 15,3 |
* Latvijas Statistikas institūta novērtējums bez investīcijām apgrozāmos līdzekļos
Izmainās arī investīciju struktūra pa darbības veidiem (skatīt 3.19. tabulu). Lielākie ieguldījumi ir monopolnozarēs un nozarēs ar ātru kapitāla apriti, tādās kā tirdzniecība, finansu starpniecība, transports un sakari. Visstraujāk tie samazinājās lauksaimniecībā, bet jāatzīmē, ka aprēķinā netiek uzskaitītas nefinansu investīcijas zemnieku saimniecībās, un tas izkropļo patieso situāciju par investīcijām lauksaimniecībā. Rūpniecībā vislielākās investīcijas ir pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, kā arī tekstilrūpniecībā.
Nefinansu investīciju struktūra 3.19. tabula
un dinamika pa pamatdarbības veidiem*
(procentos)
| Struktūra | Pieaugums | ||
| 1996.g. | 1997.g. 1.pusg. | 1997.g.1.pusg./1996.g.1.pusg. | |
| Lauksaimniecība, medniecība, | |||
| mežsaimniecība un zvejniecība** | 2,3 | 1,1 | -65,4 |
| Apstrādājošā un iegūstošā rūpniecība | 17,1 | 21,3 | -13,9 |
| Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde | 5,0 | 5,9 | 63,5 |
| Celtniecība | 1,5 | 2,0 | -12,7 |
| Tirdzniecība | 12,1 | 13,8 | 8,6 |
| Transports un sakari | 38,3 | 31,2 | 25,7 |
| Finansu pakalpojumi un apdrošināšana | 5,9 | 4,6 | -25,3 |
| Pārējie pakalpojumi | 17,8 | 20,1 | 20,0 |
| Kopā | 100,0 | 100,0 | 15,3 |
* Latvijas Statistikas institūta novērtējums bez investīcijām apgrozāmos līdzekļos un nemateriālos ilgtermiņa ieguldījumos
** Bez zemnieku saimniecībām
Aplūkojot ārvalstu investīcijas nefinansu investīciju kontekstā, jāatzīmē, ka tās nav tieši saistītas ar nefinansu investīcijām. Piemēram, 1997. gadā nefinansu investīcijas finansu starpniecībā ir krietni mazākas nekā ārvalstu investīcijas. Ārvalstu investīciju statistika ne vienmēr atspoguļo patiesos ieguldījumus tautsaimniecībā. Pirmkārt, ārvalstu investīciju uzskaite tiek veikta atkarībā no ārvalstu fizisko un juridisko personu iegūtās daļas uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā, bet nevis pēc faktiski ieguldītās summas. Otrkārt, šī uzskaite attiecas uz uzņēmumu bilances pasīvu daļu, un nav skaidrs, kāds ir līdzekļu sadalījums aktīvu daļā. Tāpēc nevar uzskatīt, ka ārvalstu investīciju apjomi, kas publicēti attiecīgā statistikas biļetenā, ir investīcijas pēc definīcijas (kā finansu, tā nefinansu). Šīs summas var uzskatīt par investīciju avotu, bet ne visu summu par pašām investīcijām. Pašreizējos apstākļos, kad ievērojama ārvalstu investīciju daļa ir saistīta ar privatizācijas procesu un privatizācijas fonda līdzekļi tiek ieskaitīti valsts budžetā, ir liela varbūtība, ka šie līdzekļi tiks izmantoti nevis investīcijām, bet valsts kārtējo izdevumu segšanai.
Lai gan pēdējā laikā, it īpaši 1997. gadā nefinansu investīciju apjomi ir ievērojami palielinājušies, to līmenis vēl ir zems. Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, kopējā pamatkapitāla veidošanās fonda īpatsvars IKP 1997. gadā sastādīs 17-18%. Kā rāda citu valstu pieredze, lai nodrošinātu strauju ekonomisko attīstību, īpatsvaram jāsasniedz vismaz 20 procentu.
Turpina samazināties nacionālo uzkrājumu līmenis (skatīt 3.7. zīmējumu).
Nacionālos uzkrājumus veido uzkrājumi mājsaimniecībās, nesadalītā korporatīvā peļņa plus amortizācijas atskaitījumi un konsolidētā valsts budžeta pārpalikums. Pašreiz uzkrājumi sastāda apmēram 15% no IKP (pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma). (Pēc "World Economic Outlook", October 1996 datiem ātras attīstības gaitas tautsaimniecībās (Čīle, Honkonga, Malaizija, Singapūra, Taivāna u.c.) 1985.-1995.g. vidējais rādītājs par kopējā pamatkapitāla veidošanās fonda apjomiem bija 30% no IKP, nacionālie uzkrājumi - 32% no IKP.)
Apstākļos, kad ekonomikā lielas cerības tiek saistītas ar investīciju palielināšanu, zemais iekšzemes uzkrājumu līmenis var izraisīt tekošā konta deficīta palielināšanos ne tikai pašreizējā posmā, bet arī nākotnē. Šādos apstākļos investīciju pieaugums var tikt panākts, galvenokārt piesaistot ārējo kapitālu, kas samazinās neto ārējo investīciju ieņēmumus un līdz ar to tekošo kontu, jo arvien lielāku ienākumu daļu saņems ārzemju investori. Uzkrājumi palielinās, ja samazinās gala patēriņa izdevumi (mājsaimniecību un valsts pārvaldes iestādēs) vai palielinās iekšzemes kopprodukts. Ņemot vērā patēriņa relatīvi zemo līmeni, galvenais uzkrājumu palielināšanas avots valstī ir iekšzemes kopprodukta pieaugums.
Mūsu valsts ekonomika pārāk daudz tiek pakļauta ārējo finansiālo plūsmu ietekmei, kurām ir nepastāvīgs raksturs. Tās pašreiz ir labvēlīgas, bet valsts ekonomiskajā politikā nav pievērsta pietiekama uzmanība eksporta veicināšanai.
Pašreizējā finansu tirgus konjunktūra Latvijā vēl arvien nav labvēlīga kapitālieguldījumiem. Lēni pieaug uzņēmumiem izsniegto kredītu apjomi salīdzinājumā ar pārējo banku aktīvu izmaiņām. Kredīti privātiem uzņēmumiem 1997. gada septembra beigās, pēc kredītiestāžu kopsavilkuma bilances, salīdzinājumā ar 1996. gada septembri bija pieauguši par 105,5 milj. latu jeb 64,6%, tai pašā laikā ārzemju aktīvi palielinājušies par 457,4 milj. latu jeb 106%. Tomēr jāatzīmē, ka 1997. gadā kredītu pieaugums uzņēmējiem ir daudz straujāks nekā iepriekšējos gados (skatīt 3.5. nodaļu).
3.7. zīmējums
Uzkrājumu un investīciju īpatsvars iekšzemes kopproduktā
(procentos)
Y - iekšzemes kopprodukts, I - kopējā kapitāla veidošanas izmaksas jeb nefinansu investīcijas, Ip - pamatkapitāla veidošanas izmaksas jeb nefinansu investīcijas pamatkapitālā, S - uzkrājumi, CAB - tekošā konta saldo
3.4.2. Valsts investīciju programma
Pieaug valsts investīciju loma infrastruktūras finansēšanā. 1998. gadā Valsts investīciju programmas (skatīt 3.5. ielikumu) kopīgie finansu resursi no valsts budžeta, valsts garantētajiem kredītiem u.c. avotiem sastādīs aptuveni 4,7% no IKP (1996. gadā - 1,7%, 1997. gadā - 3,8%) (skatīt 3.20. tabulu).
Valsts investīciju programmas (VIP) prioritārie sektori ir enerģētika, satiksme un vides aizsardzība. Galvenie enerģētikas projekti paredz uzlabot apkures sistēmu un rekonstruēt spēkstacijas. Transporta projektos iecerēts atjaunot Latvijas galveno ceļu segumu, kā arī dzelzceļa un ostu infrastruktūras (Rīgas, Ventspils, Liepājas un Mērsraga ostas). Vides aizsardzības projekti paredz galvenokārt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvi, atkritumu saimniecību sakārtošanu, kā arī hidrometeoroloģiskā novērojumu tīkla modernizēšanu. Vides projektiem ir liels neatmaksājams ārvalstu atbalsts.
1996. gadā tika realizēti 145 VIP projekti, no tiem 23 tika finansēti no valsts budžeta mērķdotācijām pašvaldībām, bet pārējie - no pamatbudžeta vai kredītresursiem. Pagājušajā gadā tika pabeigti vairāki projekti, piemēram, satiksmes sektorā trīs ceļu projekti (Jelgavas, Rēzeknes, Ludzas apvedceļu izbūve), enerģētikas sektorā deviņi pašvaldību siltumapgādes projekti, kuriem kā līdzfinansējuma avots tika izmantots Dānijas "soft loan", kā arī vairāki neliela apjoma projekti vides, zemkopības, izglītības un labklājības sektoros.
Valsts investīciju programmas izpilde 1997. gadā. Kopējais projektu skaits 1997. gada Valsts investīciju programmā ir 150, no tiem 23 ir pašvaldību investīciju projekti, bet pārējie - ministriju projekti. Paredzēts aptuveni 30% no 1997. gadā īstenotiem projektiem tajā pašā gadā pabeigt.
Ekonomikas ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 1996. gada 8. oktobra noteikumiem nr.377 "Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība" veica VIP sektoru projektu izpildes apkopojumu par 1997. gada pirmo pusgadu.
Tas parādīja, ka VIP projekti 1997. gada pirmajā pusgadā tika finansēti Ls 37,21 milj. apjomā, kas ir 29% no plānotā un 79% no 1996. gada faktiskās izpildes.
Dažiem projektiem piemīt stingri izteikta sezonalitāte (piemēram, enerģētikas, zemkopības, labklājības sektoros), tādējādi aizkavēšanās budžeta līdzekļu apguvē izskaidrojama ar projektu tehniskās dokumentācijas izstrādi vai ar veicamo darbu sezonalitāti un konkursa organizēšanu par darbu izpildi.
Garantēto kredītu līdzekļu izlietojums 1997. gada vidū 25% apmērā no plānotā izskaidrojams ar līgumu parakstīšanas aizkavēšanos vai norēķiniem pēc attiecīgās iekārtas iegādes, vai veicamo darbu sezonalitāti.
Jāatzīmē, ka ir pieaugusi projekta realizētāju aktivitāte, meklējot papildus resursus. Trīs sektoros citu resursu līdzdalība 1997. gada pirmajā pusgadā pārsniedza 70% no gadam plānotā. Šie sektori ir enerģētika, satiksme (valdības noteiktie prioritārie sektori) un zemkopība.
Projektu analīze norāda, ka jāizvērš plašāka informatīvā sadarbība ar nozaru ministrijām, informējot projektu pieteicējus par iespējām piesaistīt ārvalstu donorus un veicinot tiešo saikni starp potenciālajiem grantu devējiem un ņēmējiem.
Valsts investīciju programma 1998. gadam. Ir sagatavota VIP 1998. gadam. Pamatbudžeta finansējuma daļa ir palielināta par 63%, salīdzinot ar 1997. gadam apstiprināto apjomu, bet kredītu daļa (kredīti ar valsts garantijām un valdības aizdevumi) - par 30%. Kopējais VIP programmas apjoms
1998. gadā pieaugs par 40%, salīdzinot ar 1997. gadā apstiprināto apjomu (skatīt 3.21. tabulu) un sastādīs 4,7% no IKP.
3.5. ielikums
Valsts investīciju programma ir infrastruktūras investīciju projektu kopums, kuram katru gadu tiek piešķirts vai plānots valsts finansējums.
Valsts investīciju programmu katru gadu izstrādā Ekonomikas ministrija nākamajiem trim gadiem, ņemot vērā valdības deklarācijā attiecīgajam laika posmam noteiktās prioritātes, finansu stratēģiju un tautsaimniecības attīstības virzienus.
Valsts investīciju programmā var tikt iekļauti:
* ministriju investīciju projekti;
* pašvaldību investīciju projekti;
* nacionālas programmas ar ilgtermiņa finansējumu (vairāk nekā viens gads);
* tehniskās palīdzības programmas, kas tieši saistītas ar valsts investīciju projektiem.
Valsts investīciju programma tiek finansēta no šādiem avotiem:
* valsts pamatbudžets, speciālie budžeti;
* valdības rīcībā esošie ārvalstu kredīti;
* valdības garantētie kredīti;
* investīciju projekta realizētāja rīcībā esošie līdzekļi;
* iekšzemes un ārvalstu investīcijas bez valdības garantijām;
* palīdzības un dāvinājumu veidā piešķirtie līdzekļi, to skaitā ārvalstu neatmaksājamā palīdzība.
Sekmīgākai Valsts investīciju programmas realizācijai valdības finansējums var tikt apvienots ar projekta realizētāja rīcībā esošajiem līdzekļiem un aizdevumiem bez valsts garantijām.
Valsts investīciju programma 1995.-1998. gadā 3.20. tabula
| 1995* | 1996 | 1997 (plāns) | 1998 (plāns) | |
| (milj. latu) | ||||
| VIP | 28,5 | 47,4 | 123,1 | 172,2 |
| tai skaitā | ||||
| pamatbudžets | 13,8 | 14,3 | 26,6 | 43,4 |
| kredīts | 10,3 | 12,3 | 62,5 | 81,3 |
| citi resursi | 4,4 | 20,8 | 34,0 | 47,5 |
| (% no IKP) | ||||
| VIP | 1,2 | 1,7 | 3,8 | 4,7 |
| tai skaitā | ||||
| pamatbudžets | 0,6 | 0,5 | 0,8 | 1,2 |
| kredīts | 0,4 | 0,4 | 1,9 | 2,2 |
| citi resursi | 0,2 | 0,8 | 1,1 | 1,3 |
* 1995. gadā citi resursi ir tikai valsts speciālie budžeti
VIP apjomi 1997.-1998. gadam sektoru griezumā 3.21. tabula
| 1997 (plāns) | 1998 (plāns) | |||||||||
| Kopā | Pamat- | Īpatsvars | Kredīts | Īpatsvars | Citi | Īpatsvars | ||||
| Ls milj. | Īpatsvars | Ls milj. | Īpatsvars | budžets | % | Ls milj. | % | resursi | % | |
| % | % | Ls milj. | Ls milj. | |||||||
| Enerģētika | 18,984 | 15,4 | 17,807 | 10,4 | 0,425 | 1,0 | 14,876 | 18,3 | 2,506 | 5,3 |
| Satiksme | 37,887 | 30,8 | 72,715 | 42,2 | 4,580 | 10,6 | 49,489 | 60,8 | 18,646 | 39,3 |
| Vides | ||||||||||
| aizsardzība | 35,877 | 29,1 | 37,954 | 22,0 | 6,444 | 14,9 | 10,558 | 13,0 | 20,952 | 44,1 |
| Labklājība | 12,717 | 10,3 | 12,487 | 7,3 | 4,889 | 11,3 | 4,744 | 5,8 | 2,854 | 6,0 |
| Izglītība | ||||||||||
| un zinātne | 2,629 | 2,1 | 3,518 | 2,0 | 3,404 | 7,8 | 0,000 | 0,0 | 0,114 | 0,2 |
| Zemkopība | 0,981 | 0,8 | 1,179 | 0,7 | 1,116 | 2,6 | 0,000 | 0,0 | 0,063 | 0,1 |
| Kultūra | 2,637 | 2,2 | 1,451 | 0,8 | 1,389 | 3,2 | 0,000 | 0,0 | 0,062 | 0,1 |
| Iekšlietas | 3,920 | 3,2 | 9,580 | 5,6 | 9,308 | 21,4 | 0,000 | 0,0 | 0,272 | 0,6 |
| Tieslietas | 0,100 | 0,1 | 0,659 | 0,4 | 0,659 | 1,5 | 0,000 | 0,0 | 0,000 | 0,0 |
| Aizsardzība | 0,530 | 0,4 | 2,132 | 1,2 | 2,132 | 4,9 | 0,000 | 0,0 | 0,000 | 0,0 |
| Finansu | ||||||||||
| ministrija | 4,161 | 3,4 | 9,875 | 5,7 | 7,865 | 18,1 | 0,000 | 0,0 | 2,010 | 4,2 |
| Citi sektori | 2,703 | 2,2 | 2,869 | 1,7 | 1,161 | 2,7 | 1,667 | 2,1 | 0,041 | 0,1 |
| Kopā | 123,126 | 100,0 | 172,226 | 100,0 | 43,372 | 100,0 | 81,334 | 100,0 | 47,520 | 100,0 |
Arī 1998. gadā VIP prioritārie sektori ir enerģētika, satiksme un vides aizsardzība. Enerģētikas sektora projekti paredz elektrostaciju (Daugavas kaskādes HES) un siltumapgādes sistēmas modernizāciju (Jelgavā, Gulbenē, Saldū, Koknesē u.c.), transporta sektorā tiks īstenoti valsts galveno autoceļu remontdarbi un ostu uzlabošanas projekti, kā arī valsts nozīmes informātikas projekti, bet vides aizsardzības sektorā galvenās prioritātes ir ūdensapgādes (programma 800+, kas ietver vairāku pašvaldību projektus - Siguldā, Krāslavā, Tukumā u.c.) un atkritumu saimniecības sistēmas modernizēšana un attīstība (Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves projekts, Valmieras reģiona atkritumu saimniecība, bīstamo atkritumu apsaimniekošana).
Sākot ar 1997. gadu, liela uzmanība tiek pievērsta investīciju projektiem informātikas jomā. 1998. gadā informātikas projektiem (datu pārraides tīkls, reģistri un informatīvās sistēmas) no pamatbudžeta ir paredzēti vairāk nekā Ls 10 milj.
Pamatbudžeta īpatsvars kopējā VIP 1998. gadam sastādīs 25%, valdības garantētie kredīti un valsts aizdevumi - 47%, bet 28% sastādīs projekta realizētāju pašu resursi (speciālie budžeti, pašvaldību budžeti un uzņēmumu pašu līdzekļi).
Pieaug arī pašvaldību investīciju projektu finansējuma apjoms no pamatbudžeta. 1997. gadā pamatbudžeta līdzdalība pašvaldību investīciju projektos bija 11% (Ls 2,808 milj.), bet 1998. gadā - 14% (Ls 5,886 milj.). 1998. gadā aptuveni 28% no VIP finansējuma tiks novirzīti pašvaldību investīciju projektiem (galvenokārt vides aizsardzības un enerģētikas sektoros).
Turpinājums - seko
Turpinājums. Sākums - "LV" 13.01.98., nr. 8; 14.01.98., nr. 9; 16.01.98., nr.11/12;
21.01.98., nr.15; 22.01.98., nr.16/17.