Lai katram būtu jumts virs galvas

Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas pārskats par 1997.gadu

1. Dzīvojamo māju privatizācijas vispārējs raksturojums

Latvijā līdz 1997.gada 31.decembrim dzīvojamo māju privatizācijas grafikus ir apstiprinājušas 505 dzīvojamo māju privatizācijas komisijas, t.i., 89,7% no visām komisijām. Pēc statistikas datiem Latvijā ir 37453 privatizējamo dzīvojamo māju, tajā skaitā 5233 valsts dzīvojamās mājas, 26260 pašvaldību dzīvojamās mājas, 646 dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību dzīvojamās mājas un 5314 paju mājas, par kurām informācija apkopota saskaņā ar CDzMPK rajonu darbinieku atskaitēm.

Valstī kopumā privatizācijas gaitā sagatavotas un nodotas privatizācijai 2483 dzīvojamās mājas un 104885 dzīvokļi, t.i., 20,91% no kopējā dzīvokļu daudzuma, tajā skaitā 56451 pašvaldību dzīvoklis un 3398 valsts dzīvokļi ar lēmumu nodoti īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

Darbu pie dzīvojamo māju sagatavošanas privatizācijai līdz 1997.gada 31.decembrim uzsākušas 482 pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijas, t.i., 86% no visām komisijām. Limbažu, Preiļu, Rēzeknes, Rīgas un Tukuma rajonos darbu uzsākušas visas komisijas. 90% līdz 100% pašvaldību privatizācijas procesā iesaistījušās Cēsu, Daugavpils, Kuldīgas, Liepājas un Saldus rajonos, 80% līdz 90% - Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Jelgavas, Jēkabpils, Krāslavas, Ogres un Valkas rajonos.

Pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbība

Dzīvojamo māju privatizācijā līdz 1997.gada 31.decembrim privatizācijai piedāvāti 20% un vairāk dzīvokļu šādos rajonos:

• Aizkraukles - 26,04% (t.sk. Aizkraukles pilsētā - 54,09% un Kokneses pagastā - 36,31% );

• Alūksnes - 21,91% (t.sk. Alūksnē - 23,68%, Apes pilsētā - 33,68%, Gaujienas pagastā - 35,68%, Jaunlaicenes pag. - 36,67%, Malienas pag. - 61,67%, Zeltiņu pag. - 76,19% un Ziemeru pag. - 77,61%);

• Balvu - 23,91% (t.sk. Balvos - 27,53%, Viļakā - 36%, Baltinavas pag. - 36,8%, Bērzpils pag. - 25,71%, Briežuciema pag. - 26,09% un Žīguru pag. - 62,54%);

• Ludzas - 21,53% (t.sk. Ludzā - 29,59%, Kārsavā - 35,89%, Goliševas pag. - 44,44% un Nukšas pag. - 40,43%);

• Preiļu - 39,83% (t.sk. Preiļu pilsētā - 43,45%, Līvānu pilsētā - 47,69%, Aizkalnes pagastā - 50,98%, Galēnu pagastā - 53,96%, Sutru pagastā - 37,5%);

• Talsu - 20,72% (t.sk. Talsos - 42,48%, Īves pag. - 34,43%, Laidzes pag. - 45,93% );

• Valmieras - 28,24% (t.sk. Valmieras pilsētā - 38,95%, Kocēnu pagastā - 23,64%, Valmieras pagastā - 82,43%).

Dzīvojamo māju privatizācijā konvertētais valsts un pašvaldību īpašums

Valsts dzīvojamo māju privatizācijā privatizēti objekti kopsummā par 174,2 miljoniem latu, tajā skaitā 1997.gadā par 114,8 miljoniem latu.

2. Privatizācijas gaita 1997. gadā un IV ceturksnī

2.1. Dzīvojamo māju sagatavošana privatizācijai

Valsts zemes dienestam un citiem izpildītājiem 1997.gadā pasūtīti 4670 zemes piesaistes projekti, no tiem izpildīti 3367, t.sk. IV ceturksnī pasūtīti 1823 un izpildīti 1258 zemes piesaistes projekti.

Pasūtīto un izpildīto zemes piesaistes projektu skaits

Pasūtīto un izpildīto zemes piesaistes projektu skaits pa ceturkšņiem

Pasūtīto un izpildīto zemes piesaistes projektu kopējā skaita pieaugums

Lai izpildītu 1998.gada privatizācijas apjomu, mēnesī pasūtījumi jāizdara 3% apmērā no kopējā dzīvojamo māju skaita. Ņemot vērā, ka no pasūtījuma izdarīšanas līdz mājas nodošanai privatizācijai paiet trīs mēneši, pasūtījumu un izpildes starpībai būtu jābūt 3 mēnešu darba apjomā, t.i., 9% no kopējā dzīvojamo māju skaita (aptuveni 2500 līdz 3000 mājas). Starpība starp pasūtītajiem un izpildītajiem zemes piesaistes projektiem - 1834 vai 5,8% no kopējā dzīvojamo māju skaita.

Nekustamā īpašuma vērtēšanas birojiem 1997.gadā pasūtītas 4447 inventarizācijas lietas un sagatavotas 3245 inventarizācijas lietas, t.sk. IV ceturksnī pasūtītas 1722 un sagatavota 1161 inventarizācijas lieta.

Pasūtīto un izpildīto inventarizācijas lietu skaits

Pasūtīto un izpildīto inventarizācijas lietu skaits pa ceturkšņiem

Pasūtīto un izpildīto inventarizācijas lietu kopējā skaita pieaugums

Starpība starp pasūtījumu un izpildi - 1731 vai 5,5% no kopējā dzīvojamo māju skaita.

Reģistrācijai Zemesgrāmatā 1997.gadā iesniegtas 2230 dzīvojamās mājas, no kurām 1978 reģistrētas. IV ceturksnī iesniegtas 850 dzīvojamās mājas un reģistrētas 804 dzīvojamās mājas. Starpība starp pasūtījumu un izpildi - 324 vai 1% no kopējā dzīvojamo māju skaita.

Zemesgrāmatā iesniegto un reģistrēto māju skaits

Reģistrācijai iesniegto un reģistrēto dzīvojamo māju skaits pa ceturkšņiem

Lai nodrošinātu sekmīgu dzīvojamo māju privatizāciju, inventarizācijas lietu un zemes piesaistes projektu pasūtījumiem jābūt 3x lielākiem par mēneša privatizācijas uzdevumu.

Analizējot dzīvojamo māju sagatavošanas procesu, redzams, ka pašlaik atsevišķās pašvaldībās pasūtījumi nenodrošina vajadzīgo apjomu, piemēram Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī, kur pasūtījuma apjomi ir mazāki par viena mēneša privatizācijas uzdevumu.

2.2. Dzīvojamo māju privatizācija

Dzīvojamo māju privatizācijā ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu 1997.gadā privatizācijai nodotas 2130 dzīvojamās mājas un 42118 dzīvokļu īrniekiem izsūtīti privatizācijas paziņojumi, t.sk. IV ceturksnī privatizācijai nodotas 854 dzīvojamās mājas un 17166 dzīvokļi.

Privatizācijai nodoto māju skaits pa ceturkšņiem

Izsūtīto privatizācijas paziņojumu un privatizēto dzīvokļu skaits

Izsūtīto privatizācijas paziņojumu un privatizēto dzīvokļu kopējā skaita pieaugums

1997.gadā privatizēti 7437 dzīvokļi, t.i., 18% no privatizācijai piedāvāto dzīvokļu skaita. IV ceturksnī iedzīvotāji privatizējuši 3206 dzīvokļus, kas ir 19% no privatizācijai piedāvātajiem dzīvokļiem. Salīdzinot pa ceturkšņiem, vislielākā iedzīvotāju aktivitāte bija vērojama II ceturksnī, t.i., 21%.

2.3. Dzīvokļu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai pašvaldību mājās

1997.gadā pašvaldībās saņemti 29065 iesniegumi, t.sk. IV ceturksnī 9404 iesniegumi (oktobrī - 2666 iesniegumi, novembrī - 2763 iesniegumi, decembrī - 3975 iesniegumi) no dzīvojamo māju īrniekiem par dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamo māju privatizācijai.

Valsts zemes dienests izsniedzis 31423 dzīvokļu īpašuma apliecības, t.sk. IV ceturksnī - 3863 (oktobrī - 1694 apliecības, novembrī - 1090 apliecības, decembrī - 1079 apliecības).

Dzīvokļu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pa ceturkšņiem

Dzīvokļu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pa ceturkšņiem

Dzīvokļu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai kopējā skaita pieaugums

1997.gadā visvairāk dzīvokļu privatizēts Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā, Rīgas rajonā, Ogres, Cēsu, Valmieras un Limbažu rajonos.

Rīgā saņemti 17369 iesniegumi, izsniegtas 17765 dzīvokļu īpašuma apliecības, Daugavpilī saņemti 1997 iesniegumi un izsniegtas 2766 dzīvokļu īpašuma apliecības, Jūrmalā saņemti 1308 iesniegumi, izsniegtas 1302 apliecības, Jelgavā saņemti 916 iesniegumi, izsniegtas 1257 apliecības.

IV ceturksnī visvairāk dzīvokļu privatizēts Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā, Ogres rajonā, Cēsu, Alūksnes un Talsu rajonos.

Rīgā saņemts 6641 iesniegums, izsniegta 1821 dzīvokļu īpašuma apliecība, Jūrmalā saņemti 372 iesniegumi, izsniegtas 372 apliecības, Daugavpilī saņemti 537 iesniegumi un izsniegtas 299 dzīvokļu īpašuma apliecības, Jelgavā saņemti 200 iesniegumi, izsniegtas 248 apliecības.

2.4. Dzīvokļu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai valsts mājās

1997.gada IV ceturksnī, salīdzinot ar III ceturksni, ir ievērojami pieaugusi iedzīvotāju aktivitāte, privatizējot dzīvokļus līdz dzīvojamas mājas privatizācijai valsts mājās. Centrālajā dzīvojamo māju privatizācijas komisijā IV ceturksnī saņemto iesniegumu skaits salīdzinājumā ar III ceturksni ir pieaudzis par 51,2%, bet īpašumā nodoto dzīvokļu skaits - par 53,7%, un tas ir lielākais, salīdzinot ar iepriekšējiem šā gada ceturkšņiem.

Ātrāku dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai kavē privatizācijas jautājumu saskaņošana ar dzīvojamo māju valdītājiem. Sevišķi sarežģīta situācija ir VAS "Latvijas Dzelzceļš" dzīvojamās mājās, tajās netiek veikta "paātrinātā" privatizācija. Grūtības ir arī citu valsts akciju sabiedrību pārziņā esošajās mājās, saskaņojot dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

Dzīvokļu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai valsts mājās 1997.gadā

2.5. Vispārējā un "paātrinātā" neapdzīvojamo telpu privatizācija

1997.gadā noslēgti 235 pirkuma līgumi par neapdzīvojamā fonda pārdošanu, no kuriem 107 noslēgti IV ceturksnī.

Neapdzīvojamo telpu piedāvājums vai pieprasījums privatizācijai un noslēgto pirkuma līgumu skaits

1997.gada IV ceturksnī Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija ir pieņēmusi 14 lēmumus par neapdzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Tuvākajā laikā šis skaitlis var pieaugt gandrīz divas reizes, jo attiecībā uz 13 nomnieku iesniegumiem ir jau pieņemts lēmums par objekta pirkuma maksu. Attiecībā uz 18 iesniegumiem tiek veikta neapdzīvojamo telpu novērtēšana.

Lielākās problēmas neapdzīvojamo telpu nodošanā īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai rada privatizācijas jautājumu saskaņošana ar dzīvojamās mājas valdītājiem.

Nedzīvojamo telpu privatizācija līdz valsts dzīvojamās mājas privatizācijai

3. Dzīvojamo māju privatizācijas juridiskais nodrošinājums

1997.gada laikā sagatavoti un Saeimā pieņemti "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", kuri izsludināti 27.jūnijā (Latvijas Vēstnesis, 1997, nr.155/166). Pieņemtie grozījumi paredz:

1) būtiski paplašināt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nododamo objektu loku, nosakot, ka īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai var nodot dzīvokļus (t.sk. arī komunālos), mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas;

2) dot priekšroku māksliniekiem piedalīties neizīrētas mākslinieku darbnīcas izsolē. Likumā speciāli šim nolūkam skaidrots termins "mākslinieks";

3) paplašināt "paātrinātās" privatizācijas subjektu loku, nosakot, ka par dzīvokļa īpašnieku "paātrinātajā" privatizācijā var kļūt jebkurš īrnieka ģimenes loceklis, gan arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona (ar īrnieka un viņa pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišanu), dzīvokli iespējams privatizēt arī kā vairāku personu kopīpašumu;

4) neapdzīvojamās telpas nomnieks varēs izmantot savas pirmpirkuma tiesības neapdzīvojamās telpas privatizācijā, ja nomas līgums noslēgts līdz 1997.gada 1.jūnijam;

5) būtiskas izmaiņas attiecībā uz lēmumu pieņemšanas kārtību. Turpmāk pašvaldības domei (padomei) būs jāpieņem vienīgi lēmums par visas mājas privatizācijas uzsākšanu, pārējos lēmumus par katru privatizācijas objektu pieņems privatizācijas komisija;

6) personai, privatizējot valsts vai pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju, bez bāriņtiesas vai pagasttiesas piekrišanas ir atļauts izmantot savu nepilngadīgo bērnu sertifikātus;

7) kārtību, kādā tiek privatizētas valsts iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) valdījumā esošās dzīvojamās mājas, nosakot, ka mājas, kuras netiks nodotas pašvaldību īpašumā, privatizēs Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija;

8) kārtību, kādā īpašnieks pabeidz privatizēt dzīvokli (mākslinieka darbnīcu, neapdzīvojamo telpu), kas nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;

9) atrisināt dzīvokļa privatizācijas tiesību mantošanas jautājumu (mantinieka tiesības pabeigt uzsākto dzīvokļa privatizāciju);

10) likumā ietverti jauni termini - brīvā ekonomiskā zona un speciālā ekonomiskā zona, nosakot, ka ekonomiskajās zonās dzīvojamo māju privatizāciju var uzsākt tikai tad, ja tas ir saskaņots ar attiecīgās ekonomiskās zonas valdi.

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem grozījumiem, Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija (CDzMPK) ir sagatavojusi arī atbilstošus Ministru kabineta noteikumu grozījumus.

1997.gadā Ministru kabinetā ir pieņemti šādi Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas izstrādātie tiesību akti:

• 28.01.97. rīkojums nr.23 "Grozījums Ministru kabineta 1995.gada 4.septembra rīkojumā nr.498 "Par Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas sastāvu"";

• 11.02.97. noteikumi nr.70 "Noteikumi par privatizējamo neapdzīvojamo telpu un ar dzīvojamo māju funkcionāli saistīto palīgēku un palīgbūvju vērtības noteikšanu";

• 12.02.97. rīkojums nr.60 "Par valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu sadali dzīvojamo māju privatizācijā";

• 13.05.97. noteikumi nr.176 "Noteikumi par dzīvokļu īpašnieku piedalīšanos daudzdzīvokļu mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai";

• 13.05.97. ieteikumi nr.1 "Par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu";

• 17.06.97. noteikumi nr.215 "Grozījums Ministru kabineta 1993.gada 23.novembra noteikumos nr.17 "Par kārtību, kādā reģistrējamas personas (ģimenes) dzīvokļa jautājumu risināšanai paredzētās valsts un pašvaldību palīdzības saņemšanai"";

• 02.09.97. noteikumi nr.312 "Kārtība un apmēri, kādos veicami maksājumi par dzīvokļa, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai";

* 21.10.97. rīkojums nr.531 "Par valsts dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai".

Saeimā 1.lasījumā ir akceptēti jauni grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Tos izstrādājusi darba grupa, kas ar ekonomikas ministra rīkojumu tika izveidota, lai risinātu ar dzīvojamo māju privatizāciju saistītās problēmas. Apstiprināti grozījumi, kas paredz, ka zemi zem dzīvojamām mājām var privatizēt arī nepilsoņi, personas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju un juridiskās personas, kas privatizējušas kādu dzīvojamās mājas privatizācijas objektu. Tādējādi no dzīvojamo māju privatizācijas likuma tiks svītrotas normas par zemes gabala zem dzīvojamās mājas nomas tiesībām uz 99 gadiem. Šie grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz izdarītajām izmaiņām likumos "Par zemes reformu LR pilsētās" un "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas nosaka, ka arī nepilsoņiem un visām juridiskajām personām ir tiesības iegūt īpašumā zemi pilsētās un lauku apvidos.

Tā kā saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" CDzMPK ir uzdots veikt valsts dzīvojamo māju privatizāciju, CDzMPK ir rīkojusi sekojošus konkursus:

• "Par tiesībām veikt privatizējamo neapdzīvojamo telpu novērtēšanu";

• "Par tiesībām veikt dzīvojamo māju ierakstīšanu zemesgrāmatā";

• "Par tiesībām veikt dzīvojamo māju apsaimniekošanu".

Šie konkursi dos iespēju uzņēmējsabiedrībām piedalīties neapdzīvojamo telpu novērtēšanā, dzīvojamo māju sagatavošanā privatizācijai un ierakstīšanā zemesgrāmatā, kā arī apsaimniekot privatizācijai nodotās valsts dzīvojamās mājas.

CDzMPK 1997.gada laikā ir izstrādājusi vairākus metodiskos norādījumus, lai atvieglotu pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisiju un citu pašvaldību struktūru darbu:

• Par dzīvojamo māju un to privatizācijas objektu (dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu) privatizācijas dokumentu lietvedību un glabāšanas kārtību pašvaldībās (apstiprināts CDzMPK sēdē 11.07.97., protokols nr.13, saskaņots ar Latvijas Valsts arhīvu);

• Par dzīvojamās mājas vai tās privatizētās daļas izslēgšanu no pašvaldības vai valsts institūcijas (uzņēmējsabiedrības) bilances pēc privatizācijas (apstiprināts CDzMPK sēdē 09.12.97., protokols nr.23, saskaņots ar Finansu ministriju);

• Par dzīvojamās mājas (mājīpašuma) ar vairākiem literiem privatizācijas kārtību (apstiprināts CDzMPK sēdē 09.12.97., protokols nr.23, saskaņots ar Valsts zemes dienestu).

Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa gaita plašāk atspoguļota "INTERNET" Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lappusē. Tās adrese - www.cpk.lv

Apkopoja: A.Bāliņš