Kā saimniekojusi Valsts nekustamā īpašuma aģentūra

21. janvārī valsts a/s "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" (VNĪA) notikušajā preses konferencē tās ģenerāldirektors Jānis Motte iepazīstināja klātesošos ar 1997. gada finansiāli ekonomiskajiem rādītājiem, kas bijuši apmierinoši.

Aizvadītajā gadā VNĪA pārņēmusi pārvaldīšanā 148 valsts īpašumus, reģistrējusi 449 valsts nekustamā īpašuma objektus. Ir sagatavoti 700 nomas līgumi: 197 zemes nomas, 404 nekustamā īpašuma un telpu nomas līgumi, pieņemti 99 papildinājumi pie jau esošajiem nomas līgumiem. Par 150 tūkstošiem latu samazinājušies debitoru parādi VNĪA. Ar valsts budžetu saistības nokārtotas visā pilnībā. Dažādām valsts institūcijām un pašvaldībām nodoti 48 nekustamā īpašuma objekti. Latvijas Privatizācijas aģentūrai nodoti 124 objekti. Kā paredzēja vienošanās starp VNĪA un LPA, valsts nekustamā īpašuma aģentūra LPA personā ir reģistrējusi zemes gabalus, kas atrodas zem privatizējamiem objektiem. Mēnesī tika reģistrēti aptuveni 10 šādu objektu. Turpmāk, lai paātrinātu privatizācijas gaitu, katru mēnesi paredzēts reģistrēt apmēram 30 objektu. Par šiem objektiem sagatavotie zemesgrāmatu akti tiks nodoti LPA pārziņā.

Kopējā ieņēmumu summa VNĪA 1997. gadā bijusi 5 miljoni latu, no kuriem valsts budžetā ieskaitīti 3 miljoni latu. Ieņēmumi no ēku, telpu un zemes nomas bijuši 2 miljoni 691 tūkstotis latu (1996. gadā - 1 miljons 334 tūkstoši.) No pārvaldīšanas līgumiem ieņēmumi bijuši 318 000 latu (1996. gadā - Ls 187 000).

Aizvadītajā gadā pārdots 31 valsts nekustamais īpašums. Valsts budžetā ieskaitīts 1 miljons 415 tūkstoši latu. Valsts īpašuma privatizācijas fondā ieskaitīts 51 000 latu. 1998. gadā privatizācijas fondā jau ir ieskaitīti 227 000 latu, bet valsts budžetā - 44 000 latu par namu Palasta ielā 9.

Ēku uzturēšanai un remontam aizvadītajā gadā izlietoti 1,5 miljoni latu. 1998. gadā šim nolūkam paredzēts iztērēt 1,8 miljonus latu.

Jānis Motte informēja žurnālistus, ka VNĪA ir ierosinājusi Saeimai izdarīt grozījumus likumos, kas saistīti ar dzīvojamo māju privatizāciju Latvijā. Grūti esot piekrist pašlaik izstrādātajam likumam par nedzīvojamo telpu paātrinātu privatizāciju, kas neveicina visas valsts nekustamā īpašuma privatizācijas gaitu, jo namiem netiek izveidotas darbotiesspējīgas pārvaldīšanas struktūras. Šis īpašums pirms privatizācijas netiek atbilstoši sakārtots. VNĪA ģenerāldirektors izteica cerību, ka Saeima ņems vērā ierosinājumus un attiecīgajā likumā izdarīs grozījumus. VNĪA 1998. gadā ir ieplānojusi pievērsties to institūciju nekustamā īpašuma sakārtošanai, kuras nepelna no īpašuma iznomāšanas. Tās galvenokārt ir sociālās, valsts un kultūras iestādes.

Šajā gadā VNĪA jārisina kopīpašuma attiecības starp valsti un privātīpašumu. Rīgā ir apzināti 90 šādu kopīpašuma objektu. Šo māju privatizācija nevar notikt, kamēr īpašums nav sadalīts reālās daļās starp valsti un privātīpašnieku. VNĪA ir iesniegusi Saeimā ierosinājumus izdarīt grozījumus likumā, kas regulē šīs kopīpašuma attiecības.

Ināra Zalcmane

VAS "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" uzņēmējdarbība 1997. gadā

milj.Ls

Par tikšanos ar Starptautiskā valūtas fonda misiju

15. janvārī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis tikās ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misijas locekļiem - vecāko ekonomistu Džeraldu Šifu ( Jerald Schiff ) un ekonomisti Annu Margrētu Vestinu ( K.Ann-Margret Westin ).

J. Naglis iepazīstināja SVF pārstāvjus ar privatizācijas gaitu Latvijā, īpaši akcentējot sekmīgo lielo uzņēmumu (a/s "Ventspils nafta", a/s "Latvijas gāze", a/s "Latvijas krājbanka") privatizāciju.

1997. gadā Privatizācijas aģentūra noslēgusi 312 valsts īpašuma objektu pirkuma līgumus jeb par 18 procentiem vairāk nekā 1996. gadā. Kopējā uzņēmumu pārdošanas cena salīdzinājumā ar 1996. gadu pieaugusi 1,2 reizes, sasniedzot 81,9 miljonus latu. 1997. gadā uzsākta valstij piederošās un piekrītošās zemes privatizācija.

J. Naglis izteica cerību, ka 1997. gadā vērotais straujais progress valsts īpašuma privatizācijā turpināsies arī 1998. gadā, lai kopumā valsts īpašuma privatizāciju varētu pabeigt 1998. gada pirmajā pusē. Vienlaikus J. Naglis izteica nožēlu, ka Saeimas vēlēšanu tuvošanās var aizkavēt atsevišķu lielo uzņēmumu privatizāciju, to pārmērīgi politizējot. "Ir sāpīgi vērot, ka atsevišķas pozīcijas partijas ir gatavas atteikties no valdības deklarācijā un Latvijas starptautiskajos līgumos noteiktajiem strukturālo reformu principiem," atzina J. Naglis.

Ekonomiskās politikas memorandā, ko 1997. gada septembrī Latvijas valdība iesniedza Starptautiskajam valūtas fondam, pausta apņemšanās līdz 1998. gada februāra beigām pārdot vismaz 30 procentus a/s "Ventspils nafta" akciju, 30 procentus a/s "Latvijas kuģniecība" akciju, samazināt valsts kapitāla daļu a/s "Latvijas gāze" zem 50 procentiem.

PA Ārējo sakaru grupa

Unibankai - Lloyd's of London polise

Latvijas Unibanka noslēgusi līgumu par apdrošināšanas sabiedrības "Lloyd's of London" polises termiņa pagarināšanu uz 1998. gadu - jaunais termiņš stājās spēkā no janvāra. Banka jau otro gadu apdrošinājusi savu biznesu vienā no vadošajām apdrošināšanas firmām pasaulē. Turklāt, šogad apdrošināšanas summa ir dubultota, tas Unibankas klientiem nozīmē lielāku drošību.

Atgādināsim, ka līdz ar "Lloyd's" apdrošināšanas polisi Unibanka saviem klientiem piedāvā papildu garantiju - pat, ja notiktu tā, ka krāpšanas vai zādzības rezultātā banka ciestu lielus zaudējumus, klientiem nebūtu iemesla uztraukumam, jo zaudējumus atlīdzinās apdrošināšanas sabiedrība "Lloyd's of London".

Unibankas apdrošināšana aptver divas riska jomas. Viena attiecas uz iespējamām naudas, dārgmetālu u.c. vērtību zādzībām, bruņotiem uzbrukumiem bankas telpās vai pārvadājumu laikā, kā arī zaudējumiem, kas varētu rasties bankas darbinieku un klientu negodīguma dēļ (piemēram, izmaksāta nauda uz viltotu maksājumu uzdevumu, citu juridisku dokumentu pamata, pieņemta viltota nauda, čeki u.c. vērtspapīri). Starptautiskajā apdrošināšanas praksē to sauc par "Bankers Blanket Bond". Otra joma attiecas uz zaudējumiem, kas var rasties no krāpnieciskas datu ievadīšanas elektroniskajos datu nesējos, viltotiem faksiem un citiem ar datoroperācijām saistītiem riskiem ("Electronic and Computer Crime").

"Lloyd's of London" nozīmētie pārbaudītāji rūpīgi analizē bankas finansiālās darbības un procedūru atbilstību starptautiskajiem standartiem, jo kļūmes var apdraudēt klientu naudas drošību. Tāpēc līguma pagarinājums ar Unibanku apliecina šīs starptautiskās firmas atzinību Unibankas līdzšinējai darbībai. Pagarinot termiņu, "Lloyd's" apdrošināšanas firma piešķīrusi Unibankai 10% lielu atlaidi par to, ka pagājušajā gadā bankā nav noticis neviens gadījums, kad būtu jāizmanto biznesa riska apdrošināšanas polise.

P.S. Noslēgtā polise par bankas biznesa apdrošināšanu attiecas uz pilnīgi visām Latvijas Unibankas struktūrvienībām - filiālēm un norēķina grupām visā Latvijā.

Helga Balode,

Latvijas Unibankas preses sekretāre

Ziņas īsumā

Par privatizāciju un uzņēmējdarbības aktivitātēm

*Rīgas ostas kompānijas, pārkraujot 11,2 milj. t kravu pagājušajā gadā, pārsniegušas visoptimistiskākos 1997. gada plānus par 1,7 milj. t. Lielākais stividors, kas Rīgas ostā pārkrauj 35,6% no visām kravām, joprojām ir valsts a/s "Rīgas tirdzniecības osta", kas pērn sāka strādāt brīvostas režīmā. Otrs lielākais Rīgas ostas stividors pagājušajā gadā bijusi pagaidām vēl valsts stividoru kompānija "Rīnūži". Trešo vietu ar 0,9 milj. t ieņem SIA "Man Tess", bet ceturto - "B.L.B. Baltijas termināls" (0,88 milj. t), piektais - SIA "Vudisona termināls".

*Pērngad Latvijā tika reģistrēts vismazākais uzņēmumu skaits pēdējos septiņos gados: no pavisam 127 919 uzņēmumiem pērn reģistrēti tikai 8773. Jaundibināmo uzņēmumu skaita samazināšanās liecina, ka vairums to cilvēku, kas vēlējušies uzsākt biznesu, to jau ir izdarījuši, un pašlaik Latvijā ir apmēram 51 uzņēmums uz katriem 1000 iedzīvotājiem.

*No 127 919 reģistrētajiem uzņēmumiem lielākā daļa ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību - 43%, katrs trešais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir zemnieku saimniecība - 30% un pēdējā gada laikā strauji pieaugušo individuālo uzņēmumu skaits - 20% no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Pavisam neliels skaits no Latvijā reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām ir akciju sabiedrības - tikai 1%.

*Līdz 1998. gadam ir likvidēti 13 814 uzņēmumi jeb 11% no reģistrēto uzņēmumu kopskaita. Tuvāko mēnešu laikā paredzēts likvidēt vēl apmēram 10 000 SIA.

*Pārkraujot gandrīz 24,2 milj. t naftas un naftas produktu, "Ventspils nafta" pagājušajā gadā pārsniegusi prognozētos rādītājus, kas sākotnēji paredzēja 20 milj. t, bet vēlāk - nedaudz vairāk kā 23 milj. t naftas un naftas produktu pārkraušanu 1997. gadā. Jēlnaftas īpatsvars kopējā pārkraušanas struktūrā caur "Ventspils naftu" pērn sasniedzis 15,8 milj. t.

*1997. gadā strauji uzlabojušies galvenie makroekonomiskie rādītāji, kas sasnieguši vaisaugstāko līmeni kopš neatkarības atjaunošanas. IKP pieaugums 1997. gadā varētu pat sasniegt 6%, patēriņa cenas pieaugušas tikai par 7%. Tas ļauj cerēt, ka tautsaimniecībā sācies stabils augšupejas posms.

*Valkas rajona Trikātas pagasta sabiedrība "RONA" pašražoto kokmateriālu, kā arī dažādu koksnes atlikumu tirdzniecībai šovasar iecerējusi Rīgā atvērt veikalu - noliktavu. Nodoma īstenošanai jau pērn uzsākta atbilstošu ēku celtniecība Mūkusalas ielā.

*Salīdzinājumā ar pagājušo gadu SIA "Amerpap" apgrozījums ir gandrīz dubultojies, sasniedzot 45 000 t papīra. Uz vienu iedzīvotāju papīra patēriņš gadā ir vidēji 30 - 40 kg.

*Gulbenes rajona a/s "Rankas piens" darbības paplašināšanai par 30 000 latiem nopirkusi Dzērbenes (Cēsu raj.) pienotavas ēku, ražošanas iekārtas, palīgceltnes un zemi, uz kuras atrodas pienotava.

*Latvijas Privatizācijas ģentūras un "Tolaram Group" pārstāvji parakstījuši nopirktā uzņēmuma "Dauteks" pieņemšanas - nodošanas aktu. Rūpnīcu privatizācijas procesa rezultātā "Tolaram Group" iegādājās pagājušā gada jūnijā. Šobrīd kompānijai pieder 91% uzņēmuma akciju, bet 9% pieder valstij. Tuvāko divu gadu laikā tajā paredzēts ieguldīt 40 milj. USD.

*A/s "Grindeks" apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 1996. gadu audzis par 24% un sasniedzis Ls 8,8 milj. Uzņēmuma peļņa 1997. gadā sasniegusi Ls 600 tūkst. Šogad "Grindeks" plāno palielināt apgrozījumu par 38%.

*Limbažu rajona zivju pārstrādes uzņēmums a/s "Salacgrīva '95" noslēgusi līgumu ar radniecīgo a/s "Kaija" par sadarbību produkcijas realizācijā. Abas a/s ir "Ave Lat grupas" uzņēmumi. Salacgrīvieši vienošanās ietvaros pārdos līdz 80% saražotā. Pārējo uzņēmums iztirgos pastāvīgajiem pircējiem Krievijā un Latvijā.

*A/s "Preiļu siers" šogad plāno palielināt ražošanas apjomus apmēram par 50% un izgatavot līdz 2500 t siera gadā. "Preiļu siers" apmēram 80% siera eksportē uz Vāciju, Holandi, Dāniju, Angliju.

*Norvēģijas viesnīcu kompānija "Nydalens Compaqni ASA" paziņojusi, ka jau šogad veiks lielas investīcijas Baltijas valstu tirgos. "Nydalens" rīko sarunas ar citu norvēģu kompāniju "Varner Hakon Group" par līdzdalību Rīgas viesnīcas "Latvija" privatizācijā.

*Siguldā strādājošā a/s "Latplanta", kas kopš 90. gadu sākuma vietējā tirgū sekmīgi realizē pašu fasētas garšvielas, tēju un koncentrātus, līdz vasarai plāno nodibināt atsevišķu meitas uzņēmumu, kas nodarbosies ar tējas fasēšanu. Paredzams, ka šogad "Latplantas" apgrozījums sasniegs 600 000, bet peļņa - 100 000 latu.

*Nepieciešami 25 miljoni USD, lai Rīgas centrālo dzelzceļa staciju pārveidotu par modernu tirdzniecības un atpūtas centru. Stacijas ģenerālnomnieks SIA "Varner Hakon Invest" plāno rekonstrukciju pabeigt līdz 2001. gadam. Projekts paredz galvenajā piepilsētas ēkā izveidot divstāvu tirdzniecības centru, pie Centrālā pasta ēkas uzcelt "Rimi" pārtikas veikalu, kā arī atvērt rūpniecības preču veikalus, preses kioskus un ēdināšanas uzņēmumus.

*SIA "Apgāds "Jāņa sēta"" Cēsu tipogrāfijā uzstādīta pēc speciāla pasūtījuma Vācijā ražota "Heidelberg" firmas ofseta iespiedmašīna. Uzņēmuma mēneša vidējais apgrozījums ir 400 000 latu. Pasūtījumus pilda galvenokārt ārvalstīm - Krievijai, Lietuvai, Igaunijai, Ukrainai, Vācijai un Islandei. Vietējam tirgum Cēsīs top žurnāli "Klubs", "Rīgas Laiks", "Māksla Plus", "Pastaiga", "Lilita", "Medības", "Auto", "Kosmētika" u.c. Patlaban tipogrāfija nodarbina 248 cilvēkus.

*SIA "Kate" izveidotā biroja mēbeļu sērija "Duets" gada laikā nosacīti izkonkurējusi Somijas partneru produkciju. Iekārtotas aptuveni 500 darba vietas par kopējo summu 200 000 latu. Šogad iecerēts pārdoto apjomu dubultot. Jau šogad sāks eksportu uz Igauniju un Lietuvu, perspektīvā - arī uz Somiju un Zviedriju. "Kate" pagājušajā gadā piegādāja biroja mēbeles 1200 klientiem, uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza aptuveni Ls 2,5 milj. Firmas pamatdarbības profils ir mēbeļu tirdzniecība, "Kates" vārds ir trim mēbeļu veikaliem, pāris veikaliem "Kate" veido menedžmentu un vairākiem klientiem piegādā produkciju. "Kates" veikaliem produkciju piegādā četras Latvijas firmas, kā arī Somijas, Igaunijas, Polijas un Vācijas partneri - kopumā aptuveni 30 preču piegādātāju.

*Līdz 1997. gada beigām klasifikācijas sertifikātus un licenci saņēmušas 73 viesnīcas un 29 viesu mājas.

*Latvijas-Vācijas kopuzņēmums SIA "Valmieras durvis" Rīgā iekārtojis savu pirmo biroju. Firmas gada apgrozījums sasniedzis 140 000 latu. Produkcija tiek realizēta arī Kaļiņingradā un Novgorodā. Firmā mēnesī ražo 350 - 400 durvis. To cena ir no 70 līdz 200 latiem. Materiāli galvenokārt tiek importēti no Rietumiem.

*Tallinas kuģu remonta kompānija "Balti Laevaremonditehas" šomēnes Latvijā atver gāzes rūpnīcu.

*Igaunijas lielākais piena pārstrādes kombināts "Uhinenud Meiereid" vēlas iegādāties piena rūpnīcas Latvijā un Lietuvā, lai palielinātu konkurētspēju Eiropas tirgū. "UM" savu produkciju realizē NVS, Baltijas valstīs un Rietumos. No eksporta koncerns gūst 95% peļņas. 1997. gadā "UM" pārstrādāja gandrīz 40% Igaunijā saražotā piena un eksportētā produkcija veidoja 80% no Igaunijas kopējā eksporta apjoma.

Pēc Latvijas preses informācijas

"Latvijas Vēstneša"

privatizācijas lietu virsredaktore

MUDĪTE LUKSA

*Kopējās tiešās ārvalstu investīcijas 1997. gada beigās Latvijā, pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, bija 520 milj. latu, kas ir 210,6 lati uz vienu iedzīvotāju. 1997. gadā Latvijā ienākušie ārvalstu ieguldījumi bijuši paši lielākie kopš neatkarības iegūšanas.

*Lielākie ārvalstu ieguldījumi Latvijā ir "Finnish Telecom" un "Cable Wirless" ("Lattelekom") - 177 milj. USD, "Statoil" - 40 milj. USD, "Varner Gruppen" un "Hakon Gruppen" - 40 milj. USD, "Preusen Elektra", "Ruhrgas" un "Gazprom" ("Latvijas gāze") - 39 milj. USD, "Royal Dutch" un "Shell" - 28 milj. USD, "Kellogg's" - 26 milj. USD, "Glasseiden Oschatz GmbH" ("Valmieras stikla šķiedra") - 25 milj. USD, "Tolaram Group" ("Dauteks") - 25 milj. USD, "BEK" ("Radisson SAS Daugava Hotel") - 21 milj. USD, "Neste" - 20 milj. USD.

*Pazīstamā naftas produktu tirdzniecības firma "Viada" šogad plānojusi uzcelt četras degvielas stacijas Rīgā un pa vienai Jēkabpilī un Rēzeknē. Pašlaik "Viadai" ir 15 degvielas uzpildes stacijas, no kurām tikai 6 atrodas Rīgā, bet pārējās - dažādos Latvijas rajonos.

*"Parekss banka" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem aprēķiniem, nopelnījusi 10 milj. latu.

*Pēc Ceļu satiksmes drošības departamenta sniegtajām un autotirgotāju precizētajām ziņām, pērn pirmoreiz reģistrētas 5078 vieglās automašīnas, pāri par divām reizēm vairāk nekā 1996. gadā (2534 automašīnas). No automobiļu markām pagājušā gada līderis ar 475 reģistrētajām automašīnām ir franču "Renault", kas apsteidzis 1995. un 1996. gada vispieprasītāko vieglo automašīnu marku - VAZ.

*Aizvadītajā gadā Latvijas ostās pārkrauts varāk nekā 50,3 milj. t kravu un salīdzinājumā ar 1996. gadu kopējais ostu kravu apgrozījums pieaudzis par 6 milj. t. Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms ir aptuveni 7 milj. t lielāks nekā pērn Kaļiņingradas, Klaipēdas, Tallinas un Sanktpēterburgas ostās kopā. Tuvāko divu gadu laikā mūsu ostu kravu apgrozījums varētu sasniegt 60 milj. t, bet pēc 2000. gada - 80 milj. t.

*Statistika un pētījumi par tautsaimniecības attīstību apliecina, ka pērn Valmieras rajons bijis aktīvākais pēc ostas pilsētas Ventspils. Pērn šeit bijis valsts otrs augstākais iedzīvotāju pirktspējas rādītājs. Pilsētā reģistrēti 815 uzņēmumi, kuru skaitā ir 351 SIA un a/s, 464 individuālie uzņēmumi. Valmieras rajonā ir 1700 uzņēmumu.

*Par Valmieras lielāko ražošanas uzņēmumu izveidojusies 1996. gadā privatizētā Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Tās kontrolpakete pieder vācu stikla šķiedras ražošanas uzņēmumu grupai, un turpmāko divu gadu laikā uzņēmumā tiek plānotas ap 40 milj. vācu marku investīcijas. Pašlaik a/s nodarbināti 1229 cilvēki. Uzņēmuma peļņa 1997. gadā bija ap 800 000 latu. Dividende par vienu akciju būs 1,2 santīmi.

*Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera plāno kļūt par organizāciju, kura reģionālā, valstiskā un starptautiskā līmenī pārstāvētu un atbalstītu Latvijas uzņēmēju un savu biedru intereses. LTRK darbojas jau vairāk nekā piecus gadus. Tai ir ap 70 biedru, un LTRK sniedz biznesa konsultācijas, sadarbības un eksporta veicināšanas pakalpojumus, organizē mācības un seminārus. Kamerai ir reģionālās nodaļas Liepājā, Cēsīs, Valmierā un Daugavpilī.

*A/s "Laima" un "Uzvara" akcionāru ārkārtas pilnsapulcē nolemts, ka apvienotais uzņēmums sauksies "Laima", taču tiks saglabātas divas tirdzniecības markas - "Laima" un "Uzvara". Par jaunās "Laimas" ģenerāldirektoru ievēlēts bijušais "Uzvaras" ģenerāldirektors Aleksandrs Ivanovs, bet par apvienotā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju - bijušais "Laimas" ģenerāldirektors Ivars Kalvišķis. Jaunā uzņēmuma mārketinga stratēģija paredz vispirms pilnīgāk apgūt Austrumu noieta tirgu, kā arī nostiprināt savas pozīcijas Baltijas tirgū.

*Pērnā gada nogalē un šogad pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas no Latvijas tiek eksportēti graudi. Eksportētas 16 000 t graudu, galvenokārt uz Baltkrieviju. 9000 t kviešu eksportējusi Labības tirdzniecības aģentūra, ap 4000 t kviešu - a/s "Daugavpils dzirnavnieks".

Pēc Latvijas preses informācijas