Vienpadsmit Eiropas valstis Rīgā uz kopdarbu — par attīstību un drošību abpus Baltijas krastiem

Vakar, 23.janvārī, Rīgā beidzās Baltijas jūras valstu padomes valdību vadītāju 2. sanāksme

“Rīgas sanāksme bija sekmīga”

Latvijas Ministru prezidents Guntars Krasts un Dānijas premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens preses konferencē:

Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstu valdību vadītāju Rīgas sanāksme bija sekmīga — tā vakar, 23.janvārī, noslēguma preses konferencē Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā vienprātīgi atzina abi sanāksmes līdzpriekšsēdētāji — Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasts un Dānijas Karalistes premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens. Guntars Krasts, ar namatēva tiesībām pirmais uzrunājot žurnālistus, uzsvēra, ka sanāksme bijusi viens no svarīgākajiem notikumiem Latvijas Republikas vēsturē. Ministru prezidents plaši un detalizēti aplūkoja Rīgas sanāksmes svarīgākos lēmumus un secinājumus, kas detalizēti izklāstīti arī sanāksmes dalībnieku kopīgajā deklarācijā. Savukārt Dānijas Karalistes premjerministrs P.N.Rasmusens uzsvēra tās lielās vēsturiskās izmaiņas, kas notikušas Baltijas jūras valstu padomē tās relatīvi neilgajā pastāvēšanas laikā.

— Tagad mēs runājam par Baltijas jūras reģiona identitati — teica premjerministrs Rasmusens, akcentējot Rīgā notikušā foruma unikalitāti, — kad bija jūtama kopēja mentalitāte un kad visa gaisotne liecināja, ka tik daudzas un tik dažādas valstis Rīgā spērušas pirmo soli uz kopīgo Baltijas jūras reģiona identitāti.

P. N. Rasmusens akcentēja arī galvenās problēmas, kas būs BJVP uzmanības centrā Lietuvas prezidentūras laikā (Dānija BJVS prezidējošās valsts pilnvaras nodos Lietuvai 1. jūlijā): viens no visrūpīgāk apspriežamajiem jautājumiem divās starptautiskās konferencēs (pirmā notiks Oslo) būs enerģētika.

Dānijas premjerministrs akcentēja arī izglītības nozīmi reģiona attīstībā, kas varētu samazināt pagaidām vēl visai būtiskās atšķirības reģiona valstu dzīves līmenī.

Atbildot uz ”Latvijas Vēstneša” jautājumu abiem sanāksmes līdzpriekšsēdētājiem, kas bijis sanāksmes galvenais sasniegums, Dānijas premjerministrs teica:

— Vispirms es gribētu atzīmēt lēmumus par sadarbību enerģētikā. Otrkārt, es atzīmētu universitāšu kapacitātes palielināšanu. Es paredzu, ka arī Latvija, aizvien ciešāk tuvojoties Eiropas Savienībai, intensīvi paaugstinās savu universitāšu kapacitāti. P. N. Rasmusens savā atbildē “Latvijas Vēstnesim” arī uzsvēra, ka ārkārtīgi svarīga nozīme reģiona attīstībā ir pārējo BJVP attiecībām ar Krieviju. Viņš arī pasvītroja, ka nav pretrunas starp Baltijas valstu centieniem iestāties Eiropas Savienībā un vienlaicīgu lietišķas sadarbības attīstīšanu ar Krieviju — abi šie procesi kalpo reģiona kopīgajai attīstībai. P. N. Rasmusens arī teica, ka sanāksmi atbalstījusi Zviedrijas iniciatīvu Lietuvas prezidentūras laikā sapulcēties BJVP dalībvalstu tirdzniecības ministriem, lai viņi savā apspriedē īpašu uzmanību veltītu mazajiem un vidēja lieluma uzņēmumiem.

Latvijas Ministru prezidents “Latvijas Vēstnesim” teica, ka viņa dāņu kolēģis jau pilnībā izklāstījis svarīgākos Rīgas tikšanās sasniegumus. Krasta kungs varot tikai pievienoties šim vērtējumam.

Pēc “Latvijas Vēstneša” “Financial Times” pārstāvis abu valstu vadītājiem vaicāja, vai Vācijas un Krievijas līdzdalība Rīgas sanāksmē nozīmētu, ka laikmets, kad šīs abas lielvalstis gadsimtiem ilgi cīnījās par savu ietekmi Baltijas reģionā, būtu beidzies. Atbildot uz to, Guntars Krasts teica, ka ir iezīmējusies jauna sadarbība “Eiropa — Krievija” un uzsvēra , ka “Baltijas jūras valstu padome ir viena no formām, kā Krieviju iesaistīt Eiropas dimensijā”.

Pols Nīrups Rasmusens atbildēja, ka periods, kad lielās valstis dalīja iespaidu sfēras Eiropā, ir beidzies, dodot vietu sadarbības laikmetam.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

“Bija sarunas ar septiņu valstu vadītājiem”

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis preses konferencē:

Šo dienu laikā man bija intensīvas sarunas ar septiņu valstu vadītājiem. Pārrunājām galvenokārt Baltijas jūras valstu padomes nozīmi un lomu, pieskaroties atsevišķiem konkrētiem jautājumiem. Ar visiem valdību vadītājiem runājām par ASV un Baltijas hartu, tās nozīmi nākotnē. Visi Baltijas valstu vadītāji atzīmēja Baltijas jūras valstu lomu šī reģiona modeļa veidošanā. Ekonomiskā integrācija ir pamatjautājums, drošības politika un drošības sistēma, starpvalstu attiecības, sevišķi Latvijas un Krievijas attiecības.

Visi atzina, ka BJVP šoreiz bijusi daudz racionālāka, konkrētāka, praktiskāka un jau izveidojusies kā teicams mehānisms, lai regulētu, modelētu un prognozētu šī reģiona attīstību.

Sarunās ar Vācijas kancleru pamatjautājums bija Vācijas sadarbība ar trijām Baltijas valstīm, tās loma Baltijas valstu attīstībā. Es saklausīju H.Kola teiktajā, ka Vācija arī turpmāk būs ieinteresēta aktīvi darboties, lai atbalstītu Baltijas valstu attīstību visos aspektos.

Būtiska ir ziemeļu dimensija “5+3”.

Mums ir daudz enerģiskāk jāapspriež arī Krievijas pieteiktās iniciatīvas un priekšlikumi par dažādu veidu sadarbību starp Baltijas valstīm un Krieviju. Ļoti būtisks ir humanitārais aspekts un palīdzība tajā. Ar daudzu valstu vadītājiem mēs runājām par palīdzību vides aizsardzības veidošanā un sociālajā jomā. Latvijai vajadzētu vairāk uzmanības veltīt sociālās jomas aizsardzībai, piešķirot vairāk līdzekļu tieši šai jomai.

Ar V.Černomirdinu pārrunājām jautājumus, kas interesē Krieviju,— ekonomiskā sadarbība, enerģētiskie resursi, enerģijas izmantošana. Savukārt mēs informējām Krievijas pusi par ASV un Baltijas hartas saturu, tās nodomiem un lomu, apmainījāmies viedokļiem par cilvēktiesībām Latvijā. Es uzskatu, ka Latvijas pilsonības likums ir korekts, pat liberāls Eiropas mērogā. Runas par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā nevar būt. Ir runa par naturalizācijas gaitu, tās analīzi un par to, kā tālākā gaitā cilvēki, kuriem nav Latvijas pilsonības, varētu to iegūt un kāda būtu Latvijas politisko spēku attieksme pret šiem procesiem. Krievijas nostāja šajā jautājumā ir samērā asa. Acīmredzot krievu kopienas informācija ir bijusi pietiekami neglaimojoša Latvijai. Tāpēc man nācās V.Černomirdinam pamatīgi izskaidrot Latvijas valdības, parlamenta un prezidenta politiku pret visiem Latvijas iedzīvotājiem, kurā es nesaskatu un nesaskatīšu diskrimināciju. Protams, ir jāveido dialogs starp visiem iedzīvotājiem un jārunā tālāk kā, šai situācijai mainoties, mainās arī cilvēku apstākļi un iespējas. Domāju, ka lielā mērā ir svarīga arī ekonomiskā sadarbība, kas ļauj uzlabot labklājības līmeni visiem Latvijas iedzīvotājiem kopumā, tādējādi noņemot tos asos jautājumus, kas Krievijas izpratnē saistās ar cilvēktiesībām.

Valsts prezidenta preses dienests

“Vācijas attieksme pret Baltijas valstīm ir nemainīgi pozitīva”

Vācijas Federatīvās Republikas kanclers Helmūts Kols preses konferencē:

Ar nokavēšanos vakar sākās Vācijas Federatīvās Republikas kanclera preses konference. Ieradies žurnālistu pārpildītajā Reiterna nama konferenču zālē, Helmūts Kols vispirms atvainojās par nokavēšanos, atzīstoties, ka nav spējis pārvarēt kārdinājumu patīksmināties par Doma laukuma skaistumu.

— Es esmu gandarīts būt šodien Rīgā, neatkarīgās Latvijas valsts galvaspilsētā, kurā elpo arī Hanzas savienības vēsture. Es biju aizkustināts, redzot Vecrīgā pieminekļus, kas liecina par Rīgas sadarbību ar partnerpilsētām Brēmeni un Rostoku. Šī katrā ziņā nav mana pēdējā vizīte kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām.

Šī man ir tikšanās arī ar mūsu vēsturi. Rīgā man ir jādomā arī par Hitlera drūmajiem darbiem, atdodot Baltijas valstis Staļinam. Es to nekad neesmu aizmirsis.

Tālāk Vācijas kanclers uzsvēra, ka viņa valsts jau kopš 1991. gada atbalstījusi Baltijas valstu atgriešanos Eiropā un virzību uz Eiropas Savienību.

— Es mazāk esmu ceļojis, tāpēc pasaulē tas varbūt zināms mazāk — taču Vācijā labi zina, cik svarīgs Baltijas valstīm bijis mans atbalsts līdz pat Luksemburgas sanāksmei, atgādināja kanclers Kols, atzīmējot Rīgas un arī iepriekšējās — Visbijas — sanāksmes lielo nozīmi.

— Man šķiet ļoti svarīgi, ka Baltijas jūras valstis cieši sadarbojas šajā reģionā ar tik mainīgo vēsturisko pieredzi. Rīga tam ir spilgts piemērs. Tagad mūsu kontinenta sašķeltība ir pārvarēta. Baltija, kas gadu desmitiem bija atstumta, atkal ir Eiropas reģions, — teica Vācijas kanclers, uzsverot: — Pērn, 13. decembrī, Luksemburgā tika pieņemts skaidrs formulējums, ka Baltijas valstis pieder Eiropas ģimenei.

— Luksemburgas sanāksme bija vēsturiska dimensija arī man pašam, — atzina Vācijas kanclers. — Man šajā sakarā nāk prātā, ka pirms 10 gadiem, mēs bijām pašā aukstā kara epicentrā un diskutējām par vidējās darbības rādiusa raķešu izvietošanu Eiropā. Tagad redzam, cik ļoti Eiropa šajos gados ir mainījusies. Rīga tagad ir brīvās Latvijas valsts galvaspilsēta. Arī Krievija ir iesaistījusies pozitīvajā attīstībā.

Vācijas kanclers uzsvēra, ka “Baltijas jūras telpa ir tāda pati Eiropas jūra kā Vidusjūra, kaut arī daži Eiropas Savienībā to ne visai grib dzirdēt”. Kanclers norādīja, ka Baltijas jūras reģions ir modelis veiksmīgai starpvalstu kooperācijai. To apliecina arī fakts, ka pērn vien Vācijas eksports uz Baltijas valstīm palielinājies par 50 procentiem, un uz Poliju — par 30 procentiem.

Helmūts Kols arī uzsvēra, ka viņš atbalsta Somijas premjerministra Liponena ieteikumu intensificēt reģionālo organizāciju sadarbību un plašāk tajā iesaistīt arī Krieviju. Pēc H. Kola domām, aktuāls uzdevums ir pārvarēt lielo labklājības līmeņa atšķirību Baltijas jūras reģiona valstīs.

Vācijas kanclers akcentēja arī panākumus kopīgajā cīņā ar organizēto noziedzību. Visbijas sanāksmē 1996. gadā izveidotā darba grupa strādājusi sekmīgi, un Rīgas sanāksmē bijuši redzami tās darba rezultāti. Tādēļ arī šīs darba grupas mandāts pagarināts vēl uz gadu.

Pieskaroties savai tobrīd vēl tikai priekšā stāvošajai sarunai ar trīs Baltijas valstu premjerministriem, H. Kols teica: — Mēs cienām un respektējam to, kā jūs savās valstīs ļoti grūtos apstākļos īstenojat reformas. Mēs zinām, cik tas ir grūti no savas pieredzes ar jaunajām federālajām zemēm Vācijas austrumos, kur šādas reformas noritēja daudz labvēlīgākos apstākļos. Mēs esam ieinteresēti, lai Baltijas valstis kļūtu pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībnieces, bet mēs jums varam palīdzēt tikai no ārpuses, galvenais darba smagums, protams, javeic jums pašiem. Taču mēs nekad neaizmirsīsim, ka Baltija ir Eiropas sirds.

Preses konferences turpinājumā Vācijas Federatīvās Republikas kanclers atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

“Latvijas Vēstnesis”: — Kanclera kungs, arī jūsu valstī šis ir vēlēšanu gads. Vai, jūsuprāt, eventuālie vēlēšanu rezultāti varētu ietekmēt Vācijas Federatīvās Republikas ārpolitiku, tai skaitā attieksmi pret Baltijas valstīm, pret Latviju?

Helmūts Kols: — Man tagad kā politiķim būtu jāatbild, ka es šajās vēlēšanās, protams, uzvarēšu. Īpaši par šādu manu paziņojumu droši vien priecātos vācu žurnālisti, kas šeit ir kuplā skaitā. Jā, protams, es ceru, ka uzvarēšu. Taču es nedomāju, ka mani oponenti varētu detaļās apstrīdēt Vācijas ārpolitiku, kā es to gadiem ilgi esmu veidojis attiecībās ar Baltijas valstīm. Varbūt varētu būt kādas izmaiņas detaļās, taču es neesmu Bundestāgā ne no viena dzirdējis no manas pozīcijas principiāli atšķirīgu viedokli šajā jautājumā. Bažām nav pamata. Tās būs labas vēlēšanas.

Otru jautājumu no Latvijas pārstāvjiem uzdeva Saeimas deputāts Juris Sinka, atgādinot, ka Vācijas Demokrātiskā Republika, kurai tāpat kā Baltijas valstīm bija uzspiests komunistiskais režīms, pēc Vācijas atkalapvienošanās bez jebkādām problēmām iekļuva Eiropas Savienībā. Vai pēc analoģijas arī Latviju, Lietuvu un Igauniju nenāktos bez jebkādiem kavēkļiem uzņemt Eiropas Savienībā, gribēja zināt Saeimas deputāts.

— Nē, es tā nedomāju, — atbilēja Helmūts Kols. — VDR iekļāvās Vācijas Federatīvajā Republikā . Un Vācijas Federatīvā Republika bija viena no Eiropas Savienības dibinātājām. Kāpēc jums vajag kāpt vāciešiem uz papēžiem? Vācieši taču ir ļoti labvēlīgi noskaņoti.

Atbildot uz ārzemju žurnālistu iebildumu pret kanclera Kola optimistisko Luksemburgas lēmumu vērtējumu, kas latviešiem un lietuviešiem varētu arī nelikties tik pozitīvs, Helmūts Kols teica:

— Atļaujiet man savu pozīciju izskaidrot ar piemēru no pirmās formulas autosacīkstēm. Kā zināms, tur vispirms notiek priekšbraucieni, un pēc tajos uzrādītā laika dalībnieki iegūst starta vietas vēlākajās sacensībās. Tomēr ne vienmēr sacīkstēs uzvar tas, kas startējis no labākās vietas. Bieži vien tajās uzvar kāds, kam bijusi tālāka starta vieta. Viņš vienkārši sacensību laikā apdzen pārējos konkurentus. Ir arī nepareizi, ja cilvēki, par šo tēmu domājot un runājot, sasprindzinās. Viss taču mainās. Ja man pirms pieciem gadiem kāds būtu jautājis par Eiropas Savienības paplašināšanos, mana atbilde būtu pavisam citādāka. Piemēram, ja man vaicātu, vai Luksemburgas samitā starp pirmajām ES paplašināšanās kandidātēm būs Slovēnija, es teiktu, ka tas nav iespējams.

Vairāki ārzemju žurnālistu jautājumi Vācijas kancleram bija par attieksmi pret Krieviju un lūgumi precizēt Helmūta Kola pozitīvo vērtējumu Krievijas līdzdalībai Rīgas sanāksmē. Kanclers Kols atbildēja, ka nebūt neuzskata Rīgu par obligātu ceļu Krievijas tuvināšanā Eiropas Savienībai. Taču Baltijas valstis, pēc kanclera domām, varētu būt viens no tiltiem Krievijas ciešākai iesaistīšanai kopīgajos Eiropas procesos. — Iesaistīšana nenozīmē imperatīvu norādījumu, — uzsvēra Helmūts Kols. — Taču Krievijas ciešāka iesaistīšana Eiropas apritē un Baltijas jūras reģiona sadarbībā ir ārkārtīgi svarīga. Piemēram, es nedomāju, ka iespējams sekmīgi apkarot mafiju, neiesaistot šajā kopīgajā cīņā arī Krieviju.

Plaša un emocionāla bija kanclera Helmūta Kola atbilde uz žurnālistu lūgumu raksturot savas izjūtas, pirmo reizi uzturoties Rīgā:

— Kad es sanāksmes norises vietā (Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā, bijušajā Jura baznīcā) aizvēru un atkal atvēru acis, tad es varēju ieelpot vēsturi. Divas baznīcas, ko man Vecrīgā bija izdevība aplūkot, uzskatāmi atgādināja: es esmu Eiropas vidū, nevis tās malā.

Protams, cilvēkiem, lai apzinātos šādus garīgus aspektus, vispirms vajadzīgs nodrošinājums ar praktiskām lietām. Kā teicis Bertolds Brehts: “Vispirms jāparij, tad būs arī morāle.” Taču mums tomēr jāapzinās, ka mums visiem ir kopīga Eiropas identitāte. Jā, mums ir britu, itāļu, vācu, latviešu... identitāte. Bet mums katram ir arī šī kopīgā Eiropas identitāte. Kā teicis Tomass Manns: “ Es esmu Eiropas vācietis.”

Kristietība ir Eiropas būvakmens. Arī mums Eiropas rietumos tagad pie daudzkā ir jāpierod. Nevar, piemēram, runājot par Austrumeiropu, minēt Krakovu — jo Krakova ir Viduseiropā. Un, atrazdamies Rīgā, es tāpat esmu Eiropā. Būtu kliedzoša netaisnība tikai tāpēc, ka mums ir laimējies piedzimt Reinas krastos, aizmirst, ka arī Baltijas valstis ir Eiropā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Latvijas Ministru prezidents

— sarunā ar Igaunijas premjerministru Martu Sīmanu

Vakar, 23.janvārī, pēc Igaunijas puses iniciatīvas notika divpusējas praktiskas sarunas starp Latvijas Republikas Ministru prezidentu Guntaru Krastu un Igaunijas Republikas premjerministru Martu Sīmanu.

Sarunu gaitā apspriesti kopīgu Latvijas–Igaunijas robežpunktu izbūves plāni un darba organizēšana.

Valdību vadītāji apmainījās viedokļiem par Baltijas jūras valstu padomes konferences norisi un panākumiem. Igaunijas premjerministrs pateicās Latvijas pusei par kvalitatīvo pasākumu organizēšanu un izteica cerību, ka nākamā valdību vadītāju tikšanās būs šā gada maijā robežpunktā Valka–Valga.

— sarunā ar Lielbritānijas premjerministra vietnieku Džonu Preskotu

Ceturtdien, 22.janvārī, notika Ministru prezidenta Guntara Krasta un Liebritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes premjerministra vietnieka Džona Preskota divpusējās sarunas.

Pārspriesti Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumi. Lielbritānijas premjerministrs nāca klajā ar iniciatīvu sniegt palīdzību profesionāļu papildu apmācībai Lielbritānijā. G.Krasts izteica ieinteresētību un pateicību par šādu piedāvājumu, atzīmējot, ka Latvijai, integrējoties ES, šādas mācības būtu ļoti vajadzīgas. Sarunas gaitā notika viedokļu apmaiņa par drošības aspektiem reģionā.

Valdības preses departament

Latvijas tieslietu ministrs

— sarunā ar Krievijas tieslietu ministru Sergeju Stepašinu

Baltijas jūras valstu valdību vadītāju sanāksmes ietvaros notika Latvijas tieslietu ministra Dzintara Rasnača un Krievijas tieslietu ministra Sergeja Stepašina, kurš ieradies Rīgā oficiālās delegācijas sastāvā, apspriede par abu valstu tiesiskās sadarbības līguma īstenošanu. Sarunas galvenie jautājumi bija tiesiskā sadarbība civillietās un krimināllietās, tiesu darba pieredzes apmaiņa un arhīvu lietas.

Dz. Rasnačs interesējās par VDK arhīvu materiāliem, kas attiecas uz masveida deportācijās politiski represēto Latvijas pilsoņu statusu, kā arī par kinodokumentu arhīviem sakarā ar Latvijai piedrošo īpašumu atgūšanu. Savukārt S. Stepašins izvirzīja jautājumu par 1993.–1995. gadā Krievijas vēstniecībā Latvijā reģistrēto laulību legalizāciju un Latvijā dzīvojošo nepilsoņu problēmu risināšanu. Dz. Rasnačs informēja S. Stepašinu par nepilsoņu nevēlēšanos naturalizēties un uzsvēra, ka Pilsonības likums tuvākajā laikā mainīts netiks saskaņā ar valdību veidojošo frakciju vienošanos.

Abi ministri bija vienisprātis, ka rūpīgāk jāseko Latvijas un Krievijas tiesiskās sadarbības līguma izpildei un vajadzīgi ciešāki kontakti starp valstu tiesībsargājošām institūcijām (arī Krievijā notiek cietumu sistēmas nodošana no Iekšlietu ministrijas pakļautības Tieslietu ministrijas pārziņā). Panākta vienošanās drīzumā sarīkot Latvijas un Krievijas Tieslietu ministriju ekspertu tikšanos un parakstīt abu ministriju sadarbības un pieredzes apmaiņas līgumu.

TM preses dienests

Par Igaunijas un Krievijas premjerministru tikšanos

Vakar, 23.janvārī, BJVP sanāksmes ietvaros notika divpusējas sarunas starp Igaunijas premjerministru Martu Sīmanu un Krievijas premjerministru Viktoru Černomirdinu.

V.Černomirdins uzaicināja Igaunijas premjerministru ierasties vizītē Maskavā, un M.Sīmans uzaicinājumu pieņēma.

Premjerministri apsprieda jautājumu par Igaunijas un Krievijas apvienotās starpvaldību komisijas izveidošanu. M.Sīmans informēja Krievijas premjerministru, ka viņš tagad ir oficiāli nozīmēts par Igaunijas puses komisijas līdzpriekšsēdētāju un ir gatavs tuvākā nākotnē tikties ar Krievijas puses līdzpriekšsēdētāju, premjerministra vietnieku Oļegu Sisujevu. Abas puses vienojās, ka komisijas darbam jābūt labi organizētam un efektīvam. Apspriežot jautājumus, kas attiecas uz komisiju, pārrunātas humānās problēmas un ekonomisko attiecību attīstība.

Igaunijas premjerministrs informēja Krievijas puses pārstāvi par Igaunijas valdības integrācijas programmu un minēja nesen veikto konkrēto pasākumu piemērus. Sīmans uzsvēra, ka Igaunijas valdība ir izpildījusi visas EDSO komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Maksa van der Stūla ieteikumus par nacionālo minoritāšu integrāciju. Sīmans norādīja, ka integrācija ir Igaunijas iekšpolitikas jautājums, ko Igaunijas valdība nepārtraukti risina.

Černomirdins atzina, ka Igaunijas valdība ir veikusi pozitīvus pasākumus šajā jomā, un izteica cerību, ka integrācijas darbs turpināsies.

Premjerministri bija vienisprātis, ka ekonomisko un tirdzniecības attiecību attīstība ir svarīga abām valstīm. Krievijas premjerministrs Černomirdins atzīmēja, ka šādu attiecību attīstīšanai ir jāņem vērā jaunā situācija, kad Igaunija pievienosies Eiropas Savienībai.

Juhans Kivirehks,

Igaunijas valdības preses dienests

Sanāksmes dalībnieku pieņemšana Nacionālajā operā

Gaišs un emociāli piesātināts Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) valstu valdību vadītāju Rīgas sanāksmes ieskaņas akcents bija Rīgas Domes priekšsēdētāja Andra Bērziņa rīkotā pieņemšana Nacionālajā operā ceturtdien, 22.janvārī. Pašas augstākās sanāksmes personas gan šajā laikā piedalījās namatēva — Ministru prezidenta Guntara Krasta rīkotajās vakariņās un neformālajā domu apmaiņā par reģionālo sadarbību uz jaunā gadsimta sliekšņa un tālākā perspektīvā.

Operas namā pulcējās BJVP dalībvalstu sanāksmes delegāciju locekļi un Rīgas sanāksmē akreditētie žurnālisti, kā arī Rīgas diplomātiskā korpusa locekļi, Saeimas deputāti, Latvijā pazīstami sabiedriskie un kultūras darbinieki.

Pirms Nacionālās operas mākslinieku koncerta viesus uzrunāja kultūras ministre Ramona Umblija :

— Dāmas un kungi, Baltijas jūras valstu padomes delegācijas locekļi, žurnālisti, Rīgas viesi!

Tas ir godpilns un patīkams uzdevums — līdzās stratēģiskiem politiskiem jautājumiem prezentēt jums īsu un, ceru, spilgtu Latvijas kultūras programmu.

Šīs klasicisma formās ieturētās ēkas pamatakmens likts pirms 138 gadiem. Arī Operas celtniecībā uzskatāmi parādās mūsu valsts vēsturiskā nosacītība, jo Rīgas bagāto kultūras slāni veidojuši ne tikai lībieši un latvieši, bet arī cittautieši: gan vācieši, gan zviedri, gan krievi. Atcerēsimies, ka XVII gadsimtā Rīga bija lielākā Zviedrijas pilsēta... Un tad, kad tika nojaukti ar zviedru laikiem saistītie nocietinājumu aizsargvaļņi, radās iespēja realizēt arī jaunus arhitektoniskās domāšanas principus par sabiedrisko ēku izvietojumu pilsētā. Tieši tad vācbaltu arhitekts no Sanktpēterburgas Ludvigs Bonštets iesniedza savu projektu jauna teātra celtniecībai Rīgā. To savā rezidencē Carskoje Selo apstiprināja Krievijas cars Aleksandrs II. Ēkas celtniecība ilga trīs gadus, šajās telpās savulaik darbojušies dažādi teātri, bet nu jau gandrīz 80 gadus te ir opera.

Ēkai, tāpat kā visai pilsētai un cilvēkiem, ir savs liktenis, tai nav gājuši secen divi postoši ugunsgrēki, tā ir vairākkārt restaurēta un pārbūvēta. Pēdējā restaurācija pabeigta 1995.gada rudenī. Tagad Latvijas Nacionālā opera kā Rīgas vēsturiskā centra sastāvdaļa ietilpst UNESCO pasaules kultūras un dabas pieminekļu mantojuma sarakstā.

Latvijas Nacionālajā operā dažādos laika periodos darbojušies izcili diriģenti, viesojušies pasaulslaveni režisori un operas solisti. Mēs varam lepoties, ka Rīgā savulaik strādājis slavenais vācu komponists Rihards Vāgners. Rīgas periodā tika aizsākta opera “Rienci”, kuru vēlāk Vāgners pabeidza Parīzē.

Pēdējos gados Operā koncertus snieguši Monserata Kabaljē, Mstislavs Rostropovičs, arī bijušie rīdzinieki, pasaulslavenās zvaigznes Gidons Krēmers, Mariss Jansons un Mihails Barišņikovs.

Šīvakara koncerts — pasaules klasika — ir “ierāmēts” ar latviešu komponistu skaņdarbiem. To ievadīs Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” — gadsimta sākuma darbs, kā atsauce uz mūsu jūgendstila arhitektūru — un noslēgs Zigmāra Liepiņa rokoperas “Parīzes Dievmātes katedrāle” fragments, kas ir viens no populārākajiem uzvedumiem Latvijā.

Patīkamu klausīšanos!

Pēc tam runāja Rīgas Domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš :

— Jūsu ekselences, godātie viesi, cienījamie dalībnieki!

Man ir tas gods sveikt jūs Rīgā šinī vēsturiskajā gadījumā.

Savas ģeogrāfiski labvēlīgās situācijas dēļ Rīga vienmēr ir bijusi starptautiska pilsēta. Balti, līvi kopā ar vāciešiem, krieviem, ebrejiem, poļiem un zviedriem ir veidojuši etniski daudzpusīgu vidi dažādu veiksmīgu starptautisku pasākumu organizēšanai. Sensenās sadarbības tradīcija pārdzīvoja divus pasaules karus un garo okupācijas laiku, kad Latvija bija aiz dzelzs priekškara. Šī pilsēta vienmēr bijusi iepriecināta saņemt viesus, un šodien, kad otrā Baltijas jūras valstu padomes valdību galvu sanāksme ir savedusi kopā vienpadsmit Eiropas Komisijas valstu pārstāvjus un Eiropas Savienības prezidentūru, mēs esam patiesi pateicīgi par šo uzticību Rīgai un Latvijai.

Šovakar man ir gods uzņemt mūsu augstos viesus šeit, Rīgas vēsturiskajā centrā, centrā, kurš iekļauts UNESCO aizsardzībā. Lielā mērā tas ir labas sadarbības rezultāts — starp Rīgas Domi un Latvijas valdību. Es arī esmu pārliecināts, ka nākamo uzdevumu mēs veiksim vienotiem spēkiem, piemēram, Rīgas astiņsimtgades tuvošanos. Ir plānots sagatavot Rīgu tās jubilejai līdz 2001.gadam, un gadījumā, ja Eiropas kultūras ministru padome dod labvēlīgu lēmumu, Rīga 2001.gadā var kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Šī galotņu tikšanās Rīgā noteikti arī veicinās mūsu izredzes būt ievērotiem Eiropas kontekstā. Šī sanāksme dod lielu priekšrocību mūsu kopējās nākotnes veidošanai, un tā noteikti radīs pozitīvu iespaidu Eiropas Savienībā, Eiropas un Baltijas jūras reģiona skatījumā.

Novēlu jums sekmīgas diskusijas rītdien un tagad aicinu jūs uz vakariņām un uz koncertu mūsu skaistajā Operas namā.

Nelielo, bet emocionāli ietilpīgo koncertu ievadīja Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” Latvijas Nacionālās operas orķestra izpildījumā, diriģēja Normunds Vaicis. Pēc tam Nacionālās operas solisti Sonora Vaice, Nikolajs Goršeņins un Samsons Izjumovs dziedāja ārijas un kuplejas no Verdi, Leonkavallo, Doniceti un Bizē operām. Koncertu noslēdza Igo ar dziedājumu no Zigmara Liepiņa operas “Parīzes Dievmātes katedrāle”.

Vērienīgajā pieņemšanas turpinājumā “Latvijas Vēstneša” pārstāvis domu apmaiņā ar vakara viesiem pārliecinājās, ka BJVP Rīgas sanāksme izraisījusi ārvalstu diplomātu un žurnālistu lielu interesi. Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Nikolass Džerolds uzsvēra savas valsts premjerministra vietnieka Džona Preskota — Eiropas Savienības prezidējošās valsts pārstāvja — lielo politisko pieredzi un autoritāti Lielbritānijā. Sanāksmes iesākumu augstu vērtēja arī Lietuvas vēstnieks Rimants Karazija, Čehijas vēstniecības padomnieks Vāclavs Dvorāčeks un arī Kubas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijā Huans Luiss Losano Bjiels, kurš atzīmēja, ka tieši šajās dienās arī viņa valstī risinās vēl nebijuša mēroga politisks notikums — Romas pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

s