• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par cieņu un gaismu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.1998., Nr. 20 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31327

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par svarīgāko Uzņēmumu reģistra sakārtošanā

Vēl šajā numurā

24.01.1998., Nr. 20

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Pēc notikuma

Par cieņu un gaismu

Kā zināms, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis darba vizītes laikā Amerikas Savienotajās Valstīs (12.01. — 20.01.1998.) saņēma organizācijas “Anti–Defamation League” (ADL) balvu. Tās pasniegšanas reizē runāja ADL priekšsēdētājs Hovards Berkovičs un ADL direktors Abrahams Foksmans.

Hovards Berkovičs ( Howard Berkowitz ):

Šāds vakars pirms desmit gadiem būtu bijis vienkārši neiedomājams. Prezidenta kungs, jūs esat pirmais valstsvīrs ne tikai no savas valsts, bet arī no jūsu reģiona, kuram “Anti–Defamation League” izrāda savu atzinību.

Es esmu Hovards Berkovičs, līgas priekšsēdētājs, un es ar prieku un lepnumu sveicu jūs šajā īpašajā sarīkojumā, kurā Latvijas prezidentam Guntim Ulmanim tiek pasniegta līgas izcilā valstsvīra balva.

Prezidenta kungs, man ir ļoti siltas atmiņas par mūsu tikšanos, kas notika tieši pirms sešiem mēnešiem, 18. augustā Rīgā, jūsu kabinetā. Mēs bieži pieminam to siltuma un iejūtības sajūtu, ko mēs tajā pēcpusdienā skaidri sajutām, mēs sajutām arī jūsu aizrautību izvest savu valsti no tumšās pagātnes, kura piedzīvoja holokaustu, uz gaišāku, demokrātiskāku nākotni. Man vienmēr dārgas būs atmiņas par ebreju kopienas apciemojumu un pastaigu pa skaisto ebreju kvartālu Rīgā, kur atrodas sinagoga un centrs, un slimnīca, kas simbolizē ebreju dzīves atjaunotni un atdzīvošanos jūsu valstī. Un, tā kā mums bija iespēja tikties ar jums un jūs iepazīt, es biju īpaši aizkustināts, lasot jūsu runu konferencē “Ebreji mainīgajā pasaulē”, kas notika tikai nedēļu pēc mūsu tikšanās. Es gribētu citēt tikai vienu jūsu runas fragmentu, jo es domāju, ka tas pasvītro jūsu izpratni par ebrejiem: “Kultūra, garīgais mantojums un tradīciju spēks palīdz mums visiem veidot nākotni. Tas ir palīdzējis ebreju tautai saglabāt sevi. Ebreju tautas uzticība savām tradīcijām, savai senajai kultūrai un identitātei ir liela vērtība, kas pelna apbrīnu.” Es domāju, ka šie vārdi patiesi atspoguļo mūsu tautas kodolu, garu un izdzīvošanu.

Kad 1913. gadā “Anti–Defamation League” tika dibināta, tās misija tika definēta vārdiem, kas atbalsojas šodienā: “Darīt galu ebreju tautas apmelošanai. Nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pilsoņiem.” Mēs vairāk nekā astoņdesmit gadus esam veltījuši naida apkarošanai un izglītošanai par naida neprātīgo, bīstamo un kaitīgo ietekmi. ADL visā savas pastāvēšanas vēsturē ir propagandējusi tādus ieročus kā izglītība, likumdošana, izšķiršana tiesas ceļā, diskusijas un pārliecināšana cīņā par vienlīdzību gan starp cilvēkiem dažādās ielas pusēs, gan visā valstī, gan pasaulē. Līgai ir plašs redzējums un rūpju lauks.

Mūsu starptautiskās aktivitātes raksturo atbalsts Izraēlai un ebrejiem visā pasaulē. ADL visu pasauli aptverošās intereses vislabāk raksturo mūsu organizācijas biedru un profesionālās vadības nesenie braucieni uz Latviju, Austriju, Baltkrieviju, Lietuvu, Jordānu, Ēģipti, Vāciju, Šveici, Dienvidāfriku, Brazīliju, Turciju un Argentīnu, lai tiktos ar valstu vadītājiem, ebreju kopienas vadītājiem un ebrejiem šajās valstīs, piedāvājot savus ekspertu pakalpojumus antisemītisma, rasisma un ksenofobijas apkarošanā. Tikko pirms 48 stundām mēs atgriezāmies no brauciena uz Vatikānu un Beļģiju, kur tikāmies ar pāvestu un augstākajiem Vatikāna pārstāvjiem, kā arī ar augsta ranga Eiropas Savienības pārstāvjiem Briselē.

ADL ir bijusi privilēģija izteikt atzinību daudziem pasaules valstu vadītājiem, kuru principi saskan ar mūsējiem un kuri iemieso jēdzienu “valstsvīrs” tā labākajā nozīmē. Šo cilvēku vidū ir Jordānas karalis Huseins, Dienvidāfrikas prezidents de Klerks, Vācijas prezidents Veiczekers, Izraēlas premjerministri Meira un Begins, Turcijas premjerministrs Jilmazs, Grieķijas premjerministrs Micotakis un ASV pašreizējā valsts sekretāre Olbraita. Jūs noteikti piekritīsit, prezidenta kungs, ka jūs esat ļoti labā sabiedrībā!

Abrahams Foksmans ( Abraham H. Foxman ):

Prezidenta kungs, mūs dziļi pagodināja siltā uzņemšana jūsu oficiālajā rezidencē augustā. Mēs ceram, ka jūs šovakar jūtaties tikpat silti uzņemts mūsu oficiālajā mītnē.

Pirms pusgadsimta Latvijas zeme mirka vairāk nekā 90% ebreju kopienas cilvēku asinīs. Tuvojoties šī traģiskā gadsimta noslēgumam, mums ir jāatzīmē tas, ka izcilais prezidents Guntis Ulmanis ir atkārtoti un ļoti atklāti atzinis savas valsts drūmo pagātni, atzinis savas valsts dalību vēstures lielākajā noziegumā un atvainojies par savu tautiešu līdzdalību fašisma holokaustā. Mēs ADL saprotam: jo vairāk gadu paiet kopš pasaule iepazina dziļumus, kādos var nonākt naids pret ebrejiem, jo svarīgāk ir izteikt atzinību tādiem valstsvīriem kā prezidents Ulmanis, kuri atsakās uzgriezt muguru neaprakstāmajiem pagātnes grēkiem, bet cenšas tos izlīdzināt šodienā, kuri ar savu darbu nodrošina, lai šādi noziegumi nākotnē nekad vairs neatkārtotos.

Izdarītā ļaunuma atzīšana ir pirmais solis ceļā uz tā izpirkšanu. Mūs dziļi aizkustināja prezidenta Ulmaņa daiļrunīgie vārdi daudzajās runās saviem tautiešiem pagājušajā gadā, un mēs par šiem vārdiem esam pateicīgi.

Jūs esat skaidri pateicis, prezidenta kungs, ka pilnībā apzināties, ka jūsu valstij daudz kas ir jāizpērk. 1941. gadā — tajā pašā gadā, kad jūs ar ģimeni izsūtīja uz Sibīriju —, tikko Latvijā ienāca fašisms, tā Rīgā un visā Latvijā uzreiz sākās grautiņi. Slepkavoja policija un Latvijas armijas personāls. Arāja komanda noslepkavoja desmitiem tūkstošu ebreju, no kuriem daudzi tika aprakti masu kapos pie Rīgas, Biķernieku un Rumbulas mežos. Pārāk daudz latviešu ne tikai aktīvi palīdzēja fašistiem aplaupīt un slepkavot ebrejus Latvijā, bet arī citās valstīs, kuras cieta zem fašisma zābaka. Tas ir nožēlojams vēsturisks fakts, ka vienība no Latvijas palīdzēja vāciešiem 1943. gada aprīlī apspiest sacelšanos Varšavas geto un ka šajā drausmīgajā laikā vairums latviešu klusēja, kamēr bojā aizgāja 3000 no 70 000 viņiem kaimiņos dzīvojošajiem ebrejiem. Tajā pašā laikā, lai gan nožēlojami mazā skaitā, daži ebreji izdzīvoja, pateicoties taisnīgiem un drosmīgiem latviešiem, kuri riskēja ar savām dzīvībām, slēpjot un aizsargājot ebrejus. Viena ģimene vien — tā ir Žaņa Lipkes ģimenes — lauku mājās Rīgas apkārtnē izglāba 53 ebrejus.

Es gribētu, lai man būtu pamats teikt, ka Latvijā ir iznīcināti visi neiecietības iedīgļi. Bet jūs zināt daudz labāk nekā es, ka šī utopija ne tuvu nav īstenojusies. Šodien jūsu valstī joprojām ir mēģinājumi savā traģēdijā vainot pašus ebrejus, nomazgāt tīru fašismu Latvijā un Latvijas lomu savas ebreju kopienas iznīcināšanā. Pastāv tendence fašistu sabiedrotos kara laikā pasniegt kā “kara varoņus” vai “cīnītājus pret padomju varu” un ignorēt viņu lomu holokaustā. Dažas Latvijas oficiālās amatpersonas ir nākušas klajā ar paziņojumiem, kuros liek saprast, ka vienīgi ebreji vainojami komunistu valdīšanā un Staļina represijās Latvijā.

Pievēršoties patīkamākai tēmai, mēs priecājamies, ka jūsu valdības 1990. gada deklarācija par genocīdu un antisemītisma nosodīšanu un nepieļaušanu Latvijā kalpo kā oficiālā politika cīņā pret antisemītismu un holokausta noliegšanu. Jūsu nešaubīgā drosme, liekot cilvēkiem paskatīties uz vēsturi objektīvā un neizkropļotā veidā, pieņemt un izpirkt to, ir kā demokrātijas, godīguma un apgaismības bākuguns valstī un reģionā, kurš diemžēl neizceļas ar šīm vērtībām.

Pavisam nesen, prezidenta krungs, daudzi cilvēki šajā telpā un vēl vairāk cilvēku pasaules ebreju kopienās neticētu, ka pieredzēs dienu, kad Latvijas prezidents dosies savā pirmajā vizītē uz Izraēlu, kas notiks nākammēnes, lai sāktu dialogu ar Izraēlas tautu un sāktu negatīvo stereotipu, kas pastāv starp Latvijas un Izraēlas iedzīvotājiem, pārvarēšanas procesu, ka Latvijas prezidents regulāri tiksies ar ebreju kopienas vadītāju, ka Latvijas prezidents iedegs pirmo hanukas sveci Rīgas ebreju kopienas centrā, ka Latvijas prezidents apmeklēs muzeju, kurš veltīts holokausta sāpīgajai piemiņai un šajā sakarā teiks: “Katram valsts vadītājam jādara viss iespējamais, lai nepieļautu, ka atkārtojas tas viss, ko es redzēju šajā muzejā, un es apņemos to darīt.” Ka Latvijas prezidents aizsāks radio dialogu ar vēsturi un pirmo raidījumu veltīs Latvijas ebreju mantojumam un devumam, ka Latvijas prezidents iestāsies par īpašuma atgriešanu un radīs atmosfēru, kurā sinagoga Stabu ielā un citas reliģiskas ebreju vietas tiks atdotas to likumīgajiem īpašniekiem.

Skatoties plašākā griezumā, mēs apsveicam jūs kā savas nācijas stiprāko nacionālas valsts ar daudznacionālu kultūru advokātu par to, ka jūs tik uzcītīgi veicināt kultūru daudzveidību un savu iedzīvotāju dažādos etniskos pavedienus savijat vienā iecietīgā, saskanīgā sabiedrībā, par to, ka izmantojat savu augsto tribīni, lai aicinātu izdarīt izmaiņas pilsonības un naturalizācijas likumos. Jūsu darbi, prezidenta kungs, runā tikpat skaļi kā jūsu vārdi.

Tieši šo darbu dēļ un tieši to vārdu dēļ, kurus mēs dzirdējām no jums, kad mums bija gods tikties pagājušovasar un kuriem mēs no tā brīža ar lielu interesi sekojam, mēs lūdzam jums darīt vēl vairāk.

Mēs lūdzam jūs arī turpmāk vērsties pret katru antisemītisma gadījumu, vai tas izpaustos amatpersonu izteikumos, vai būtu vērojams presē vai nāktu no ekstrēmistu puses. Mēs lūdzam jūs izteikt savu sašutumu, kā jūs darījāt toreiz, kad 1995. gadā tika spridzināta Rīgas sinagoga, kad tiek apgānīts ebreju īpašums, mēs lūdzam jūs cīnīties pret tiem, kas noliedz holokausta faktu, kuri patiesībā atkal būtu gatavi upuriem atņemt dzīvību. Mēs lūdzam jūs panākt holokausta mācīšanu katrā skolā. Mēs lūdzam jūs apsvērt iespēju pieņemt “Anti–Defamation League” izstrādāto programmu “A World of Difference”, lai radītu cieņu, sapratni un izvērtējumu par ebreju, krievu un citu tautību cilvēku devumu Latvijas dzīvē un kultūrā. Mēs lūdzam, lai Latvijas izglītības sistēma rūpīgi apsver mācību vielu un tekstus, nodrošinot, ka tie patiesi atspoguļo ebrejus un viņu lomu Latvijas vēsturē. Mēs lūdzam jūs aizsākt ikgadējo holokausta atceri, kurā tiktu izteikta atzinība taisnīgajiem latviešiem, kuri glāba ebrejus. Tas labāk nekā jebkas cits liecinātu jūsu tautai, ka cilvēcīgums var uzvarēt un tam jāuzvar terora apstākļos.

Pagājušomēnes, prezidenta kungs, jūs runājāt Rīgas ebreju kopienā un skaidri pateicāt, ka ikviens, kas vainīgs holokausta noziegumā, ir jāsoda, tāpēc mēs jūs aicinām tiesāt 15. un 19. Latvijas SS divīziju locekļus. Mēs lūdzam jūs aicināt ASV, Kanādu, Vāciju un citas valstis izdot tur mītošos Latvijas kara noziedzniekus tiesāšanai jūsu valstī. Mēs aicinām jūs arī turpmāk izdarīt spiedienu uz Latvijas ģenerālprokuroru tālāk risināt apsūdzētā SD locekļa Konrāda Kalēja lietu un pieņemt ASV Justīcijas departamenta īpašo izmeklējumu biroja piedāvājumu izskatīt savus plašos materiālus par Kalēju. Amerikas Juristu asociācija jūs pelnīti apbalvoja par izcilu vadību likuma varas veicināšanā Latvijā. Tagad mēs lūdzam jūs veicināt likuma un taisnības varu pret tiem, kas iznīcināja savus līdzcilvēkus — ebrejus.

Prezidenta kungs, mēs lepojamies, ka varam izrādīt jums savu atzinību, jo jūs esat spēris ievērojamus soļus ceļā uz jūsu valsts šī gadsimta nelaimīgās vēstures daļas izpirkšanu, jo jūs cenšaties radīt jaunu Latviju nākamajam gadsimtam, jo jums ir spēcīga un pozitīva ietekme uz Latvijas sabiedrības pilnīgu integrāciju, jo jūs veicināt indivīda brīvības, cilvēktiesību un apziņas brīvības ievērošanu, jo jūs esat izrādījis ārkārtēju morālu drosmi, pievēršoties šiem jautājumiem un uzturot tos sabiedrības apziņas centrā, lai gan ērtāk būtu atstāt tos mierā, kā to dara tik daudzi. Jūsu valdības locekļu un Amerikas ebreju kopienas vadītāju klātbūtnē mums ir prieks pasniegt prezidentam Guntim Ulmanim ADL atzinības balvu par vadošo lomu demokrātijas un cilvēka cieņas veicināšanā, kas lej gaismu pār mūsu trauksmaino pasauli.

Menora ebrejiem nozīmē labā uzvaru pār ļauno, gaismas uzvaru pār tumsu. Ar dziļu lepnumu, prieku un pagodinājuma jūtām es pasniedzu jums šo izcilo Izraēlas lielā mākslinieka Jākova Agama ( Yaacov Agam ) darināto Menoru, šo ebreju tautas simbolu, šo gaismas un brīvības simbolu. Es ceru, prezidenta kungs, ka tas jums vienmēr atgādinās par cieņu, ko mēs pret jums jūtam, un gaismu, ko, mēs zinām, jūs turpināsit nest Latvijas cilvēkiem par labu.

Neoficiāli tulkojumi

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!