Kādā punktā atrodamies

Ministru prezidents Guntars Krasts

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” 30.01.98., pl. 11.00

Piektdien, 30. janvārī, notika Ministru prezidenta ikmēneša preses konference. Guntars Krasts tajā nesniedza ziņojumu, bet tikai atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai tiks izstrādāti MK noteikumi par komercķīlām, un vai tiks izstrādāti noteikumi par uzņēmumu bankrotu reģistra izveidi?

— Jā, MK noteikumi par komercķīlām jau tiek izstrādāti. Tuvāko nedēļu laikā tiks izveidotas darba grupas, kas strādās pie jautājuma par uzņēmumu bankrotu reģistra izveidi.

— Vai esat sazinājies ar Valsts prezidentu, un kā turpmāk veidosies jūsu attiecības?

— Esmu mazliet pārsteigts par masu mediju saasināto interesi par manām nenotikušajām pusdienām ar Valsts prezidentu pagājušajā trešdienā. Varu paziņot, ka šodien mēs kopā ar Gunti Ulmani brokastojām. Domāju, ka nekādu izmaiņu mūsu stabilajās un konstruktīvajās attiecībās ar Valsts prezidentu nebūs.

— Kā jūs vērtējat Krievijas premjera Viktora Černomirdina un Gunta Ulmaņa sarunu rezultātus? Vai jums ir pieņemamas EDSO izteiktās rekomendācijas Latvijai, kas saistītas ar nepilsoņu naturalizāciju?

— Sarunu rezultātus es vērtēju pozitīvi. Krievijas puse EDSO ieteikumu izpildi neminēja kā obligātu priekšnoteikumu abu valstu attiecībām, bet gan tikai kā tās veicinošu faktoru.

— Pastāstiet, lūdzu, par ko jūs runājāt ar V. Černomirdinu vakariņu laikā jahtklubā!

— Paralēli sarunām ar V. Černomirdinu noritēja nākamās dienas jautājumu kārtības apspriešana. Sanāksmes dalībvalstu vadītāji izteica savus viedokļus par izskatāmajiem jautājumiem un to apjomiem. Ar V. Černomirdinu mēs runājām par ekonomisko situāciju Krievijā, par abu valstu iespējamo ekonomisko sadarbību. Tā bija brīva, privātas attiecības veidojoša saruna.

— Kādus jautājumus jūs apspriedāt ar Valsts prezidentu?

— Mēs runājām par G. Ulmaņa radiointerviju un tai sekojošajiem preses komentāriem. Apspriedām Baltijas jūras valstu padomes samitu un to vērtējām kā ļoti nozīmīgu vēsturisku faktu. Tas noteikti ietekmēs Baltijas jūras valstu reģiona attīstību, lai gan katras valsts attieksme pret to bija atšķirīga. Vācijas kanclers tika kritizēts par to, ka samits bijis pirmā reize, kad Vācijas valstsvīrs apmeklēja Baltijas valstis, Krievijas premjeram atkal tika pārmesta pārāk liela aktivitāte. Taču, neraugoties uz to, kopējais viedoklis ir, ka BJVP sanāksme ir garants turpmākai sociālai un ekonomiskai sadarbībai Baltijas jūras valstu reģionā. Tika pārrunāts, kāpēc nenotika oficiālā saruna ar Krievijas premjeru. V. Černomirdins nebija gatavs šajā tikšanās reizē apspriest konkrētus jautājumus. Krievijas ārlietu resors gatavo jaunu koncepciju attiecībām ar Baltijas valstīm, un Krievijas presē ir izskanējis viedoklis, ka tā būs izsvērtāka un šodienas reālijām atbilstošāka.

— Kāda ir jūsu attieksme pret EDSO komisāra Maksa van der Stūla ieteikumu piešķirt pilsonību visiem bērniem, kas dzimuši pēc 1990. gada 4. maija?

— Mēs šo jautājumu ar EDSO komisāru pārrunājām ļoti detalizēti viņa Latvijas apmeklējuma laikā pirms mēneša. Es šādu iespēju neizslēdzu. Taču jābūt lielākai pašu nepilsoņu vēlmei naturalizēties. Pilsonības piešķiršana ir būtiska iespēja lemt valsts likteni. Automātiskie naturalizācijas modeļi padara valsts nākotni nedrošu. Griba integrēties Latvijas valsts dzīvē ir jāpierāda ar savu personisko iniciatīvu — tā ir valsts valodas prasme, vēstures un likumu zināšana, kā arī lojalitāte pret to valsti, kuras pilsonību cilvēks cenšas iegūt.

— Kā vērtējat Valsts kontroles ziņojumu par nelietderīgi iztērētajiem finansu līdzekļiem Aizsardzības ministrijā?

— Negribētos vainot pašreizējo aizsardzības ministru, kurš ir nostājies uz reformu ceļa. Diemžēl tā jau ir sena Aizsardzības ministrijas vaina, ka līdzekļi tiek izlietoti nelietderīgi. Tāpēc aizsardzības jomā nevaram virzīt lielākus resursus, jo tie tiek izniekoti, nevis izmantoti. Tiek prasīts viss, sākot ar lāpstiņām un virvēm un beidzot ar lidmašīnu pārtvērējiem. Aizsardzības ministrijai ir piešķirti 23 miljoni latu, un tai būtu maksimāli efektīvi jāsakārto sistēma esošā finansējuma ietvaros. Esmu uzdevis Aizsardzības ministrijai sagatavot ziņojumu par tās bilancē esošo ēku izmantošanas lietderību un to, kāpēc AM atsakās no vairākām savām ēkām.

— Kāds ir jūsu viedoklis par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, un kādēļ jūs jau agrāk neiejaucāties šajā jautājumā?