Uzņēmumu denacionalizācija turpinās

Par kārtējo preses konferenci Privatizācijas aģentūrā

Iepazīstinot ar uzņēmumu denacionalizācijas gaitu valstī, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis atskatījās uz aizvadītajos gados šajā jomā paveikto. 1994. gadā tika izskatītas 14, 1995. gadā - 82, 1996. gadā - 28 un 1997. gadā - 160 lietas un pieņemti lēmumi. Šā gada sākumā jau izskatītas 10 lietas, un kopumā līdz 1998. gada 21. janvārim izskatītas 294 lietas un pieņemti privatizācijas lēmumi - cilvēki saņēmuši kompensāciju, vai kļuvuši par līdzīpašniekiem, vai arī viņiem atteikts. Šogad vēl jāizskata 170 denacionalizācijas lietas. Plānots gada pirmajā pusē šo darbu pabeigt un tikt skaidrībā par īpašuma attiecībām ražošanas uzņēmumos. Šogad viens no lielākajiem denacionalizējamiem uzņēmumiem ir bijusī Ērenpreisa velosipēdu rūpnīca, tagad uzņēmums "Zvaigzne". Plānots pabeigt denacionalizāciju rūpnīcā "Rinar", kur panākta vienošanās par kompensācijas piešķiršanu privatizācijas sertifikātu veidā bijušajam īpašniekam. Denacionalizējamo objektu starpā ir dažādas nelielas ražotnes, tādas kā ūdensdzirnavas, ādas ģērētavas, galdnieku un spoguļu darbnīcas utt., kuru privatizācija pabeidzama šogad.

Pieņemts lēmums nākamo publisko piedāvājumu izsludināt no 1. februāra līdz 27. februārim. Privatizācijas aģentūras valde nolēmusi šajā kārtā iekļaut Rīgas sporta pili, "Latvijas balzamu" un Rīgas farmaceitisko fabriku. Abi pēdējie uzņēmumi slaveni ar to, ka par kontrolpaketi samaksāta visaugstākā izsoles cena. Piemēram, akciju sabiedrības "Latvijas balzams" kontrolpaketi - 25 procentus akciju - iegādājusies akciju sabiedrība "Rīgas vīni", izrādot gatavību par to maksāt 5,1 miljonu latu. Izsoles sākuma cena bija 1,9 miljoni latu. Kā paredz privatizācijas noteikumi, 10 procentu starpība no izsolē pārsolītās summas, kas kopā veido 315 tūkstošus latu (no vairāk nekā 3 miljoniem latu) bija jāsamaksā desmit dienu laikā, bet pārējā summa - gada laikā. Investors savas saistības 20. janvārī izpildīja. Tā kā investors savas saistības ir izpildījis, tad Privatizācijas aģentūra slēgs līgumu par nedalāmās paketes iegādi ar akciju sabiedrību "Rīgas vīni". Tiks pievienots maksājuma grafiks. Un tas paredz, ka iemaksas proporcionāli jāveic ik mēnesi. Tāpat ik mēnesi jāmaksā 0,5 procenti par nesamaksāto daļu.

Rīgas sporta pils privatizācijā 26 procentu lielu akciju kontrolpaketi ieguvusi pils vadība un darbinieki. Viņi arī ļoti daudz darījuši, lai sporta komplekss tiktu saglabāts, atbilstu visaugstākajām starptautiskajām prasībām un spētu patstāvīgi saimniekot.

Privatizācijas aģentūra sagatavojusi kopsavilkumu par sertifikātu kontu atvēršanu un izmatošanu līdz 1998. gada 1. janvārim. Kopumā atprečoti jeb privatizācijas kontos ieskaitīti sertifikāti par aptuveni 540 miljoniem latu, no tiem īpašuma kompensācijas sertifikāti, kas izmantoti zemes privatizācijā, - par 2 miljoniem 149 tūkstošiem latu.

Informējot par "Latvijas kuģniecības" privatizācijas gaitu, J.Naglis minēja, ka šo jautājumu izskatījusi Latvijas valdība un arī Privatizācijas aģentūras padome, kas nav atradusi nekādus pārkāpumus. Tomēr ieteikts paplašināt stratēģisko investoru pretendentu skaitu. Tā kā ir pietiekami daudz laika, tad šo priekšlikumu iespējams izvērtēt, lai 10. februārī izsūtītu PA padomei materiālus. 13. februāra sēdē šis jautājums tiks skatīts atkārtoti. Ar "Latvijas kuģniecības" privatizāciju iepazinusies arī Sadarbības padome.

Patlaban Privatizācijas aģentūra beidz darbu pie tā saucamā "nulles" varianta parādu jautājuma kārtošanā - starp "Latvijas kuģniecību", "Latvenergo" un Latvijas valdību. Nepieciešams saņemt papildu informāciju no "Gazprom" struktūrām, konkrēti, "Ļentransgaz", ar ko Latvija sadarbojās deviņdesmito gadu sākumā, lai varētu precīzi sniegt atskaiti valdībai. Ja izdosies saņemt nepieciešamos dokumentus - līgumus, parādu nomaksas dokumentus utt., tad pārskatu par šī parāda jautājuma risināšanu varēs sniegt 27. janvārī valdības sēdē.

Pēc ilgāka pārtraukuma atsācies darbs pie "Latvenergo" privatizācijas. Savus priekšlikumus par to, kā vajadzētu privatizēt šo monopoluzņēmumu, iesniegusi Ventspils uzņēmēju grupa, kas ieinteresēta šajā jautājumā. Kā atzīst J.Naglis, saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām, jāveido speciāli centri, atsevišķi nošķirot elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali. Šīs lietas ir jāšķir, lai varētu patērētājiem precīzi noteikt ieņēmumus un izmaksas katrā no struktūrvienībām, pieņemot un apstiprinot tarifus. Piemēram, līdz 2010. gadam apstiprināts tarifa pieaugums valstī, paredzēts to vidēji gadā palielināt līdz 10 procentiem. Tādā tempā tas tiek arī realizēts. Šāda enerģētikas politika uzņēmējiem ļauj precīzi plānot ikgadējās ražošanas izmaksas. Tā tam vajadzētu būt arī jebkurā citā jomā, lai vismaz 10 gadus uz priekšu būtu zināms, kā attīstīsies nodokļu politika.

PA ģenerāldirektors Jānis Naglis pastāstīja, ka aģentūras speciālisti strādājuši pie pamatnostādņu grozījumiem Latvenergo privatizācijā, sagatavots materiāls izskatīšanai valdē. Februāra beigās un marta sākumā jau iezīmēsies konkrētas aprises un pilnīgi iespējams, ka privatizācija tiks atlikta vai iesaldēta līdz 7. Saeimas vēlēšanām. Jāsecina, ka privatizācija enerģētikā nav vienkāršs process. Par to liecina arī Igaunijas un Lietuvas pieredze šajā jomā.

Ingrīda Rumbēna,"LV"

Par sertifikātu uzkrāšanas kontu atvēršanu un izmantošanu līdz 1998. gada 1. janvārim

PA finansu direktora v.i. A. Freibergs