Preses konferences

Par aktualitātēm lauksaimniecībā

Ceturtdien, 22. janvārī, Zemkopības ministrijas kārtējā preses konferencē zemkopības ministrs Andris Rāviņš informēja žurnālistus par nule notikušajām sarunām ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem. Tika izanalizēta lauksaimniecības situācija Latvijā pagājušajā gadā, un SVF ir devis darbības vērtējumu. Zemkopības ministrija ir ļoti daudz darījusi, uzskata Andris Rāviņš, lai izpildītu valdības memorandu: norisinās tirgus liberalizācijas procesi valstī, notiek tarifu samazinājums, ko īpaši atbalsta SVF. Taču ministrijas speciālisti centās pierādīt SVF pārstāvjiem, ka pašlaik vēl Latvijā ir atsevišķi pārtikas produkti, kuri jāuzskata par īpaši jutīgiem, piemēram, cukurs, un pašlaik vēl nav pieļaujama tarifu samazināšana.

Jau tagad Zemkopības ministrija nopietni gatavojas gaidāmajai Baltijas valstu lauksaimniecības ministru tikšanās reizei. Tā notiks 12. februārī Latvijā, un paredzams, ka sarunu galvenie jautājumi būs par ES veterinārijas, sanitārijas un higiēnas direktīvu piemērošanu, kā arī tikko parakstītās ASV un Baltijas valstu hartas ietvaros paredzētās sadarbības virzieni lauksaimniecībā - par kopīgo un atšķirīgo pasākumu kompleksu.

Šajā nedēļā notika Meža padomes sēde, kurā tika izskatīti vairāki jautājumi. Viens no svarīgākajiem, kā uzsvēra zemkopības ministrs, ir meža nomas noteikumu izstrādāšana un pieņemšana, virzot tos uz valdības sēdi. Nākamajā nedēļā Saeimas plenārsēdes dienas kārtībā ir iekļauti grozījumi meža likumā, un, ja balsojums būs labvēlīgs, tad valdība strādās pie minētajiem meža nomas noteikumiem. Otrs nozīmīgs jautājums bija Eiropas valstu meža ministru tikšanās rezolūciju apspriešana un dokumentu izstrādāšana nākamajai, trešajai, ministru līmeņa konferencei, kas norisināsies Lisabonā.

Zemkopības ministrijas Informācijas departamenta direktors Uldis Apels pastāstīja, ka visi lauksaimnieki, kuri saņems subsīdijas, sniegs informāciju Zemkopības ministrijai. Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka ministrijai nepieciešama informācija par procesiem laukos, vajadzīgi arī operatīvi ražošanas rādītāji, kā arī subsīdiju saņēmēju sniegtā informācija nākotnē palīdzēs analizēt un noteikt gan subsīdiju efektivitāti, gan arī vēlamos subsīdiju virzienus.

Otrs darbs, ko šajā gadā turpinās Informācijas departaments, ir pārtikas produktu bilance. Ar tās palīdzību var noteikt aptuveno iespējamo nezināmas izcelsmes pārtikas produktu daudzuma patēriņu Latvijā, kas netiek nosegts ar resursiem. Šās bilances izstrādāšana sākās pērn, un šogad jau būs iespējams veidot salīdzinošu analīzi. Bilances izstrādāšanā izmantota Eiropas pieredze.

Trešais lielais virziens, kurā strādā Informācijas departaments, teica Uldis Apels, ir jau pagājušajā gadā izstrādātā investīciju projekta turpināšana, lai varētu attīstīt lauksaimniecības informācijas tīkla un datu bāzes izveidošanu. Tuvākajā laikā tiks uzsākta arī lauksaimniecības informātikas stratēģijas izstrādāšana.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Irina Pilvere, kura oficiālās Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās izstādes “Zaļā nedēļa” laikā rīkotajā lauksaimniecības forumā Berlīnē, īsos vārdos pārstāstīja šīs izstādes vēsturi un tradīcijas, kā arī Latvijas pārtikas rūpnieku attiecības ar “Zaļo nedēļu”. Nu jau vairāku gadu garumā šajā uz patērētāju vērstajā izstādē var skatīt un baudīt Latvijas preces. Tā ka no pagājušā gada Zemkopības ministrija ir atradusi iespējas atbalstīt Latvijas ražojumu reklamēšanu dažādās izstādēs. Šogad “Zaļajā nedēļā” Latvijas Zemkopības ministrijas stendu atbalstīja un savus ražojumus tajā eksponēja deviņi uzņēmumi: “Uzvara”, “Latvijas balzams”, “Aldaris”, LKCS “Turība”, “Sviesta - siera eksports”, “IMS”, “Lido”, “Hanzas maiznīca” un “LatFood”. Ar informatīvo materiālu stendā piedalījās arī “Lauku ceļotājs” un Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs. Izstāde joprojām turpinās, Vācijas iedzīvotāji un viesi bauda Latvijas preci, teica Irina Pilvere, un stendā ir cilvēki, kuri prot pastāstīt gan par tajā izstādītajām lietām, gan arī par Latviju un tās lauksaimniecību kopumā. Tas ir ļoti būtiski, jo interese par Latviju ir.

Izstādes laikā notika mūsu oficiālās delegācijas tikšanās ar Šlēsvigas – Holšteinas zemes lauksaimniecības ministru un Vācijas Lauksaimniecības ministrijas valsts sekretāru, kuri arī garšoja mūsu sieru. Tas, ka Latvija piedalās šajā izstādē un ir viena no 53 pasaules valstīm, kas atradušas iespēju izstādē sevi parādīt, ir labs rādītājs, kas palīdz veidot Latvijas tēlu ārvalstīs, uzskata ZM valsts sekretāra vietniece Irina Pilvere.

Agrārā foruma laikā divi galvenie ziņojumi bija Krievijai un Ukrainai par situāciju viņu lauksaimniecībā. Irina Pilvere piebilda, ka Krievijas lauksaimniecībā valda ļoti dziļa krīze un šo apstākli aktīvi izmanto ne tikai rietumvalstis, bet arī daudzas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, lai atrastu noieta tirgu saviem lauksaimniecības ražojumiem. Snaust nevajadzētu arī Latvijai, un eksporta rādītāji, kas ataino arvien aktīvāku tirdzniecisko sadarbību ar Krieviju, vieš cerības par uzņēmējdarbības stabilizēšanos un pielāgošanos tirgus svārstībām.

Valsts sekretārs Jānis Lapše pavēstīja, ka Saeima 15. janvāra plenārsēdē trešajā lasījumā ir nobalsojusi par grozījumiem likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”. Grozījumi paredz, ka ar produkcijas piegādātājiem ir jānorēķinās viena mēneša laikā. Zemkopības ministrs Andris Rāviņš piebilda, ka tas palīdzēs gan ieviest kārtību norēķinos, gan stimulēs pārstrādājošās rūpniecības uzņēmējus uzlūkot zemnieku kā produkcijas ražotāju, tātad līdzvērtīgu uzņēmēju, gan arī palīdzēs izejvielu ražotājiem nemaksātājus saukt pie kārtības.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības redaktore