Kā dzīvokļu īrnieki kļūst par īpašniekiem

Par dzīvojamo māju privatizācijas gaitu domājot

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija ziņo, ka līdz pērnā gada 31. decembrim paveikts tieši tas, kas bija iecerēts — valstī sagatavotas un nodotas privatizācijai 2483 dzīvojamās mājas un vairāk nekā 100 tūkstoši dzīvokļu, un tas ir 20, 91 procents no kopējā dzīvokļu skaita. Tas nozīmē, ka dzīvojamo māju privatizācijā kopumā izlietoti vairāk nekā 6 miljoni sertifikātu un tātad valsts un pašvaldību īpašums konvertēts par 174, 2 miljoniem latu. Privatizācijas tempus sevišķi strauji kāpināt neesot nedz iespējams, nedz lietderīgi, jo dzīvojamo māju privatizācija cieši saistīta ar zemes piesaistes projektu un inventarizācijas lietu izstrādi, kā arī īpašumu reģistrāciju zemesgrāmatās. Tātad jāņem vērā pārējo iestāžu jauda pasūtījumu izpildē, kā arī šo darbu apmaksas iespējas.

Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietniece Īrisa Simanoviča , analizējot dzīvokļu privatizācijas procesus, sacīja:

— Pašvaldību un valsts dzīvojamo māju privatizācija mūsu valstī notiek jau vairāk nekā divus gadus. Šajā laikā iedzīvotāju sākotnēji ļoti skeptiskā attieksme pret privatizāciju kļuvusi mazāk negatīva. Tātad galvenā nostādne — ka īrniekiem tomēr jākļūst par īpašniekiem, ir pieņemta. Tagad aktuāls jautājums, kā norisināsies pēcprivatizācijas posms, namu apsaimniekošana. Taču ne mazāk svarīga par iedzīvotāju attieksmi ir pašvaldību ieinteresētība un iesaistīšanās privatizācijā. Esam pieraduši dzirdēt neapmierinātību un vaimanas par to, ka dzīvojamais fonds sagādā vienīgi nepatikšanas un zaudējumus. Īstenība pierāda, ka tā gluži nav un pašvaldības nebūt nevēlas atteikties no šī fonda. Protams, ir daļa pašvaldību, kuru deputāti godprātīgi pilda savu vēlētāju gribu un tiesības, un ir nodevuši privatizācijai ievērojamu skaitu dzīvojamo māju. Tā notiek Aizkrauklē, Bauskā, Līvānos, Liepājā, Talsos, Ludzā, Saldū. Jāuzsver, ka pēdējā laikā sasparojušies virkne pagastu: Ādaži, Koknese, Ozolnieki, Krimulda, Valmieras pagasts u.c. Diemžēl citās pašvaldībās dzīvokļu īpašumu attiecību sakārtošanas lietās radīti šķēršļi un sarežģījumi. 1997. gada beigās Rēzeknes domes sēdē deputāti bez jebkādas motivācijas atteicās nodot privatizācijai veselu rindu daudzdzīvokļu māju, kuras jau bija pilnīgi tam sagatavotas — reģistrētas zemesgrāmatā utt. Nesen arī Daugavpils domes deputāti atteicās apstiprināt 1998. gadā plānotos privatizācijas apjomus, motivējot savu lēmumu ar finansējuma trūkumu. Pašvaldība uzskata, ka tai nav iespējams rast līdzekļus māju sagatavošanai privatizācijai, taču tā arī nevēlas nodot privatizācijai mājas ar neapdzīvojamām telpām, kuru realizācija segtu šos izdevumus. Līdz ar to dzīvojamo māju privatizācijas process pilsētā tiek apturēts...

Lai atvieglotu pašvaldību darbu māju sagatavošanā privatizācijai un reģistrēšanai zemesgrāmatā, pagājušajā gadā CDzMPK kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem sagatavojusi metodiskos norādījumus par privatizējamām mājām piesaistāmo zemesgabalu plānošanu. ( To drīzumā sāksim publicēt — “PĪ”.)

Būtiski arī tas, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī ļoti strauji uzsākta neapdzīvojamo telpu paātrinātā privatizācija. Aizvadītajos divos gados visas Latvijas pašvaldības privatizācijai piedāvāja 439 neapdzīvojamo telpu kompleksus, bet 1997. gada pēdējos trijos mēnešos vien nomnieki bez šīm jau piedāvātajām telpām pieprasījuši 300 telpu kompleksus. Lielākā daļa no šīm neapdzīvojamām telpām atrodas Rīgā (155 pieprasījumi par telpām pašvaldību mājās, 102 — valsts mājās).

Komisijas priekšsēdētājs Ziedonis Ziediņš informēja, ka vislielākās problēmas jau ilgstoši rada gausie privatizācijas tempi Rīgā un Ventspilī, kas jūtami ietekmē arī kopējo procesu visā valstī. Ventspilī dzīvokļu privatizācija pat īsti nav uzsākta, jo šeit pašvaldība nolēmusi dzīvokļus 30 procentu apmērā pārdot par naudu, par sertifikātiem tādējādi neizrādot nekādu interesi. Pilsētas dome pieņēmusi lēmumu, ka paātrinātā dzīvokļu privatizācija pilsētā vispār nenotiks, tikai vispārējā. Šobrīd Ventspilī zemesgrāmatā reģistrētas 13 mājas, kas nodotas privatizācijai. Taču šajās mājās kopā ir tikai 15 dzīvokļu...

Z.Ziediņš uzsvēra — ja netiks veikti kādi pasākumi ārpus CDzMPK ietekmes sfēras, tad ventspilniekiem tiešām nāksies pirkt savus dzīvokļus par naudu, jo sertifikātu izmantošanas termiņš taču drīz beigsies. Runājot par gausajiem privatizācijas soļiem Rīgā, Z.Ziediņš izteica viedokli, ka pareizāk būtu bijis jau pašā sākumā galvaspilsētā veidot vairākas dzīvokļu privatizācijas komisijas, tad arī darbi būtu straujāk virzījušies uz priekšu.

Joprojām grūtības arī ar valsts akciju sabiedrību dzīvojamā fonda privatizēšanu. Tām dzīvojamais fonds no statūtkapitāla bija jāizslēdz līdz 1997. gada beigām un jānodod privatizācijai. Taču tas netiek darīts un situācija joprojām iepriekšējā — īrnieki komunālos maksājumus vairāk vai mazāk kārto, taču akciju sabiedrības pirmām kārtām tos izlieto savām vajadzībām un māju uzturēšanai, izņemot pilnīgi neatliekamus gadījumus, tie ieguldīti netiek. Arī šī problēma pārsniedz CDzMPK kompetences ietvarus. Ar daudzkārt pieminēto “Latvijas dzelzceļu” gan šogad panākta vienošanās par visu dzīvojamo māju nodošanu pašvaldībai Daugavpilī, un tātad šīs mājas jau būs iespējams privatizēt.

Komisijas atbildīgais sekretārs Indulis Krauze informēja par likumdošanas jomā veiktajām aktivitātēm.Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā otrajam lasījumam Saeimā tiek gatavoti grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas skar daudzu iedzīvotāju intereses. Tātad tiek domāts par nepieciešamību atcelt aizliegumu privatizēt dzīvokļus tiem īrniekiem, kuriem ir īres un komunālo maksājumu parādi. I. Krauze gan uzsvēra, ka nekādā gadījumā nav runas par šo parādu “atlaišanu”, bet tikai par atļaušanu piedalīties privatizācijā. Šajā gadījumā iespējamais risinājums varētu būt šāds: ja īrniekam ir parādi, tie tiek uzrādīti attiecīgajā namu pārvaldes izziņā, un privatizācijas komisija, gatavojot pirkuma līgumu, šos parādus tajā paredzēs kā dzīvokļa īpašuma apgrūtinājumu. Tātad īrnieks, privatizējot dzīvokli ar parādiem, zināmā mērā riskēs, jo viņa dzīvokļa īpašums tiks ieķīlāts par parāda summu. Jo summa lielāka, jo reālāk, ka parāda nenokārtošanas gadījumā īpašums var “nonākt zem āmura”.

Nākamais svarīgais gaidāmais likuma grozījums — par īrnieku apdomas laika samazināšanu mājas vispārējās privatizācijas gadījumā. Šobrīd rasts kompromisa variants: samazinot šo apdomas laiku uz 6 mēnešiem no brīža, kad īrnieks saņem privatizācijas paziņojumu, likumdevējs vienlaikus ir paredzējis dot viņam papildu garantijas — pirmpirkuma tiesības. Tātad, ja īpašnieks dzīvokli vēlēsies pārdot kādam citam, īrniekam jebkurā gadījumā tiks piedāvātas pirmpirkuma tiesības. Līdz 1999. gada beigām, kamēr derīgi privatizācijas sertifikāti, šīs tiesības varēs īstenot, iegādājoties dzīvokli par sertifikātiem.

Šobrīd intensīvi tiek meklēti risinājumi, kā pilnīgi pabeigt bijušo kolhozu un valsts saimniecību māju privatizāciju laukos. Kaut gan likums paredzējis kārtību, kādā pabeidzama par pajām īpašumā iegūto māju privatizācija, taču prakse parādījusi, ka šis ceļš ir pārāk sarežģīts un tādēļ netiek izmantots. Smagākais jautājums — kā dzīvokļa īpašnieks lai privatizē zemi zem mājas? Likums par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā nosaka, ka zeme zem bijušajām kolhozu mājām piekrīt valstij. Tādēļ pašvaldības šobrīd nav īpaši ieinteresētas pūlēties un tērēt līdzekļus, lai to reģistrētu zemesgrāmatā. Risinājums varētu būt samērā vienkāršs — vajadzētu noteikt, ka zeme zem bijušajām kolhozu mājām pēc likuma piekrīt pašvaldībai. Tā šo zemi uz sava vārda nostiprinātu zemesgrāmatā un tālāk piedāvātu privatizācijai.

— Esam ierosinājuši, ka laukos šo zemi zem paju mājām dzīvokļu īpašniekiem varētu nodot īpašumā bez atlīdzības. Pašreiz likums nosaka, ka šī zeme zem bijušajām kolhozu mājām, ja vien tā nav atdota bijušajiem īpašniekiem, izpērkama par sertifikātiem. Aprēķini rāda, ka lauku apvidū par savu zemes daļu dzīvokļa īpašniekam jāmaksā no 0,5 līdz 1 sertifikātam. Tā kā laukos ļoti daudziem cilvēkiem sertifikātu vairs nav, tad nav arī reāli, ka viņi atjaunos savus sertifikātu kontus, lai iegādātos šo niecīgo sertifikātu skaitu. Ja Saeima mūsu ierosinājumus atbalstīs, tad ceru, ka tas būs papildu stimuls lauciniekiem savas īpašuma tiesības nokārtot līdz galam, — sacīja I. Krauze.

Mudīte Luksa, “LV”