Ministru kabineta noteikumi Nr. 152

Rīgā 2020. gada 24. martā (prot. Nr. 17 32. §)

Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts apdraudējuma
un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem
sakarā ar Covid-19 izplatību"
2. pantu un 14. panta pirmo daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību un apmēru, kādā kompensē atlīdzību (turpmāk – dīkstāves pabalsts) darbiniekam, kas tiek nodarbināts nozarē, kurā sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija (turpmāk – krīzes skartā nozare).

2. Par dīkstāves pabalstu šo noteikumu izpratnē uzskata pabalstu, ko izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības dīkstāves periodā sakarā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.

3. Par krīzes skarto nozaru darba devējiem ir uzskatāmi darba devēji, kuri veic saimniecisko darbību pamatdarbības nozarē, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos par krīzes skartajām nozarēm, un kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā ir samazinājušies vismaz par 50 procentiem, salīdzinot ar 2019. gada martu.

4. Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, krīzes skartās nozares darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2020. gada 25. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu (turpmāk – iesniegums) par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam.

5. Krīzes skartās nozares darba devējs iesniedz iesniegumu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

5.1. darba devēja nosaukumu un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;

5.2. dīkstāves periodu;

5.3. darba devēja pamatdarbības veidu (atbilstoši NACE 2. redakcijas klasifikācijai) 2020. gada 14. martā;

5.4. pamatojumu par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs;

5.5. informāciju par darbinieku, kuram ir iestājusies dīkstāve (darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dīkstāves periodu un kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā);

5.6. apliecinājumu, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas.

6. Dīkstāves pabalstu nosaka, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju (darba devēja Valsts ieņēmumu dienestā deklarētajiem datiem), 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.

7. Dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši krīzes skartās nozares darba devēja iesniegumā norādītajam dīkstāves periodam.

8. Valsts ieņēmumu dienests pieprasīto dīkstāves pabalstu par vienu kalendāra mēnesi izmaksā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā, un Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informē par to iesnieguma iesniedzēju. Darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informē krīzes skartās nozares darba devējs.

9. Ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu piešķir, ņemot vērā, pie kura krīzes skartās nozares darba devēja ir galvenā ienākumu gūšanas vieta (iesniegta nodokļu grāmatiņa). Ja nodokļu gāmatiņa nav iesniegta nevienam darba devējam, dīkstāves pabalstu šādam darbiniekam izmaksā, ņemot vērā, kurš darba devējs pirmais iesniedzis iesniegumu.

10. Valsts ieņēmumu dienests dīkstāves pabalstu nepiešķir:

10.1. ja krīzes skartās nozares darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā visas nodokļu deklarācijas un gada pārskatus par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas;

10.2. ja krīzes skartās nozares darba devējam 2020. gada 7. martā nodokļu parāds ir vairāk nekā 150 euro un nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu;

10.3. ja krīzes skartās nozares darba devējs ir izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā ir bijis izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra vai tam ir vai ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība;

10.4. ja krīzes skartās nozares darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process;

10.5. ja krīzes skartās nozares darba devējs iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 euro apmērā;

10.6. ja krīzes skartās nozares darba devēja saimnieciskās pamatdarbības veids (atbilstoši NACE 2. redakcijas klasifikācijai) uz 2020. gada 1. martu neatbilst Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajam (paziņotajam) pamatdarbības veidam;

10.7. ja krīzes skartās nozares darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā pamatojumu atbilstoši šo noteikumu 5.4. apakšpunktam vai Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot darba devēja iesniegumu, konstatē, ka darbinieka dīkstāves iestāšanās nav saistīta ar krīzes ietekmē radītajiem apstākļiem;

10.8. ja darbinieks darba tiesiskās attiecības uzsācis pēc 2020. gada 1. marta;

10.9. krīzes skartās nozares darba devēja valdes un padomes locekļiem;

10.10. par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts;

10.11. darbiniekiem, kuri vienlaikus ir nodarbināti valsts vai pašvaldības institūcijā vai kapitālsabiedrībā, saņem vecuma, izdienas vai invaliditātes pensiju vai veic saimniecisko darbību;

10.12. valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās un to kontrolētos komersantos nodarbinātajiem darbiniekiem;

10.13. krīzes skarto nozaru darba devējam, kura personāls iznomāts citam nodokļu maksātajam;

10.14. ja krīzes skarto nozaru darba devējam iepriekšējo triju gadu laikā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī nodokļu revīzijas (audita) vai datu atbilstības rezultātā ir noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, tai skaitā nokavējuma naudas un soda naudas, kuru kopējā summa pārsniedz trīs procentus no darba devēja attiecīgā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no darba devēju veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas), bet izvērtēšanas brīdī – trīs procentus no darba devēja iepriekšējā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no darba devēju veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas);

10.15. ja krīzes skartās nozares darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 euro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 euro.

11. Krīzes skarto nozaru darba devējiem, kas iekļauti Padziļinātās sadarbības programmā atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 748 "Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi", Valsts ieņēmumu dienests nepiemēro šo noteikumu 10.1. un 10.2. apakšpunktā minētos nosacījumus.

12. Ja darba devējs pēc dīkstāves pabalsta piešķiršanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā precizētus datus par darbinieka darba ienākumiem laikposmā, kas tiek izmantots dīkstāves pabalsta aprēķināšanai, izmaksāto pabalsta apmēru nepārrēķina.

13. Ja dīkstāves pabalsts pieprasīts vai saņemts nepamatoti vai krīzes skartās nozares darba devējs dīkstāves pabalsta izmaksas laikā pieņem darbā jaunus darbiniekus vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu, krīzes skartās nozares darba devējs labprātīgi atmaksā piešķirto dīkstāves pabalstu vai Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus.

14. Laikposmā, kad darbiniekam piešķirts dīkstāves pabalsts, slimības pabalstu neapmaksā.

15. Valsts ieņēmumu dienests informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par personām, kurām piešķirts dīkstāves pabalsts.

16. Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē to krīzes skarto nozaru darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs S. Ģirģens