Šodienas Brocēnu cements šodienas pasaules tirgū

Pētot privatizēto uzņēmumu attīstību

“Brocēnu” mašīnas gaida produkciju

Cementa fabrika Brocēnos cementa ražošanu sākusi jau 1938. gadā. 1948. gadā tā pārtapusi par Brocēnu cementa un šīfera kombinātu, bet 1992. gada decembrī šim kombinātam pievienots uzņēmums “Rīgas Cementnieks”. 1993. gada februārī dibināta akciju sabiedrība “Brocēni”, kuras akcionāri tolaik — Latvijas valsts, akciju sabiedrība “Interlatvija” un Saldus rajona pašvaldība.

1994. gada decembrī par akciju sabiedrības “Brocēni” akcionāru ar 34 procentiem akciju kļuvusi firma “Readymix Zement GmbH”, kas triju gadu laikā uzņēmumā jau ieguldījusi 3,9 miljonus latu — gan investējot tā attīstībai, gan samaksājot parādus. Šajos gados izbūvēta kuģu piestātne Rīgas ražotnē, modernizētas trīs cementa dzirnavas, iegādāti seši “Volvo” cementa vedēji un veikti vēl citi darbi.

Pagājušā gada beigās Privatizācijas aģentūrā tika parakstīti divi akciju pirkuma līgumi ar vācu firmu “Readymix Zement GmbH”. Viens no šiem līgumiem paredz pārdot valsts kapitāla daļu akciju sabiedrībā “Brocēni”. Šās daļas akciju kopskaits ir 7314 akcijas jeb 0,63 procenti no kopējā akciju daudzuma. Par to jāmaksā 36 570 lati. Par pusi no šīs summas var norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem. Nomaksas termiņš — viens gads. Otrs akciju pirkuma līgums paredz pārdot akciju sabiedrības “Brocēni” parādu kapitalizācijas rezultātā radušās valstij piederošās 150 237 akcijas par 5 latiem katru. No kopējās summas 751 185 lati — 85,95 procenti jānomaksā piecu gadu laikā, norēķinoties ar latiem, bet 14,05 procenti akciju vērtības līdz 1999. gada 30. decembrim jāsedz ar privatizācijas sertifikātiem.

Kas ir šī firma “Readymix Zement GmbH”, kas kļuvusi par 72 procentu akciju īpašnieci Brocēnu cementa ražošanas uzņēmumā? Kā pastāstīja “Readymix Zement GmbH” prezidents Klauss Dīters Šūbels ( Klaus Dieter Schubel ), tas ir angļu firmas “RMC–Group plc” meitas uzņēmums Vācijā. 1996. gadā tā apgrozījums pārsniedzis 4 miljardus vācu marku, angļu koncernam kopā tas bija vairāk nekā 10 miljardi. Vācijas sabiedrība nodokļos saņēmusi 160 miljonus vācu marku. Investīcijās vien “Readymix Zement GmbH” 1996. gadā ieguldījusi 350 miljonus vācu marku.

“Readymix” akcijas kotē Londonas biržā. Kā pastāstīja Klauss Dīters Šūbels, uzņēmumam ir milzīgs akcionāru skaits, un tā produkciju pazīst visā pasaulē. Firma ražo celtniecības materiālus: transportbetonu, betona būvkonstrukciju detaļas, gāzbetonu, dažādas pildvielas — piemēram, šķembas, kaļķi un cementu. Koncerns “RMC–Group plc” ir viens no lielākajiem būvmateriālu ražotājiem Eiropā.

Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis pastāstīja, ka, neskatoties uz jau vairākus gadus veiktajām “Readymix” investīcijām akciju sabiedrībā “Brocēni”, tikai pagājušā gada beigās izdevies realizēt kopīgo šās akciju sabiedrības sanācijas plānu, un izteica cerību, ka šā Latvijas uzņēmuma nākotne būs nodrošināta. Protams, neviens nevarot cerēt, ka tiks nodarbināts tas pats cilvēku skaits, kas iepriekš. “Jā, tas ir sāpīgi,” — teica Jānis Naglis, “bet no otras puses — ir pilnīgi skaidrs, ka tā būs konkurētspējīga ražotne, kas, pateicoties sava stratēģiskā partnera “Readymix” vārdam varēs iekļūt lielajos tirgos.”

“Mēs paši ar savu aktivitāti panācām, lai “Readymix” mūs ievēro” — teica akciju sabiedrības “Brocēni” prezidents Juris Reisons . “Mums nelabvēlīgajos apstākļos Vācijas tirgū vispirms iegājām ar cementu. Ar nelieliem daudzumiem, bet “Readymix” varēja novērtēt, ka ar mūsu novecojušo tehnoloģisko iekārtu iespējams saražot daudzmaz kvalitatīvu cementu. Tas bija pirmais signāls firmai “Readymix”, ka šeit var ražot labu produkciju arī ar vecajām iekārtām. Un 1994. gadā tika noslēgts pirmais līgums, kad “Readymix” ienāca pie mums kā akcionārs. Mūsu uzņēmumam bija problēma — lielie parādi, kas krājušies no 1991. līdz 1993. gadam.”

K.D.Šūbels vērtēja, ka tolaik situācija uzņēmumā bijusi ļoti sarežģīta. Tirgus niecīgs, tehniskās un naudas likviditātes problēmas — milzīgas. Šajos trijos gados esot panākts labs kontakts ar uzņēmuma vadību, ar darbiniekiem, kopīgi domājot, kā stāvokli uzlabot.

Juris Reisons uzskata, ka lielā mērā tas tādēļ, ka gan Privatizācijas aģentūra, gan akciju sabiedrības “Latvenergo” un “Latvijas gāze” pareizi novērtēja situāciju. Latvijā ir tikai nedaudz derīgo izrakteņu, un, neatbalstot to pārstrādātājus, viegli varēja sagraut veselu nozari. “Gan “Latvenergo”, gan “Latvijas gāze” saprata,” teica Juris Reisons, “ka ir jāatrod kompromiss, kā tikt galā ar vecajiem parādiem. Kopējo koncepciju izstrādāja Privatizācijas aģentūra. Šis, es domāju, ir labs piemērs Latvijas rūpniecības tālākai attīstībai. Ir atrasts veids, kā tikt galā ar vecajiem parādiem, kā risināt arī valsts parāda jautājumu. Ja vēl izdodas piesaistīt potenciālu investoru, kas akciju sabiedrībā “Brocēni” ir “Readymix”, tad jebkuru normālu uzņēmumu, kas šodien Latvijā vēl kaut cik funkcionē, var reanimēt un tālākajā attīstībā radīt to interesantu arī Rietumu partneriem.”

Tā, kompensējot parādus, 1997. gadā par akciju sabiedrības “Brocēni” akcionāriem kļuva “Latvijas gāze”, kam šobrīd pieder 15 procenti akciju, un “Latvenergo” — ar 13 procentiem akciju. Saldus rajona pašvaldība saglabājusi 0.008 procentus akciju.

Kopš 1995. gada jūlija akciju sabiedrības “Brocēni” galvenais darbības veids ir cementa ražošana. Ražotnēs Brocēnos un Rīgā gadā saražo vairāk nekā 200 000 tonnu cementa. Šobrīd apmēram puse saražotās produkcijas tiek eksportēta uz Vāciju, Holandi, Somiju, Lietuvu un Krieviju. Uzņēmuma 1997. gada apgrozījums — 6 300 249 lati, tomēr Juris Reisons izteica neapmierinātību, ka gadam paredzēto nav izdevies veikt, jo Latvijas tirgus nav attaisnojis uz to liktās cerības. Pieprasījums vietējā tirgū gan ir audzis, taču apmēram 10 000 tonnām cementa pircējus nav izdevies atrast. Bijušas problēmas arī starptautiskajā tirgū, tāpēc iepriekšējā gada bilance vēl gaidāma ar nelielu mīnusa zīmi.

Klauss Dīters Šūbels uzskata, ka Latvijas celtniecības materiālu tirgus ir sarežģīts un joprojām mazs. Polijā uz vienu iedzīvotāju gadā izlieto 300 kg cementa, Vācijā — 430 kg, Latvijā šobrīd tikai 80 kg. Tomēr vācu būvmateriālu ražotāji Latvijā redz izaugsmes iespējas, grib šajā izaugsmē piedalīties un darboties līdzi, attīstot valsts būvmateriālu tirgu. Šūbela kungs teica, ka tas neattiecas tikai uz Brocēnu cementa ražošanas uzņēmumu, kas, protams, tālāk ir tehniski jāattīsta, bet atklāja ieceri šeit celt arī gatavā betona rūpnīcas. Ja būvniecība attīstīsies, tad varētu arī ražot gāzbetonu un citus celtniecības materiālus. 1998. gadā firma “Readymix Zement GmbH” akciju sabiedrības “Brocēni” attīstībai paredzējusi investēt 5 miljonus vācu marku, lai rekonstruētu klinkera ražošanu, kas ir dārga un energoietilpīga. Kundas cementa rūpnīca Igaunijā ir lielu soli priekšā, jo tās priekšrocība ir degakmens, kas faktiski ir ar naftas produktu piesātināts dabīgs kaļķakmens. Tā ir milzīga konkurences priekšrocība igauņiem, vērtē K.D.Šūbels.

Ņemot vērā ražošanas izmaksas Latvijā, būtu ekonomiski neprātīgi konkurēt ar igauņiem. Labāk koncentrēties uz produkcijas nepieciešamību iekšējā tirgū un rēķināt, cik iespējams eksportēt. Jādomā, kā samazināt ražošanas izmaksas un arī par to, ko ražot.

Juris Reisons pastāstīja, ka jau šogad Rīgas ražotnes teritorijā tiks celta arī transportbetona rūpnīca, kuras būvniecībai un betona pārvadātāju pirkšanai izlietos vēl 2 miljonus vācu marku.

Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis uzskata, ka akciju sabiedrības “Brocēni” privatizācija ir viens no piemēriem, kā Latvija iesaistās tā sauktajā ekonomikas globalizācijā. Šis milzīgais koncerns, kura mātes uzņēmums atrodas Lielbritānijā, darbojas ne tikai Eiropā, bet arī Amerikā un Austrālijā, un ir pratis iegūt daļu tirgus arī šajos kontinentos. Un droši vien savu darbību tālāk attīstīs arī šajā virzienā. Jānis Naglis izteica pārliecību, ka tām nozarēm, ar kurām Latvija bija slavena un varētu būt slavena arī nākotnē, piemēram, cementa ražošana, tērauda kausēšana, elektrotehniskā rūpniecība (kuras privatizācijas daudzi jautājumi jārisina šogad), jāmēģina piesaistīt slavenus koncernus, lai arī mūsu ražotāji pilnasinīgi varētu iekļauties pasaulēs apritē. Lai mūsu valsts uzņēmumus balstītu starptautiski atzītas kompānijas, tā paverot tirgus iespējas, investīciju iespējas un nozaru attīstības iespējas Latvijā.

Mudīte Paegle

Foto: Atis Ieviņš