Par Igaunijas finansu ministra vizīti Latvijā

Kā jau iepriekš ziņots, pagājušajā nedēļā divu dienu darba vizītē Latvijā uzturējās Igaunijas Finansu ministrijas desmit vadošo amatpresonu delegācija finansu ministra Marta Opmana vadībā.

Šī bija pirmā Igaunijas finansu ministra vizīte Latvijā pēc abu valstu neatkarības atjaunošanas, tādēļ, kā to atzina gan Latvijas finansu ministrs Roberts Zīle, gan Marts Opmans, svarīgākais tikšanās uzdevums ir bijis informācijas apmaiņa un vienošanās par turpmāko abu ministriju vadošo speciālistu sadarbību. Līdzīgas informatīva rakstura tikšanās jau tuvākajā laikā Finansu ministrija iecerējusi organizēt arī ar Lietuvas un citu tuvāko kaimiņvalstu kolēģiem.

Divu dienu vizītes ietvaros Latvijas un Igaunijas finansu ministriju pārstāvju tikšanās risinājās trijās darba grupās — par Valsts kases darbu, budžeta jautājumiem un vērtspapīru tirgu.

Kā atzina R. Zīle, Latvijas pusi galvenokārt interesējusi kaimiņvalsts pieredze jautājumos, kas Latvijai joprojām aktuāli. Tā, piemēram, Igaunijas ekonomikas pašlaik akūtākās problēmas — lielā ārējo maksājumu tekošā konta deficīta — risināšanai izveidots stabilizācijas fonds — naudas līdzekļu uzkrājums Vācijā nolūkā samazināt to daudzumu Igaunijas tirgū. Kā zināms, arī Latvijas ārējo maksājumu konta deficīts ir visai augsts — pēc Starptautiskā valūtas fonda vērtējuma, aptuveni 7 procentu līmenī. Un kā vienu no ceļiem, lai samazinātu valsts pieprasījumu ekonomikā, paralēli iekšzemes uzkrājumu palielināšanai R. Zīle minēja stabilizācijas fonda iespējamo veidošanu arī Latvijā.

Pašlaik Igaunijas stabilizacijas fondā jeb “ārvalstu aktīvos”, kā tos dēvēja M. Opmans, jau atrodas ap 700 miljoni igauņu kronu, un līdz 1998. gada beigām tiks ieskaitīti vēl 1,2 miljardi igauņu kronu. Un, kā prognozēja Igaunijas finansu ministrs, jau trīs četru gadu laikā no pagājušā gada nogalē sasniegtā kritiskā 9,5 procentu līmeņa tekošā konta deficīts varētu kristies līdz četriem procentiem. Pēc šādas stabilizācijas sasniegšanas ārvalstīs uzkrātos resursus, iespējams, varēs izmantot pensiju reformā — otrā līmeņa pensiju sistēmas nodrošināšanai — tiem valsts iedzīvotājiem, kuri sava vecuma dēļ nebūs paspējuši izveidot pensiju kapitālu brīvprātīgajā pensiju apdrošināšanas sistēmā .

Tiekoties ar igauņu kolēģiem, Latvijas pārstāvjiem bijusi interesanta arī kaimiņu pieredze hipotekārās kreditēšanas jomā. Šis kreditēšanas veids Igaunijā jau darbojas, bet Latvijā darbs pie likuma par hipotekāro kreditēšanu tikai sācies.

Abu ministriju amatpersonas apspriedušas arī vērtspapīru tirgus uzraudzības jautājumus un iespējas nākotnē veidot kopēju Baltijas valstu vērtspapīru tirgu. Pieredzes apmaiņa nozīmīga bijusi arī tādēļ, ka Igaunijā pašlaik norit darbs pie jauna likuma par vērtspapīriem.

Apspriežot abu valstu budžeta procedūru, finansu ministri secinājuši, ka budžeta izdevumu daļas struktūra Latvijā un Igaunijā veidojas tik atšķirīgi, ka to salīdzināšanai nepieciešama īpašas metodoloģijas izstrādāšana. Savukārt M. Opmans uzsvēra Latvijas pozitīvo pieredzi, budžeta izstrādes procesā Finansu ministrijai veiksmīgi sadarbojoties ar parlamentu.

R. Zīles un M. Opmana sarunās spriests arī par Baltijas muitas ūnijas nepieciešamību — abi ministri to ieteikuši kā darba kārtības jautājumu gaidāmajai Baltijas Ministru padomes sanāksmei, kur par šo ierosinājumu varētu tikt pieņemts politisks lēmums.

Dina Gailīte,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”