Vienpadsmit Eiropas valstis Rīgā uz kopdarbu — par attīstību un drošību abpus Baltijas krastiem

Baltijas jūras valstu padomes valdību vadītāju sanāksmes deklarācija

Rīgā 1998. gada 22.–23. janvārī

Pēc Latvijas kā rīkotājvalsts un Dānijas kā Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) prezidējošās valsts premjerministru ielūguma Dānijas, Igaunijas, Islandes, Krievijas Federācijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas — BJVP dalībvalstu — valdību vadītāji 1998. gada 22.–23 janvārī Rīgā pulcējās uz Baltijas jūras valstu galotņu sanāksmi. Tajā piedalījās Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un Eiropas Savienības priekšsēdētāja pārstāvis.

A. Reģionālās sadarbības perspektīvas un uzdevumi

Valdību vadītāji atzinīgi novērtēja ievērojamo progresu, kas panākts valstu sadarbībā kopš pirmās tikšanās Visbijā. Viņi apstiprināja savu atbalstu tālākai sadarbībai Baltijas jūras reģionā, kas veicinās stabilas demokrātiskas, plaukstošas un nesadalītas Eiropas veidošanu. Valdību vadītāji atzinīgi novērtēja arī Eiropas Padomes sanāksmi Luksemburgā, kur tika pieņemts vēsturiskais lēmums sākt sagatavošanos jaunu dalībvalstu uzņemšanai Eiropas Savienībā (ES) no BJVP valstu vidus, proti, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas.

Viņi ar gandarījumu uzņēma Krievijas Federācijas un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu līguma par partnerību un sadarbību stāšanos spēkā. Viņi veltīja uzmanību Eiropas Komisijas ziņojumam par reģionālo sadarbību Eiropā, kā arī nodomam ietvert “ziemeļu dimensiju” ES politikā. Valdību vadītāji atzīmēja, ka sadarbība BJVP ietvaros nodrošinās labumu, ko dod integrācijas un pārejas process, sadali visu dalībvalstu starpā. Viņi apsveica rezultātus, ko deva EDSO ārlietu ministru padomes sanāksme Kopenhāgenā.

Valdību vadītāji ar gandarījumu uzņēma uz kaimiņattiecībām, kopējas vēstures un kultūras mantojuma, demokrātiskām vērtībām, cilvēka tiesību un pamatbrīvību respektēšanas balstītā reģiona savdabības nostiprināšanos. Viņi atzīmēja, ka kontakti cilvēku (īpaši jaunatnes) starpā ir pamats, kas ļauj labāk izprast un cienīt reģiona kultūras daudzveidību. Viņi uzsvēra sadarbības izglītībā un kultūrā aktivizēšanas nozīmi. Viņi vienojās, ka nevalstisko organizāciju darbība ir būtisks starpvaldību sadarbības papildelements. Valdību vadītāji akcentēja reģiona starpvalstu sadarbības nozīmi savstarpējās sapratnes un uzticības nostiprināšanā. Tie aicināja dalībvalstu subreģionālās varas iestādes turpināt pārrobežu sadarbības darba struktūru veidošanu.

Valdību vadītāji pasvītroja cīņas ar organizēto noziedzību un nelegālo migrāciju nozīmi un aicināja reģiona valstis parakstīt līgumus par atpakaļuzņemšanu.

B. Demokrātija, cilvēktiesības un pilsoņu drošība

Valdību vadītāji uzsvēra cilvēktiesību nostiprināšanas nozīmi reģionā. Viņi atzīmēja neatkarīgu un plurālistisku masu saziņas līdzekļu pastāvēšanu, kā arī izteica BVJP komisāram atzinību par viņa ieguldījumu saziņas līdzekļu darbībā.

Valdību vadītāji atzina, ka speciālo pārstāvju grupa cīņai ar organizēto noziedzību ir panākusi operatīvus un konkrētus rezultātus četros darbības virzienos: uzlabota un paplašināta informācijas apmaiņa, kopīga operatīvā darbība, sadarbība tiesību jomā un speciāli pētījumi un apmācība. Valdību vadītāji atzinīgi novērtēja personisko pārstāvju cīņai ar organizēto noziedzību speciālās grupas darbu un pagarināja tās mandātu 1998. gadam.

Viņi atzīmēja ievērojamo progresu patvēruma piešķiršanas un bēgļu uzņemšanas politikā, kā arī uzsvēra, ka jāturpina tiesu sistēmas, prokuratūras institūciju attīstīšana un juristu sagatavošana tiesu un iekšlietu nozarēs. Viņi atbalstīja turpmāku BJVP dalībvalstu robežsardzes dienestu sadarbību un izteica gandarījumu par palīdzību, ko saņem šīs nozares.

Valdību vadītāji apsveica Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas gatavību pievienoties divām ES kopprogrammām cīņā ar cilvēku tirdzniecību un bērnu seksuālo izmantošanu. Viņi pieņēma zināšanai secinājumus, kas ietverti ziņojumā par bērnu seksuālo komercizmantošanu, kas sagatavots, izpildot BJVP sesijas ārlietu ministru līmenī (Rīga, 1997. gada 2.-3. jūlijs) lēmumus, un ieteica BJVP priekšsēdētājam organizēt turpmāko darbu šajā jomā saskaņā ar minēto ziņojumu.

Viņi aicināja BJVP mobilizēt palīdzību tām dalībvalstīm, kas gatavojas ES kopprogrammu realizēšanai. Šajā kontekstā viņi apsveica Eiropas Padomes lēmumu augstākajā līmenī intensificēt dalībvalstu sadarbību, kas vērsta pret bērnu ekspluatāciju jebkādā formā un uz to tiesiskās aizsardzības nostiprināšanu, kā arī aicināja BJVP dalībvalstis aktīvi veicināt atbilstošus Eiropas Padomes pasākumus.

Valdību vadītāji ar gandarījumu uzņēma Baltijas reģiona valstu subreģionālās sadarbības konferences nodomu izstrādāt saskaņotu Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Polijas organizatoriskā un administratīvā potenciāla, kā arī municipālo un vietējo struktūru nostiprināšanas programmu. Viņi uzsvēra, ka sadarbība ar Eiropas Komisiju ir svarīga un ir nepieciešams izpētīt kopīgas finansēšanas iespējas.

Valdību vadītāji vienojās par reģionālo sadarbību pilsoņu drošības nostiprināšanai. Cita starpā viņi apsvērs darbus tādās jomās kā līgumi par kopdarbību glābšanā un agrīnās brīdināšanas sistēmas. Viņi aicināja valsts orgānus sasaukt konferenci, lai sagatavotos turpmākai reģionālai sadarbībai šajā jomā.

C. Ekonomiskā sadarbība

Baltijas jūras reģions ir kļuvis par reģionu, kurā pārsvarā ir sadarbība un tirgus ekonomika.

Valdību vadītāji ar gandarījumu atzīmēja, ka reģions pārvēršas par svarīgu un efektīvu tirgu, kā arī tikšanās vietu. Šajā kontekstā valdību vadītāji atbalstīja Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Krievijas nodomu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai.

Viņi uzskata drīzu Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Krievijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā par svarīgu ieguldījumu ekonomiskās sadarbības veicināšanā un jaunu investīciju piesaistē reģionā.

Valdību vadītāji uzsvēra BJVP un tās biedru svarīgo lomu ekonomiskās sadarbības nostiprināšanas veicināšanā Baltijas jūras reģionā. Valdību vadītāji aicināja BJVP informēt dalībvalstis par ES paplašināšanās procesa gaitu, kā arī par sadarbības ar Krieviju attīstību. Viņi apliecināja kandidātvalstīm, ka turpinās veicināt to sagatavošanos iestājai ES. BJVP un dalībvalstis veicinās esošo šķēršļu pārvarēšanu un jaunu barjeru novēršanu tirdzniecībā, kā arī stimulēs investīcijas un citas ekonomiskās sadarbības formas.

Investīcijas

Valdību vadītāji aicināja starptautiskās finansu organizācijas, attīstības un komercbankas paaugstināt investīciju līmeni reģionā. Viņi apstiprināja savas saistības radīt labvēlīgākus apstākļus investīcijām viņu valstīs. Viņi aicināja starptautiskās finansu organizācijas pievērst īpašu uzmanību investīcijām kā valsts, tā privātsektorā, lai uzlabotu stāvokli ekoloģijā, enerģētikā, transporta infrastruktūrā un rūpniecībā. Viņi akcentēja kredītu piešķiršanas svarīgumu projektiem, kas nozīmīgi reģionālajai sadarbībai. Viņi atzina Krievijas, Polijas un Baltijas valstu sadarbības nepieciešamību šādu projektu sagatavošanas gaitā.

Transports

Valdību vadītāji atzīmēja, ka kopīgas pūles jūras ostu, iekšējo transporta komunikāciju, tranzīta maršrutu, jūras un sauszemes transporta pārkraušanas punktu un robežu šķērsošanas punktu attīstīšanā nesīs labumu visām reģiona valstīm. Viņi akcentēja, ka pieeja transporta infrastruktūrai, tostarp Baltijas jūras ostām, ir kopīgu interešu un potenciāla izdevīguma piemērs Baltijas jūras reģionam.

Enerģētika

Valdību vadītāji uzsvēra enerģijas ražošanas, pārvades, iespējami efektīvas izmantošanas, ievērojot ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas nozīmi. Viņi pieņēma zināšanai Ziemeļeiropas valstu premjerministru iniciatīvu, kas paredz attīstīt sadarbību stabilas energoapgādes potenciāla paaugstināšanā un vienota tīkla izveidē Baltijas jūras reģionā. Viņi ar gandarījumu uzņēma Ziemeļeiropas valstu enerģētikas ministru ieteikumus un pasākumus, lai padziļinātu sadarbību enerģētikā un izveidotu stabilas enerģētikas sistēmas Baltijas jūras reģionā.

Valdību vadītāji apsveica darba beigšanu “Baltijas enerģētiskā loka” izveidošanas iespēju izpētē. “Baltijas loka” izstrādes dalībniekus aicināja veikt nepieciešamos pasākumus tā īstenošanā ar attiecīgo valstu varas iestāžu atbalstu. Viņi atzīmēja, ka elektrotīkls ap Baltijas jūru ir kopīgs un reģionāls elektroenerģijas tirgus, kas būs izdevīgs elektroenerģijas patērētājiem un ražotājiem un dos ievērojamu ieguldījumu apkārtējās vides aizsardzībā, izveides nosacījums.

Valdību vadītāji atzīmēja, ka jāturpina darbs valstu līmenī un jāpaplašina starptautiskā sadarbība, lai nostiprinātu kodoldrošību un uzlabotu darbu ar radioaktīvajiem atkritumiem.

Apkārtējā vide un stabila attīstība

Valstu vadītāji izteica nopietnu atbalstu starpnozaru darbam, kas vērsts uz stabilas attīstības nodrošināšanu Baltijas jūras reģionā. Viņi atkārtoti apstiprināja stingru atbalstu Baltijas jūras ekoloģiskā līdzsvara atjaunošanai Helsinku komisijas veicamā darba ietvaros, kas paredz vislielākā piesārņojuma avotu (“karsto punktu”) likvidēšanu. Viņi aicināja BJVP nākamajā tās sesijā ministru līmenī veikt pasākumus saskaņā ar ziņojumu “Agenda–21”. Viņi atzinīgi novērtēja “Skatījumu un stratēģijas ap Baltijas jūru 2010” ieguldījumu programmā “Agenda–21”, kā arī palīdzību no Eiropas Savienības puses daudzpusējās teritoriālās plānošanas projektu finansēšanā. Šajā kontekstā viņi izvirzīja, ka kuģu atkritumi ir galvenā Baltijas jūras reģiona ekoloģiskā problēma. Viņi pilnībā atbalstīja Baltijas stratēģiju attiecībā uz ostu iespējām kuģu atkritumu pieņemšanā un pārstrādē, uzsverot, ka svarīga ir ātra tādas sistēmas ieviešana, kas izslēdz papildmaksu, kā arī obligātu kuģu atkritumu nodošanu, un vienojās, ka valstīm var tikt piešķirta nepieciešamā ekspertu palīdzība no ārienes, lai tās varētu veikt saskaņotās prasības, kas attiecas uz ostu iespējām pieņemt atkritumus.

Informācijas tehnoloģijas

Valdību vadītāji uzsvēra intensīvākas sadarbības milzīgās iespējas moderno informācijas tehnoloģiju jomā. Viņi atzīmēja tirgus pieejas nodrošināšanu kā nepieciešamu noteikumu informācijas tehnoloģijas intensīvai izmantošanai. Viņi apsveica BJVP priekšsēdētāja nodomu sasaukt attiecīgu ministru sanāksmi, lai apmainītos ar informāciju, kas skar sadarbību Eiropas Savienības ietvaros un Ziemeļeiropas valstu starpā, kā arī lai apspriestu šādas sadarbības izvēršanas iespējas visā Baltijas reģionā.

D. Augstākā izglītība

Valdību vadītāji pauda gandarījumu par plašo atbalstu reģiona augstākās izglītības projektiem. Viņi lūdza BJVP palīdzēt atbilstošajām reģiona varas iestādēm un augstākajām mācību iestādēm, kuras cieši sadarbojas Baltijas universitāšu rektoru konferences ietvaros, kopīgu apmācības programmu sagatavošanas turpināšanā. Valdību vadītāji uzsvēra, ka nepieciešams ieviest plašāku savstarpēju kvalifikāciju, zinātnisko grādu un diplomu atzīšanu izglītībā. Viņi aicināja izglītības ministrus veicināt reģiona universitāšu ciešāku sadarbību partnerības programmu ietvaros.

Viņi atzina, ka nepietiekamais augstskolu absolventu skaits, kam ir nepieciešamā sagatavotība ekonomikā, tiesību un politiskajās zinātnēs, valsts pārvaldē, kā arī Eiropas studijās, ir galvenais šķērslis ceļā uz organizatoriskā un administratīvā potenciāla nostiprināšanu.

Viņi lūdza BJVP veicināt to augstāko mācību iestāžu darbības koordināciju, kas saņem ārvalstu palīdzību, īpaši tām, kas piedalās programmās, kas tieši saistītas ar sagatavošanos iestājai ES. Viņi vienojās, ka Eirofakultātei jāatvēl centrālā loma šajā koordinācijā.

“Latvijas Vēstneša” (Juris Afremovičs)

neoficiāls tulkojums

Ministru prezidents Guntars Krasts:

................................

Uzruna, atklājot BJVP Rīgas sanāksmi 1998. gada 23. janvārī

Latvijai kā valstij ar pārejas ekonomiku un atkarību no enerģijas importa ir vairākas nopietnas problēmas:

1) liels enerģijas patēriņš uz NKP vienību, kura cēlonis ir lielie zudumi enerģijas transportēšanā un izmantošanā;

2) tikai viena dabasgāzes piegādātājvalsts;

3) nepietiekams pašu saražotās elektroenerģijas daudzums.

Ir ļoti svarīgi palielināt enerģijas ražošanas un izmantošanas efektivitāti valstī. Mūsu stingra pārliecība ir, ka ekonomika var būt konkurētspējīga un sasniegs līmeni, kas nodrošinās tās attīstību, ja enerģijas izmantošanā tiks ievēroti tirgus dotie signāli. Būs arī jāpaplašina atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana.

Savā īsajā uzrunā es pievērsīšu cienījamo Baltijas jūras valstu reģiona politiķu uzmanību šādām turpmākās sadarbības jomām.

Pirmkārt, elektrības tirgus ap Baltijas jūru. Fiziski tas nozīmē elektrības tīklu savienošanu — savienot praktiski izolētas sistēmas. “Baltijas loka” attīstības koncepcija izriet no teorētiskiem pētījumiem un tehniskiem modeļiem, un tagad mēs tuvojamies tās praktiskajai īstenošanai. Ir pienācis laiks valstu vadītājiem novērtēt enerģētikas uzņēmumu veiktos un ES finansētos pētījumus. Latvijas valdība ir apņēmusies integrēt Latvijas enerģijas pārvades tīklu kopējā transportēšanas sistēmā, lai izveidotu reģionālu enerģijas tirgu. Pakalpojumu sniegšanā tiks ievēroti principi, ko nosaka ES direktīvas par sektoru organizāciju un kopēju iekšējā elektrības tirgus izveidošanu. Mūsu likumdošana un regulējošās struktūras tiek pilnveidotas, lai atbalstītu liberalizāciju un tirgus atvēršanu. Vislabākais veids, kā nodrošināt enerģijas racionālu izmantošanu un apmierināt patērētāju prasības pēc kvalitātes, ir radīt šajā sektorā konkurenci un dot patērētājam iespēju izvēlēties, kur tas ir iespējams un cik ātri vien iespējams.

Otrkārt, dabasgāzes tīkls ap Baltijas jūru. Dabasgāzes transportu starp Latviju un Lietuvu, Igauniju un Somiju nodrošina viens piegādātājs — “Gazprom”.

Tuvumā esošās Norvēģijas dabasgāzes atradnes bieži izraisa Latvijas patērētāju jautājumus — kādēļ ir tikai viens gāzes piegādātājs? Līdz šim mēs esam varējuši sniegt tikai vienu atbildi — gāzes transportēšana no Norvēģijas nav ekonomiski iespējama. Taču mūsu uzdevums ir izmantot dažādas gāzes piegādes iespējas un panākt, lai tās būtu ekonomiski iespējamas.

Es ar lielu gandarījumu varu teikt, ka attiecības starp gāzes uzņēmumiem vienmēr ir veidojušās uz komerciāla pamata ar minimālu valdības iejaukšanos. Ir sekmīgi noslēdzies mūsu valsts gāzes uzņēmuma “Latvijas gāze” privatizācijas pirmais posms, un tajā uz vienlīdzīgiem pamatiem piedalījās “Gazprom” un divi vācu uzņēmumi. Tas ir lielisks piemērs starptautiskai sadarbībai.

Ir ļoti svarīgi, lai tiktu izmantots pazemes dabasgāzes krātuves milzīgais potenciāls (līdz 50 mljrd. m3) un gāzes pārsūknēšanas tīkls un lai Latvijas gāzes padeves sistēma tiktu savienota ar Rietumeiropas gāzes vadiem. Tāpat kā elektrības tirgus gadījumā mūsu apņemšanās ir nepārprotama — reģionāla sadarbība. Mēs pilnībā atbalstīsim vairāku pētījumu integrāciju gāzes izmantošanas jomā Baltijas jūras reģionā — Ziemeļvalstīs, Baltijā un citur.

Izmantojot nodokļu un finansu politiku, mēs sekmēsim tīru enerģijas produktu ražošanu un nekaitīgu tehnoloģiju izmantošanu (piemēram, apvienotais cikls un koģenerācija). Mēs arī veltīsim uzmanību enerģijas efektīvai izmantošanai, mudinot izmantot enerģiju taupošas iekārtas un ieviešot tirgus mehānismu darbību šajā sektorā.

Treškārt, naftas un naftas produktu tranzīts caur Latvijas cauruļvadu sistēmu un ostas iekārtām. Latvija ir ratificējusi Eiropas enerģētikas hartas līgumu un ir gatava izpildīt visas prasības, kas attiecas uz 8.nodaļu — “Tranzīts”.

Latvijas Ventspils ostas naftas termināls ir pazīstams visā pasaulē enerģētiķu vidū, un naftas pārvadātājiem un tirgotājiem nav nepieciešama īpaša reklāma. Tomēr atļaujiet man, cienījamie premjerministri, informēt jūs, ka mēs esam gatavi palielināt mūsu valsts tranzīta potenciālu, lai būtu konkurētspējīgi kā visizdevīgākais un drošākais centrs, kas vieno Austrumus un Rietumus.

Nobeigumā es vēlētos izteikt savu personīgo viedokli par vides aizsardzību un sabiedrības drošību. Es darīšu visu iespējamo, lai mūsu enerģētikas politikā tiktu ievēroti augsti izpildes standarti un normas, ko lielā mērā atbalstīs mūsu ekonomika.

Lai sasniegtu mūsu tālejošos mērķus, mēs meklējam lielākus ārzemju kapitāla ieguldījumus un piedalīšanos šīs nozares attīstībā un labu sadarbību ar mūsu kaimiņiem.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Cienītie valdību vadītāji!

Ekselences, dāmas un kungi!

Man ir liels prieks sveikt šodien Rīgā Baltijas jūras valstu valdību vadītājus. Eiropas Komisijas prezidenta klātbūtne pasvītro šīs tikšanās eiropeisko nozīmi. Sveicu Apvienotās Karalistes pārstāvi — ES prezidējošās valsts idejām un virzītājspēkam ir īpaša nozīme.

Dāmas un kungi!

Šī ir vēsturiska galotņu konference. Mēs visi kopā veidojam jaunu realitāti. Tā skar politiku, bet vispirmām kārtām — cilvēku attiecības.

Es jūsu personās vēlos sveikt tautas un valstis, kuras pavisam nesen vēl bija pilnīgi šķirtas.

Mēs pārstāvam valstis, kuras saskata un uzsver vienojošo un kopējo.

Mēs pārstāvam valstis, kuras Eiropai rāda integrācijas un iekļaujošas sadarbības modeli.

Šīs dienas Rīgā apstiprina, ka Baltijas jūras reģionā dominē eiropeiska dienas kārtība un eiropeiska domāšana. Izglītība un ekoloģija, ekonomika un enerģētika ir kā uzdevumi, kuri virza mūs uz XXI gadsimtu. Mūsu spēja cieši sadarboties nepieciešama arī tādēļ, lai cīnītos ar organizēto noziedzību un tādējādi rūpētos par mūsu valstu iedzīvotāju drošu ikdienu.

Es raksturotu mūs visus kā labus kaimiņus. Tas uzliek atbildību. Tas liek meklēt ceļus, lai tuvinātu savstarpējo izpratni.

Latvija augstu vērtē labas kaimiņattiecības. Lai uz mums var paļauties tāpat, kā mēs vēlamies paļauties un uzticēties. Tieši tas nodrošina labvēlīgu ārpolitisko vidi mūsu attīstībai.

Latvijai tā šobrīd ir labvēlīga. Eiropas politiku es saskatu kā optimistisku. Eiropas Savienības lēmumi ļauj uzsākt paplašināšanās procesu jau praktiskā izpildījumā. Es redzu jaunu dinamiku attiecībās ar Krieviju. Drošības politikā Latvijai ir vairāki stabili pīlāri. Tā ir pakāpeniska iekļaušanās NATO, tā ir pieaugošā uzticības gaisotne Baltijas reģionā, tā ir arī nesen parakstītā partnerības harta ar ASV.

Latvijas dalība Baltijas jūras valstu padomes darbā ir sekmējusi atšķirību pakāpenisku pārvarēšanu starp mūsu ārpolitisko dialogu un iekšpolitiskajiem mājas darbiem. Tas ir veicinājis reformu noturību Latvijā. Tas ir līdzējis Latvijai integrēties mūsdienīgajā Eiropā un ļauj meklēt kopā ar citām valstīm atbildes uz nākamā gadsimta izaicinājumiem.

Skeptiķi vīpsnā un uzskata, ka domu apmaiņa par iekļaujošu sadarbību un integrāciju kļuvusi par kaut ko modei līdzīgu. Es esmu pārliecināts, ka tā ir laikmetīga mode un atbilst valsts interesēm.

Es šeit domāju gan reģionālo integrāciju un visu eiroatlantisko telpu, gan arī integratīvu sabiedrību katrā valstī atsevišķi.

Es runāju par politiku, kura ļaus izturēt ģeoekonomisko konkurenci.

Es runāju par politiku, kura ļaus izveidot drošības telpu bez dalījuma līnijām.

Es runāju par politiku, kura ļaus saglabāt katrai tautai savu identitāti un kultūru.

Tuvināšanās kaimiņam nozīmē sevis un sava spēka dziļāku apzināšanos. Iepazinis daudz cilvēku un zemju, esmu kļuvis latviskāks. Daudziem tas skan varbūt kā paradokss, taču te nav pretrunu.

Tieši mūsu tautas un kultūru dažādība ir lielākā bagātība šinī Eiropas reģionā. Tas ir jau kā viens garants pārliecinošai attīstībai kontinenta ziemeļaustrumos. To sekmē arī tās idejas, kuras esam izteikuši.

Nākotni rosina skandināvu idejas par ziemeļu dimensiju. Krievijas iniciatīvas ir svarīgas, lai šeit būtu savstarpējās uzticības reģions. Interesantas ir amerikāņu idejas par Hanzas gara modernizāciju.

Es aicinu pacelt glāzes par mūsu skaidro un dārgo Baltijas jūru un mūsu tautām. Par BJVP otrās sanāksmes dalībniekiem!

................................

Uzruna darba pusdienās BJVP sanāksmes dalībniekiem 1998. gada 23. janvārī