Stundas laikā — dzīvokļa īpašnieka godā

Par izsolēm informējot

Kad solis 1000 latu, solītāji kļūst domīgi

Izsoles komisija — Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Rupkus un viņa vietniece Sarmīte Reinsone

Tā notiek solīšana

Jā, ir tāda iespēja — stundas laikā kļūt par dzīvokļa vai pat neapdzīvojamo telpu kompleksa īpašnieku. To atkal pierādīja trešā Rīgas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas rīkotā izsole 19. janvārī, kurā vairāksolīšanā tika piedāvāti 12 objekti. Septiņi no tiem bija neapdzīvojamās telpas, no kurām savukārt tikai interesantākais objekts — bijušās pasta telpas Grēcinieku ielā 30 — izsolē tika piedāvāts pirmo reizi.

Jau trešo reizi, pazeminot sākuma cenu par 20 procentiem, tika piedāvāta neliela saimniecības telpa Brīvības ielā 90 , bet otro reizi jaunus saimniekus gaidīja plašas saimniecības un tirdzniecības telpas Ausekļa ielā 3. Visi šie objekti gan atrodas pagrabstāvā un tiem ir nopietns apgrūtinājums — jau esošie nomnieki, kas atteikušies no telpu pirmpirkuma tiesībām, uzskatot, ka noteiktā vērtība ir pārāk augsta. Šoreiz pusi no cenas varēja maksāt ar jebkura veida sertifikātiem, taču arī tad iepriekšminētajiem objektiem neviens pircējs nebija pieteicies. Nākamajā izsolē telpu sākumcena tiks pazemināta par 20 procentiem.

Savukārt saimniecības telpas Brīvības ielas 90. nama pagrabstāvā, pēc kurām iepriekšējā reizē neviens nekāroja, šoreiz vienīgais pircējs ieguva par sākumcenu — Ls 9 900, turklāt pusi maksājot jebkura veida privatizācijas sertifikātos.

Asāks trīs pretendentu cīniņš izvērsās par 167, 75 kvadrātmetriem Grēcinieku ielā 30, kuros ērti iekārtot veikalu, restorānu vai ko tamlīdzīgu. Sākumcena bija noteikta Ls 34 000, pusi no šīs summas atļauts maksāt īpašuma kompensācijas sertifikātos. Cenas paaugstinājums izsoles gaitā (solis) bija noteikts Ls 1000. Trešais izsoles āmura sitiens krita pie 96 tūkstošiem latu, un kāds kungs nu uzsāks saimniekot šajā izdevīgajā vietā netālu no Melngalvju nama jaunceltnes.

Taču ar vislielāko interesi tika gaidīta nākamā izsoles daļa, kurā piedāvāja četrus dzīvokļus. Pirmais solīšanā nonāca viskārdinošākais — 52,5 kvadrātmetrus liels divistabu dzīvoklis mums jau pazīstamā Brīvības ielas 90. nama trešajā stāvā.(Atgādinām — šis bija pirmais nams Rīgā, ko 1996. gada oktobrī nodeva privatizācijai vispārējā kārtībā un kurā šī procedūra ritēja ilgi un ar lieliem sarežģījumiem. Šobrīd ēkā no 118 dzīvokļiem privatizēti 72, un tas ir viens no labākajiem privatizācijas rezultātiem Rīgā. Pašlaik privatizēto dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu īpašnieki veido nama apsaimniekošanas sabiedrību.) Tieši uz šo dzīvokli arī bija pieteikušies visvairāk pretendentu — deviņi. Taču visneatlaidīgākā solīšana notika starp trim sāncenšiem un beigu beigās dzīvokli par 63 tūkstošiem latu (sākumcena — Ls 3 300) ieguva, šķiet, tas pats pircējs, kas pirms neilga brīža iegādājās pagrabtelpas šajā pašā namā.

Te gan jāpiebilst (un jo cieši jāpatur prātā), ka par visiem dzīvokļiem maksāšanas līdzekļi ir jebkura veida privatizācijas sertifikāti vai lati. Tātad nosolītās summas dzēšanai nepieciešams 2271 sertifikāts, kas, pēc tirgus cenas rēķinot, būtu apmēram 7000 latu. Jā, rēķini, kā gribi, dzīvoklis tik un tā izmaksā lētāk par tirgus cenu...

Tika piedāvāti arī trīs vienistabas dzīvokļi Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā. Uz katru no tiem bija pieteikušies divi līdz trīs pretendenti. Atšķirībā no pagājušās izsoles, kad pie dzīvokļiem lielākoties vēlējās tikt pusmūža cilvēki un pensionāri, kurus draudēja izlikt denacionalizēto namu īpašnieki, šoreiz solīja jauni cilvēki studentu gados. Šo dzīvokļu sākumcena bija noteikta no 1800 līdz 2100 latiem. Tos nosolīja par 13 100, 15 800 un 18 400 latiem. Atkal atliek pārrēķināt sertifikātos. Piemēram, jauneklis, kurš uz izsoli bija atnācis kopā ar tēvu un māti un arī tika pie viena no dzīvokļiem, mājokļa iegādei izmantošot visas ģimenes sertifikātus, iztrūkstošos piepērkot klāt. Te gan jāpiebilst, ka Valdeķu ielas dzīvokļu jaunie īpašnieki kā obligātu piedevu saņēma arī saistības nomaksāt iepriekšējo iemītnieku īres parādus, kas pārsniedz 400 un 500 latu.

Un visbeidzot — vilinošs šķita piedāvājums izsolē iegādāties brīvu 1951. gadā celtu viendzīvokļa māju Rīgā, Bauskas ielā 145 kopā ar 2 577 kvadrātmetriem zemes. Sākumcena — Ls 12 600; maksāšanas līdzekļi — jebkura veida privatizācijas sertifikāti vai lati. Diemžēl, kā izradījās, aplūkojot ēkas fotoattēlu un iepazīstoties ar objekta aprakstu, no mājas palikušas vairs tikai sienas, bet gandrīz puse no zemesgabala atrodas uz “sarkanās līnijas”, t.i., šajā platībā nedrīkst veikt kapitālu apbūvi. Uz šo objektu it kā bija pieteikušies divi pretendenti, taču solīja tikai viens, un tātad saskaņā ar izsoles noteikumiem ieguva zemesgabalu labā vietā par sākumcenu.

Lūk, tādi ir trešās izsoles rezultāti. Un Rīgas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas privatizējamo objektu vērtēšanas nodaļas vadītāja Māra Laukalēja kopsavilkums:

— Runājot par to, ka dzīvokļi iegūti par samērā zemu cenu, nedrīkstam aizmirst, ka šī ir izsoles pirmā kārta, kurā tiesības piedalīties tikai tiem iedzīvotājiem, kuriem saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izsolē pienākas priekšroka.

Izsoli vērtēju kā veiksmīgu. Dzīvoklis Brīvības ielā šoreiz salīdzinājumā ar tirgus cenu tiešām tika nosolīts ļoti lēti, bet pārējo cenas ir tuvākas tirgus cenai. Diskutējams ir jautājums par īres parāda pieskaitīšanu dzīvokļa jaunajam īpašniekam. Vai to vajadzēja pievienot kā apgrūtinājumu, vai nē. Par to acīmredzot vēl turpināsim pārrunas ar juristiem. Mūsu komisijas juridiskā nodaļa pamatoti uzskata, ka šo parādu nekādi nedrīkst attiecināt uz dzīvokli, kas tagad tiek privatizēts. Parāds ir sakrāts vairākos gados, namu pārvalde savas neizdarības dēļ ar to nav pratusi tikt galā, un pēc dokumentiem nav iespējams arī precīzi konstatēt, kā tieši veidojusies šī summa. Kāda cilvēkam no malas, kas īpašumu iegūst izsolē var būt juridiska atbildība par iepriekšējo parādu?

Pārdomas rosina arī situācija ar izsolei nodotajām neapdzīvojamajām telpām. Atkārtoti neviens pretendents nepieteicās uz objektu Brīvības ielā, kaut arī sākumcena jau bija samazināta par 20 procentiem. Otro reizi pircēji neatradās tirdzniecības un saimniecības telpām Ausekļa ielā. Nākamajā izsolē arī tām tiks samazināta sākumcena. Acīmredzami šo objektu cena ir pārāk augsta. To sadārdzina nevis noteiktā telpu vērtība, bet gan tas, ka šeit mājas vispārējās privatizācijas procesā tiek pierēķināta arī zemes vērtība. Šai ēkai ir ļoti liels pagalms, milzīga zemes platība, kuras vērtības pieskaitīšana vismaz divreiz paaugstināja neapdzīvojamo telpu vērtību. Par pārlieku sadārdzinājumu liecina kaut vai tas, ka esošie nomnieki atteikušies izmantot savas pirmpirkuma tiesības. Tagad viņi objektiem skaitās kā apgrūtinājums, kas pārdošanu padara vēl problemātiskāku. Tātad šajā gadījumā redzam, ka ne vienmēr ir pareizi vadīties pēc kritērija, ka objektus nepieciešams pārdot pēc iespējas dārgāk un viss noteikti tiks nopirkts. Tirgus attiecībām ir savas likumsakarības. Pašlaik šie atkārtotie piedāvājumi izsolēs mums nes tikai zaudējumus.

Nākamā izsole gaidāma apmēram pēc diviem mēnešiem. Tajā noteikti tiks piedāvāti arī dzīvokļi, iespējams arī dažas sagruvušas mājas ar zemesgabaliem, varbūt, bez iepriekšminētajām vēl arī citas neapdzīvojamās telpas, bet — kur un kādas, tas vēl nav zināms.

Mudīte Luksa, “LV”

Foto: Atis Ieviņš

Māris Laukalēja izsoli vērtē kā izdevušos