Ministru kabineta rīkojums Nr. 131

Rīgā 2020. gada 25. martā (prot. Nr. 17 20. §)

Par atļauju Andrim Ozoliņam savienot amatus

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050), izskatot Andra Ozoliņa iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Rīgas ostas valdes locekļa amatu ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" padomes locekļa amatu, konstatēja:

1.1. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – likums) 4. panta 2.³ daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu. Saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu likuma 4. panta 2.³ daļā minētā amatpersona papildus likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā;

1.2. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju Rīgas ostas valdes locekļa amatu savienot ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" padomes locekļa amatu;

1.3. saskaņā ar likuma 8.¹ panta trešo daļu valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu) un kurai šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot likuma 7. panta piektajā daļā minētās amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas uzsākšanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) rakstveidā iesniedz minētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi). Saskaņā ar likuma 7. panta ceturto daļu, ja valsts amatpersona ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus, rakstveida atļauja saņemama katram amatam, kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar likumu ir nepieciešama atļauja;

1.4. atbilstoši Rīgas brīvostas likuma 5. panta pirmajai daļai brīvostas pārvaldīšanu veic ostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Ostas pārvaldes kompetenci nosaka Rīgas brīvostas likums, Likums par ostām, Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē brīvostas iekšējo režīmu. No Rīgas brīvostas likuma 2. panta izriet, ka Rīgas brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu;

1.5. brīvostas iekšējo režīmu reglamentē Ministru kabineta 2020. gada 28. janvāra noteikumi Nr. 61 "Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums" (turpmāk –noteikumi Nr. 61), saskaņā ar kuriem brīvostas pārvaldes sastāvā ir brīvostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija. Valdes kompetencē ir:

1.5.1. izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas noteikumu projektu;

1.5.2. izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas robežu projektu;

1.5.3. apstiprināt ostas attīstības programmu;

1.5.4. apstiprināt ostas mārketinga stratēģiju trim gadiem;

1.5.5. apstiprināt brīvostas pārvaldes budžetu katram finansiālajam gadam;

1.5.6. apstiprināt brīvostas finanšu rādītājus un nefinanšu mērķus atbilstoši ostas attīstības programmai, kontrolēt nefinanšu mērķu izpildi;

1.5.7. izdarīt izmaiņas kārtējā gada budžetā, apstiprināt un precizēt turpmāko gadu investīciju programmu;

1.5.8. apstiprināt brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un izdarīt grozījumus tajā;

1.5.9. apstiprināt zemes un nekustamā īpašuma nomas maksas un maksas par apbūves tiesību noteikšanu principus, kā arī nomas līgumu un apbūves tiesību līgumu noslēgšanas kārtību;

1.5.10. izlemt jautājumus par zemes un būvju nodošanu nomā un apbūves tiesību līgumu noslēgšanu, kā arī noteikt zemes un būvju nomas maksas apmēru un maksu par apbūves tiesībām;

1.5.11. izskatīt komersantu iesniegumus, kuri adresēti brīvostas valdei vai attiecas uz tās kompetenci;

1.5.12. izskatīt visas sūdzības par Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulas (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finansēšanas pārredzamību, pārkāpumiem;

1.5.13. pieņemt lēmumus par atļauju uzsākt paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu";

1.5.14. izsniegt atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvostā;

1.5.15. izsniegt atļaujas par tiesībām piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus;

1.5.16. lemt par noteikumu Nr. 61 34.10., 34.11., 34.14., 34.15., 34.21. un 34.25. apakšpunktā minētā līguma slēgšanu, kā arī par tāda līguma slēgšanu, kura summa pārsniedz 75 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa) vai darbības laiks pārsniedz piecus gadus;

1.5.17. iepazīties ar informāciju par pārvaldnieka rīcību un darījumiem viņa kompetencē esošajos jautājumos, kas izriet no noteikumu Nr. 61 34.16. apakšpunkta;

1.5.18. apstiprināt brīvostas pārvaldes struktūru un amatu sarakstu;

1.5.19. apstiprināt vidēja termiņa iekšējā audita stratēģisko plānu un gada audita plānu;

1.5.20. iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei priekšlikumus par valsts investīciju piesaistīšanu brīvostai;

1.5.21. izlemt jautājumus par tādu kredītu ņemšanu, kas pārsniedz noteikumu Nr. 61 34.16. apakšpunktā minēto apmēru;

1.5.22. sagatavot un iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei priekšlikumus par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām;

1.5.23. pieņemt ieteikuma rakstura lēmumus par brīvostas pārvaldes valdījumā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu, nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašumā un komunikāciju un citu objektu izbūvi brīvostā, kas var ietekmēt ostas darbību;

1.5.24. pieņemt lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu brīvostas pārvaldes īpašumā un brīvostas pārvaldei piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanu;

1.5.25. izīrēt vai iznomāt brīvostas pārvaldes labā nodibinātos servitūtus uz citām juridiskām un fiziskām personām piederošo nekustamo īpašumu;

1.5.26. atcelt brīvostas pārvaldnieka rīkojumus;

1.5.27. apstiprināt korupcijas novēršanas politiku, trauksmes celšanas kārtību, risku vadības sistēmu un uzraudzīt to īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem;

1.5.28. iesniegt Satiksmes ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumā;

1.5.29. apstiprināt brīvostas pārvaldes emblēmu, citu atribūtiku un veidlapu paraugus;

1.5.30. izlemt citus ar brīvostas darbību saistītus jautājumus;

1.6. ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" akcionāru 2020. gada 7. februāra ārkārtas sapulces lēmumu Nr. 1 (prot. Nr. 1) Andris Ozoliņš ir ievēlēts valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" padomes locekļa amatā;

1.7. valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" ir aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs, kura galvenais mērķis ir nodrošināt aeronavigācijas pakalpojumus visiem gaisa telpas lietotājiem Latvijas Republikas gaisa telpā;

1.8. valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" darbības veidi saskaņā ar sabiedrības statūtiem un NACE klasifikatoru ir: pārējie gaisa transporta palīgdarbības veidi (darbības, kas saistītas ar lidostu un gaisa satiksmes vadīšanu) (63.23); citur neklasificēta izglītība (80.42); citur neklasificētie profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (74.9); konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās (70.22);

1.9. valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" padomes locekļa amats ir amats publiskas personas institūcijā saskaņā ar likuma 1. panta 8. punkta "b" apakšpunktu;

1.10. saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 107. panta otro daļu kapitālsabiedrības padomes uzdevumi ir:

1.10.1. ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, noteikt valdes locekļu atlīdzību, apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju un uzraudzīt tās īstenošanu;

1.10.2. pastāvīgi uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar tiesību aktu, statūtu un akcionāru sapulces lēmumu prasībām;

1.10.3. izskatīt sabiedrības gada pārskatu, valdes ziņojumu un valdes priekšlikumus par peļņas izlietošanu, sagatavot par tiem padomes ziņojumu un iesniegt tos akcionāru sapulcei;

1.10.4. pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem un valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

1.10.5. apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli;

1.10.6. iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāra vai akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ieteikti izskatīšanai akcionāru sapulcē, un sniegt atzinumu par tiem;

1.10.7. sniegt akcionāram priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu, apstiprināt ikgadējo budžetu un uzraudzīt tā izpildi;

1.10.8. uzraudzīt iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību, pārskatīt to atbilstību un efektivitāti;

1.10.9. apstiprināt būtiskākās politikas, kurās definēti sabiedrības darbības principi attiecībā uz risku pārvaldību, interešu konflikta novēršanu, korupcijas apkarošanu, korporatīvo pārvaldību un citiem jautājumiem;

1.10.10. veikt padomes darba ikgadējo pašvērtējumu.

2. Izvērtējot Likuma par ostām 7. pantā un Rīgas brīvostas likuma 2. pantā noteiktās Rīgas ostas valdes funkcijas kopsakarā ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" padomes locekļa pienākumiem, secināms, ka Rīgas ostas valdes locekļa amata savienošana ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" padomes locekļa amatu interešu konfliktu nerada, netiks ierosināti un pieņemti lēmumi vai veiktas citas darbības, kas varētu skart A. Ozoliņa kā valsts amatpersonas personiskās un mantiskās intereses, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

3. Ņemot vērā, ka A. Ozoliņa veicamie pienākumi valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" padomes locekļa amatā nav savstarpēji saistāmi ar pienākumiem Rīgas ostas valdes locekļa amatā, tiks nodrošināta A. Ozoliņa kā valsts amatpersonas pieņemto lēmumu un darbību objektivitāte un neitralitāte.

4. Ņemot vērā minētos apsvērumus un likuma 8.¹ panta trešo, ceturto un piekto daļu, atļaut A. Ozoliņam savienot Rīgas ostas valdes locekļa amatu ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" padomes locekļa amatu.

5. Atbilstoši likuma vispārīgajam regulējumam amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un valsts amatpersonas ētikas normu ievērošanu, tāpēc, neraugoties uz kompetentās institūcijas doto atļauju savienot amatus, A. Ozoliņam ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību amatpersonas ētikas normām, ja, pildot Rīgas ostas valdes locekļa amatu, pastāv iespēja, ka A. Ozoliņš var nonākt interešu konflikta situācijā.

6. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta otro daļu, kā arī Administratīvā procesa likuma 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Satiksmes ministrs T. Linkaits